About this Journal
Current Month
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930
Jun. 28th, 2020 @ 10:55 pm (no subject)
Šonedēļ atpūta pie 7 dažādiem ūdeņiem, 5 peldes un 3 novadi.
Jun. 17th, 2020 @ 12:28 pm (no subject)
ar kultūras medijiem viss ir tik ļoti kārtībā, profesionalitāte un analītiska satura piedāvājums sit pārāk augstu vilni, tāpēc davaj uztaisīsim kaut ko mazāk nopietnu: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-raidijums-kulturdobe-viesosies-pie-kulturas-personibam-kuras-vasara-rusinas-darza.a364155/?fbclid=IwAR31Y3j5-MtLhD7xYRN8LB16cPUdjlb-Q4F6F8AfikbFmbquM4Os2nZR2IU

zeme, atveries
Jun. 3rd, 2020 @ 11:24 am (no subject)
Mani samulsināja PEN balvas pasniegšana blekfeisošanas aizstāvjiem Re:Baltica. Tas, protams, neatceļ citus viņu labos darbus, bet šobrīd šķiet tik ļoti, ļoti nelaikā. Un tad vēl Zuzančix instagramā pauž solidaritāti ar blacklivesmatter, cik groteski, atminoties viņa nepubliskos izteikumus par romu tautības cilvēkiem un nesolidarizēšanos ar kultūras ļaudīm. Vai "kapitālisms-uber-alles" Riboca, kas posto blackouttuesday postiņus instagramā, it kā būtu piemirsuši, ka pieder tiem institucionālajiem veidojumiem, kas ir viens no galvenajiem nevienlīdzības veicinātājiem pasaulē.

Es nedomāju, ka pret rasismu "drīkst" iestāties tikai ļaudis ar sirdsšķīstu reputāciju, bet es gribētu dzīvot pasaulē, kurā ļaudis netaisnīgo saredz daudz plašāka spektrā, ne tikai tur, kur tas pārklājas ar viņu dzīves telpu vai arī labi saskan ar PR stratēģijām.
May. 25th, 2020 @ 01:16 pm (no subject)
pandēmija, tāpat kā jebkura cita emocionāla stresa situācija, pastiprinājusi cilvēku (arī manu) vēlmi pašapliecināties, esot visgudrākajiem un zinošākajam jebkurā diskusijā, interneta strīdā vai latentās formās ikdienas komunikācijā. Man vajadzētu pret šo dziņu (arī savu) izturēties tikpat saudzīgi kā pret jebkuru citu cilvēciska vājuma izpausmi - saudzīgi, ar izpratni, cenšoties mierināt, nevis nosodīt, bet tas izdodas daudz grūtāk nekā līdz šim, acīmredzot saasinoties arī manai vēlmei pēc uzmanības, savas nozīmības apliecinājumiem, un tas viss noved pie kaut kāda apburtā loka, kurā mēs tikai pieprasām un gaidām, neredzam otra vajadzības un iespēju sazināties kā diviem pilnvērtīgiem indivīdiem, kuri atvērti apmainās ar domām, nevis līdz asinīm cenšas otram pierādīt savu vērtību. Šīs vāji slēptais uzmanības bads izkropļo cilvēku tēlus (jo nekas nevar būt seksīgāks par cilvēku, kurš spēj atzīt savu zināšanu ierobežotību, atzīt savu kļūdīšanos un pārprašanu), gribas tikai vēl vairāk nolīst stūrīti un laizīt savas rētas, nevis netaisnīgi kalpot otram par savu kompleksu projekcijas telpu. Ļoti gaidu šī psiholoģiskā saasinājuma līdzsvarošanos un spēju arī pašai sevī pieņemt šo neglīto, mazisko īpašību. Bet vispār man iet ļoti labi, pat neatceros, kad esmu bijusi tik produktīva, mierīga, spējīga sajust un baudīt labo, un neļaut sliktajam ielīst dziļāk par automātiskai reaģēšanai nepieciešamo. Kādu mēnesi iepriekš bija pilnīgs omm, tagad tas mazliet sarūk, bet joprojām stāvu uz zemes stabilāk kā jebkad iepriekš.
