About this Journal
Current Month
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031
Oct. 9th, 2018 @ 11:33 pm (no subject)
profesionālajā ziņā šis ir bijis tads gads, pēc kura gribas nolīst kādā pavisam klusā, apputējušā stūrītī un ļauties garlaicīgiem, birokrātiskiem pienākumiem, kuros nav nekādu publisku, intelektuālu vai radošu aspektu. Nemāku no tiem gūt prieku, gluži otrādi, tas viss izsūc mani līdz robotiskiem stāvokļiem.
Tas, protams, nav nekas jauns ne privātā, ne pasaules mērogā.
Oct. 8th, 2018 @ 08:17 pm (no subject)
ar autobraucējiem kaut kas ļoti nav okei pēdējā laikā. Izeju no mājām reti, bet pēdējās nedēļas laikā gandrīz 2 reizes mani ir sabraukuši, šķērsojot krustojumu gaišā dienas laikā pie zaļās gaismas. Šodien vīram tas pats. Pirmajā gadījumā autovadītāja vēl atļāvās man parādīt vidējo pirkstu (atrāvu viņai vaļā durvis un tas gandrīz beidzās ar kautiņu, jo man ir problēmas ar paškontroli šādos gadījumos (un tā kā viņa pirmā atļāvās izmantot subkultūru žestus, tad jau arī manai reakcijai vajadzēja būt ielu kultūras līmenī)), šodien vienkārši rādīja neapmierinātus žestus.
Kā lai ar šo bezkaunību cīnās? Abos gadījumos esmu piefiksējusi mašīnu numurus, bet no tā droši vien jēgas nekādas? Es pati ielas šķērsoju ļoti uzmanīgi, pie sarkanā neeju arī tad, kad nav nekādas satiksmes, un trīsreiz pārliecinos, vai netieku apdraudēta. Nevaru iedomāties papildus sevis drošināšanas pasākumus, tāpēc (uzmnīgi, aicinājums uz vardarbību!) apsveru domu somiņā turēt gāzes baloniņu un vienkārši iepūst sejā nākamajam nekauņam.
Oct. 3rd, 2018 @ 02:46 pm (no subject)
visu dienu griež iekšas. šķiet, ka esmu zaudējusi piekļuvi kādam svarīgam pasaules gaismas avotam, vienlaikus atskārstot, cik maz esmu mācējusi to novērtēt agrāk, lai gan tas taču allaž bijis kaut kur līdz kaulu smadzenēm dziļi, dziļi iekšā. kaut kas it kā izgriezts no manis, bet varbūt drīzāk nokritis kāds biezs ārpasaules apvalks un tagad tā ieraugāma pa īstam visā savā sarežgītajā trauslumā un nebeidzamajās skumjās. viss pārējais šķiet tik maznozīmīgs, jo sevišķi manis pašas egoistiskā dzīve, ko tagad redzu tikai kā plakanu tukšumu. Mūs abus līdzīgos veidos ir saistījusi jūra. Šovasar mani visu laiku "vilka" tieši uz to galu, kur viņu atrada, un vajāja noslīkšanas ainas. Visur, filmās, grāmatās, stāstos, vīzijās. Piepildījās. Nez vai to pasaules trauslumu ir jebkādi iespējams kontrolēt.
Aug. 16th, 2018 @ 06:23 pm (no subject)
Forši, ka Marija Linarte uzņemta JRT pamattrupā. Man viņa jau sen šķiet tāda kā nākamā Guna Zariņa, vismaz savas aktierspēles faktūras ziņā, par plašumu vēl nemāku spriest.

Bet kāpēc Tīrons joprojām režisē izrādes? Tas kādam arī patīk? Nesekoju līdzi, bet Mielasts šķita tik acīmredzama izgāšanās, ka atkārtoti centieni izbrīna. Vai arī tās izrādes vienkārši labi izpērk RL cienītāji un paliek pāri bulciņām?
