Feb. 22nd, 2019 @ 07:34 pm (no subject)
Also zinkas ir krīpī? Ka man tagad youtube ir pilns ar ieteikumiem par to, kā DžP ir tam vai citam kaut ko asprātīgu pateicis. un patiešām patiešām vienīgais, kas pēdējā laikā ir noticis, ir ierakstīt cibā par DžP un feisītī saņemt no viena komentāru par DžP.
[info]honeybee
Feb. 22nd, 2019 @ 02:42 pm you can fun, but you can't cry
: dzīfs
gar ausīm lokās: The Amazing Snakeheads - Here It Comes Again <3

ō, nu, tagad zinu, ka dzīve ārpus cibas tomēr eksistē :) bet ir grūti nerakstīt, kā smejies, jo turpina notikt visādas muļķīgas lietas.

piemēram, viendien jōga-latēs mūsu rasta instruktōrs kolins ļāva mums iesildīšanos izveikt dajebkādā frīstailā, ar noteikumu, ka uzreiz pēc būs planku sacensības. mans persōnīgais rekords savulaik bija tāda ļurīga 5minūte, kur nevar saprast, vai pirkstgali svīst vai jau enterējuši raudāšanas stadiju. tamēr, prikaļi, mums tur nodarbībās ir viena tāda "večiņa", tāds angļu božijs oduvančiks - un viņu, protams, sauc mārgareta - noturēja planku kādas minūtes 11, un viņa pat nebija rekordiste. uzvarēja viens ķīniešu onkuls denijs, kam 74 gadi - 17.5 minūtes, minčuki, vot tas ir pizģec. mēs, protams, visi zaļie gurķi pēc tam kritām jo dziļā depresijā. es izspiedu savas 6 minūtes un pēc fakta birstošie kompelmenti tomēr sarūgtinājuma nemazināja. pie tam mārgareta ir drusku mazāka par mani un šausmīgi viegliņa - 1reiz tikām sapārotas stiepšanās vingrinājumiem un es viņu netīšām apgāzu. viena viņas kāja bija manā rokā un man kaut kur pazuda līdzsvars, izbira drošvien, un es dabūju redzēt mārgaretu tā slo-mo lēni sasveramies un padodamies gravitācijai, bet kolins pieskrēja ķert un man nebija nevienam jāuzsauc mākslīga gūža, noice. es viņai tik un tā drusku patīku, we're cool.

vai, piemēram, vienudien veikalā stāvēju rindā un vīrietis man aiz muguras, sarausis pirkumus abām rokām un pieturēdams ar zodu, tā pavisam pieklājīgi palūdza iepirkumu kalna galiņā'i vēl uzkraut vienu šokolādes olu no plauktiņa mums blakus. grēks neizpalīdzēt, protams, un devu jauneklim zināt, ka viņam zem zoda ir vieta vismaz 2 olām, ja vaj'g.

un vēl man bija diezgan zajebis valentīndiena. pēc treniņa gāju ciemos pie šeinija, kas mums bija pagatavojis vienu no maniem mīļākajiem indiešu ēdieniem - spinātu saag paneer, aj jezus. pēc tam gultā ar miera pīpi nostījāmies 12 angry men, kas bija visnotaļ ahujenna :) un mēs viens otram v-dienā uzdāvinājām virsjakas, mhm, pie tam zaļas, abas.. joprojām netieku vaļā no uzmācīgajām domām par to, ka vajadzētu taču beidzot šķirties, bet tagad vismaz saprotu, ka tās ir vienkārši manas uzmācīgās domas un sāku apjaust, no kura dibuā tām aug kājas. nēnē, mēs nebūsim kopā forever, bet es jūtu, ka caur šo visu moš būšu beidzot ievākusi gana daudz datu par savu stulbumu un turpmāk zināšu, ka tie grābekļi, uz kuriem tik naski gadiem ilgi esmu kāpusi, skaicka birst no manām miesīgām piedurknēm un bikšu starām. tas neattiecas tikai uz manām romantiskajām attiecībām, šitas attiecas uz pilnīgi visām.

sportam un labai diētai vēl klāt nākusi daudza staigāšana un viskādas literatūras lasīšana. nezinu, porkē man bija jānodzīvo līdz šitik sirmam vecumam, lai saprastu, ka sevi ir dahuja jāsaudzē un ka mans ķermenis ir fokin' ameizing pat tad, ja nava ideāls. tas estētiskais ideāls kļūst arvien vairāk pohuj.

[info]neoplasm
Feb. 22nd, 2019 @ 05:48 pm (no subject)
atradu zinātnes parka metālu miskastē 12 tukšas skārdenes, nopirku griķus (rīsi jau mazliet nāca pa acīm ārā), tagad vāru; sajūta mzlt kā z.sv
[info]lilja_brik
Feb. 22nd, 2019 @ 03:24 pm (no subject)
Ūpis ik pa brīdim Āpsi apber ar imagināru kanēli.
tādas mazas skaistas performances
[info]au
Feb. 22nd, 2019 @ 02:46 pm (no subject)
Tags:

K. no rīta manī pamodināja no sapņa, kurā satiku Soņu. "Satiku" gan nav īsti pareizs vārds, drīzāk ieraudzīju - es biju daudzstāvu mājas kāpņutelpā visai augstā stāvā un raudzījos uz viņu cauri kāpņutelpai kaut kur apakšējos stāvos, tātad manas zemapziņas dzīlēs, kur viņa gulēja kādu durvju priekšā un skatījās uz mani, un es kādam sapņa līdzbiedram saucu - re kur Soņīte! Tajā brīdī tiku pamodināta, un šī vardarbīgā manis atraušana no iespējas viņu beidzot atkal satikt man tik ļoti sāpēja, ka visai ilgi, turpat pusstundu, gulēju un histēriski raudāju spilvenā. Uz K. jautājumu, ko viņa man īsti nozīmē, varēju atbildēt tikai to, ka Soņa man ir kaut kas tāds, kas varētu man pārdot reliģijas ideju - ja tas nozīmē iespēju kaut kad dzīvē pēc nāves atkal ar viņu satikties. Ar Soņu kopā bijām sešus gadus, kopš viņas nāves pagājuši jau četrarpus, bet viņas atstātais caurums sirdī laikam tā arī neaizaugs. Varbūt mūsu attiecībās bija kaut kas no blood magic - mēs tik vairākkārtīgi viena otrai glābām dzīvību, ka mūsu dvēseles pa daļai savijās kopā, vai arī varbūt tā bija tā īstā mīlestība, tā viena, kas ietver vispilnīgāko jūtu spektru - prieku, uzupurēšanos un sāpes. Savulaik JJ bija uzrakstījis mazu stāstiņu par Soņu izrādei "Zvērīgā mīla", kas gan beigās izrādē neiekļuva - ar viņa atļauju ielieku te arī jums kā veltījumu visiem, kas atceras Soņu.

