krēpjlācis [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 24th, 2016|04:55 pm]
man nupat izrāva astoto zobu, tas maksāja tikai 70 eiro. tagad man ir vēl viens zobiņš kolekcijā.
link6 comments|post comment

[May. 18th, 2016|08:59 am]
[music |noise pollution]

kāpēc ir visādi "Beach Burger", "Ghetto Burger", "Street Burger", bet nav "Hate Burger"?
link4 comments|post comment

[May. 12th, 2016|07:50 am]
[music |The Smiths - I know it's over ]

"If you're so funny
Then why are you on your own tonight?
And if you're so clever
Then why are you on your own tonight?
If you're so very entertaining
Then why are you on your own tonight?
If you're so very good looking
Why do you sleep alone tonight?
I know, I know
Because tonight is just like any other night
That's why you're on your own tonight"
linkpost comment

Kafijas pauze Olybet kopā ar Khosmos [May. 11th, 2016|09:18 pm]
[Tags|, , , , , , , ]
[mood | apathetic]
[music |The Smiths - Last Night I Dreamt That Somebody Loved Me]

šodien pēc kora mēģinājuma, kurā diezgan labi nodziedāju par spīti sāpošajam kakliņam un izcili mazajam vīru balsu skaitam (turklāt tiku paaugstināts tenoros!) gāju pa saules mazliet apstarotu Brīvības ielu (to pašu, kuras sākumā agrāk stāvēja Ļeņins) un man pretī nāca divas jaukas meitenes, kas man iedeva tiešām vērtīgu kuponu - kafija man un draugam par brīvu sporta bārā Olybet. uzzvanīju netālu dzīvojošajam jūzerim khosmos, un bija skaidrs, ka šī būs varena kafijas pauze, khosmosam gan pirms tam vēl bija jāieiet dušiņā un jāsapucējas, jo iet uz Olybet nav tas pats, kas iziet iedzert uz Čomski, tāpēc iegāju pie viņa iedzert earl gray čilli tēju (iesaku!).

nu neko, tip tap, te jau esam Olybetā. no sākuma man bija licies, ka īstā vieta ir citur, bet tā izrādījās sporta spēlmaņu vieta Optibet, savukārt turpat aiz stūra pretī Fēniksam gozējās arī Olympic Casino / Olybet. ieejot iekšā spēļu automāti ir uzreiz pa kreisi, pa labi ir liela telpa ar automātiem cilvēkiem, kas sirgst ar smēķēšanas netikumu, savukārt galā ir bārs, no kura pa labi arī ir automāti. publika diezgan dažāda - gan 50gadīga mājsaimnieces tipa spēlmane, gan centrāltirgus estētiku iemiesojošas personas, gan džeks ar saviebtu seju, gariem matiem, Optibet kreklu (iespējams, olibetiešiem ir arī kāda saikne ar optibetiešiem) un konstanti 2/3 izdzertu alus kausu rokās. uz mums īpaši noskatījās spēlējošs pārītis - džeks latvietis parastais un meitene ar blondiem matiem un rozā svārciņiem. blakus bāram gan sēdēja vīri ar saviem laptopiem, bija sakoptāki nekā citi un nopietni darīja kādus svarīgus datordarbus. iedevu kuponu bārmenim, kas bija ļoti atsaucīgs un ātri prasīja "kafiju baltu? parastu?", un, kad nebiju paspējis savlaicīgi atbildēt 'jā', bārmenis nosmēja "baltu un parastu?". es, protams, atbildēju apstprinoši, un mēs abi iesmējām. zālē bija arī divi ekrāni, pa vienu gāja kāda sporta spēle, bet otrā laikam bija slavenais raidījums bez tabu, kam jāzvana, ja tevi grib nogalināt sikbojs vai nefolks (joks, joks). khosmos komentēja kā nevajadzīgu kundzītes ziņošanu televīzijas dienestiem par to, ka viņai, šķiet, no griestiem tecēja ūdens.