Aug. 13th, 2018 @ 07:59 am (no subject)
Kārtējo reizi pārliecinos par depresivitātes un egocentrisma neizbēgamo saistību, un to, ka vajag pēc iespējas biežāk izlaist sevi no uzmanības fokusa. Kā mazu bērnu, kuram ir veselīgi padzīvoties bez pārspīlētas uzraudzības. Pēdējās nedēļas nejauši sanāca piedzīvot gūzmu situāciju un apstākļus, kuros caur "es,es,es" prizmu jādomā biežāk kā ierasts, un tas rezultējās smagā beziemesla nomāktībā.
Ne jau tajā nozīmē, ka par sevi nebūtu jādomā un jādzīvo kaut kādā trulā pašplūsmā, automātiski uzsūcot visu notiekošo. Priecāties par pilnīgiem niekiem, piemēram, to, ka izdevies agrāk piecelties, skaistas debesis aiz loga vai garšīgas vakariņas; neignorēt situācijas, kurās bez acīmredzama iemesla kaut kas liek justies slikti, censties saprast, kāpēc slikti un ļaut sev justies tā, kā "gribas", nevis tā, kā šķiet pareizi un atbilstoši situācijai vai tā "kā justos citi", pat ja citu sajūtas ļauj aiztaustīties līdz savām. Zināt, ko es vēlos, vēlēties daudz, censties to sasniegt un nebēdāties, ja nesanāk. Nedomāt par sevi kā par īpašu cilvēku, kuram pienākas īpaša attieksme un īpašs liktenis. Neļaut pret sevi izturēties necienīgi, bet atcerēties, ka aizvainot var tikai to, kuram ir zems aizvainojumu slieksnis. Domāt par citiem, par jebko citu, domāt tikai par sevi, nu, tas ir kā visu dzīvi lasīt tikai vienu grāmatu.
Aug. 1st, 2018 @ 09:12 pm (no subject)
aktuālā rakstu darba sakarā sastapos ar diviem noslīkšanas gadījumiem pēc kārtas - varbūt šādā veidā manifestējas manas slāpes? Paralēli lasot latīņamerikāņu literatūru šī sirreālā loģika šķiet pavisam reāla, pat teju miesiski sataustāma.
Un jāpiebilst, ka nezināju, ka Juris Podnieks noslīcis tajā pašā ezerā, kur savulaik filmēta "Ezera sonāte". Pirms dažām dienām braucu gar šo ezeru pirmo un vienīgo reizi dzīvē, un ļoti gribējās tur piestāt bez kāda īpaša iemesla.
Jul. 24th, 2018 @ 02:01 pm (no subject)
no malas nepateiksi, bet es patiešām gribētu būt jaukāks cilvēks un es patiešām daudz domāju, kā lai par tādu kļūst, neskatoties uz un pārvarot visus ikdienišķos "nesanāk"
Jul. 23rd, 2018 @ 12:44 pm (no subject)
Tags:

Vīrs atstāsta šīs nakts sapni:
"Redzēju sapnī, ka mēs dzeram pie Brodska. Jums uzreiz abpusējas simpātijas uzradās, Brodskis filigrāni flirtēja, es klusībā sāku ārdīties. Uzrakstīju Tev uz salvetes, ka būs skandāls, bet tā, saprotams, kaut kā nonāca Brodska, nevis Tavās rokās. Viņu tas ļoti sasmīdināja. Beigās es nikns pīpēju uz kāpnēm, bet kaut kāda sieviete man teatrālā balsī klāstīja, ka ja mana sieva mani piekrāps ar Brodski, tad to var uzskatīt par lielu veiksmi."
Jul. 12th, 2018 @ 04:21 pm (no subject)
šodien arterritory publicējis ļoti uzjautrinošu galeristes Alises Carevas atbildes viedokļrakstu manai īgnajai recenzijai par RIBOCU. Skolniecisku un neargumentētu, tāpēc tiešām vienalga, taču skumjais aspekts šajā visā ir kaut kas cits.