Zvērīgā mīla )
[info]jim
Feb. 22nd, 2019 @ 12:06 pm (no subject)
Ā, jā, jāpiefiksē nākamībai, ka es esmu dzīva, nebija baigi dramatiski (lai gan pa vidu taisīju bērniem gan kēksiņus, gan lazanju), nekāds superīgais kognitīvais lēciens paša gavēņa laikā nebija, šodien normāli strādājas, bet visu laiku riju kā cūka. nu riju visādas sajēdzīgas lietas daudzmaz*, bet laiku pa laikam ieskanas kaut kāds organisma alerts "hei, ja tu neapēdīsi tās pupiņas ar tunci TAGAD, tad varbūt pēc stundas nebūs omg omg"

*vītinātās kabanos desiņas though. :D

(welcomēti visi komentāri iz sērijas "akdies kā tu to dari nepareizi un tā tu paliksi VĒL resnāka"... jk, fuck off ar saviem komentāriem :).)

/bet vispār, tbh, ja pirms šī pasākuma nebūtu bijusi atteikšanās no pievienotajiem cukuriem, tad tas būtu bijis pilnīgi bezjēdzīgs pasākums, IMO. vismaz man.
[info]honeybee
Feb. 22nd, 2019 @ 10:31 am (no subject)
vakar kardiogrammas ārste, labu gribot, slēdziena vietā teica dzejisku "šī ir veselākā sirds, ko es šodien redzu, kaut visiem pacientiem būtu tik veselas un stipras sirdis!"
un man nevis uzreiz tā priecīgi (lai gan arī tas), bet bēdīgi par visiem ar mani rindā gaidošajiem, kuriem, kā izrādās, ir sliktas sirdis.
[info]au
Feb. 22nd, 2019 @ 07:37 am (no subject)
MYRKUR RELEASES NEW SONG “LATVIAN FEGURÖ”, paldies, tas ir tik mīļi, tas nekas, ka es to piefiksēju 4 gadus vēlāk
[info]chimera
Feb. 22nd, 2019 @ 03:13 am (no subject)
es varētu aš vai apzvērēt, ka kaķis pieslīpējis savu ņaudēšanas tonalitāti mazā balsij.
[info]f
Feb. 21st, 2019 @ 10:25 pm (no subject)
Sii diena bija psiha man bija jaanodod analiizes tuksjaa duusjaa neest un nedzert un ceelos kaa parasti 6 un analiizes nodevu 12 un pa vidu tradicionaalais riits ar luugsjanos luudzu celies luudzu eed putrinju luudz gjeerbies luudzu nesit luudzu apseedies luudzu velc zekjiites luudzu nemet graamatu pret sienu luudzu nevirini durvis un nespiedz kaapnju telpaa luudzu nesit man luudzu uzvelc cepuriiti luudzu beidz sist durvis luudzu uzvelc atpakalj bikses luudzu ejam luudzu luudzu taa divas stundas tad veel divas stundas pie acu aarsta kur sastriideejos ar dakteri un peec tam atvainojos un vinja man teica jums vajag atpuusties kur juus taa skrienat un es teicu paldies jums miiljs uz redzeesjanos lai arii es negribu vinju veelreiz satikt un pa dienu es kaartoju dokumentus operaacijai un runaaju ar apdrosinaataajiem cik simtus vinji nosegs un cik es maksaasju pati un privaatskolotaaja necelj telefonu un mediciiniskaa komisija kanjiera ielaa neatdod psihiatra sleedzienu izgliitiibas raksturojumam un skola mani krata ka neesmu to nokaartojusi un haltuura pa piecdesmit eiro elpo pakausii un otra haltuura raksta vatsapaa un darbaa kalendaars griezjas kosmiskaa aatrumaa pieturiet mazliet man nav tik daudz domu un sapraata un pirkstu lai drukaatu un man pietruukst ka man buutu bezbeernu draudzene kura man pateiktu ej paseedi kafejniicaa palasi graamatu es paspeeleesjos ar puikaam un es aizietu uz kafejniicu un palasiitu graamatu
[info]ena
Feb. 21st, 2019 @ 10:22 pm (no subject)
Man laikam tas nepiestaav un laikam taa neizskataas bet es esmu ljoti romantiska
[info]ena
Feb. 21st, 2019 @ 09:49 pm (no subject)
tikko pamanīju ka aiz ieraduma identificējos ar cilvēkiem kas nu gan prot uzrakstīt CV un sev nopelnīt naudu; kas ir pārāk labi priekš tādiem, kas dzīvo uz pabalstiem (vai uz vecākiem), teoretizē, tusē pa hipiju pasākumiem, izliekas, ka pieaugušo dzīve neeksistē, taisa nevienam nevajadzīgu mūziku savā mājas studijā un ik pa laikam pārspīlē ar hedonismu.
guess what, tas nav true; jau 3.gadu esmu tieši tāda pati :D
[info]lilja_brik
Feb. 21st, 2019 @ 07:10 pm (no subject)
uzzinu_pēdējais: lāgerfelda kaķim ir sava vikipēdijas lapa!

