man vakar bina mazliet grūti skatīties filmu par Ukr, ko filmējis dānis, jo jutu to neskartā pārtikušā cilvēka gaze uz "eksotiku" - tādu, kādu vienmēr ir veduši no "visādām kambodžām". viss it kā ok, bet drusku par daudz uzmanības interjeram, sliktajām drēbēm un mūzikas gaumei.
rietumu cilvēkiem ir neizpratne par okupēšanu. man nesen sanāca runāt ar amerikāni un ukrainieti par ukarainu, un amerikānis prasīja kāds ir end goal šim karam. mēs abas ar ukrainieti uz viņu skatījāmies un īsti nesapratām kā atbildēt.
un sanāca runāt ar amerikāni par ziemeļkipras(turku iekarotās teritorijas) situāciju un viņš nesaprata, ko viņi (grieķi) perās, ir taču miers. beigās pateicu kā mazam bērnam, ka viņi ir sāpināti.
man ir IDEJA! varbūt amīši var atdot Krievijai Aļasku apmaiņā pret mieru pasaulē!
piekrītu par otro draudzeni, arī zinu tādus cilvēkus, no krievijas gan. viņi domā, ka valsts un viņi ir neatkarīgi, un ka viņi nav darījuši neko, lai tā būtu tāda kāda ir izveidojusies. viņiem ir žēl par karu, bet viņi pilnīgi neatzīst savu līdzvainību/piedalīšanos sistēmas stiprināšanā.
Visticamāk ka tādas līdzvainas arī nav ja viņi nav bīdījuši šovinisma ideoloģiju vai tml
pirmā draudzene ir neirotiķe, otra arī, jo viņai liekas, ka sabiedr;ība viņai kaut ko liek izjust.
Hm, man šķiet izjust vainas apziņu par savu izcelsmi tāpēc ka kaut kur kaut kāds putins ar saviem līdzgaitniekiem dara muļķības nav sevišķi konstruktīvi.
Tad jau visiem visu laiku būtu jādzīvo nebeidzamā vainas apziņā jo vēsturiski praktiski visi ar visiem ( tautu/ nāciju līmenī) ir karojuši un vairums valstu ir darījušas nesmukas lietas. Vācija, ASV, Japāna, Beļģija, DĀR - kas viņiem visiem tagad jāvaino sevi?
Jūtas vispār reti ir "konstruktīvas". Man viņām nodot, lai vienkārši beidz justies?
Parasti jau emociju/ empātijas sistēma darbojas konstruktīvi kā brīdināšanas, kontroles un avārijas trauksmes sistēma, dažreis, protams ieiet aplamos režīmos.
laikam īsti neuztvēru to bekgraundu otrajā variantā, bet izklausās, ka visiem, kas ir kaut kādā gramā krievi, jāuzņemas atbildība par vēsturiskajām norisēm un krievijas imperiālisma vēlmēm? doesn't make sense... es pieņemu, kas tas ir par šo konkrēto gadījumu.
nē, nav jāuzņemas! bet ir kaut kāda smalka robeža starp.... ja notiek etniski motivēts karš "krieviskuma" vārdā, ir dīvaini teikt, ka tam nav pilnīgi nekāda sakara ar tevi (lai cik absurds kara uzstādījums būtu un lai cik ļoti tu tam nepiekristu). Kad nacionāļi bīda kaut kādas stulbas preambulas un lativskās dzīvesziņas, man ir kauns un dusmas, ka viņi to dara manā vārdā - es nesaku, ka tam ar mani nav nekāda sakara, jo es par viņiem nebalsoju. Un man gribas atvainoties arī maniem seksuāli nenormatīvajiem draugiem par to, ka viņiem jācieš stulbo dabisko ģimeņu idejas vārdā utt., tā nav aktīva vainas apziņa vai atbildības uzņemšanās, bet es nevaru "izslēgt" šos savus identitātes aspektus, kad tie ir pārākuma pozīcijās attiecībā pret kādu, kas no tiem cieš. Tāpēc sadusmo tie, kas kara kontekstā tos tik vienkārši izslēdz. Var taču vienkārši paklusēt, nevis mazgāties baltam.
ahah, pēdējais teikums :) tas gan.
un tagad sapratu, kur suns aprakts.
Un tagad mēs ieejam tajā burvīgajā fāzē, kurā Putinam ir izdevies sarīdīt mūs pašus iekšienē. Vainīgi par to, ko šobrīd dara Krievija, ir tikai tie, kuri tajā ir iesaistīti. Punkts. Brīdī, kad mēs sākam pieprasīt kaut kādu mistisko kolektīvo atbildību no pilnīgi visiem, kuriem ir jebkāds sakars ar Krieviju, par briesmoni kļūstam paši. Melnbaltā domāšana lai paliek imperiālistiem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}