About this Journal
Current Month
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Jan. 18th, 2020 @ 09:58 pm (no subject)
Jaunā pāvesta otrā sezona daudz labāka par pirmo. Un kad es beidzot saņemšos pārvākties uz Itāliju?
Jan. 10th, 2020 @ 12:37 pm (no subject)
pirms miega skatījos Bertoluči Mazo Budu, tad sižetu par Pilsētu pie upes un sapnī nejauši viesojos pie kaut kāda budistiska rūķīša Dāvja Suharevska izskatā, uz kura tamborētiem deķīšiem dekorēto templīti koku galotnēs veda Siguldas trepītes. Neko daudz gan neapskaidrojos, sarunas vidū nejauši iekritu Gaujā un nekādi netiku atpakaļ.
Jan. 9th, 2020 @ 04:33 pm (no subject)
"trīsdesmitgadnieki ir jaunie divdesmitgadnieki" man šķiet stipri pārvērtēts koncepts, realitātē (vismaz manā) neatbilstība starp ieaudzinātajiem priekšstatiem par to, kādai dzīvei vajadzētu būt 30 gados, un kāda tā ir maniem vienaudžiem, tikai rada lieku disonansi. Tu vēl nespēj sevi pieņemt kā pieaugušo (tam nepalīdz arī nestabilie sociāli ekonomiskie apstākļi, kas vērsti uz īslaicīgumu, nekādas ilgstošas stabilitātes), bet arī jaunības atribūtika vairs nesaista un nokļūstot situācijā ar ballītes potenciālu, dvēsele drīzāk kaut ko tur ķēmojas un cenšas sevi piespiest producēt prieku un vieglumu, nevis līksmo un atpūšas. Nespēja pa īstam būt ne vienā, ne otrā pakāpē rada sajūtu, ka esmu iestrēgusi kaut kādā nekurienē, pekles priekškambarī, kura dzīvesveidam masu kultūrā nav lietošanas instrukcijas.
Jan. 2nd, 2020 @ 11:23 am (no subject)
tik derdzīga rindkopa: "Tāpēc mākslinieka piekrišana ekspozīcijas izveidei un savas darbnīcas rekonstrukcijai Milānas muzejā ir uzskatāma par Fondazione Prada dibinātājas Mjučas Pradas veiksmi. Izcilā dizainere Mjuča Prada ir ne tikai modes nama Prada vadītāja un uzņēmēja, bet arī kolekcionāre, estēte, intelektuāle un kinomāne. Viņas dibinātais mākslas fonds un muzejs patiešām piedāvā izstādes un projektus, kuriem nav analogu citās mākslas institūcijās pasaulē."
Dec. 31st, 2019 @ 04:53 pm (no subject)
2019 sagaidīju vienatnē, sastrīdējusies ar vīru un pie datora strādājot. Kaut kā tā pagāja arī viss pārējais gads. Šogad esmu bijusi tikai uz divām teātra izrādēm, jo naudas nebija vispār un trešajai sajaucu datumus. Uzrakstīju divus lielapjoma darbus, abus pasūtītāji novērtēja kā izcilus, bet laikam jau neviens par to īpaši neinteresēsies un to otru laikam vispār neizdos, jo aptrūkās nauda. Tā arī dominējošā sajūta visu gadu - kaut ko daru, daru daudz un pēc labākās sirdsapziņas, bet palieku nesaredzēta un nesadzirdēta. Nē, es nedomāju atzinību, tā man ir salīdzinoši vienaldzīga, taču nepamet vējdzirnavu sajūta, it kā viss, kam pieskaros, vienkārši pazūd. Nākamgad gribu tieši otrādāk. Lai viss ir, nedarot neko. Jo šogad nebija nekā, darot daudz.
Un vēl gribu mierīgāku gadu bez škandāliem, spēt turēt muti, neredzēt, nedzirdēt un neteikt neko sliktu.
Dec. 30th, 2019 @ 07:47 pm (no subject)
Vai kādam šis gads bijis arī labs? Salīdzinošā aspektā, teiksim, 5 gadu ietvaros.
