About this Journal
Current Month
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031
Jan. 14th, 2018 @ 09:48 pm (no subject)
Freidiskākais sapnis ever - kaut kurp lidoju ar lidmašīnu, kuras pacelšanās skrejceļš bija manas ginekoloģes kabinets.
Jan. 10th, 2018 @ 02:33 am (no subject)
bet interesanti, ka mana guilty pleasure seriāla pēdējā sezona bija tieši par Holivudas me too, lai gan iznāca jau 2016. gada vasarā.
Jan. 5th, 2018 @ 08:59 pm (no subject)
šodien mans pirmais sms kredītiņš ever!
Dec. 19th, 2017 @ 10:36 am (no subject)
manas flamenko grupas labākā dejotāja izrādījās striptīzdejotāja. Ļoti mulsinoši, jo tā vispār izskatās pēc kautras 18 gadīgas skolniecītes
Dec. 7th, 2017 @ 12:03 pm (no subject)
Viens no pavisam nedaudzajiem ziemas plusiem - atšķirībā no pavasara, rudens un vasaras, nemokos pašpārmetumus ik brīdi, kad neesmu kaut kur ārā.
Nov. 22nd, 2017 @ 01:59 pm (no subject)
Ja Tallinā un Viļņā visas interesējošās izstādes vienas dienas laikā apskatīt teju nav iespējams, tad Rīgā visbiežāk vispār nav kur aiziet un jādodas inerces, nevis intereses dēļ (diemžēl Purvīša balvas dēļ tagad jāvazājas uz visu pēc kārtas). Un viss kļūst tikai sliktāk, piemēram, pēc dažu (it kā jau) profesionāļu kritikas par NNN izstādi, pārņem paranojiskas nojautas, ka cilvēki te vairs vispār neko nesaprot un uz jebkāda formāta mākslas pasākumu nāk kā uz Borisa Bērziņa aktu izstādi, pēc tam sūdzoties, ka neatbilst viņu mistiskajām ekspektācijām. Varētu aiziet uz Skaņu Mežu un tad sūdzēties, ka neviens nav spēlējis Raimonda Paula melodijas.
Nov. 22nd, 2017 @ 01:09 pm (no subject)
aizpildot šīgada ienākumu deklarāciju vajadzētu ailīti, kurā aprēķina, cik daudz naudas man ir ietaupījusi neinterese par Nika Keiva koncertiem
Nov. 20th, 2017 @ 05:11 pm (no subject)
katrreiz no jauna pabrīnos, cik laimībā ir daudz skumju
Nov. 6th, 2017 @ 01:23 pm (no subject)
mīļotajam darbā bijusi aptauja par to, kas patīk un kas nepatīk, uz jautājumu "kas nepatīk darba samaksas sistēmā", atbildējis "kaut kā neērti pirkt līgavai alumīnija gredzenu bērnu rotaļlietu veikalā"
Oct. 30th, 2017 @ 08:05 pm (no subject)
pirmo reizi sagruzījos par agresīvu anonīmu komentāru pie sava pēdējā ļoti nothing special raksta - "sen nav dabujusi un nejiet kaut kā galīgi ar vīriešiem". Vispār jau tā ir vienīgā joma, kur man "jiet", pašai ar sevi attiecības sarežģītas, makā un vēderā tukšums (A. man nes darba kafiju pārbērtu maisiņā), braukāties pie dabas vairs nevaru. Sekojot KM instrukcijām mēģināju pārkvalificēties, bet nevienam nevajag. Un tā tālāk, un tālāk, un tālāk.
Oct. 25th, 2017 @ 12:54 pm (no subject)
neproduktivitātes kalngals un 100% nenāciet-klāt-man-rudenī
Oct. 13th, 2017 @ 08:50 pm (no subject)
ļoti dezorientēts, apjucis un skumjš oktobris
Oct. 9th, 2017 @ 10:02 pm (no subject)
mana pēdējo mēnešu dzīve ir vientulīgi veloizbraukumi uz jūrām un vientulīgas pastaigas nomalēs, bet visa šī vientulība ir tāda, kurā man pietrūkst pašai sevis, nevis kāda cita. Var jau arī saukt par eskeipismu, bet vientulīgums šoreiz šķiet precīzāk. jo attiecības starp bēgšanu un kaut kā meklēšanu ļoti mainīgas un ļoti poētiskas.