pēc tam mēs smēķēšanas zālē ieņēmām pašas labākās vietas - miniatūru galdiņu, kuram blakus bija tieši divi augstie krēsli. kafija bija maiga un ļoti garšīga, tai pievienoju arī Olybet cukuru. lūk, šādas kvalitatīvas dāvanas es saprotu un novērtēju! turklāt, viņi arī neprasa no tevis neko atpakaļ, nav vajadzīgs nekāds barters, un tev pat ir iespēja pievienoties spēlmaņu pulkam ar potenciālu izcelt lielo DŽEKPOTU, kura lielums, starp citu, tika izrādīts uz speciāla ekrāniņa un mūsu vizītes laikā auga pa sekundēm vien, pa sekundēm vien, jo mūsu dzīves un ienākumi ir virzīti tikai un vienīgi uz PROGRESU. kamēr dzērām kafiju, varējām ieklausīties savdabīgajā spēļu zāles ambientā - ar jokainas skaņas audiotehniku atskaņotas popmūzikas sajaukums ar spēļu automātu dažādo spēļu saundtrekiem. agrāk es domāju, ka cilvēki šajās dažādajās spēlēs arī kaut ko domā, bet, cik saprotu, gan princešu, gan bandītu, gan romiešu dievu spēļu princips ir vienāds - piespied pogu un gaidi, vai kaut ko laimēsi. mūsu klātbūtnes laikā kāds arī izcēla 100 eiro, kas tika parādīts uz vairākiem ekrāniņiem zālē, kurā smēķēja, šķiet, pilnīgi visi spēlmaņi. mūs vēroja vairākas novērošanas kameras, kā arī zālē ik pēc pāris minūtēm ieradās darbiniece, kas visu laiku mainīja un tīrīja pelnutraukus. tik intensīva pelnutrauku tīrīšana un mainīšana, šķiet, varētu ieviest režīmu arī istabā, kas vienkārši pilna ar līķiem. interesantākais gan bija tas, ka, pretēji pieredzei ar Fēniksu, kurā dokumentus prasīja pat Viestartam Gailītim, mums šeit ne reizi neprasīja dokumentus.

tualetes apmeklējums nebija patīkams, jo tajā bija savāda smaka, iepriekšējais apmeklētājs nebija aizslēdzis durvis un pavadīja tajā neparasti ilgu laiku. bet ar kopējo tualešu stāvokli Rīgā jau kopumā nav pārāk labi, tāpēc tualeti var vērtēt kā vidēju. gaidot varēju klausīties bārmeņa sarunu ar plecīgu evor apsargu, kas latviski runāja par sportu, kā arī pie bāra sēdošo džentelmeni, kas runāja te latviski, te krieviski, it kā nevarot īsti izvēlēties.
kopumā - personāls draudzīgs, publika daudzkrāsaina, kafija tiešām laba. ko vēl vairāk var vēlēties? tikai atrast kādu pusstundu laika, lai nokļūtu kādā no daudzajām paralēlajām realitātēm pašā Rīgas pulsējošajā sirdī!

link13 comments|post comment

[May. 6th, 2016|12:06 pm]
[mood | depressed]

link1 comment|post comment

[May. 6th, 2016|12:04 pm]
[mood | depressed]

link4 comments|post comment

4. maijs [May. 5th, 2016|10:39 am]
[Tags|, , ]
[mood | depressed]
[music |-]

