friends [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Apr. 30th, 2017|11:39 pm]

ieraksts
[music |Warpaint]

un kas tad te notiek?

http://klab.lv/users/ppkk/

http://klab.lv/users/tadeuszcysewski/

ko tik cibā nevar atrast.
linkpost comment

[Apr. 30th, 2017|07:42 am]

dooora
https://fee.org/resources/i-pencil-audio-pdf-and-html/
linkpost comment

Phoenix Morning! [Apr. 29th, 2017|02:40 pm]

khosmos
[Tags|, , , , , , , , ]
[mood | amused]

link3 comments|post comment

[Apr. 29th, 2017|12:33 pm]

deloveja_kundze
pēdēju dienu laikā ir bijušas tik daudz pus-sarunu, kurās izkristalizējas, ka cilvēkiem ir grūti novilkt robežas starp 1) ideju un vērtībām, kurām piekrīti, un 2) cilvēcisko vājumu vai cita veida uzslāņojumus, kas tev kā indivīdam ne vienmēr ļauj ievērot savas vērtības praksē. es esmu visnotaļ pārliecināta feministe, taču, piemēram, nesen novērotā gadījumā, kad viesmīle pastāvīgos klientus sauca par puikām, man tas likās tik.. nepareizi, taču tad es padomāju, ka, ja situācija būtu pretēja, man nebūtu tādas reakcijas pret ''meitenēm'', un ka problēma šeit jau ir ne tik ļoti tas, ka meitenes/puikas, bet vairāk tas, ka mēs tā mazliet pazeminām pieaugušus cilvēkus. bet, then again, ja visi iesaistītie tam piekrīt, kāda vairs mana daļa. un tā tālāk, jo mums ir tik daudz uzslāņojumu, kas kaut ko neļauj redzēt skaidrām, tīrām, atbalstošām acīm, bet tas ir nemitīgs pašpilnveidošanās process, un ir baigi neforši, ja it kā sakarīgi cilvēki to nesaprot, bet gaida, kad tu kļūtu par nevainojamu savu vērtību un ideālu pārstāvi diennakts laikā, nokratot visus mūža laikā uzkrātos sabiedriskos un kulturālos uzslāņojumus no sevis bez jebkādām problēmām.
linkpost comment

[Apr. 29th, 2017|11:42 am]

dooora
come what May
i still adoore ya

cold? no, just cool
linkpost comment

[Apr. 29th, 2017|07:42 am]

dooora
jaunais un daudzsološais peižāžists Vinsents W. Magogs

link7 comments|post comment

[Apr. 28th, 2017|11:49 pm]

penny_lane
vispār es domāju, ka cilvēki ir tikai feministi* vai idioti**


*liela daļa feministu neatzīst, ka ir feministi, un tas ir diezgan absolūti fine. vēl daļa negrib, lai viņiem piekar birkas, un tas ir superfine. kā mūsu performančpasākumvideo teica beibe: es neēdu gaļu, bet tāpēc vien nesaucu sevi par veģetārieti - tā ir izvēle, sevi var saukt kā vien sirsniņai kārojas. būt feministam = uzskatīt, ka sievietes ir tiesīgas būt līdzvērtīgas, tas arī viss, cik vienkārši un forši.

**tādi, kas domā, ka sievietes ir īpaši atpalikušas, ekstrēmi "citādākas", nepiemērotas pārāk daudz funkcijām, kas nav tieši saistītas ar cilvēku, kas nav sievietes, gēnu pavairošanu un visādu tādu sūdu. ai, vai arī happens to be sievietes un legitly domā, ka vīrietim viņas jāuztur, jo viņām ir vagīna, un vagīna tas ir pārāk smuki, lai to negribētu uzturēt un aprakt liliju kaudzē, neatkarīgi no visa cita konteksta... tas ir, kamēr viņas nebalso un mazgā traukus vai ko tamlīdzīgu.
link9 comments|post comment

[Apr. 28th, 2017|05:45 pm]

khosmos
[Tags|, , ]

meditation is self-programming at its finest
link8 comments|post comment

[Apr. 28th, 2017|05:18 pm]

zazis
Sen nebija nekas tik jauki atkarību izraisošs lietots. Joprojām prieks.

https://www.youtube.com/watch?v=fDLAFIhfFy4
linkpost comment

[Apr. 28th, 2017|04:00 pm]

deloveja_kundze
[Tags|]

nevaru rimties, tas vakarnakts degošais taksometrs man neliek mieru. bet masu mediji baigi klusē, ceru, ka kāds man tomēr kādreiz varēs kliedēt manu ziņkārību, jo grūti noticēt, piemēram, ka tas bija nejaušs ugunsgrēks.

un vēl: nekad nebiju redzējusi degošu mašīnu, īpatnējs process. kobrā, protams, rāda, ka mašīnas uzsprāgst, bet sprāgst jau tikai stikli, mašīnas tīri deg ar tādiem tumšiem, bieziem dūmiem.
link9 comments|post comment