Sep. 14th, 2017 @ 11:36 pm (no subject)
mans pagaidām iespaidīgākais septembra kultūras notikums - šodien biju, kā vēlāk izrādījās, pucēties pie tā paša nelaimīgi slavenā fotogrāfa Sokolova vizāžistes. Kopš to uzzināju, lūkojoties uz savu seju, redzu visus tos plikos dibenus un krūtis, ko viņš ir bildējis (es gan to visu laikam nemaz neesmu redzējusi, bet iztēlei pietiek ar mazumiņu).
Bet meitene forša, un vispār pēc tam, kad viņa pajūsmoja par manām skropstām ("tās tiešām nav mākslīgas?!"), uz 10 minūtēm sajutos kā Īsta, Pieaugusi Sieviete.
Sep. 8th, 2017 @ 10:02 am (no subject)
leibls "Daugavgrīvas iedzīvotāju stāsti" daudz lielākā mērā mani uzrunās apmeklēt kultūras pasākumu nekā "superblāblāblā mākslas zvaigznes lekcija". Man šķiet, ka nosacīti vizuālā māksla jau sen ir pazaudējusi spēju godīgi un empātiski runāt par sociāli aktuālo vai jebkādi pievērsties "mazā" cilvēka eksistencei (tāpēc jau es gruzos par to mākslas mārketingu, jo šiks un glamūrs, "māksla kā lieta" atsvešina no jebkāda patiesīguma, varbūt izņemot ekonomisko), lai gan vēl nesen šķita, ka Austrumeiropas konteksts automātiski mums piešķir kaut kādas autentiskuma privilēģijas. Burānes "Cietoksnis" vakar atgādināja, ka teātrī tas vēl ir iespējams (es nedomāju teātri kā izteiksmes līdzekļus, bet institucionālos nosacījumus), klausījos viņu stāstos un kaifoju no mani palēnām piepildošās cilvēkmīlestības.
Sep. 5th, 2017 @ 11:34 am (no subject)
http://werunriga.lv/?gclid=CLTGjs7OjdYCFVSLsgodJvgMKA#1
"mazuļu rāpošanas sacensības"
tas nopietni?
Aug. 28th, 2017 @ 01:08 pm (no subject)
Ak, Haneke, jau sen biju atlikusi White Ribbon skatīšanos uz kādu īpašu dzīves brīdi, jo gandrīz viss pārējais jau noskatīts un cik nu viņš vēl paspēs uzņemt (ļoti gaidu Happy End), sen kaut kas tik ļoti nebija paticis, gribas kā mazai meitenītei (nu labi, es jau arī esmu maza meitenīte, tikai īgna) sist plaukstiņas no prieciņiem (ak visi šie deminutīviņi un iekaviņas)
Aug. 24th, 2017 @ 10:47 pm (no subject)
likās, ka maijs ar 6 rakstiem mēnesī tā arī paliks neveselīgs privātais rekords, bet nupat sevi pārspēju ar 2 rakstiem dienā.
Aug. 24th, 2017 @ 02:06 pm (no subject)
"Sarunā meklēsim atbildes uz jautājumu, kā mākslas vēstures zināšanas ietekmē mākslas darbu atlasi un vai tās palīdz vai traucē" [uzsvars uz pēdējo vārdu]

tiktāl nu esam.
Aug. 21st, 2017 @ 12:37 pm (no subject)
Gribēju atklāt teātra biļešu šopinga sezonu ar kaut ko no "JRT pie Dzemdību nama", bet izrādās, ka jauno cenu dēļ tādi lumpeņi kā es pāris gadus šo teātri nevarēs atļauties apmeklēt, apsveicam, Alvi!

(saprotu, ka zāles ietilpība un tml. faktori, bet tāpat bēdīgi)
Aug. 15th, 2017 @ 04:01 pm (no subject)
Sestdienas vētru satikām laivā starp Pērses un Daugavas upēm, forši samirkām un nobijāmies, slēpāmies zem milzu saknēm, cenšoties noturēt laivu krastā, un atkal samirkām. A. bija ļoti seksīgs un varonīgs (vispār abi A) , un secinājām, ka šāda veida bojāeju sagaidītu visnotaļ pacilāti.