May. 9th, 2020 @ 07:19 pm (no subject)
mani tomēr krindžo cilvēku fanošana par veselības ministres dīdžejošanu (nevis pats dīdžejošanas fakts). Ne slikta, bet tomēr viduvēja politiķe no diskutablas reputācijas partijas uzvedas tā, kā Latvijā neesam pieraduši redzēt politiķu publiskos tēlus - tiešām ar to pietiek? Tikai 2 mēneši bez kultūras pasākumiem un šāds, it kā drosmīgs, bet tomēr neveikls priekšnesums ļaudīs izraisa apbrīnu? (jautājums gaumes socioloģijas nolūkos, nelasīt nosodošā intonācijā)
May. 9th, 2020 @ 05:30 pm (no subject)
šodien gadsimta paģiras no vīna, ko kāds vīrietis man nosūtījis uz redakciju, pateicībā par grāmatu - ciešu par to, ka arī visgarlaicīgākajās profesijās var būt šādi atzinības elementi, nav pat uz skatuves jākāpj!
May. 5th, 2020 @ 03:27 pm (no subject)
90.-2000.gadu TV reklāmas, atvēru un pazudu uz pusstundu. Ceru, ka kādreiz gēnu analīze attīstīsies tiktāl, lai varētu pēc vienas šūnas parauga sniegt detalizētu izskaidrojumu maniem uzvedības un domāšanas paterniem - smadzenes uz šo materiālu reaģēja tik aktīvi (saukļus, mūzikas ritmus, vizuālās asociācijas atpazinu caur kaut kādiem zematmiņas impulsiem), liekot nojaust, ka bērnībā skatīto reklāmu sižeti un vēstījumi manā pasaules izpratnē ir iekodēti bioloģiskā līmenī. Līdzīgi kā bērnībā saskatītie ziepju operu seriāli simulējuši noslieci uz eksaltētu attiecību veidošanu, taču reklāmu gadījumā tas ietekmju tīkls varētu būt krietni sazarotāks un grūtāk izskaidrojams. Tādas man kaktu psihobioloģijas sazvērestības teorijas saradušās, neliecieties traucēti.

May. 4th, 2020 @ 09:21 pm (no subject)
Mēģināju skatīties "Kuzmins. Forele sasit ledu", bet ātri vien pievērsos csdd elektroniskajiem testiem un duolingo bakstīšanai kā interesantākām nodarbēm. Cerams, ka pie vainas mana nespēja skatīties teātra un operas izrādes ekrānā. Man, piemēram, ļoti nepatīk, kā kameras skatiens virza manu izpratni un notiekošā uztveri, nejūtos dabiski un viss kaitina.
May. 3rd, 2020 @ 12:38 pm (no subject)
Ļoti patīk seriāla "Dark" aktieru sejas panti, gandrīz katrā gribas lūkoties vēl un vēl
Apr. 30th, 2020 @ 10:05 pm (no subject)
"Jābūt tā, ka var dzīvot to, ko tev saka teksts". Uldis Bērziņš <3
Apr. 18th, 2020 @ 11:45 pm (no subject)
Divas lietas, kas man kaitina jo īpaši - mani nervozie smiekli interviju ierakstos (reāli pretīga un dumja ķiķināšana katru mīļu brīdi) un vējš. Šodien bija abas un tikai abas. Vējš trīs stundas vazājoties pa Pļavniekiem bez aizvēja opcijām, smiekli kādas astoņas stundas šifrējot interviju.

Varbūt labi, ka tik reti izeju no mājām un neapgrūtinu citus ar savu balsi, jo, goda vārds, gribas sev iemaukt, klausoties - agrāk, kad tikai sāku nodarboties ar intervijām, mēreni piedzēros, lai spētu izturēt. Manas dzīves vienīgais profesionālais uzmetiens bija cieši saistīts ar to, ka vienkārši nespēju paklausīties kādas svarīgas sarunas ierakstu, kas ir teju vienīgā liecība par kāda mākslinieka radošajām gaitām (cilvēks, ko intervēju, bija vienīgais, kurš varēja pastāstīt un nu jau pats miris, otras iespējas nebūs, šis kauns man kā akmens kaklā mūždien vilksies pakaļ). Vēlāk vienkārši maksāju cilvēkiem priekš savas rocības normālu summu, lai šifrē un sūta man burtiņu veidā. Tagad kaut kā esmu apradusi, ar pauzēšanu un besīšanos, un dievu uz pusēm tieku galā pati, bet, goda vārds, joprojām gribas uzšaut tai kaitinošajai būtnei telefonā.