(
Dec. 8th, 2019 @ 12:57 pm (no subject)
o, kāpēc es tikai tagad uzzinu par šādu lielisku youtube kanālu ar foršiem latviešu andergraunda kasešu ierakstiem:
https://www.youtube.com/user/pagriide
Nov. 24th, 2019 @ 05:09 pm (no subject)
Spriežam, ka Agnese Kleina kā Zuzeum direktore ir tikpat traģiska kombinācija kā Andris Kivičs kultūras ministra postenī. Vienlaikus tas ir precīzs simbols visām kaitēm, kuru dēļ stagnē Latvijas māksla kā nozare.
Nov. 14th, 2019 @ 03:04 pm (no subject)
Radošie cilvēki un viņu ego, pārspīlētā tieksme uzsvērt, slimīgi lepoties ar paveikto tam nepiemērotās situācijās. Ļoti grūti panesu. Tur pat nevajag nekādu pompozitāti, pietiek ar sevis nozīmības apziņu palielinātās devās un jebkuram foršam paveikumam pazūd zelta maliņa manās acīs. Savukārt pašpārliecināta pieticība, ai, tur tieši otrādāk - cilvēki, kas par savu darbu domā kā par profesionālu uzdevumu, kurš jāveic pēc iespējas izcilāk, un runā par idejām, nevis meklē sev spožu vietu ideju orbītā, pret tādiem mana mazā, melnā sirds ir vēlīga līdz bezgalībai.
Nov. 10th, 2019 @ 12:15 pm (no subject)
piektdien nejauši satiku kādreizējo kolēģi no kādreizējās darba vietas, kurā šobrīd strādā kāda mūsu kopīgā paziņa - izrādās, neforšajā darbā nekas nav mainījies, tāds pats iekšējais mobings un ļoti sūdīga attieksme pret "zemākā ranga" kolēģiem. Pierakstu tikai tāpēc, lai sev atgādinātu, ka ir bijis arī sūdīgāk. Man pēc konkrētās pieredzes nu jau 5 gadus ir baigā aizture pret strādāšanu kolektīvos, tā nu plivinos nabadzīgā frīlansā, bet varbūt kādreiz saņemšos pārbaudīt, vai citi kolektīvi gadījumā nav cilvēka cieņu mazāk aizskaroši.
Nov. 3rd, 2019 @ 11:55 am (no subject)
Pēdējā laikā daudz patīkamu mākslas notikumu. Intas Rukas izstādē fascinēja ne vien harizmātiskās fotogrāfijas, bet arī veids, kā portretētie stāsta par savu dzīvi. Protams, tie ir rediģēti un unificēti teksti, taču nevar nepamanīt, ka personāži domā par sevi daudz brīvākās kategorijās. Mana paaudze ir pazudusi konstruētās identitātēs, masu kultūras naratīvos un pilnvērtīgas dzīves scenārijos, caur kuru prizmu mēs skatāmies un vērtējam savu dzīvi. Man nemitīgi vajag iedvesmas figūras un sižetus, lai es nejustos pazudusi, lai sev apliecinātu, ka mani atskaites punkti ir pareizi, taču visdrīzāk šo pareizo virzienu var ieraudzīt tikai pazūdot pavisam un tad iznirstot atpakaļ dzīvē ar tai nepieciešamo brīvības sajūtu.
Oct. 31st, 2019 @ 03:18 pm (no subject)
Mani maz kas vēl spēj šokēt LV mākslas aprindās, bet tas, kā tukšgalvīte Careva arterritory intervijā atklāti piesavinās citas pētnieces daudzu gadu darbu un lielās, ka tagad braukā pa majamī bīč mesēm kā ar "savu" atklājumu, nu, tas ir pārāk netīri pat manam neko labu negaidošajam prātam
Oct. 16th, 2019 @ 01:31 pm (no subject)
Aizrakstīju LMA rektoram epastiņu, kurā lūdzu tādiem mākslās neizglītotiem pusmūža ekscentriķiem kā Rītups nedegradēt mākslas izglītību. Pieliku pašu Rītupiņu cc, protams. Man šķiet, ka man vairs īsti nav ko zaudēt, bet jebkurā gadījumā šis ir neliels eksperiments - ja nu izrādās, ka varu nokļūt kādā vēl melnākā sarakstiņā?