Tagad man ir nepārejošs drudzis un saaukstēšanās, tie laikam ir vienīgie veidi, kā mani šovasar noturēt mājās
Aug. 2nd, 2017 @ 09:14 pm (no subject)
kosmiska vientulība, kā Kaspara Dāvida Frīdriha gleznās
Jul. 26th, 2017 @ 12:40 pm (no subject)
šī ir laba vasara - daudz lasu (to, ko gribas, nevis vajag), daudz blandos un esmu pie dabas. Arī ļoti vientulīga vasara, bet par to pat nedomāju sūdzēties. Nesūdzēšos arī par laikapstākļiem, kaut gan man, cilvēkam, kuram bija vēsīgi arī Sicīlijas 35 grādos, šādas vasaras ir īpašs pārbaudījums
Jul. 21st, 2017 @ 10:51 am (no subject)
Tas, ka visādas dumjas pīarščicas pēdējā laikā par savu atalgoto hobiju padarījušas vizuālo mākslu, nav nemaz tik nevainīgi smieklīgi, kā man mēģina iestāstīt, kad kārtējo reizi kaut ko "snobiski" burkšķu. Jo, piemēram, kaut kādiem bezgaumīgiem tetovējumiem tiek tērēti lielāki intereses resursi nekā mākslas izstāžu pamatfunkcijām - nodrošināt darbu eksponēšanu, pieejamību skatītājam. Pat šis palicis par sarežģītu, vai. Nesen, piemēram, tika publicēta mana ne pārāk glaimojoša recenzija par izstādi, kura (kā krietni pēc teksta publicēšanas izrādījās) tehniski nedarbojās. Visu pusstundu, ko pavadīju izstādes zālē, neatradās arī neviens, kas mani par to pabrīdinātu. No vienas puses, protams, sīkums, jo kurš gan vispār vēl lasa un kuru interesē - recenzijas ir tikai publicitātes ķeksītis kkf atskaitēs. No otras puses, to 2-3 cilvēku dēļ, kuru priekšā man ļoti negribētos izskatīties pēc pilnīgas duras, esmu izgāzusies un performējusi ar tehniski nederīgu viedokli, par kura kļūdainības iemesliem neviens neuzzinās. Stulbie tetovējumi, īsāk sakot.
Jul. 20th, 2017 @ 12:07 pm (no subject)
nepārejošais Austrumeiropas kolonizācijas sindroms - rediģēju vienu Tate izdevuma tulkojumu, tur jau oriģinālā ikoniskais Viļņas Ļeņina pieminekļa demontāžas foto atributēts kā Bukarestē notiekošs.
2015. gda izdevums.
Nez, cik ilgi vēl?
Jun. 30th, 2017 @ 09:16 pm (no subject)
piemēram, jaunākās ziņas par viendzimuma laulību legalizēšanu Vācijā uztvēru nevis "arī viņi", bet "vai tad tur jau tas sen nebija?", jo esmu to netīšām sākusi uztvert kā pašsaprotamu
Jun. 28th, 2017 @ 09:34 pm (no subject)
lielisks stāsts: http://skaties.lv/beztabu/nejedzibas/eda-kraca-pie-manis-lidz-arpratam-bet-iesudzeja-rujiena-sirmgalvis-iesudz-tiesa-bruti/
Jun. 27th, 2017 @ 05:39 pm (no subject)
aiz gara laika atveru kāpņu telpas pastkastīti, neko sev, mans raksts vienā un tajā pašā žurnālā, kur Īva Alana Boisa eseja, anbelīvebl, iesācēja veiksme vai kā lai tādus pārsteigumus nodēvē
May. 25th, 2017 @ 10:04 am (no subject)
bijām vakar uz "Ciniķiem", nebiju domājusi, ka kādreiz to teikšu par Nastavševu, bet - ļoti garlaicīgi un neveikli, atstāja pavisam negatavas izrādes iespaidu. Dažas foršas ainas gan lika domāt, ka pēc pāris mēnešiem varētu būt labi.
May. 18th, 2017 @ 03:27 pm (no subject)

Šodien #darbiņā sarakstos ar vīrieti, kas ir iemūžinājis šo kadru. Tas taču gandrīz kā pieskarties pašam Bovijam, vai ne, meitenes?
May. 17th, 2017 @ 12:19 pm (no subject)
Es esmu riktīgi diskriminējošs patērētājs, nesen neizvēlējos pakalpojuma sniedzēju, kurai feisbukā ap 9. maiju bija sapostotas georga lentītes.