Vakar pamodos diezgan agri pēc jūzera vanga organizētā (mans subjektīvais skatījums; es toties noorganizēju puķu iegādi jūzerim mis_sarajevo no Ziedoņdārza puķu laukiem) dzerstiņa čomskī (kas tiešām atgādināja milzīgu klases salidojumu, klases krutākais džeks, protams, T.T.), iedzēru kafiju ar maltu muskatriekstu. Braucu skatīties “Pelnu sanatorija” kino maratonā (tā arī neesmu redzējis), bet, lai gan biju 5 minūtes ātrāk (parasti esmu 5 minūtes vēlāk) filma jau bija soldautā. Iedod tikai tiem latviešiem kaut ko par brīvu. Piebraucu pie Mākslas muzeja, bet tā rinda arī bija pārāk traka. Raičū teica, ka cilvēki tur šeftēja jau pirms muzejs vispār tika atvērts, ieņēma rindas, gatavojās. Ielās nekādu līksmību nemanīju; ja kādu interesē īsti nacionālie svētki, tad tāpat, visticamākais, jābrauc uz Skandināviju, kur cilvēki arī tiešām svin un ir priecīgi. Šeit 4. maijam par godu lielākā atšķība no ikdienas bija pēkšņais cilvēku daudzums uz ielām, kā arī tas, ka psrsietes īpaši protestēja pret cilvēkiem, kas pa pilsētu pārvietojas ar velosipēdu, jau no paliela attāluma sākot nopūšanos, vaidēšanu un sacensību, kura apokaliptiskākā balsī varēs pateikt vārdu “veļosiped”. Pēc tam aizgāju un nedaudz ieburzēju pie Brīvības pieminekļa. Tur pūtējorķestris zilos tērpos izpildīja savu versiju The White Stripes dziesmai Seven Nation Army, kas bija tīri ok. Viņiem piedejoja jaunās čērlīderes ar sarkanām zeķubiksēm. Tas izskatījās iepriecinoši. Latvijā vairāk jāievieš amerikāņu futbols, vai kā to mēslu sauc.
Pēc tam aizgāju uz Franču maiznīcu. Uz vietas bija arī galvenais francūzis, kā arī trīs smalkas un noslogotas pārdevējas. Paņēmu trīs maizītes ar šokolādes gabaliņiem, jo tās tikko bija uzceptas, un aizgāju ciemos pie krusttēva. Bebis vēl gulēja, bet viņam mēs īsti nevarējām traucēt. Skanēja Pink Floyd no jūtūba, visus gabalus zināju, lai gan Pink Floyd apzināti nekad neesmu klausījies. Maizītes bija garšīgas, ļoti sviestainas. Krusttēvam ļoti sāp kāja, viņš nevar atmest smēķēšanu (viņš pēc mana ieteikuma bija pārgājis uz e-cigareti), viņa darba vietu mēģina likvidēt, kā arī pēc kāda mēneša viņa jaunā draudzene dzemdēs viņa ceturto bērnu. Iespējams, 50 gadu vecumā vīriešiem uznāk kaut kāda doma par to, ka nu jau ir pēdējā iespēja pavairoties. Arī manam tēvam bija ~50 gadi, kad es piedzimu. Tad bija jābrauc mājās, un pa ceļam satiku bijušo fakultātes biedru, kas arī bija vienīgais cilvēks, kas mani apsveica svētkos. Atbraucu mājās, salikām kopā divas stundas garu sesto un pēdējo sātana raidījumu. Pēc tā biju pelnījis iet pagulēt, un pa to laiku man pienāca 3 zvani. Vispār man kāds zvana tikai tad, ja esmu vannā, vai arī pa dienu aizeju pagulēt. Pēc tam piecēlos un biju noguris. Ne tik noguris kā šorīt, kad pamodos, bet tomēr. Lasīju The History of the Devil, kas ir dāvaniņa no Vācijas, tad izdomāju, ka varētu aiziet uz tām studentu filmām priekšpagalmā. Uzprasīju socportālā jūzerim penny_lane, kā tur ir ar tām filmām, un viņa man sāka translēt to audiovizuālo vēstījumu kā tekstu dzīvajā. Man pirmo reizi bija šāda filmu skatīšanās / lasīšanas pieredze. Izklausījās ļoti episki, tāpēc aizbraucu uz pēdējām 15 minūtēm. Filmas bija dīvainas un ļoti studentiskas, viena ar epizodi liftā man patika. Jebkurā gadījumā, cilvēku tur vairs nebija daudz, un pēc tā sapratu, ka visas balles laikam ir beigušās. Aizbraucu pie Maigas tantes pēc čebureka ar sieru un tomātiem. Tie čebureki tiešām ir labi, noteikti to 80 centu vērti. Minimāli pieļāvu, ka viņa varētu nestrādāt. Teicu – “Ū, jūs šodien strādājat!” Maiga smaidīja un atbildēja “Nu bet protams!”.
link9 comments|post comment

[Apr. 19th, 2016|12:22 am]
[mood | depressed]
[music |Liturgy - Vitriol]

nekomfortabli, bet tomēr tik ļoti, ļoti garlaicīgi
link3 comments|post comment

[Apr. 18th, 2016|07:47 am]
[mood | depressed]
[music |Liturgy - Kel Valhaal ]

the ants ate my tape
the pants ate my ape
the lamp ate my snake
the clamps ate my crate
the satanic lettuce sharpener sang about clogged tricycles
link1 comment|post comment