Pirms kaut kādas nedēļas Baltijas valstīs ieradās Austrumeiropas reģiona mākslas eksperti no Tate, lai tiktos ar Baltijas vadošajām pētnieciskajām institūcijām. Gan Tallinā, gan Viļņā teitisti tikās ar nozīmīgākajām turienes organizācijām, par kuru kompetenci šaubas nerodas (pat ja ne visi darbības virzieni šķiet objektīvi vai citādāk pieņemami) - cac'iem, rupertu, vartai utt. Latvijā tikšanās notika tikai ar RIBOCU (3/4 laika), Zuzāna kungu, kimu un Alisi Carevu, kas ir paspējusi noorganizēt vien dažas viduvējas izstādes un diez vai uzskatāma par Latvijas mākslu pārzinošu pārstāvi. Tātad, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Teitā mēs, tas ir Latvijas māksla, tiksim reprezentēti caur privātu, biznesa interesēs balstītu mākslas institūciju skatījumu (izņemot kim), kurš balstīsies nevis uz profesionāliem kritērijiem, bet ļoti subjektīvu ietekmes sfēru paplašināšanu. Atcerēsimies antiintelektuālo pašapmierinatību Zuzuem kolekciju prezentējošajā izstāde pirms gada un sāksim samierināties ar pamuļķīšu lomu nu jau starptautiskā līmenī.
Jul. 5th, 2018 @ 01:32 pm (no subject)
Izpakoju jauno jogas paklājiņu un rīta jogas laikā tā nevāji apdolbījos, jo viss vēl oda pēc kaut kāda rūpnieciskā spirta.
Jul. 3rd, 2018 @ 05:05 pm (no subject)
Šobrīd man ļoti lielā mērā ir tāda dzīve, kādu vēlējos pusaudžu gados. Vīrs jau nu noteikti kā no tolaik nodrillētajām placebo dziesmām.
Ne par ko nesūdzos, bet varbūt tie dzīves aspekti, kas man pietrūkst šajā dzīves posmā (nu tur, villa Mežparkā), arī piepildīsies pēc gadiem 15, un tādā formātā, kas tobrīd šķiet mazliet novēlots.
Jun. 27th, 2018 @ 11:33 am (no subject)
Pavisam nejauši internetā uzdūros vienam krievu mākslas zinātniekam, kura publikāciju sarakstā gandrīz katra pētījuma tēma perfekti atbilst tam, par ko es ļoti labprāt būtu rakstījusi pati. Tik ļoti, ka labpatikā iemurrājos un pēdiņa ietrīcas.
Mans akadēmiskais twin flame? Love is in the air?
Jun. 20th, 2018 @ 12:06 pm (no subject)
Neesmu redzējusi vispār neko no šogad iznākušajām latviešu filmām, tagad, kad beidzot ir brīvs laiks šādam izklaidēm, kinoteātros noslēdzas sezona. Vai būs kādas citas aplūkošanas opcijas? Kaut kādi brīvdabas kino, kaut kas tāds? Galīgi neorientējos.
Jun. 4th, 2018 @ 09:30 pm (no subject)
es tik bieži sarunāšanos uztveru kā vardarbību - nesaprotu, kāpēc cilvēki runāšanu uztver kā pašsaprotamu darbību. Kāpēc viņiem šķiet normāli ar man sākt runāt, aut ko jautāt. Es gribētu dzīvot pasaulē, kurā pajautā atļauju pirms uzdod jautājumu "kā tev iet", nemaz nerunājot par intīmākiem jautājumiem. Piemēram, ko tu lasi vai kā tev patika tā un tā izrāde.
Tikko viegli sastrīdējos ar vīrieti, uz kura izteikumu "es Jūs laikam apgrūtinu ar saviem jautājumiem", godīgi atbildēju, ka vispār jā. Viņš apvainojās, jo uztvēra to kā nepieklājību, bet man ir tik apgrūtinoši verbalizēt savas domas, censties noformulēt viedokli sociāli pieņemamās formās un tā tālāk, un tālāk, un tālāk.
May. 30th, 2018 @ 11:42 pm (no subject)
man ikdienā vajadzētu mazāk besīties par RIBOCAs eksistenci, jo tas vienkārši ir tikpat neizbēgams stulbums kā Donalds Tramps vai Putins. Un īgņošanās te neko nemainīs. Un man nevajadzētu pasaules stulbumus uztvert tik personiski.