Apr. 17th, 2020 @ 11:12 am (no subject)
man šķiet, ka ļoti drīz Rudzātes nodarījumi vizuālajai mākslai būs vēl lielāki kā Demakovas: https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/intervijas/24730-nav_valstiskas_izpratnes_par_kulturas_nepieciesamibu?fbclid=IwAR1Ue2d4iHaVPcyzW5UXYdUYZLjSb710O8d92rt4VdvqxiEOD5V-kiM-uqc
Apr. 13th, 2020 @ 03:23 pm (no subject)
tukšums un atsvešinātība ir manas dabiskās enerģijas, to es zinu pietiekoši ilgi, bet kāpēc šajā piespiedu izolācijā tomēr nejūtos kā savā komforta zonā? Droši vien tāpēc, ka tā ir mākslīga, neīsta, kā tāds trīsreiz uzsildīts fāstfūds bez jebkādas dzīvības sulas. Īstā un neīstā vienatnība.
Apr. 11th, 2020 @ 12:44 pm (no subject)
jaunas vientulības dimensijas (nesūdzos)
Apr. 5th, 2020 @ 06:04 pm (no subject)
Saērcināja Kultūršoka nemākulīgais sižets par Zuzāna miljonu. Jo sevišķi feisbukos uz komentāru "bet VKKF finansējums taču arī nāk no azartspēlēm" atbildot ar "bet tas tikai 2022.g.". Mēs sašutīsim par netīro naudu 2020.g., bet 2022.g. tā vairs nebūs tik netīra, jo attieksies uz visām nozarēm? Vai kā?

Ja kāds domā, ka aizstāvu artwashingu, tad iesaku atcerēties dažas manas publikācijas par šīm tēmām, tostarp asu Z kritiku, ja neatminaties, tad varbūt jums nevajadzētu vispār satraukties par šo tēmu, jo mākslas finansēšanas jautājumi uz jums neattiecas - piezīmēju, jo manā taimlainā skaļākie kultūras naudas tīrības pieprasītāji bija ļaudis, kuri, cik nu man zināms, mākslu nepatērē vispār necik.

Tomēr visvairāk izbesīja žurnālistes vārgi centieni analizēt šo visu kultūrpolitiskā līmenī - tā vietā, lai, piemēram, izjautātu valsts pārstāvjus, kādēļ ilgstoši pieļauta veselas nozares atkarība no privātām investīcijām, tiek pārstāstīts, kādi notikumi vairs nenotiks un pakratīts ar pirkstiņu sliktajiem kultūras darbiniekiem, kuri naudas dēļ gatavi pievērst acis uz naudas atmazgāšanu. Pirmkārt, ļoti daudzi nepiever acis, otrkārt, ja kultūras žurnālistiem tik ļoti sāp naudas nelegālā izcelsme, par to būtu jārunā kultūras pseidoraidījumos vēl pirms Z atsauc finansējumu, citādāk sanāk tāda pati šantāža, kādu piekopj Z - mēs kritizēsim azartspēļu finansējumu tikai tad, ja tas tiks apgriezts.

Labās ziņas ir tādas, ka Z finansējums pēdējā laikā tika piešķirts visnotaļ tizliem projektiem, kuru neīstenošanos drīzāk izjūtu kā atvieglojumu - infantilais Zuzeum, seklais Arterritory, Purvīša balva, Agneses Kleinas izklaides. Žēl par izdevniecību, žēl par mākslas darbu iepirkumiem, žēl par muzeja izstādēm, jo alternatīvu finansējumu avotu nav un nebūs, un knapi izvilkt varēja arī ar Z palīdzību.
Apr. 3rd, 2020 @ 08:24 pm (no subject)
Šodien esmu pilna ar naidu. Nīstu tuvos un tālos. Dzīvnieciska mizantropija
Apr. 1st, 2020 @ 09:15 pm (no subject)
neizturami gribas laivot!
