| zvanītāji |
[Apr. 24th, 2013|11:47 am] |
vakar, kamēr es sēdēju un rakstīju, man sāka zvanīt kaut kāds āksts, latviski ar krievu akcentu, teica, ka esot Nikolajs. visu laiku teica, ka grib no manis nopirkt riteni un prasīja, par cik es viņam to pārdošu. tas bija tā interesanti tādēļ, ka es tik tiešām biju domājis varbūt pārdot vienu no saviem velosipēdiem, bet es nebiju licis nekādu sludinājumu. kad viņš prasīja, par cik es pārdodu, es teicu, ka par 300 ls, viņš teica, ka par piečuku nopirks. vēl sāka teikt, ka esot pārgulējis ar manu māti, un tamlīdzīgas lietas. apkārt ik pa laikam iesmējās kāds no viņa biedriem. man likās, ka šādi zvani bija aktuāli pirms kādiem 10 gadiem? tagad taču ir internets...
toties šodien, arī rakstīšanas laikā, man sāk zvanīt kaut kāds nepazīstams numurs. tā kā man varētu potenciāli būt zvani no nezināmiem numuriem, izeju un paceļu, tur galā man sāk ar mūsdienu biznesa supermenam raksturīgo (vajadzīgo) degsmi un optimismu stāstīt par kaut kādu treidu, kaut kādā brīdī aizejot līdz vārdam Forex. teicu, ka man vienkārši nav laika tam, sāku atkal rakstīt. zvana atkal, paceļu, bet biju palicis bibliotēkā, un viņš mani laikam nedzird. zvana trešo reizi, un atkal prasa, vai man ir laiks. saku, ka nē, viņš saka, ka tad iedos informāciju par semināriem. es saku, ka viņš varētu vismaz iemācīties nezvanīt vienam un tam pašam numuram trīs reizes, uz ko viņš atbild, ka ir nobažījies par mani. atbildēju, ka esmu nobažījies par viņu, jo, ja jau viņam ir tāda info kā tikt pie milzu naudas nekavējoties, izmantojot valūtu svārstības, kāpēc jānodarbojas ar šādu tizlu zvanīšanos. ka viņš var sūtīt naudu bērniem Āfrikā, ja vēlas kādam palīdzēt, ar mani pašu vēl nav tik traki. uz to viņš atbildēja - "ziniet, es teikšu tā - lai jums jauka diena!"
kopumā - nesaprotu, kāpēc mani traucē visādi lohi tieši tad, kad tiešām esmu uz kaut ko koncentrējies. vai tad tiešām nav ko citu darīt. |
|
|