[Apr. 13th, 2016|12:54 pm]
[mood | depressed]
[music |The Cure - Prayers for Rain]

tātad pēc meteo.lv ziņām ap diviem ir jāsākas mežonīgajām lietusgāzēm, kuras kā vienots, nepārtraukts gāziens ar krusas iestarpinājumiem gāzīs līdz rītvakaram. viens no maniem šīs dienas galvenajiem mērķiem ir sagaidīt šīs te lietusgāzītes. paņēmu lielu, melnu lietussargu. es tiešām gaidu to lietu.
link8 comments|post comment

[Apr. 12th, 2016|09:56 am]
[music |Korn - A.D.I.D.A.S.]

Joprojām bieži šur tur figurē joks par studentu dzīvi, piemēram, man jau kā studentiņam naudas nav, ēdu roltoniņus. Un tad apkārtesošie gardi nosmejas, sak’, tā jau ir ar tiem studentiņiem! Nu neko, atrodi darbu kādā picērijā, rukā kaut kādu huiņu 12 stundas dienā, un varbūt pat varēsi iepirkt klāt arī lētāko alu vai šņabi, lai piedzertos un atrubītos brīvdienās. Ne pārāk daudziem liksies, ka kaut ko darīt 12 stundas dienā nav normāli, ka ēst roltonu (ja šie apgalvojumi ir nopietni) ir veselībai kaitīgi, un galu galā tieši veselība ir tas, ko tev visvairāk vajadzēs, ja gribēsi kādā no klasiskajiem LV darbiņiem pavadīt savas (ar pusdienlaiciņu) 9 stundas, blenžot datora ekrānā, atbildot uz telefona zvaniem, dzerot kafijiņu ar kolēģīšiem. Man ir tāda radikāla doma, ka, ja cilvēki vēlas sev uzpist to bērnu, tad viņiem būtu arī jābūt spējīgiem viņu nodrošināt līdz brīdim, kad viņš ir spējīgs sevi nodrošināt darot to, kas viņam vismazāk riebjas. Līdz tam laikam viss maksimāli būtu jāiegulda jaunieša fiziskajā un mentālajā attīstībā. Mūsdienu skolās gan tiek darīts pretējais – cilvēki sēž pie nepiemērotiem galdiem pārāk ilgas stundas, blenž datoros, sačakarē muguru, cieš no psiholoģiskas un emocionālas vardarbības. Savukārt daudzos mūsdienu vecākos esmu novērojis attieksmi – nu, uzpisis es viņu esmu, nu tad lai jau tagad dzīvo. Varbūt tā ir tāda kā atriebība par savu paša nožēlojamo dzīvi – uzpist bērnu un tad likt viņam ciest? Darba un studiju apvienošana LV apstākļos vispār nav iespējama, jo, lai gan daudzas LV augstākās izglītības iestādes haltūrē ekstra apmēros un tām nav nekādu baigo prasību, izņemot formālu lietu nokārtošanu, strādāt pilnas slodzes darbu un studēt pilnā laikā vienlaicīgi vienkārši NAV IESPĒJAMS, tas savstarpēji konfliktē jau teorētiskā līmenī (un pamatoti). To arī atceros no maģistra studijām, ka mērķis vienkārši bija saīsināt visu cik iespējams, lai no darba nogurušie studentiņi ātrāk tiku mājās. Rezultātā no tā visticamāk cieš gan darbs, gan studijas, un jēga kopsummā nav nekāda. Savukārt pusslodzes darbi LV laikam negadās pārāk bieži, toties, ja pieņemam, ka strādājot pilnu slodzi cilvēkam vajadzētu būt materiāli nodrošinātam, tad, strādājot pusslodzi, cilvēkam vajadzētu vismaz SPĒT IZTIKT. Diemžēl, saņemot 200 eurīšus, tas laikam nav iespējams. Kāpēc cilvēki, kas strādā, saņem 200 eirīšus? Kāpēc pilna slodze skaitās 8 (reāli 9, ja ieskaitam to, ka cilvēkiem diemžēl ir arī fizioloģiskas vajadzības) stundas? Es neredzu nekādu reālu pamatojumu, kāpēc visiem biroju strādniekiem, visiem kompjos lūrētājiem vajadzētu pavadīt darbā tik ilgu laiku. Es nezinu, no kurienes tas nāk, bet ja mēs pieņemam, ka tehnoloģijas ir progresējušas, tad tam vajadzētu būt tāpēc, lai tās mūsu dzīvi atvieglotu, nevis tāpēc, lai mums būtu necilvēcīgi jāpieskaņojas arvien pieaugošajam tehnoloģiju tempam un neirotiski jāreaģē uz jebkādām tuvākām vai tālākām apkārtējās pasaules svārstībām. Tāpat arī darbam, ko veic cilvēks, vajadzētu būt efektīvam, straight to the point un PĀRDOMĀTAM, nevis kaut kādas stundu likmes ‘atstrādāšanai’, kuras cilvēks ir spiests pavadīt, lielākajā daļā gadījumu, sēžot pie datora ekrāna.
link17 comments|post comment