Mar. 22nd, 2020 @ 02:49 pm (no subject)
Pamazām atgriežas produktivitāte un mazinās gara nospiestība. Vakar beidzot parādījās spēja skatīties filmas un seriālus (tiesa, tikai Holivudu), šodien jau pat tīri entuziastiski šķirstu brīvpieejā palaistos MUSE grāmatu materiālus un pa ļoti ilgiem laikiem pat varu atļauties palasīt pētījumus, kas interesē, nevis nepieciešami tuvākajiem rakstu darbiem. Ko lai citu dara, ja mani vientulības veloceliņi okupēti (jā, jā, zinu, ļoti neoriģinālas gaudas).
Mar. 21st, 2020 @ 04:29 pm (no subject)
faaak https://www.delfi.lv/news/national/politics/spkc-aicina-atsaukties-17-marta-vilciena-riga-zilupe-braukusos.d?id=51988407&fbclid=IwAR096MeJyNBA6fkCgaq19koXjZHU2PlTCGjin1ngF4lhkGoaakWERbH-eG8
Mar. 20th, 2020 @ 03:14 pm (no subject)
šobrīd visvairāk besī karantīnas aforismi un centieni fiksēt sajūtu atziņas
Mar. 12th, 2020 @ 09:55 pm (no subject)
neskatoties uz situācijas nopietnību, es esmu arī nedaudz eksaitēta par piespiedu izdzīvošanas minimuma apstākļiem, kas sniedz iespēju uzkačāt jaunas spējas un paraudzīties uz sevi no mazliet cita rakursa. Nu un vienkārši palēnināties. Mazāk forši ir tas, ka pēdējās 3 nedēļas jau nodzīvoju karantīnas režīmā, strādājot no rīta līdz vēlai naktij bez atpūtas un izklaidēm, un tieši tagad beidzot bija ieplānoti izbraucieni, teātri, tikšanās, baseini, pārgājieni, pucēšanās. Arī pēdējo nedēļu darba steiga izrādās velta, jo grāmatu martā atvērt nevarēs. Bet tajā ir pat kaut kas zīmīgs, lūk, kā neparasti sakritis.
Mar. 11th, 2020 @ 01:57 pm (no subject)
LMA feisbuka lapa ziņo, ka LMA rektors nupat viesojies Minhenē, zemē, kur Ārlietu ministrija iesaka nedoties COVID-19 dēļ. Caur šo lidostu dodas arī ļaudis, kas vairs netiek laukā no Itālijas. Rīt rektoram izstādes atklāšana, pieņemu, būs pulka ļaužu un nekādas karantīnas. Uz darbiņu, pilnu ļaužu, viņš droši vien arī nepārstās iet.
Mar. 11th, 2020 @ 11:34 am (no subject)
Latvijas mākslas mediji:
"Jautājums: Vai sniegavīram [Tavā mākslā] ir kāds sakars ar to, ka tu esi Apaļais?

Atbilde: Nē taču, galīgi nekāds"
Feb. 28th, 2020 @ 01:20 pm (no subject)
jau sen alkstu sagatavot pētījumus par divām neordinārām un nenovērtētam Latvijas mākslas personībām, bet tikko atkal apkrāvos ar jaunu ģēniju apkalpošanas pasūtījumu. Nu labi, varbūt vecumdienās. Šajā sakarā jo īpaši žēl, ka Nenorunātās tikšanās bija tik virspusēji vāja un pētnieciskajā ziņā pavirša izstāde, jo te tādus arhīvu dārgumus un naratīvus beidzot varēja izvilkt gaisā, uh.
Feb. 25th, 2020 @ 09:07 pm (no subject)
Strādājot pie B grāmatas daudzkārt saskāros ar neticamu pretimnākšanu ne vien no svešiem cilvēkiem, bet arī tādiem, ar kuriem profesionālās attiecības ir naidīgas; piemēram, uz vairākiem saviem lūguma epastiem esmu bijusi gatava saņemt lāstus un lamas, ko es te vispār iedomājoties, bet tā vietā ļaudis laipni palīdz, cenšas, meklē, velta savu brīvo laiku ar prieku (kā paši piebilst). Un otra galējība - draugi noņurd uz kaut kādiem salīdzinoši nelieliem izpalīdzēšanas lūgumiem, ja vispār reaģē (izņemot dažus, kuriem liels paldies).

