Mar. 3rd, 2023 @ 10:10 am (no subject)
Vēl vienas manas rakstīšanas grūtības ir saistītas ar to, ka pēc 2022. gada 24. februāra kaut kādi 90% no līdz šim uzrakstītā par Austrumeiropas sociālisma un postsociālisma perioda kultūru šķiet nerelevanti un šķiet, ka viss ir jāraksta no jauna, no pilnīgi jaunas, nepatīkamas pieredzes skatpunktiem. Pārlasu mīļākos pētniekus/teorētiķus un klūpu aiz katra otrā teikuma, jo tos gribas papildināt ar bezgalīgiem "bet bet bet". Reģionālas identitātes un postkoloniālisma diskursi vispār šķiet kaut kāda zinātniskā fantastika, pasaciņas ar rūķīšiem un runājošiem zvēriņiem, kam nav nekāda sakara ar to realitāti, kurā jau gadu dzīvojam.

Un, protams, vairs nespēju palasīt arī tos krievu izcelsmes pētniekus, kas man bijuši svarīgi un lielā mērā veidojuši manu jūtīgumu un izpratni par mākslas vēsturi, viņu metodes un domāšanas leņķi ilgu laiku bija tas ideāls, ko censties atdarināt un uz ko tiekties (pat ja faktoloģiski svarīgāki bijuši Austrumeiropas avoti).

Vakar pirmo reizi kopš kara sāku lasīt krievu izcelsmes autoru, Tupicina "Muzeoloģisko bezapziņu", un jūtu dziļu vainas apziņu, kaut arī autors jau 1970. gados emigrējis uz ASV un grāmata vispār angļu valodā. Ar prātu gribētos šo bloku neitralizēt, bet emocionāli nespēju.

p.s. Karam sākoties viena draudzene, Latvijas krieviete, kuras ģimene te dzīvo gadiem, pati gājusi latviešu skolās un bērnudārzos, teica, ka visticamāk visu mūžu jutīs kaunu par to, ka kaut kādā nelielā savas identitātes daļā ir krieviete. Un viņai šķiet tikai godīgi izjust naidu pret sevi (es nepiekritu). Kāda cita paziņa ar līdzīgu bekgraundu sūdzējās, ka viņai sabiedrība liek izjust vainas apziņu par savu izcelsmi, jo viņai taču neesot nekāda sakara ar to, kas notiek valstī, kurā viņai nav balstiesību, un viņa taču tik ļoti ir pret karu. Cik ērti, es nodomāju - izlikties, ka karš ir tikai militāra parādība, ka karo tikai Putins, ka notiekošais nav plašāku vēsturisko norišu rezultāts. Es piekrītu, nevienai no minētajām personām nav jājūtas vainīgai, mums jau pietiek negatīvu emociju, bet otrā piemēra pozicionēšanos es tomēr redzu kā vēl vienu imperiālisma blakni, atbildības neuzņemšanos, jo vienmēr taču vainīgs ir kāds cits. Vai arī kā trulu aprobežotību.
15 glāzītes
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.