[Apr. 10th, 2016|05:49 pm]
[music |Expo 70 - Electrifying energy at the gates of life]

sociālais taisnīgums ir ilūzija
linkpost comment

ieraksti ierakstu, tad tev būs ieraksts [Mar. 30th, 2016|03:04 am]
[mood | depressed]

man vairs nav ideju, ko darīt ar bezmiega naktīm. es esmu sasniedzis to stadiju, kurā jebkurš temats vaai nu besī, vai arī neinteresē. vēl man klaviaatūra ir sāakusi nodrošināt dubultu a, ko man slinkums laabot. es pat mēģināju laasīt kaut kādus aakadēmiskus tekstus, bet, jaa agrāk man tieši patika lasīt (un arī mēģināt rakstīt) garus un izvērstus tekstus, tad tagad maan liekas, ka to visu varētu pateikt dažos teikumos. daiļliteratūra arī kaut kā neinteresē, filmas arī grūti sākt skatīties. iet uz gultu un mēģināt aizmigt aarī ir diezgan gaarlaicīgi, turklāt ar neapmierinošiem rezultātiem.portālu raksti neinteresē, ne gribu zināt par slavenībām, ne par teroristiem, ne par ušakova kaķiem. arī nekāds national geographic šo stāvokli nepavelk. pat smēķēt īsti negribas. tas laikaam nozīmē to, ka dzīve ir izsmelta.
link8 comments|post comment

[Mar. 30th, 2016|03:02 am]
[mood | depressed]

ilgi pildīju tēvam papīrus braucienam uz ASV (lapa pa laikam uzkārās un nācās pildīt visu no jauna). mīļākais no jautājumiem -
"4) Do you seek to engage in or have you ever engaged in terrorist activities, espionage, sabotage, or genocide?*"
link7 comments|post comment

[Mar. 22nd, 2016|05:27 am]
kas paņēma Morīti?
linkpost comment

Jesus Christ Twist [Mar. 19th, 2016|02:53 am]
[music |Slug Christ - Crucifixion Day (prod. Lucifer)]

linkpost comment

[Mar. 19th, 2016|12:36 am]
es esmu Jēzus Kristus 33. reinkarnācija un ēdu korejiešu burkāniņus
link8 comments|post comment

atdzimšana [Mar. 9th, 2016|03:55 am]
biju doomājis, ka tie "Sveiks, Sīrupiņ" ierkasti tomēr ir atsaukšanās uz izbijušām vērtībām, bet nupat, pārbaudot savu pastkastīti, blakus kastītē pamanīju glauni gozējamies jaunu, spīdīgu žurnāla "Sīrups" numuru, vēl ietītu plēvītē, viss kā pienākas. mana ticība cilvēcei atdzima.
link3 comments|post comment

[Mar. 8th, 2016|08:29 pm]
[music |Bell Witch - Longing (The River of Ash) ]

lai ko jūs ļaunu neteiktu, lai kādus negantus vārdus neliktu uz mēles, lai kādus riebīgus teikumus neņemtu mutē, es tiešām mīlu Cielaviņu. un, iespējams, tas nekad nemainīsies.
link1 comment|post comment

[Mar. 8th, 2016|08:18 pm]
[music |aiz loga līīīīīīst]

ja varētu, noteikti paņemtu šo brīnišķīgo mincīti - http://www.dzd.lv/mekle-majas/dzivnieks/moritis-2/

Morītis izskatās pēc īsta jaukumiņa.
link6 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]