[Pārdomas apkopojot pateicību rindkopu]
Feb. 24th, 2020 @ 12:10 am (no subject)
kas mums tāds jauns un foršs seriālu pasaulē? Baigi aplauzos ar jauno Narcos, gaidīju, gaidīju, bet viņi tur visu uztaisījuši par latīņamerikāņu midsomeras slepkavībām, nevar tā :(
Feb. 23rd, 2020 @ 12:42 pm (no subject)
vīrusu matemātika:
1) tieši pirms divām nedēļām atgriezos no kronavīrusa skartās Ziemeļitālijas un šī laikam sanāk pēdējā diena, kad ir vērts satraukties (?)
2) A. atkal ticis slimnīcā, vairākas dienas viņam noliegts ēst un es pati grimstu pilnīgā rīšanas negausībā, ēdu par diviem lieliem vīriem vai savu mazo sirgstošo, izbadējušos vīru
Jan. 30th, 2020 @ 02:05 pm (no subject)
Ak vai, tas Willa teātris izklausās tik žēlīgi :(
Jan. 18th, 2020 @ 09:58 pm (no subject)
Jaunā pāvesta otrā sezona daudz labāka par pirmo. Un kad es beidzot saņemšos pārvākties uz Itāliju?
Jan. 10th, 2020 @ 12:37 pm (no subject)
pirms miega skatījos Bertoluči Mazo Budu, tad sižetu par Pilsētu pie upes un sapnī nejauši viesojos pie kaut kāda budistiska rūķīša Dāvja Suharevska izskatā, uz kura tamborētiem deķīšiem dekorēto templīti koku galotnēs veda Siguldas trepītes. Neko daudz gan neapskaidrojos, sarunas vidū nejauši iekritu Gaujā un nekādi netiku atpakaļ.
Jan. 9th, 2020 @ 04:33 pm (no subject)
"trīsdesmitgadnieki ir jaunie divdesmitgadnieki" man šķiet stipri pārvērtēts koncepts, realitātē (vismaz manā) neatbilstība starp ieaudzinātajiem priekšstatiem par to, kādai dzīvei vajadzētu būt 30 gados, un kāda tā ir maniem vienaudžiem, tikai rada lieku disonansi. Tu vēl nespēj sevi pieņemt kā pieaugušo (tam nepalīdz arī nestabilie sociāli ekonomiskie apstākļi, kas vērsti uz īslaicīgumu, nekādas ilgstošas stabilitātes), bet arī jaunības atribūtika vairs nesaista un nokļūstot situācijā ar ballītes potenciālu, dvēsele drīzāk kaut ko tur ķēmojas un cenšas sevi piespiest producēt prieku un vieglumu, nevis līksmo un atpūšas. Nespēja pa īstam būt ne vienā, ne otrā pakāpē rada sajūtu, ka esmu iestrēgusi kaut kādā nekurienē, pekles priekškambarī, kura dzīvesveidam masu kultūrā nav lietošanas instrukcijas.
Jan. 2nd, 2020 @ 11:23 am (no subject)
tik derdzīga rindkopa: "Tāpēc mākslinieka piekrišana ekspozīcijas izveidei un savas darbnīcas rekonstrukcijai Milānas muzejā ir uzskatāma par Fondazione Prada dibinātājas Mjučas Pradas veiksmi. Izcilā dizainere Mjuča Prada ir ne tikai modes nama Prada vadītāja un uzņēmēja, bet arī kolekcionāre, estēte, intelektuāle un kinomāne. Viņas dibinātais mākslas fonds un muzejs patiešām piedāvā izstādes un projektus, kuriem nav analogu citās mākslas institūcijās pasaulē."
Dec. 31st, 2019 @ 04:53 pm (no subject)
2019 sagaidīju vienatnē, sastrīdējusies ar vīru un pie datora strādājot. Kaut kā tā pagāja arī viss pārējais gads. Šogad esmu bijusi tikai uz divām teātra izrādēm, jo naudas nebija vispār un trešajai sajaucu datumus. Uzrakstīju divus lielapjoma darbus, abus pasūtītāji novērtēja kā izcilus, bet laikam jau neviens par to īpaši neinteresēsies un to otru laikam vispār neizdos, jo aptrūkās nauda. Tā arī dominējošā sajūta visu gadu - kaut ko daru, daru daudz un pēc labākās sirdsapziņas, bet palieku nesaredzēta un nesadzirdēta. Nē, es nedomāju atzinību, tā man ir salīdzinoši vienaldzīga, taču nepamet vējdzirnavu sajūta, it kā viss, kam pieskaros, vienkārši pazūd. Nākamgad gribu tieši otrādāk. Lai viss ir, nedarot neko. Jo šogad nebija nekā, darot daudz.