[Apr. 28th, 2017|12:02 pm]

deloveja_kundze
vakar nācām mājās, te pēkšņi - uz ielas tas degošais taksometrs. what the fuck, Rīga, kas būs tālāk, man jau pietiek ar to, ka manā rajonā romantiskas dvēseles mēdz laist salūtu nakts vidū un nesen izdzīvoja čomski no vietas.
linkpost comment

[Apr. 28th, 2017|11:15 am]

penny_lane
kafejnīcā pārdzirdēju kārtējo sviestu, meitenes runā par to, kā saprast savu iekšējo būtību, analizē viena otru. jau iekšēji nodomāju kaut kādu mizantropisku huiņu parasto, tad pacēlu acis. pusaudzes. pusaudzes, penij, mļe. jaunas, muļķīgas, visas tādas brillītēs, gatavas uzsūkt dzīvi un sūc kā māk.

imagināri izpļaukāju sevi un pasmaidīju. enough is enough, es tevi piespiedīšu mīlēt cilvēkus, penij, vēl aizvakar tu viņus dievināji.

laikam tas ir kaut kādas psiholoģijas mājasdarbs. viņas sauc savas īpašības. tikai sliktās. kaut kā nomācoši.
link8 comments|post comment

20 gadus veca šujmašīna [Apr. 27th, 2017|08:10 pm]
par_velti
[atbildu]
Piedāvāju strādājošu elektrisko šujmašīnu Huskystar Model 65. Dūrienu nav daudz, bet svētdienas šuvējam pietiekami. Nodošana iespējama darba dienās centrā pie VEF kultūras pils.
link7 comments|post comment

(rupi kaur) [Apr. 27th, 2017|04:55 pm]

deloveja_kundze
[Tags|, ]

link2 comments|post comment

[Apr. 27th, 2017|02:57 pm]

penny_lane
nenormāla paģiru sajūta, bet vienīgais, ko vakar dzēru, bija kakao. kas tas ira?
link9 comments|post comment

CSDD uzdevumu burtnīca [Apr. 27th, 2017|12:21 pm]

vajag

[elvira]
Varbūt kāds šogad jau veiksmīgi ir nokārtojis autovadītāja tiesības un var man atdot vai aizdod to lielo uzdevumu burtnīcu? Ļoti noderētu
linkpost comment

[Apr. 27th, 2017|12:12 pm]

dooora
kamēr māsas lidmašīna kavējas, varu atkārtoti noskatīties mācību video.

drone-porn
link1 comment|post comment

[Apr. 27th, 2017|11:03 am]