https://en.wikipedia.org/wiki/Choupette

laimīgais zvērs tikko mantojis trīs miljonus un māju 120 miljonu eiro vērtībā. es tā aizdomājos - esmu mājdzīvniekvienaldzīga, bet tomēr - būtu tikai godīgi, ja kaut vai daļu mantojumā atstāto līdzekļu dzīvniekcilvēki novirzītu ne vien iemīļotajiem cilvēkiem, bet arī zvēriem. nu, kaut vai kaut kādas eiras uzturēšanai, kamēr tiek meklēts jaunais saimnieks. principā (te man tikko fašismā iegailējās acis!) tiem, kuriem nav ko savam zvēram novēlēt, būtu noliegts tādu turēt, citādi pēc tam skraida pa pagalmiem dieva nepieņemti, kraupaini un lauž svešas sirdis.
[info]chimera
Feb. 21st, 2019 @ 01:46 pm (no subject)
Sadomāju, ka vajag izmēģināt intermittent fasting. Tā kā ar šodienu no 14.00.
Galvenokārt tāpēc, ka "darīt kaut ko jokainu un dīvainu ar ēšanu" man iepriekšējā raundā izrādījās ļoti stilīgi. NE SVARAM, ATŠUJĀS, JA, bet ēdiens kļuva rezka garšīgāks, un garšīgs ēdiens = reāli forši, normāliem cilvēkiem tas laikam ir normāls ēdiena efekts, bet man vajag vipendronu.

Pirmais efekts: konstatēju savas prioritātes, ar kurām tagad sevi piebāžu, jo "TŪLĪT VAIRS NEBŪS" - siers un kafija ar pienu. Nu tb kafiju varēšot, bet kafija bez piena ir bweh.
Lai gan tāpat jau drošī vien dzeršu, ibo viens no efektiem esot pazemināts asinsspiediens, un to jau nu toč man nevajadzētu, paldies.
[info]honeybee
Feb. 21st, 2019 @ 10:45 am (no subject)
"Being human is a team sport" (c)
[info]avralavral
Feb. 21st, 2019 @ 10:29 am (no subject)
no sērijas "miljons tizlo jautājumu saīdam": nē, viņš nedrīkstot precēties tā uz savu galvu; un vispār tagad jāmācās, jākrāj nauda, bet tā ap gadiem 36 vecāki atradīs viņam līgavu. (droši vien daudzi indijas jaunieši nav mierā ar šādu kārtību, taču šajā konkrētā gadījumā cilvēks nestreso). jā, arī kastas ir sveikas un veselas; kas par to, ka kkādi no augšas izdomājuši tās atcelt, ja visi pārējie to neatbalsta? (esmu pat iemācījusies atšķirt brahmaņus - viņi paši steidz par to paziņot, vai arī to dara viņu ģimenes locekļi (mana pirmā jogas skalotāja, atceros, priecīgi pavēstīja, ka viņas vīrs nākot no krutākās kastas)). jā, precēties ārpus kastas un reliģijas nav ok, bet reakcijas var būt dažādas - no relatīvi maigas "tu vairs neesmi mans dēls" līdz asinsizliešanai. saīda krajā kā reiz jaunizceptās sievas ģimene (hinduisti) nesen nomušījuši jaunizcepto vīru (kristieti). nē, meitene neesot cietusi, ja nu vienīgi morāli. tai pat laikā šāhruhs hans (kurš gan cits) (musulmanis) apprecēja savu hinduistu sievu pirms 20+ gadiem, kad vēl bija struggling aktieris bez sakariem un aizmugures, un joprojām dzīvs. (skatoties my name is khan un zinot to visu, saliekas interesanti akcenti)

bet nu jā, mani kā wannabe ēdiena fašisti daudz vairāk satrauc baisais saldumu patēriņš. esat pamanījuši, ka filmās viņi pie mazākās iespējas auro: atnesiet saldumus? jā, saīds apstiprina, tā ir. bērns atnāk ar labu atzīmi vai radi no anglijas atsūtījuši vēstuli - nesiet saldumus visai ģimenei! saldumus kā dievišķu uzturu propogandē bhagavad gita; krišna neko nezina par dikāna vai paleo diētām un ogļhidrātus neskaita. brīnumainā kārtā viņi visi neslimo ar diabētu un puvušiem zobiem, lai gan vidējais statistiskais svars eiropas skaistuma kanoniem noteikti neatbilst. un pat šāhruhs hans 90. gadu filmās ir chubby apaļvaidzis (un ar baisu, patiesi baisu matu griezumu)!
[info]chimera
Feb. 21st, 2019 @ 08:11 am (no subject)
Tags:

Labie cilvēki sākuši ļoti uztraukties par Islāma Valsts kareivjiem, kuriem Sīrijā vairs neklājoties jauki un griboties mājās... Par tiem, kuri jau atgriezušies un nevis tiek tiesāti, bet nokļūst sociālo dienestu kundzīšu aprūpē jau rakstīju, bet tagad arī izturīgākie un centīgākie jau esot noguruši no ilgstošiem aplenkumiem un meklējot ceļus, kā nokļūt atpakaļ Eiropā. Īpaši svarīgi esot, lai diskusijā tiktu ievērots labais tonis, piemēram, moderātu politiķis Hanifs Bali, kurš kaujinieku līdzbraucējas un atbalstītājas nosaucis par mātītēm, tiek bargi kritizēts, pasludinot viņa tviterkontu par šīs tēmas lielāko problēmu.
Bailes no sliktā toņa var saprast, jo labo cilvēku sirdsapziņa attieksmē pret IS sen nav tīra - gan izvēloties nekriminalizēt sadarbību ar teroristu organizācijām, gan citādi rūpējoties par IS darboņu labturību - piemēram, viens no Zviedrijā populārākajiem IS kaujiniekiem, Mikaels Skromū (konvertējoties islāmā kļuvis par Abdul Samad al Swedi), kurš tagad atrodoties kurdu aplenkumā, 2014.g. pievienojās Islāma Valsts kaujiniekiem, vienlaikus turpinot saņemt Zviedrijas sociālos pablstus un sociālajos tīklos atzinīgi atzīmējot: "Zviedrijas valsts apmaksāja manu gloku un kalašņikovu."