May. 25th, 2018 @ 04:26 pm (no subject)

personīgais piespiedu grafomānijas rekords, četri raksti divās dienās - hit me baby one more time
May. 16th, 2018 @ 12:06 am (no subject)
šodien beidzot bija laiks atklāt velosezonu (jo braukalēt mazāk par 20 km ir totāli garlaicīgi, bet garākiem posmiem man pietrūkst laika), pie kāzu rimčika mani notrieca uz gājēju pārejas atpakaļgaitā braucošs taksis. Nokritu pietiekami veikti, lai tiktu cauri ar izbīli un nobrāztu plaukstu, pat īpaši neklaigāju uz šoferi (man pēdējā laikā ir "problēmas" ar kliegšanu uz cilvēkiem), bet nu atpakaļgaita uz gājēju pārejas? Nopietni?
May. 6th, 2018 @ 05:33 pm (no subject)
Vakar otro reizi dzīvē biju ciemos sava vīra mājās. Sanāk, ka esam tāds nu ļoti moderns pāris!
Apr. 12th, 2018 @ 12:05 pm (no subject)
mans ieguldījums nekustamo īpašumu tirgū - nekritiski laikot visus fb īres sludinājumu komentārus, kuros apņirdz nesamērīgi augstās īres cenas.
Apr. 8th, 2018 @ 12:15 am (no subject)
paskat, šodien manai cibai 10 gadi, gadi skrien kā.
Mar. 26th, 2018 @ 06:31 pm (no subject)
pēdējā laikā citos un pati sevī intensīvi pievēršu uzmanību atšķirībai starp "būt stiprai, lai pierādītu citiem, ka esmu stipra" un "būt stiprai". Dažkārt tas otrais var rasties no pirmā, nu, laikam, varbūt, dažreiz.
Mar. 20th, 2018 @ 12:34 am (no subject)
nodarījām savas slepenās kāzas (kādas tik infantilas vaimanas manai cibai gājušas secen konspiratīvo nosacījumu dēļ), cenšos pierast pie cita vārda, ļoti īpatnēja sajūta, un tad vēl man mazliet sapinās kājas un kāpjot pa ceremonijas trepēm gandrīz nožāvos kā visos tajos wedding fail video, ko mēs cītīgi skatījāmies iepriekšējā vakarā pirms kāzām.
Feb. 27th, 2018 @ 12:19 pm (no subject)
šonakt bija nu baaaaaigā miega paralīze, tā saucamais lietuvēns nevis vienkārši smacēja, guļot man uz krūtīm, bet izmeta laukā no gultas un vispār neļāva kustēties
Feb. 27th, 2018 @ 11:11 am (no subject)
Dienā recenziju honorāru paaugstinājuši par veseliem 0,19 eur!
Tikmēr svaru kausu otrā pusē vaksācijas cena paaugstināta par 5 eur (vairāk kā 30 %), dzīvokļa īre par 25 eur, telefona pieslēgumam atņemts līdz šim neierobežoti bezmaksas lietojamais feisbuks.
Ceru, ka jūsu saimniecībās ar ekonomisko augšupeju sokas patīkamāk.
Feb. 2nd, 2018 @ 04:49 pm (no subject)
gatavoju recenziju it kā par izstādi (1243), bet gribas rakstīt recenziju par recenzijām, jo kaut kā īpaši daudz tupuma
jūs palieciet savās vietās, es palikšu savā
Jan. 22nd, 2018 @ 07:17 pm (no subject)
šomēnes par mīlas ķibelēm raudāts tikai mazliet vairāk nekā par naudas. neslikta aritmētika, bet vēl ir, uz ko tiekties.
Jan. 14th, 2018 @ 09:48 pm (no subject)
Freidiskākais sapnis ever - kaut kurp lidoju ar lidmašīnu, kuras pacelšanās skrejceļš bija manas ginekoloģes kabinets.
Jan. 10th, 2018 @ 02:33 am (no subject)
bet interesanti, ka mana guilty pleasure seriāla pēdējā sezona bija tieši par Holivudas me too, lai gan iznāca jau 2016. gada vasarā.
Jan. 5th, 2018 @ 08:59 pm (no subject)
šodien mans pirmais sms kredītiņš ever!
Dec. 19th, 2017 @ 10:36 am (no subject)
manas flamenko grupas labākā dejotāja izrādījās striptīzdejotāja. Ļoti mulsinoši, jo tā vispār izskatās pēc kautras 18 gadīgas skolniecītes
Dec. 7th, 2017 @ 12:03 pm (no subject)
Viens no pavisam nedaudzajiem ziemas plusiem - atšķirībā no pavasara, rudens un vasaras, nemokos pašpārmetumus ik brīdi, kad neesmu kaut kur ārā.