Sep. 18th, 2019 @ 07:19 pm (no subject)
Ļoti reti sastopu mākslas darbus, ko gribētu iegūt savā īpašumā, ar kuriem dzīvot blakus - jo tā tiešām ir kopdzīve, man laba māksla ir dzīva, un laba māksla, pat objektīvi izcila, ar mani dziļākā līmenī rezonē ļoti reti, varētu teikt, ka esmu imūna pret vēlmi iegūt kaut ko savā īpašumā. Nesen apmeklēju lielisku izstādi ar daudziem lieliskiem darbiem, no kuriem vienā ilgi lūkojos kā savas privātās telpas ideālajā gleznā, kurā labprāt lūkotos bieži un regulāri. Šodien man pēkšņi uzraksta gleznas autors (neesam personiski pazīstami), mana recenzija par izstādi viņu tā iedvesmojusi, ka viņš grib man uzdāvināt kādu no darbiem, ja es būšu tik laipna un gribēšu. Tā nu tiku pie savas ideālās gleznas, neticami, vai ne?
Sep. 12th, 2019 @ 02:32 pm (no subject)
cik vasara bija briesmīga, tik rudens viegls un brīnišķīgs. Attiecības ar vīru labākas kā jebkad vispār. Darbi rit uz priekšu lēnām, bet jau daudz pozitīvākās noskaņās, paveroties mazām, foršām un negaidītām iespējām. Un vakar bija burvīgs Anda grāmatas atklāšanas pasākums, ar smiekliem, asarām un milzīgu gaišumu pāri visam. Mīļas atkalredzēšanās lika domāt, ka tieši šādā veidā turpina dzīvot Anda iekšējais gaišums - mums satiekoties un domājot par viņu, vienmēr būs silti un rāmi. Anda mīlestības nebeidzamības likums, tāda pārpasaulīga gaisma, kas mūs apņem.
Sep. 8th, 2019 @ 11:55 am (no subject)
Dzejas katedras dibināšana man šķiet viena no pēdējā laika neveiklākajām idejām. Vēlme institucionalizēties vai arī pilnīgi nenolasāma ironija par institucionalizēšanās formām. To visu manās acīs krietni vulgarizē "sadarbības partneri" lma un mvt, nu, varēja vēl pie Lemberga uzprasīties. (Sorry, ja kāds no lasošajiem ir iesaistīts projektā, neesmu izsekojusi idejas autorībai)
Aug. 29th, 2019 @ 10:06 am (no subject)
Interesanti, ka savā personiskajā dzīvē labi atceros notikumus, savukārt sajūtas un iekšējās motivācijas ļoti aptuveni. Estētisko pārdzīvojumu rekonstrukcijās gluži otrādāk - pat mīļākajos darbos slikti atceros notikumus, personāžus, cēloņsakarības, bet vienmēr diezgan precīzi varu atsaukt atmiņā sajūtas un noskaņas, kas šo pieredzi iekrāsojušas. Tāda svešuma sajūta, atminoties sevi citos dzīves periodos. Kas nav ne labi, ne slikti, tikai tāda īpatnēja tuvuma/tāluma dinamika.
Aug. 8th, 2019 @ 03:59 pm (no subject)
Es vispār neeju uz koncertiem, bet vakar biju uz Sienslienu Noasā un kopš tā brīža gribu saprast, no kurienes rodas tik brīnišķīga sirsnība, kādu izstaro K.K. Caur šādu harizmu mūzika apstaro katru ķermeņa centimetru.
Aug. 7th, 2019 @ 01:39 pm (no subject)
man tik ļoti gribas tikt laukā no pilsētas, ka pēdējās nedēļas laikā esmu redzējusi vairākus sapņus, kuros man ir romāns ar vīrieškārtas paziņām un puspaziņām, kuri dzīvo laukos. Paldies, zemapziņa, ļoti uzjautrinoši!
Aug. 6th, 2019 @ 10:50 am (no subject)
bezcerība
Aug. 1st, 2019 @ 02:25 pm (no subject)
tā kā manā frendlistē ir vairākas režisores, atstāšu te foršu filmu ar ļoti īpatnēju režisores varoni iedvesmai (vismaz man šķita iedvesmojoša), ja nu nav redzēta: https://en.wikipedia.org/wiki/Man_of_Marble
Jul. 10th, 2019 @ 10:23 pm (no subject)
Pēdējā laikā esmu baigā čīkstule. Daudz domāju par savas dzīves neīstenojošamies scenārijiem, tie visi ir brīnišķīgi un pamazām sāk šķist, ka tie ir pavisam īsti, kaut kur netālu.