https://twitter.com/SofieLowenmark/status/1097762590774751232?ref_src=twsrc%5Etfw
https://www.expressen.se/gt/svensken-stred-for-is---fick-barnbidrag-fran-staten/
[info]heda
Feb. 20th, 2019 @ 11:00 pm par Ceļu
Tags:

Iepriekšējā Camino dienasgrāmata beidzās ar apgalvojumu, ka šis tuvāko gadu laikā ir pēdējais Camino, ka man pietika un vairāk nevajadzēs. Tas bija aprīlī. Te nu mēs esam - februārī, gads nav pagājis, bet sajūta, ka ir jāiet ir kļuvusi smeldzoša. Ļoti trūkst tās iekšējā tukšuma sajūtas. Cilvēks ir problēmas risinoša būtne un pēc antropologu domām, problēmu risināšana mūs padarīja par cilvēkiem. Domas pastāvīgi ir aizņemtas ar lielākām vai mazākām domām, turklāt, liela daļa no tām ir pilnībā atrautas no reālās dzīves - tātad, absolūti nevajadzīgas (kas tas par arhitektūras stilu?, kāds ir maksimālais pilsētas izmērs, kur var būt attaisnojams režģa plānojums?, kāpēc Amerika ir pilna ar rock pigeons?, cik lielā mērā baltu ciltis saistītas savā starpā?, u.c. nekādā veidā ne ar izdzīvošanu ne darbu nesaistītām lietām). Un Camino galva ir pilnīgi tukša. Tur notiek visādas dīvainības, bet tas ir kā sapņi. Ir teorija, ka sapņi ir smadzeņu miskastes tīrīšanas mehānisms. Tad nu domas, kas galvā gadās Camino, arī ir miskastes tīrīšana. Un absolūti bezemocionāla. Ļoti pietrūkst šis stāvoklis.
Iekšējais tukšums un izolācija. Izolācija man jau ir Amerikā, bet šī tāda nedaudz cietumnieka izolācija. Camino izolācija ir noguruša cilvēka aiziešana no pasaules, ļoti svētīga padarīšana. Ļauj saprast mūkus un citus dīvaiņus, kas aiziet mežā un zaudē saikni ar ārpasauli.
Camino es nedošos. Vismaz ne tuvākajos mēnešos. Jāmēģina izvilkt līdz nākamajam pavasarim. Un arī sieva man nepiedos, ja es atkal kaut kur viens pats aiziešu, bet Camino divatā ir kā meditēšana grupā - var jau, ja vienam bailes, bet drausmīgi besī tie apkārt sēdošie (es nekad neesmu meditējis ne individuāli, ne grupā, vienkārši pieļauju, ka šāda varētu būt tā sajūta).
[info]lord
Feb. 20th, 2019 @ 10:59 pm par reliģiju

Pats sevi es uzskatu par katoli, bet jāatrunā, ka visai agnostisku katoli. Nu, mūsu hipsteru laikmetā domājošam cilvēkam ar augstāko izglītību, kurš nav galīgs ateists, ir grūti nebūt agnostiķim. Pats es esmu ‘somewhat religious’ un pret visām pārējām (pret vairumu no pārējām) reliģijām izturos ar lielu pietāti un pat simpātiju. Izņēmums ir tās, kuras es uzskatu par sektām, par tām es varu diezgan skarbi ņirgāties laiku pa laikam, kaut arī cenšos to nedarīt bez liekas nepieciešamības. Nu lūk… bet par ko tad ir stāsts? Es galīgi nepanesu reliģijas implicētu uzvedību ārpus konteksta. Ja cilvēki sāk sludināt, runāt par Jēzu, RamaKrišnu, spagetīmonstru, whatever, ārpus konteksta un kaut kur, kur es neesmu gatavs ar to saskarties, es kļūstu ļoti nokaitināts. Man ļoti nepatīk reliģiskuma demonstrēšana, ja vien tie nav kādi krišnaīti, kuri staigā oranžos paltrakos dziedādami un dejodami pa ielu vai kas tamlīdzīgs, kas nu jau sen ir sociālā norma un bez tiem pilsētvide kļūst garlaicīgāka. Man nav problēmu redzēt ka kaut kur maliņā nometies uz lūgšanu paklājiņa lūdzas muhamedānis un lielākajā daļā situāciju man pat patīk muedzina dziedāšana minaretos, pat ja tas notiek Oslo centrā. Bet katrreiz, kad cilvēka uzvedību un izvēļu izdarīšanu ietekmē reliģiski motīvi, manī aug aktīvs protests. Laikam jau man vienkārši patīk reliģijas un nepatīk reliģiski cilvēki.
[info]lord
Feb. 20th, 2019 @ 10:58 pm par sētniekiem
Tags:

Kaut ko līdzīgu sētniekam ASV esmu redzējis vienu vienīgu reizi - Filadelfijā kāds vīrietis spectērpā operēja kādu milzīgu traktorrobotu, kurš tīrīja trotuāru. Bet tā kā tas bija pie lielas bankas, nav izslēgts, ka arī nebija pašvaldības algots. Citādi, vismaz pie mums - Jaunanglijā, katram ir obligāti jāiztīra celiņš lāpstas platumā mājas priekšā, lai ja nu kāds iet pa ietvi, var paiet garām. Uzņēmumiem apmēram tas pats. Kas tīra sniegu, grābj lapas un vāc atkritumus uz tiltiem, parkos un citās vietās, kas nav privātīpašums vai saistītā teritorija, nezinu, bet kad pie mums bija pusmetrs sniega, daudzās vietās, piemēram, sabiedriskā transporta pieturās, to netīrīja neviens un tad bija jautri stāvēt zem nojumes uz apledojuša sniega sanesuma ar galvu iespiežoties nojumes jumtiņā. Cilvēki uzvelk uz zābakiem radzes, kā Somijā, un viss ok.
Nav īpaši dzirdēts, ka pensionāri zvanītu uz avīzēm sūdzēties par to, ka atkal ietve nav iztīrīta vai kāds nokritis un salauzis roku vai kaklu. Ziema ir ziema un ledus tā ir norma. Basta!
[info]lord
Feb. 20th, 2019 @ 10:57 pm par dāvanām tuvajiem un mīļajiem