Un vēl gribu mierīgāku gadu bez škandāliem, spēt turēt muti, neredzēt, nedzirdēt un neteikt neko sliktu.
Dec. 30th, 2019 @ 07:47 pm (no subject)
Vai kādam šis gads bijis arī labs? Salīdzinošā aspektā, teiksim, 5 gadu ietvaros.
(
Dec. 8th, 2019 @ 12:57 pm (no subject)
o, kāpēc es tikai tagad uzzinu par šādu lielisku youtube kanālu ar foršiem latviešu andergraunda kasešu ierakstiem:
https://www.youtube.com/user/pagriide
Nov. 24th, 2019 @ 05:09 pm (no subject)
Spriežam, ka Agnese Kleina kā Zuzeum direktore ir tikpat traģiska kombinācija kā Andris Kivičs kultūras ministra postenī. Vienlaikus tas ir precīzs simbols visām kaitēm, kuru dēļ stagnē Latvijas māksla kā nozare.
Nov. 14th, 2019 @ 03:04 pm (no subject)
Radošie cilvēki un viņu ego, pārspīlētā tieksme uzsvērt, slimīgi lepoties ar paveikto tam nepiemērotās situācijās. Ļoti grūti panesu. Tur pat nevajag nekādu pompozitāti, pietiek ar sevis nozīmības apziņu palielinātās devās un jebkuram foršam paveikumam pazūd zelta maliņa manās acīs. Savukārt pašpārliecināta pieticība, ai, tur tieši otrādāk - cilvēki, kas par savu darbu domā kā par profesionālu uzdevumu, kurš jāveic pēc iespējas izcilāk, un runā par idejām, nevis meklē sev spožu vietu ideju orbītā, pret tādiem mana mazā, melnā sirds ir vēlīga līdz bezgalībai.
Nov. 10th, 2019 @ 12:15 pm (no subject)
piektdien nejauši satiku kādreizējo kolēģi no kādreizējās darba vietas, kurā šobrīd strādā kāda mūsu kopīgā paziņa - izrādās, neforšajā darbā nekas nav mainījies, tāds pats iekšējais mobings un ļoti sūdīga attieksme pret "zemākā ranga" kolēģiem. Pierakstu tikai tāpēc, lai sev atgādinātu, ka ir bijis arī sūdīgāk. Man pēc konkrētās pieredzes nu jau 5 gadus ir baigā aizture pret strādāšanu kolektīvos, tā nu plivinos nabadzīgā frīlansā, bet varbūt kādreiz saņemšos pārbaudīt, vai citi kolektīvi gadījumā nav cilvēka cieņu mazāk aizskaroši.
Nov. 3rd, 2019 @ 11:55 am (no subject)
Pēdējā laikā daudz patīkamu mākslas notikumu. Intas Rukas izstādē fascinēja ne vien harizmātiskās fotogrāfijas, bet arī veids, kā portretētie stāsta par savu dzīvi. Protams, tie ir rediģēti un unificēti teksti, taču nevar nepamanīt, ka personāži domā par sevi daudz brīvākās kategorijās. Mana paaudze ir pazudusi konstruētās identitātēs, masu kultūras naratīvos un pilnvērtīgas dzīves scenārijos, caur kuru prizmu mēs skatāmies un vērtējam savu dzīvi. Man nemitīgi vajag iedvesmas figūras un sižetus, lai es nejustos pazudusi, lai sev apliecinātu, ka mani atskaites punkti ir pareizi, taču visdrīzāk šo pareizo virzienu var ieraudzīt tikai pazūdot pavisam un tad iznirstot atpakaļ dzīvē ar tai nepieciešamo brīvības sajūtu.
Oct. 31st, 2019 @ 03:18 pm (no subject)
Mani maz kas vēl spēj šokēt LV mākslas aprindās, bet tas, kā tukšgalvīte Careva arterritory intervijā atklāti piesavinās citas pētnieces daudzu gadu darbu un lielās, ka tagad braukā pa majamī bīč mesēm kā ar "savu" atklājumu, nu, tas ir pārāk netīri pat manam neko labu negaidošajam prātam