krēpjlācis [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

pekstiņu valsts [Jan. 19th, 2024|12:53 pm]
[Tags|, , , , , , ]
[mood | cold]
[music |Sepultura - Spit]

Sen nav nekas rakstīts. Nu tad, ne jau par pozitīvo maucam. Tātad, joprojām. Latvijas medicīnas sistēma joprojām ir JOKS, vēl lielāks joks pat par Latvijas izglītības sistēmu, kā arī visādām citām pekstiņu republikas sistēmām. Ģimenes ārsts sola izrakstīt pēc-operācijas nosūtījumu uz fizioterapijas turpinājumu e-sistēmā (jo nav bijis spējīgs to pareizi izrakstīt uz visām reizēm in the first place). Aizejot uz vingrošanu, izrādās, ka nekāda nosūtījuma nav, nākas maksāt, turklāt pakāst iespēju turpināt pēc vecās sistēmas. Sagadās, ka nākamajā naktī man aizkrīt auss (ir cilvēki, kuriem veidojas tie sēra korķi, un tur neko nevar izdarīt). Jebkurš, kuram tas sūds ir noticis, zina, ka tas ir kinda akūti - pretīgs spiediens galvā, sačakarēta dzirde, ar ko grūti jebko padarīt. Četros naktī, kad beidzu darboties, uzrakstu pieteikumu uz kantori, kur ir arī ģim. ārste, ka šodien ļoti gribētu tikt pie lora, ja var laikā no 12 - 17. 07.50 man zvanījuši, atsūtījuši, ka jābūt agri no rīta ar ģimenes ārstes nosūtījumu. Ģimenes ārsta darba laiks ir 9 - 17, akūtā stunda 11 - 12. Es ierodos tur 10 minūtes pēc viņu piedāvātā laika, pieņēmēja ir dusmīga uz mani, jo es esot nokavējis savu pierakstu (lai gan pierakstījies nebiju), nekādu padomu ko darīt tālāk arī nedod. Ok, vismaz jādabū nosūtījumu. Pie ģimenes ārstes viss ciet. Zvanu atkal, beidzot paceļ. Vārdu sakot viņai māsiņas nav, akūto bijis daudz, tāpēc nav nosūtījusi to nosūtījumu vakar, bet tagad vispār viņas tur neesot, vēlāk uzrakstīšot nosūtījumu. Kad prasu, kā ar akūto stundu, sāk uz mani pacelt balsi, lai beidzu meklēt kašķi.
Attiecīgi rodas jautājums, kāda ir jēga no ārsta darba laika, ja viņš tajā nav pieejams. Kāda ir jēga no akūtās stundas (pieredzē no vairākiem ģim. ārstiem), ja tāda nekad nestrādā un tev enivei jāzvana iepriekš. Nu labi, pēc tam tiku par maksu dabūt to figņu ārā vienā vietā, kur no mēness aptiekas jāiet iekšā pa anonīmām baltām durvīm, mani randomā uzreiz pieņēma, tas prasīja 5 minūtes. Tad ģim. ārste pēc tam man atraksta, ka visu izrakstīja tagad, bet man jāmaina attieksme, utt. Vārdu sakot, darot to, ko regulāri dara ārsti LV - viktimbleimojot. Ārsts kaut ko nepaspēja - vainīgs tas jobanais pacients. Nevar tikt pie ārsta - nav ko piedzimt ar sliktu veselību. Nepareizās zāles - nu bet, skatoties uz to frīku, ārstam zāles arī tādas frīkainākas izrakstās, ne? Izsaku līdzjūtību visiem, kam ir kaut kādas veselības problēmas, bet nav resursu privātklīnikām. Jo pie valsts ārstiem tu vienmēr būsi vainīgais. Tu vienmēr būsi kaut ko nepareizi sapratis. Ārsts tev nekad neatvainosies. Ārsts nekad neuzņemsies atbildību par kaut kā neizdarīšanu, nepareizu nosūtījumu vai nepareizām zālēm, nekad neatdos tev samaksāto naudu. Vienmēr vainīgais ir PACIENTS.
link4 comments|post comment

medicīnas sistēma? [Nov. 21st, 2013|11:19 am]
[Tags|, , ]
[music |Bell Witch - Bails (of flesh)]

pie ārstiem eju ļoti nelabprāt, bet biju pirms 3 nedēļām uz tām glikozes slodzes testa analīzēm, kurās noģību. biju tur teicis, lai man atsūta rezultātus uz epastu, viņi teica, ka izdarīs to tās pašas dienas laikā. tos nebiju saņēmis līdz šodienai, šodien piezvanīju ģimenes ārstei, tad pēc laika man atsūtīja kaut kādu ieskenētu lapu, kurā nekāda īsti slēdziena nav. whateva.
tad man ieteica aiziet pie vienas ārstes. viņai varēja zvanīt tikai konrētos laikos. speciāli modos agri, lai zvanītu, jo var būt, ka ārsti nevar sazvanīt. 2. zvanīšanas dienā uzzināju, ka pieņemt ārste varēs ātrākais pēc mēneša.
ok, es saprotu, ka man ir kaut kādas pārpasaulīgas problēmas un man nevar palīdzēt, bet ko par to sistēmu liecina tas, ka viņi man nevar atsūtīt apsolīto epastu, vai arī uzreiz pateikt, ka pie tās ārstes aizņemts ir līdz nāk. gadam. jo vairāk man nākas ar to sistēmu saskarties, jo depresīvāks es kļūstu, kaut gan viņiem, ja nav iespēju palīdzēt, tipa vajadzētu būt laipniem. bet vienmēr, kad piezvanu uz kādu no tiem telefoniem, man ir tāda sajūta, ka esmu vainīgs, ka ar savām nepilnībām traucēju viņu pārslogoto grafiku.
link1 comment|post comment

sēžot zobārsta krēslā [Apr. 25th, 2013|10:12 am]
[Tags|, , ]
[music |Twin Peaks Soundtrack - Into the Night]

biju pie zobārsta. nupat ielika zāles pēdējā augšējā zobā pa labi, bija ļoti plati jātur vaļā mute. pie zobārsta interesanti ir tad, kad tev ielaiž to zoba narkozi, un tad vari vienkārši gulšņāt un klausīties, kas notiek apkārt.
zobārstei Mirdzai paziņo, ka atnākusi daktere, kas noteikti ir nozīmīga persona. visu laiku dzirdu soļus. ik pa laikam viegla tipināšana, bet tad atkal kārta smagiem, spiedīgiem soļiem, kas staigā apkārt pa visu zobārstniecību. nopietnu vīriešu balsis, pieņēmējas sarunas pa telefonu un irlā (visas krieviski). māsiņa atnāk iedot šprici. zobs tiek urbts ļoti ilgi, no sākuma ar augstākas skaņas urbi, bet pēc tam ar tādu riktīgi basīgu urbi, no kura man vibrē visi zobi, mute, žoklis. ir forši, ja esi atslābināts tajā brīdī, bet man tā atslābināšanās izdodas grūti, vai ne.

atceros, kad man kaut kad 11. klasē taisīja magnētisko rezonansi, es baigi kaifoju par tām skaņām. tas bija tāds miniatūrs, privāts, intīms industrial pasākums. tevi iebīda tajā kapsulā, kurā jābūt nekustīgam un tad sākas koncerts. šeit neliela daļa no bildīšu tumbneiliem, kas iegūti no magnētiskās rezonanses, re, cik es smuks biju:

linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]