Kādreiz, kad pasaule vēl bija liela un izbraukt kaut kur no sava dzimtā ciema bija vesels piedzīvojums, katrreiz mājās palicējiem bija jāved dāvanas. Un tolaik tas bija viegli, jo pasaule bija atšķirīga un vienmēr varēja atrast ar ko pārsteigt mājiniekus un draugus. Pasaule pamazām sašaurinājās un ceļot sanāca biežāk. Atrast kaut ko, kas nebūtu mājās kļuva grūtāk un vest dāvanas pārstāju. Palika gan tradicionālās glāzītes krusttēvam, kuram visi ved glāzītes ar tūristiskiem skatiem, jo visi ir pārliecināti, ka viņš tās krāj. Viņš gan par to, šķiet, neko nezina. Nu un magnētiņš vecākiem. Tas arī viss. Un tas ir vienkārši. Neatrast magnētiņu un glāzīti var ja nu vienīgi kādās Bosnijas dzīlēs.
Nu lūk, bet tagad mēs esam projām 8-9 mēnešus un gribētos visiem tuvajiem un mīļajiem (bet tādu ir daudz) atvest kaut ko jauku. Un te nu izrādās, ka Amerikā nav it nekā, ar ko varētu kādu patīkami pārsteigt. Tā nu mēs salasījām pārakmeņojušos kokus, bet izrādījās, ka salasījām maz un visiem nepietiks. Izložņājām visus apkārtnes antikvariātus un nu izskatās, ka brauksim uz mājām vispār bez dāvanām. Nu, atskaitot pāris akmeņus tiem, kas pirmie brauks. Laikam jāsāk atteikties no šīs dāvanu vešanas tradīcijas pilnībā, galvenā dāvana taču, kā saka mana mamma, esam mēs :D
[info]lord
Feb. 20th, 2019 @ 10:56 pm par sportošanu
Tags:

No vienas puses, ik pa laikam ienāk prātā - ‘nu ko tu te katru dienu staigā uz ūdens nodarbībā vai skriet un vēl kaut ko, tāpat Tu savus 150kg nenodzīsi, priekš tam vajag banāli mazāk ēst un vispār atteikties no visiem hamburgeriem un kartupelīšiem’. No otras puses - viņi kaut ko dara, cenšas. Savus vecākus, piemēram, es uz sporta zāli nedabūtu ne ar spēku, ne draudiem, kaut gan vecums un darbs ir tāds, ka noteikti vajadzētu padomāt par atbilstošām fiziskām aktivitātēm. Vienkārši mūsu kultūrā tā nav norma. Un šeit ir. Ir cilvēki, kuri sporta zālē ir vienmēr, kad es tur esmu un es īsti neeju pēc grafika, tātad, viņi ir biežāk par mani, t.i., katru dienu pa divām - trim stundām. Un visu vecumu. Ok, jāatzīst, ka meitenes 16-35 pārstāvētas salīdzinoši maz. Visi pārējie vecumi un dzimumi pārstāvēti bagātīgi un visi kaut ko aktīvi darās.
Dažkārt tik aktīvi, ka gribas uzbļaut. Piemēram, ir viens meksikāniski nēģeriska paskata 180-kilogramīgs jaunietis, kurš nāk katru dienu un uz diviem - trim trenažieriem pavada trīs stundas. Ceļ ļoti lielus svarus. Paceļ pāris reizes un raksta grāmatu telefonā. Un šie trenažieri tad nu ir tie, kurus man vienmēr ir jāķer mirklis, kad viņš nav parādījies pie tiem, jo tad ir nokavēts un tuvāko pusstundu trenažieris būs aizņemts. Es jau atnākot uz trenažieriem apmēram zinu kādā viņš ir stadijā un kāds būs viņa turpmākais maršruts un zinu, kādā secībā man ir jādarbojas, lai paspētu uz katru un nav jāgaida pusstunda, dažreiz pat stunda, kamēr viņš nomainīs rīku.
Un vēl, vienmēr ap sirsniņu paliek silti, kad ieejot ģērbtuvē pamanu, ka uz mehāniskajiem svariem desmitu atsvars ir atstāts uz kilogramiem, nevis uz mārciņām. Tas kaut kā tā nedaudz vairāk mājīgu uzreiz padara šo vidi. Esmu jau lielā mērā iemācījies runāt Fārenheitos, collās, mārciņās, u.c., bet tas nemaina situāciju, ka man šīs mērvienības liekas diezgan debilas :D Nē, nu labi, meloju, ne gluži tā, man tīri labi patīk galoni. Latvijā man patika piecu litru tilpums, bet galons ir pat ērtāks :)
[info]lord
Feb. 21st, 2019 @ 02:28 am (no subject)
mūzika laikam tomēr nederēs komunikācijai ar visumu. Pārāk šaurs spektrs un nedz komponista varā ir pārstāvēt to, ko viņš ir sarakstījis, nedz mūziķa varā – saprast, kas ir tas, ko viņš translē. Tātad pat mūzika laikam tomēr ir pārāk lokāla parādība. Kaut kas universālāks varētu būt prasme lietot ķīmisko elementu tabulu kā alfabētu.
[info]simamura
Feb. 20th, 2019 @ 09:49 pm (no subject)
atmiņas no kādas citas dzīves - par kādu citu cilvēku
[info]lilja_brik
Feb. 20th, 2019 @ 08:11 pm (no subject)
Pirms kāda brītiņa, tātad, pēkšņi pievērsu uzmanību tam, ko jaunā dāma patērē jūtūbē
No otras istabas izklausījās, ka
1) Viņa klausās Džordanu Pītersonu
2) Džordanam Pītersonam ir vēl sliktāka diena nekā parasti