Jun. 25th, 2019 @ 10:38 am (no subject)
Varbūt atminaties, nesen lsm meklēja jaunu kultūras sadaļas redaktoru. Jaunajā amatā tika Dzintara Čīčas dziesmu tekstu autors, kurš iepriekš darbojies dažādos dzeltenas ievirzes izdevumos. Te, manuprāt, uzskatāms apliecinājums pārmaiņu vektoram: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/viriesa-vertejums-par-feminisma-izstadi-euro-femmes.a323495/?fbclid=IwAR2BP9djESJflej1JALwgCttXqbQkhZcDnKW2lHmlEi6YjQHfQXUteVum60

(mans mīļākais heštāgs #visiempohujparkultūru)
Jun. 10th, 2019 @ 06:43 pm (no subject)
es neesmu sliņķe, bet tā apsēstība ar produktivitāti, darīšanu, radīšanu, tas viss ir tik nomācoši. Gribu daudz lēnu, priekpilnu lietu bez nekādas praktiskas jēgas. Smaržot jasmīnkokus, vērot atspulgus upēs, gūglēt puķkopības padomus, braukt ar velosipēdu, nedomājot par vidējā ātruma rādītāju uzlabošanu, skatīties filmas, kas uzlādē manas emocijas, nevis rezonē ar intelektuālajām interesēm un tā tālāk (ļoti tālu).
Jun. 8th, 2019 @ 12:34 pm (no subject)
Grasījos vīram uz slimnīcu aiznest Černobiļas seriālu planšetē, bet izrādījās, ka viņa palātas biedrs pats ir bijis viens no likvidatoriem. Vakar ciemojoties viņš man izmisīgi lūdzās, lai nākamreiz nākot atnesu viņam cigaretes, patiešām izmisīgi. Darbība notiek plaušu ķirurģijas nodaļā, tāpēc atteicu, taču vaina neesot plaušās, viņam ribas palēnām sairst. Laikam tomēr aiznesīšu.
Jun. 3rd, 2019 @ 03:45 pm (no subject)
Esmu ļoti neiedvesmota.
May. 26th, 2019 @ 02:38 pm (no subject)
kā lai sajūtas forša un varoša? Es jau 5 dienas cenšos atvērt un pabeigt vienu ļoti svarīgu tekstu, bet visgrūtākais ir sajusties pietiekami krutai, lai vispār atvērtu un ielūkotos tajā dokumentā. Pēc tam jau aizies kaut kā-dajebkā, bet tas pirmais saņemšanās brīdis ir tik trausli atkarīgs no pašapziņas draiva un šobrīd degvielas nav necik.
May. 23rd, 2019 @ 09:34 pm (no subject)
šodiena ir neproduktivitātes kalngals
May. 12th, 2019 @ 06:41 pm (no subject)
Tvinpīkas Norma mirusi :(
Apr. 22nd, 2019 @ 01:17 pm (no subject)
man jau daudzus mēnešus galvā ik pa laikam ieskanas Jumpravas dziesmas frāze "neredzamas rokas tur tevi ciet"
(vizualizēju kā neoekspresionistu gleznās)
un vispār nevaru sagaidīt to Valtera Sīļa mūziklu, kas šķiet tapis speciāli man un manām pēdējo mēnešu nodarbēm
Apr. 21st, 2019 @ 12:28 pm (no subject)
Šrilanka :(
Apr. 20th, 2019 @ 12:52 pm (no subject)
Vakarnakt skatījos Agņeškas Holandas "Pokot" un brīnījos, cik kvalitātes ziņā disproporcionāla filma, izcilas ainas mijas ar pilnīgi diletantiskām. Nu un kārtējo reizi pārliecinājos par savām spēcīgajām vientulības dziņām, jo īpaši sajūsmināja protagonistes vientuļā dzīve kaut kur sniegainā mežā bez jebkādām skumjām un nolemtības sajūtas.
Apr. 15th, 2019 @ 01:50 pm (no subject)
Nav jau tā, ka man pietrūkst profesionālo skandālu, bet tomēr nešķiet ok, ka manas augstskolas pasniedzējs ir vairākkārt veltījis man nicinošus epitetus sociālajos tīklos. Nupat tiku nosaukta par provinciālu un skaudīgu, jo ne pārāk labvēlīgi izteicos par viņa pēdējo izstādi. Neesmu viņa tiešā studente, taču situācija kopumā nav diez ko omulīga un šaubos, ka tas atbilst augstskolas ētiskajiem standartiem. No otras puses - nekāds hate speech tur nav, un, ja jau pašai tā mēle asa, varbūt nevajadzētu pievērst uzmanību un arī neierobežot citu ļaužu kritiku?