May. 12th, 2017 @ 12:09 pm (no subject)
briesmīgi saplēsāmies ar A. par pilnīgiem niekiem - promejot metu viņam ar alus glāzi pa logu un kliedzu kaut kādas riebeklības pa visu pagalmu. Briesmīgi. Un kaut kā zūd sākumā tik spārnotā pārliecība, ka mūsu nevaldāmie raksturi spēs sadzīvot. Kur nu vēl ar kādu citu. Bet nez no kurienes diviem tik egoistiskiem cilvēkiem vajadzība mīlestību novirzīt uz kādu ārpus sevis, tas arī man vairs nav saprotams.
Mieles un nesaprotamības.
May. 1st, 2017 @ 07:33 pm (no subject)
brīvdienu lietavās atklāju laivošanas sezonu, par laimi, atšķirībā no dažiem labiem, tas neiekļāva peldsezonu un iegāšanos upē. Pabrīnījos, cik dažādi mani uztver aptuveni viena un tā paša pusaugu vecuma zēni - vieniem esmu "uzmanīgi, neuzbrauc virsū tantei!", kamēr es dodos uz veikalu pēc cigaretēm, otri kautrīgi cenšas koķetēt kā ar nedaudz vecāku vidusskolnieci. Tam visam pa vidu es jūtos veca un gaidu siltumu, daudz, daudz siltuma, pārāk daudz siltuma.
Apr. 26th, 2017 @ 03:20 pm (no subject)
mums te kaut kāda depresijas lazarete visapkārt, ne?
šķita, ka vakardienas gulēšana blenžot vienā punktā būs visu iztīrījusi, bet šodien atkal rauj sirdi laukā.
Apr. 25th, 2017 @ 10:00 am (no subject)
Apr. 21st, 2017 @ 12:42 am (no subject)
Pabeidzu savus kākāefus, piedzeros viena ar ļeņingrad jūtūbes diseni un šausmīgi ilgojos pēc savām Rēzeknes draudzenēm, ar kurām pārdzerties šņabi, saģērbties vienai otras slampīgākajās drēbēs un louboutin kurpēs lēkāt pie nekvalitatīvākās krievu popsas, pēc tam uz maiņām vemjot gar lokālo naktslokālu podu malām <3

P.S. no vemšanas notecējusi skropstu tuša gar vaigiem <3
Apr. 10th, 2017 @ 06:52 pm (no subject)
kā jūs tiekat galā ar to briesmīgi sāpinošo sajūtu, ka [ļoti svarīgie] citi ir spējuši kādreiz būt laimīgi arī bez jums? Mani nopietni traumē šis greizsirdības paveids, apziņa, cik tas muļķīgi un narcistiski, palīdz tikai īstermiņā. Nu, kur lai sasmeļas to viedumu, kas ļauj būt laimīgai bez visām šīm iekšējām sāncensībām un vēlmei būt vis-vis-vislabākajai un pirmākajai?
Omm.
Apr. 7th, 2017 @ 12:48 pm (no subject)
ļoti patika Zvīgulis Tuvajā Pilsētā. Cerams, ka šī ir atgriešanās uz palikšanu.
Apr. 5th, 2017 @ 01:52 pm (no subject)
Rubrikā "bezjēdzīgākie veidi kā cīnīties ar eksistences bezjēdzīgumu" - uzstādīt aplikāciju, kas regulē nepieciešamo dienas ūdens patēriņu organismā, pēc katra izdzertā kaut kā skriet atķeksēties telefonā un uz brīdi sajust nelielu dzīves mērķtiecīguma devu.
Apr. 3rd, 2017 @ 03:20 pm (no subject)
Noķērām tos 23 grādus un A. priecīgs peldināja kājas ledaini aukstajā Viļņas upes kanāliņā.
Pēdējā laikā daudz domāju par to, ka, jo tuvāki kļūstam, jo grūtāk man ir komunicēt ar citiem - man nekad nav gribējis, lai vienas attiecības aizvietotu visu pārējo, bet šajā gadījumā mūsu saskarsme ir tik telepātiski dabiska, ka citu attiecību veidošana šķiet lieka un apgrūtinoša, prasa nemitīgu pielāgošanos, centienus neaizskart, būt ieinteresētam un likties interesantam, nu, un tā tālāk. Ar to es nevēlos teikt, ka citas kopābūšanas nesagādā prieku, tās vienkārši prasa daudz vairāk enerģijas un pārlieku kontrastē ar to vieglumu, kas ir esot kopā ar A. (un tas vieglums nemaz neizslēdz regulārus kašķus un pārpratumus).