Pēc tam izrādījās, ka nē (pieņemu), čalim ierunātājam vnk ir visas DžP intonācijas

/trigger warning, this is really dark shit
[info]honeybee
Feb. 20th, 2019 @ 08:12 pm (no subject)
"Vecs priekšējās sienas infarkts izmainīta ekg sinusa ritms" LOL
[info]ena
Feb. 20th, 2019 @ 08:06 pm (no subject)
Breivīka tiesa un pēc-tiesas gaitas parādīja Norvēģijas vājumu – un varbūt pat lielākā nozīmē, nekā viņš bija cerējis.
Iedomājieties, jau trīs reizes ieslodzītais tiesājas par tiesību pārkāpumiem ieslodzījumā, auksta kafija, neļauj spēlēt jaunākās datorspēles, konfiscē vēstules, nav pietiekami labs skats pa logu, utt. Viņš nenoliedzami izjūt baudu, intervijās runājot par "cietsirdību", "cilvēktiesību pārkāpumiem". Un to visu sīki apraksta plašsaziņas līdzekļi. Viņam veltītie šķirkļi dažādu valodu vikipēdijā varētu būt paši izvērstākie no visiem norvēģu valstsvīriem, zinātniekiem un kultūras darbiniekiem veltītajiem. Viņš regulāri izsaka savus viedokļus un vērojumus par dažādām politiskām partijām un ideoloģiskajiem strāvojumiem. Ir iznākušas vairākas grāmatas par šo personu un tās manifestu.
Nē, es neatbalstu nāvessodu (lai gan varētu būt arī izņēmumi, Hanna Ārente katrā ziņā dažus izšķīra, Edvards Fēzers izšķir vēl vairāk), bet man ir žēl, ka neesam no romiešiem mantojuši dažas labas lietas: viņiem bija damnatio memoriae likums – par noteikta veida noziegumiem un valsts nodevību cilvēku, vienalga, dzīvs vai miris, vienkārši aizliedza pieminēt. Simboliski izsvītroja no kopienas atmiņas.
(Neatceros, kā sauca, bet bija arī viens otrās vai trešās paaudzes pītagorietis, kas nopietni pārkāpa zvērestu neiznest uz āru kaut kādas svētās mistērijas vai slepenās zināšanas; viņu sodot, viņam, vēl dzīvam esot, pilsētā uzcēla kapa pieminekli un uzrakstīja virsū viņa vārdu.)
[info]avralavral
Feb. 20th, 2019 @ 11:25 am (no subject)
Psihais uzzinaaja kad man lidojums uz londonu taapeec izmainiija saplaanoto beerna kalendaaru taa lai es tajaa riitaa pirms lidojuma vedu beerninju uz beernu daarzinju jo nu vins apsoliija ka neiznjems vinju pirmdienas vakaraa kaa bijaam sarunaajushi un tad es buushot vainiiga ka beerninjsh paliek daarzinjaa
[info]ena
Feb. 20th, 2019 @ 08:41 am (no subject)
es tikko apm.5-6 nedēļas biju pilnīgi laimīgs, pašapmierināts cilvēks; bez ārēja iemesla, bet nevis savtīgi vai maniakāli laimīgs (aiz lielības vai trakuma), bet pilns pazemības un neitralitātes, un varu dalīties šajā pieredzē. pirmais, ko es varu teikt - nelaimīgi cilvēki NEVAR saprast laimīgus cilvēkus. tas vienkārši nav aptverams, kā ir iespējams nejusties apdraudētam vai upura stāvoklī vai tajā dvēseles nabadzības stāvoklī kur nepārtraukti jārūpējas, lai neviens tev neatņemtu resursus vai nešķērsotu robežas; kā ir iespējams nejustes vientuļam vai pamestam vai paranojiskam. tāpēc arī daudzas laimīgāku sabiedrību paradigmas (piem vegānisms, poliamorija, ikdienišķs brīvprātīgais darbs) nav saprotamas nelaimīgākās sabiedrībās. (tagad uz pilnmēness laiku uz mirkli atgriezās iepriekš pazīstamais trakums, ceru, ka tikai uz mirkli)
[info]lilja_brik
Feb. 19th, 2019 @ 11:05 pm par košļājamām gumijām un smēķēšanu
Tags:

Viens no stereotipiem, ar kuriem braucu uz ASV bija tas, ka cilvēku žokļi atrodas pastāvīgā kustībā. Un jau bija pagājis kāds mēnesis, kad kādā veikalā pamanīju pārdevēju nepatīkami zelējot košļājamo gumiju. Un sapratu, ka pretēji stereotipam, es šeit redzu ļoti maz cilvēku, kas to dara. Sāku arī pievērst uzmanību raksturīgajiem nejaukajiem pleķiem uz trotuāra un jāsaka, ka pie mums šī nelaime izplatīta ir krietni vairāk, kā Amerikā.
Smēķēšana gan ļoti atšķiras starp štatiem un pat vienas pilsētas rajoniem, bet kopumā - smēķētāju ir krietni mazāk, kā pie mums. Un kādā Kembridžā, piemēram, ieraudzīt smēķētāju ir visai reta parādība. Kaimiņos gan ir pilsēta Samervila, kurā pēc sajūtām smēķē katrs otrais, bet tur ir vairāk darba tautas.
Un marihuānas smaku es jūtu biežāk, kā cigarešu. Un es nevaru saprast, kura man nepatīk vairāk. Laikam jāatzīst, ka marihuānas ir pretīgāka.
[info]lord
Feb. 19th, 2019 @ 11:04 pm par ēšanas kultūru Amerikā
Tags:

Es zināju (domāju), ka viss ir traki, bet nevarēju iztēloties, ka tik ļoti. Viņi taču patiešām pastāvīgi ēd ātrajās ēstuvēs, pārtiek no hamburgeriem, frī kartupeļiem, mikroviļņu krāsniņā atsaldētiem makaroniem un mega saldiem gāzētiem dzērieniem, kurus dažkārt aizstāj ar mega saldu auksto tēju. Un šādi ēd visi novērotie sabiedrības slāņi. Ja pie mums pusdienu pārtraukumā cilvēki aizskrien uz vietējo ēdnīceli pasūtīt sev kartupeļus ar kotleti, šeit tās ir uzkodas un fāstfūds. Nu jau esmu nedaudz pieradis, bet sākumā vienmēr bija tāda ļoti neērta sajūta it kā es lūru svešā guļamistabā. Bet cilvēki šeit ēd visur un nekautrējas par to. Labu apetīti neviens nevienam nenovēl, jo ēst ir normāli un labāk to izdarīt procesā. Un labas apetītes novēlējums aizņem dārgo laiku. Ir, protams, arī cilvēki, kas domā par to, ko ēd, bet to es ne īpaši bieži redzu. Veselīgais variants ir paēst mikroviļņu krāsniņā sasildītu lazanju, uzreiz uzkost pāris Remi tabletes un aidā tālāk.
Es nekad neesmu izcēlies ar veselīgu ēšanu. Tieši otrādi, ar manu diētu man bija jānomirst mazam un būtu jācieš no visa veida avitaminozēm, liekā svara, paaugstināta holesterīna un citiem priekiem. Bet nu uz šo man noskatīties ir grūti tik un tā.
[info]lord
Feb. 19th, 2019 @ 11:02 pm par fotogrāfu tipiem Amerikā (un ne tikai)
Tags:

Interesanti dažreiz paieties pa fotoskolu un ielūkoties dažādās klasēs. Cilvēki ļoti stipri atšķirasa. Kādu dienu pie manis dārkrūmā atnāca attīstīt filmas kāds puisis, kurš pilnīgi saplēsa manu šablonu. Es viņu viegli iedomātos modīgos fotogrāfos, kas bildē silikonētas meitenes apakšveļā un ātras mašīnas. Nu, tas tipāžs naģenē, gludi skūts un sporta tērpā (Latvijā es arī visai daudz tādus pazīstu). No šādiem sastāv mūsu kaimiņu klase, kur… fotošopā labo skrambiņas ātrām automašīnām. Es nezinu, kas tā par klasi, visdrīzāk - kāda fotošopa mācību klase, bet cilvēki tajā ir identiski, es viņus nespēju atšķirt. Un pēkšņi uz manu klasi, kur visi ir ar bārdām (atskaitot sirmus džentelmeņus, kuri visi kā viens uz lentas bildē sporta spēles), džemperos un haikinga apavos. Puisis esot izbildējis filmu un grib attīstīt. Nu neko, attīstīja un aizgāja. Un pēc pusstundas es viņu pamanīju blakus klasē fotošopā smērējot ciet skrambiņas ātrai automašīnai.
Ko es nesaprotu - ko mācās klasē, kurā nav nekāda aprīkojuma, bet visi studenti, kā viens, ir vienkrāsainos kreklos un kaklasaitēs.
Es runāju par vīriešu kārtas pārstāvjiem, jo sievietes jau vairāk atšķiras. Pie mums gandrīz visas izskatās vai nu pēc māksliniecēm, vai lesbi-feministēm ar saaugušām uzacīm un spalvainām padusēm. Pie fotošopa ir visai plašs spektrs visdažādāko meiteņu un sieviešu. Nu un pie tiem, kas kreklos un ar kaklasaitēm - iedomājieties sievietes, kuras iederētos šādā sabiedrībā un jūs dabūsiet sieviešu profilu šajā klasē.
[info]lord
Feb. 19th, 2019 @ 11:01 pm par grāmatnīcām
Tags:

Viena no lietām, ar ko man Jaunanglija patīk krietni vairāk par Kaliforniju (šādu lietu ir vesels vezums gan) ir tas, ka Jaunanglijā publiskajā telpā praktiski nevar dzirdēt popmūziku (atskaitot brendu apģērbu veikalus). Skan viss kas, sākot ar akadēmisko mūziku un beidzot ar smago metālu, protams, ar visām džezu, blūzu, roka u.c. variācijām. Kalifornijā dzirdēt kaut ko, kas nav popmūzika (ne visās gan pilsētās, lielākajās, izņēmums var būt Sacramento) sanāca ļoti reti.
Bet īpaši jauki ir grāmatveikali. Nu, pirmkārt, kurš grāmatveikalos nav bijis ārpus Latvijas vai Krievijas, var iztēloties tādu Jāņa Rozes grāmatnīcu, bet vairums grāmatveikalu (ne tikai ASV, arī lielā Eirpas daļā) vairāk atgādina mājīgas antikvariāta bodītes. Un parasti tur ir pārdevējs, kurš ir sava darba fanātiķis, kuram nereti arī pieder veikals, un kurš ar savu personību aizpilda šo telpu (kas ir pieredzējis Robert’s books Roberta laikos, sapratīs par ko ir runa). Un viens no svarīgiem momentiem ir mūzika. Mūzika vienmēr būs īpaša un atbilstoša tikai šim veikalam. Tā var būt akadēmiskā mūzika - operu ārijas vai klusi klavierkoncerti, tas var būt enerģisks džezs vai progroks, bet tas vienmēr pilnībā atbildīs veikala interjeram, ritmam un saturam. Grāmatveikali ir vieta, uz kurieni mēs ejam baudīt atmosfēru.
Un otrā lieta par grāmatveikaliem - tajos gandrīz vienmēr ir grāmatas latviešu valodā. Un dažreiz to ir daudz. Pārsvarā gan izdotas Austrālijā, Zviedrijā, Kanādā vai ASV, bet gadās arī kaut kas jauns un svaigs. Šādi ASV latviešu komūna ir pastāvīgi klātesoša. Interesanti, ka poļu vai lietuviešu valodā grāmatas tik bieži neredz, bet krievu valodā gan ir pietiekoši.
Tad nu no 100 kg grāmatu, kuras nosūtījām uz mājām, vismaz 30 kg ir latviešu valodā.
[info]lord
Feb. 20th, 2019 @ 02:25 am (no subject)
Tags:

autoratlīdzības lūgums
[info]inese_tk
Feb. 20th, 2019 @ 01:00 am Era Snippets: ZTV // Super FM [15 tracks; 0h53min]
Tags:

Es nezinu, kas ir jūsu pubertātes skaņu celiņš, bet manējais ir kaut kur starp deviņdesmito beigām un divtūkstošo sākumu. Es apzinīgi sekoju līdzi ZTV topiem un augstā godā turēju Ievu Tūnu. Es mēdzu arī pārrakstīt kasetē mīļākos gabalus no radio - Uģa Poļa dārdošā balss paziņoja par dziesmas pozīciju topā, kas vienmēr uzgāja drusku pāri dziesmas sākumam. Man liekas teju maģiski, ka Outkast gabals "Ms. Jackson" man šodien izklausās tieši tikpat stilīgs un grūvīgs, cik toreiz, kad tas dominēja visus iespējamos čārtus. Un "Pure Shores" arī šonakt skan tikpat hipnotiski - gan kā toreiz "Pludmalē", gan arī kā tad, kad iznāca GTA 5. Pleiliste zem attēla.

Spotify
[info]miligrami
Feb. 19th, 2019 @ 11:32 pm (no subject)
Tags:

es gribu lai mani notur kad

 

es esmu saaugusi kopā ar to cilvēku rokām kas mani notur pie smagās, asaru pievilgušās zemes, kāpēc tu raudāji viņi man jautā mēs jau sen būtu putekļi

un es saku )

[info]honeybee
Feb. 19th, 2019 @ 10:05 pm (no subject)
es nevaru, tie normālie cilvēki. tie ir man par normālu.
[info]lilja_brik
Feb. 19th, 2019 @ 09:37 pm (no subject)
klau, a par dīlbreikeriem runājot

loģ, ka ir dīlbreikeri, kas ir salīdzinoši ātri pamanāmi un tu ar tādu cilvēku nopietnākās attiecībās (draudzības, mīlas, darba, whatever) vnk neielaidies, ja kaut kādu nepārvaramu iemeslu dēļ galīgi nav aizgājis pa pieskari, tas viss normāli

bet ir tādi dīlbreikeri, kas izlien tad, kad jau ir riktīgi dziļi iebrists
man, teiksim, viens personāžs kādā brīdī izvērsa garu monologu par savu sievieti, raksturojot viņu kā "tik vecu un neglītu, ka viņai nav citas izvēles kā būt ar mani, ja es viņu vispār gribu", un viss, goodbye, pat bez paskaidrojumiem (lai gan tas galīgi nebija viens no maniem saprātīgākajiem dzīves posmiem, kurā es pieņemtu izsvērtus lēmumus)
bet kā ar šito verķi tiek galā pieauguši cilvēki?

lai gan ko nu tur daudz var tikt galā, pull out or push through

un kas vispār var būt dīlbreikeris? Nu tipa "vecis aizved uz restorānu un pēc tam sūdzas, ka baigi dārgi"*, vēl kaut kas?

*šis, btw, nav manējais, bet nu mani arī uz restorāniem neaicina, to be fair :D
[info]honeybee
Feb. 19th, 2019 @ 09:21 pm (no subject)
vakardiena, pēc pulksteņlaika, sākās jau Aleponijā. ciemojās patīkami ļaudis.
darbs beidzās, tam sekoja spilgtu sapņu nakts.
pirmdienas rīts sākās ar dzīvokļa īpašnieka ierašanos, viņš izlika naidīgo istabas īrnieci, man un blakus istabas iemītniecei bija jāparaksta liecība par visu pārdzīvoto jeb izlikšanas akts. un iestājās miers.
cauri dienai sarakstījos ar jau minēto Johanu. vienā dienā dzimuši, vēl aizvien dzīvojam liktenīgās paralelitātēs. perinam perināt randevū kaut kur starp Rīgu un Berlīni.
vakarā traucos uz Ugunsdzēsības muzeju. svinējām kikōnes grāmatas gaismā nākšanu ar mūziku, bildēm, atmiņām un banketu. izteikti dažādi ļaudis vienuviet, bet ar trauslu dzīpariņu kaut kā tomēr vienoti. kā tas mēdz notikt, jautrākais sākās, kad oficiālais bija beidzies un lielākā daļa aizdevusies. beigās jau pavisam mazā pulkā aizdevāmies vēl cituviet, skaisti savādā mīļumā noslēdzām vakaru.
mājupceļā bija jāiegriežas Aleponijā, lai paķertu aizmirsto lādētāju. taču kompānija atkal tik jauka, ka paliku vēl uz pāris glāzēm ūdens, pat aizdevāmies paēst. un zem spoža mēness, kad, pēc pulksteņlaika, jau ritēja šodiena, braucu ar riteni mājup, zinot, ka tur mani sagaidīs miers.

šorīt pamodos laimīga. tas tā nenotiek bieži. pat par spīti aizloga pelēcībai un fōnā vēl jūtamām paģirām. gultā man blakus, kā vienmēr, murrāja Koko, viņam blakus atvērta kikōnes "jūs kavējaties" ar visiem ievāktajiem autogrāfiem (Svena, Helēnas, brāļa, Haņina, Toma un pat Gaiķu Māra). par laimi, vēl nekavējos. pēc rīta rituāliem un pirms došanās uz lekcijām, paspēju vēl izlasīt dzejoli, kas miegā bija uzšķīries:

palodzes striptīzs paralizēts
mēnešu biljards parazitējošs
aizkaru nok-auts
uzčirkst vējā Augušais
un pa gaisu
aizsvilstu
aizsvilst-tu
tu
[info]art_sua
Feb. 19th, 2019 @ 01:55 pm par grāmatām
Tags:

uz Latviju kopsummā būs aizbraukuši pāri 100kg grāmatu... viena no pirmajām lietām atgriežoties būs jāsūta jauns grāmatplaukts guļamistabā...
[info]lord