Nov. 22nd, 2017 @ 01:59 pm (no subject)
Ja Tallinā un Viļņā visas interesējošās izstādes vienas dienas laikā apskatīt teju nav iespējams, tad Rīgā visbiežāk vispār nav kur aiziet un jādodas inerces, nevis intereses dēļ (diemžēl Purvīša balvas dēļ tagad jāvazājas uz visu pēc kārtas). Un viss kļūst tikai sliktāk, piemēram, pēc dažu (it kā jau) profesionāļu kritikas par NNN izstādi, pārņem paranojiskas nojautas, ka cilvēki te vairs vispār neko nesaprot un uz jebkāda formāta mākslas pasākumu nāk kā uz Borisa Bērziņa aktu izstādi, pēc tam sūdzoties, ka neatbilst viņu mistiskajām ekspektācijām. Varētu aiziet uz Skaņu Mežu un tad sūdzēties, ka neviens nav spēlējis Raimonda Paula melodijas.
Nov. 22nd, 2017 @ 01:09 pm (no subject)
aizpildot šīgada ienākumu deklarāciju vajadzētu ailīti, kurā aprēķina, cik daudz naudas man ir ietaupījusi neinterese par Nika Keiva koncertiem
Nov. 20th, 2017 @ 05:11 pm (no subject)
katrreiz no jauna pabrīnos, cik laimībā ir daudz skumju
Nov. 6th, 2017 @ 01:23 pm (no subject)
mīļotajam darbā bijusi aptauja par to, kas patīk un kas nepatīk, uz jautājumu "kas nepatīk darba samaksas sistēmā", atbildējis "kaut kā neērti pirkt līgavai alumīnija gredzenu bērnu rotaļlietu veikalā"
Oct. 30th, 2017 @ 08:05 pm (no subject)
pirmo reizi sagruzījos par agresīvu anonīmu komentāru pie sava pēdējā ļoti nothing special raksta - "sen nav dabujusi un nejiet kaut kā galīgi ar vīriešiem". Vispār jau tā ir vienīgā joma, kur man "jiet", pašai ar sevi attiecības sarežģītas, makā un vēderā tukšums (A. man nes darba kafiju pārbērtu maisiņā), braukāties pie dabas vairs nevaru. Sekojot KM instrukcijām mēģināju pārkvalificēties, bet nevienam nevajag. Un tā tālāk, un tālāk, un tālāk.
Oct. 25th, 2017 @ 12:54 pm (no subject)
neproduktivitātes kalngals un 100% nenāciet-klāt-man-rudenī
Oct. 13th, 2017 @ 08:50 pm (no subject)
ļoti dezorientēts, apjucis un skumjš oktobris
Oct. 9th, 2017 @ 10:02 pm (no subject)
mana pēdējo mēnešu dzīve ir vientulīgi veloizbraukumi uz jūrām un vientulīgas pastaigas nomalēs, bet visa šī vientulība ir tāda, kurā man pietrūkst pašai sevis, nevis kāda cita. Var jau arī saukt par eskeipismu, bet vientulīgums šoreiz šķiet precīzāk. jo attiecības starp bēgšanu un kaut kā meklēšanu ļoti mainīgas un ļoti poētiskas.
Sep. 14th, 2017 @ 11:36 pm (no subject)
mans pagaidām iespaidīgākais septembra kultūras notikums - šodien biju, kā vēlāk izrādījās, pucēties pie tā paša nelaimīgi slavenā fotogrāfa Sokolova vizāžistes. Kopš to uzzināju, lūkojoties uz savu seju, redzu visus tos plikos dibenus un krūtis, ko viņš ir bildējis (es gan to visu laikam nemaz neesmu redzējusi, bet iztēlei pietiek ar mazumiņu).
Bet meitene forša, un vispār pēc tam, kad viņa pajūsmoja par manām skropstām ("tās tiešām nav mākslīgas?!"), uz 10 minūtēm sajutos kā Īsta, Pieaugusi Sieviete.