Cabaret Voltaire seit 1916

(ieliet vēl)(Thread)

ui ku liels, sačakarēju varbūt ekrānu kādam, ja vajag - izdzēs

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

būs jau labiņi. Mans šībrīža joku favorīts ir TikTok video, kurā māte piedāvā dēlam sevi nogalināt, lai viņš sēžot cietumā izvairītos no iesaukuma.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Moins

Bet tas jau nepasargātu, es tā saprotu principā

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

tas video bija parodija, ja nu es neskaidri izteicos (cenšos glābt savas humora izjūtas reputāciju)

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

wow, mums katram ir arī humora izjūtas reputācija? bāc, man gan jau tajā 30 punktu skalā -15.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

es savu slēpju. Man dažreiz pašai no sevis kauns par to trešu, kas man šķiet smieklīgs

(ieliet vēl)(Parent)

es tā sapratu! humora reputācijai viss kārtībā. es vienkārši aiztripojos, jo nupat lasīju, kā sūta karot arī pa taisno no cietuma – esot pat viens par kanibālismu notiesātais aizsūtīts (bāc, nē, bet, zini, man humors tomēr šitajā līnijā nestrādā. es saprotu, ka ukraiņiem, piemēram, strādā, bet man vienkārši sastingst sirds bļaģ)

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

lasot par šausmīgākajiem gadījumiem parasti atgādinu sev, ka arī ukraiņu propaganda dara savu darbiņu un nav jātic pilnīgi visām zvērībām.

(ieliet vēl)(Parent)

ukraiņu humors šobrīd ir tik melns, ka es pat nevaru iedomāties, kā tos jokus kādam paskaidrot. pārāk bieži ir "kheh...- par ko es tikko smējos un vai ar mani vēl viss ir kārtībā?" momenti.

(ieliet vēl)(Parent)

Manuprāt, šeit ir jāsaprot, ka šajā situācijā upuri ir pilnīgi visi. Dzīvot Krievijā nav nekāda medusmaize arī krieviem. Jā, tas, kas notiek ar ukraiņiem ir pilnīgs vājprāts, bet ciešanas un iespējama nāve draud arī Krievijā, vēl jo vairāk, ja esi publiski redzams. Varbūt viktimizēšana (sevis vai citu) kā tāda ir prakse, ko kara laikā nevajadzētu piekopt nevienam. Zaudējuši jau ir visi iesaistītie.

Es piekrītu, ka krieviem vajadzētu vairāk paust savu kaunu kā minimums, bet fakts, ka viņi runā par karu kā par traģēdiju (kaut vai savējo) tomēr, manuprāt, jau ir daudz. Jo tad ir tie otri – trulie z burtotāji un hruščovku putinisti –, kuri reāli brauc un ņem rokās automātus, kādu laiku reāli ticēdami mērķa pareizumam. Bez viņiem nekas nevarētu notikt.

(ieliet vēl)(Thread)

Lai nebūtu pārprotams – pašreizējās nevainīgu ukraiņu ciešanas nav samērojamas ar krieva risku tikt apcietinātam uz politiskā pamata. Es vairāk vēlējos uzsvērt, ka varbūt daudzi krievi instinktīvi jūt, ka tas, kas notiek ar ukraiņiem, pavisam drīz var notikt ar viņiem (un, manuprāt, notiks, jo, cik man zināms, tikai tā Rietumi tiek galā ar agresīviem diktatoriem) un izjūt tādu pašu netaisnīgumu politikas spēļu priekšā.

(ieliet vēl)(Parent)

es ierakstā runāju par kultūras aprindām, cilvēkiem, kam ir pilnīgi cita ārpasaules pieredze un intelektuālā bagāža. Par to, cik viņu līdzjūtība ir vērsta tikai uz sevi pašu. Ukraiņu intelektuāļi (un viņu balsis man šobrīd ir vienīgais ētiski pieņemamais atskaites punkts) par šo "labo krievu" kolonizējošo attieksmi gana daudz izteikušies, jebkurš mākslas darbs neapzināti/pusapzinati sevī var ietvert varas formas un kādu "citu" pakļaujošas attieksmes, pat ja ārēji vēršas pret to. Te viena no must read publikācijām, ja patiešām interesē, kāpēc krievu kultūras aizliegšana nav (lai gan var būt) rusofobija: http://dostliev.org/docs/blind_spots_dead_pixels.pdf

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Jautājums: ko mēs iesākam ar premisu "pasaulē ir valstis, kas ir imperiālistiskas"? Amerikāņu domāšana, arī mākslā, bieži vien iemeso šo pašu modeli: mēs dzīvojam labākajā iespējamajā kultūrā, un pārējiem derētu sekot tās piemēram (no kā arī izriet ASV hiperaktīvā iesaiste karā Ukrainā). Nesen redzēju FB komentāru: būtu Latvija lielāka un iedzīvotāju vairāk, no mums sanāktu tādi imperiālisti, ka nemetas.

Protams, labākais, ko šobrīd vismaz es sagaidītu mākslā, ir krievu pašu refleksija par to, kas ir ļāvis visam aiziet tik tālu. Kāpēc vispār viņu telpā ir cilvēki, kuriem nav iebildumu braukt uz kaimiņvalsti sist citiem cilvēkiem. Taču man nav nekādas pārliecības, ka latvieši pie pirmā aicinājuma "iet sist utainos", arī nekāptu ar ieročiem vilcienos ciemos kaimiņa civiliedzīvotājiem, pa ceļam atpizģīdami vietējos krievus.

Pavelkot bildi atpakaļ, tie ir tie paši jautājumi, kurus vajadzēja uzdot laikā, kad mūsējie brauca kaut ko tur atkarot uz Irāku vai Afganistānu. Tikai neviens tos neuzdeva un neuzdod joprojām. Pārāk tālu, ģeogrāfiski, laikam tur viss darījās. Man tomēr liekas, ka tas gļuks domāšanā nav vienas valsts, tautas vai kultūras iezīme. Tā ir lielvalstu politisko spēļu ierasta sastāvdaļa. Kas lielvalstī piedzimis, iespējams, gribot-negribot komplektā saņem noteiktu domāšanas paradumu kopumu, kas mazāku valstu/kultūru iedzīvotājiem nepiemīt (saprast, ka tāda lieta kā greatest country in the world vienkārši neeksistē, esi tikai tu un tavas mājas), kuru salauzt tāpat vien, pēc citu pieprasījuma, arī nemaz nav tik viegli.

Es gribētu savu atbildi pārdomāt vairāk, jo man šķiet, ka nav tik vienkārši, un mēs riskējam nepamatoti izolēt un atgrūst cilvēkus, pašiem nemanot, ka vairāk vadāmies pēc atriebības un vietas ierādīšanas, nekā mīlestības apsvērumiem. Bet lai nu paliek.

(ieliet vēl)(Parent)

Ir infantila

(ieliet vēl)