Apr. 11th, 2019 @ 12:38 pm (no subject)
"Šo septiņu gadu laikā tapuši mākslas projekti, kuros mijušies starptautiskas atpazīstamības mākslinieku darbi ar lokālām mākslas vidēm raksturīgu tīrradņu veikumu" - man šķiet, ka RIBOCAs preses relīzes ir kaut kāds jauns literatūras žanrs, jo kā gan var tik ļoti nemācēt izteikties loģiski.
Apr. 6th, 2019 @ 11:17 pm (no subject)
Kaislības izstrādājums
Mar. 28th, 2019 @ 11:18 am (no subject)
man šķiet, ka ārpasaules notikumos šobrīd notiek pilnīga šļura un distopija, un tie vairs nav pāris akmentiņi, kas rada diskomfortu un pesimismu, tā ir vesela lavīna, kas aprij cerības par lēnu virzīšanos uz jaukāku, sakārtotāku un cilvēkiem draudzīgāku pasauli. Lūdzu, pabikstiet, ja notiek arī kādas pozitīvas sociālās/politiskās izmaiņas. Izņemot pavasari.
Mar. 27th, 2019 @ 04:19 pm (no subject)
ak, vīrs beidzot uzrakstīja atlūgumu un tūlīt aizies no padsmit gadus nostrādātās ļoti stulbās darba vietas! Esmu tik priecīga, man šķita, ka šis brīdis nekad nenotiks. Paldies jaunajiem mudacīgajiem vadības posmiem, vīram nopietni šķiet, ka tie cilvēki ir speciāli iesūtīti no citiem uzņēmumiem, jo neviens ilgtermiņā domājošs menedžeris tik graujošus lēmumus nepieņemtu. Pēc vīra atlūguma viņa tuvākās kolēģes salasījās bariņā lasīt darba sludinājumus un laisties prom tikpat ātri.

Bet - pa vidu šiem priekiem varbūt kāds māk pakonsultēt par bezdarbnieka statusa tricks&tips? Kādu brīdi grasās atvilkt elpu, bet no šīs sistēmas neko daudz nesaprotam.
Mar. 7th, 2019 @ 03:04 pm (no subject)
rēta lūpu kaktiņā nesadzīst jau vairāk kā mēnesi un man sāk šķist, ka tas ir kaut kāds vēzis
Feb. 26th, 2019 @ 01:51 pm (no subject)
ļoti sasmējos, kad Alisačka Careviča savas Vecrīgā jaunatklājamās galerijas sakarā rakstīja, ka ar šo pārvākšanos vēlas veicināt Vecrīgas ģentrifikāciju. Meitenei patīk svešvārdiņi!
Feb. 24th, 2019 @ 01:52 pm (no subject)
Svētdienas mizantropija. Nevaru telefoniski apsveikt krustmāti dzimšanas dienā, jo esmu spiesta dzīvot ar izslēgtu telefonu - kāds visnotaļ cienījams mākslinieks terorizē mani ar zvaniem un īsziņām, gribot iesaistīt kaut kādā savā projektā. Ļoti jauki, bet ir brīvdienas un eksistē epasti. Kāpēc ir tik grūti respektēt otra privātumu? Un sazvanīšanās tēma vispār ir mans bēdu akmens, man ļoti, ļoti nepatīk sazvanīšanās, runāšana pa telefonu, visbiežāk telefonam ir atslēgta skaņa un es neceļu vispār, paralēli saņemot par to pārmetumus no darba lietās iesaistītajiem. Pamazām to sāku izjust kā vardarbības formu, nepieciešamību pakļauties tiem komunikācijas veidiem, kādi ir ērtāki, patīkamāki citiem - un arī tiem citiem, kam esmu laipni norādījusi, ka man ir ērtāk sazināties rakstiski.
Ļoti gaidu brīdi, kad par pašsaprotamu kļūs apjautāšanās, kāda saziņas forma otram ir ērtāka un stingra pieturēšanās pie tās. Jums kaut ko no manis vajag, tātad arī jūs pielāgojaties man ērtākam saziņas formātam.