nekurlande
Šorīt klausoties mūziku savā galvā plejliste aizveda līdz kādai mīļai dziesmai, kur viena no apspēlētajām tēmām man periodiski nedod mieru pāris gadus, patiesībā kopš atceros sevi kā kultūru patērējošu indivīdu. Mūziķu dzīves biedrenes. Man šķiet, ka kopā nebūšana diviem cilvēkiem, kuri vēlas būt kopā, ir viena no briesmīgākajām lietām pasaulē. Kaut kādi šķēršļi, kas stājas pa vidu tiem, kuri vēlas vadīt laiku viens otra sabiedrībā. Vēlas laikam nav īstais vārds šeit.
Šobrīd pavisam droši varētu nosaukt vismaz 10 cilvēkus uz šīs šaurās pasaules, ar kuriem laiku es nekad neatteiktu pavadīt, jo tas ar viņiem ir patīkams, atbrīvojošs un vērtīgs. Bet ir tie cilvēki, bez kuriem ilgtermiņā kļūst grūti elpot, tie kas baro un ieslēdz sauli debesīs. Nu cilvēki, kuriem vienam ar otru vienkārši ir tik labi cik var būt, katram pašam par sevi un mīlot sevi - tas ir priekšnoteikums, lai divi cilvēki vispār spētu veidot veiksmīgu... apvienību. Patiesībā jau arī sporta komandās, grupās, teātra blicēs un kur tur vēl šis ir visai svarīgi - katrs pats par sevi un ar sevi ir lielisks, bet viens bez otra konkrētajā projektā, kas liek justies dzīvam, nevar.
Ko dara tie cilvēki, kuri mīl viens otru, bet ir šķirti? Kareivju sirds dāmas, profesionālu sportistu vīri, rokeru sievas. Nu tie, un tās, kuri vienmēr velta savas skaistākās dziesmas un pateicības viņām, tās, kuras žilbinošās kleitās un neatkārtojamās frizūrās oficiālos pasākumos tur viņu rokas, un mājupbraucot, galvu klēpī. Tie, kuri par to nerunā, bet vienkārši zina. Kā viens tā otrs. Un, ja tā gaidīšana ir mēnesi, divus, tas viss vēl ir daudz maz ciešami. Bet ja šie cilvēki ir aizņemti visu laiku? Tuvāko piecgadu plāns, piemēram. Vai otra gaidīšana (pat ar sevis nodarbināšanu) var būt kāda cilvēka dzīves konstantais agregātstāvoklis? Varbūt ielikt bisi mutē uzreiz?
Un vēlreiz jau, te es nedomāju par lielu cilvēku vīriem, un sievām, kuriem partneris liekas simpātisks, kuri iet uz jogām un spa, un kuriem ir privātais viesmīlis un ielūgumi uz visām karstākajām lielpilsētas dzīrēm, kamēr viņi laiski gaida, jo viņu partneris ir diezgan patīkams. Es domāju par tiem, kam otrs ir viss. Nu gan jau, ka tas ir dzīvē ir tāpat kā filmās - viņi nerunā, ar smaidu uz lūpām šķiras stacijā, viņš septiņus gadus ir Tibetā, un tad viņš noaudzis atgriežas pie baltās koka mājiņas ar lielu plecu somu un Solvega stāv iznākusi priekšnamā un smaidot klusē tajā pašā zilajā kleitā. Nu un tad viņš ļauj somai nokrist zemē, skrien pie viņas, paceļ un griež apkārt, bla,bla, tālāko jūs jau zināt no galvas.
Lai vai kā, es nevaru iedomāties cik daudz spēka, duhas un jaudas jāpiemīt, lai spētu izturēt to visu. Un tiešām sagaidīt. Pārējam laikam nav nozīmes, kas notiek pa tiem gadiem, tajās tūrēs un viesnīcas bāros pēc smagajām filmēšanām. Varu iedomāties pēc sevis, ka vienīgās reizes, kad man slīdējušas kājas vienā, vai citā virzienā, (bāra, vai bārmeņa) ir bijis tādos brīžos, kad man kāda ārkārtīgi pietrūkst. Protams medību sezona, instinkti un spēlēšanās nekur nepazūd kamēr cilvēks nav kaut kādā ziņā kastrēts, bet ja viss ir stabīli un labi, neienāk pat prātā cirst egles, par to vienkārši neiedomājas, jo stāv tam pāri. Es vienkārši gribu pateikt, ka apbrīnoju tos, kuri gaida un nesajūk prātā. Es tik ļoti negribu nonākt tādā bēdīgā stāvoklī, kur katra ieelpa sāp, jo zini, ka nevari dabūt to, kas ir nepieciešams, ka zini, ka sāpes nepāries, lai arī kādas tabletes sarītos. Es tik ļoti nezinu ko tādās situācijās darīt - būt ar sevi un elpot dziļāk, tas vienmēr ir pareizāk, bet visi nekļūs par budām. Un ja nu gadās noslīkt izlijušā vīna pudelē zem bāra letes, ja nu akmens priekšā alai ir pārāk smags ... un ja nu ķieģelis uzkrīt uz galvas, brr.
link4 comments|post comment

sovi ņežnije [Apr. 27th, 2017|09:09 am]

dooora
biju vakar tātad stāties ciešā kontaktā ar Valsti, kas pašpasludinātiem anarhomōpātiem allaž ir biš tāds slīdens sakars. pat ne ar Māti.lv, bet pilsētu mūsu, konstitucionāli neuzceļamo, vai precīzāk – tās likumīgo Ziemeļu patvaldību.
te der nelielu finesīti pieminēt. krietnu rīta daļu biju līdz elkoņiem noņēmies pa Austrīša trako čillīšu ūdeņiem, mēģinot jaunu partiju piešķilt. iepriekšējā, no memmes pipariem, atļāvās neuzdīgt. man ir aizdomas, ka radītāja kādā izmisuma brīdī būs ražu ielikusi cepeškrāsnī pažāvēties. atkal bij jāskaita pantiņš „tu tikai acis neaiztiec”, ar ko es labu brīdi tiku galā itin labi. tomēr, dvēseles spieģeļus sargājot, acīmredzami atstāju novārtā citas korpusa detaļas… vai nu biju izskrējis pa mazam, vai, raugoties potenciālajā dzīvībā, skaidrām beznosacījuma kustībām biju rūpīgi aptaustījis pats savu sākotni, bet no manas primārās dzimumpazīmes uz augšu sāka skriet daudzfrekvenču viļņu kaskādes. pulss, šķiet, nevienā brīdī nesacēlās virs simta, bet asensspiediens gan lēkāja kā mīlas aktā. es beidzot sapratu, kas ir Čī, kur tas mīt un kā to izsaukt. dīvainā kārtā, es pat nesvīdu. sajūta gan bija, ka esmu sviedriem pārplūdis, bet ķermenis laikam tak bij gana saprātīgs un nelaida slūžas vaļā, pretīgā gadījumā es būtu no atūdeņošanās beikts. toties no manis plūstin plūda visādi ho-ho-hormōni unvai flu-flu-fluīdi. auras es joprojām neredzēju, bet tāds dīvains mākonīts man bija riņķī gan.
tā kā neko racionālu padarīt nespēju, izlēmu doties padoties un parakstīt līgumu par zemes nomu, klusībā cerot, ka mana mirkļa fluiditāte neliks šķēršļus dzimumdzīvei ar tautas kalponēm, drīzāk to veicinās. es kopzummā Direkcijā esmu bijis 5 reizes. jautājums sarežģīts, piekrītu. tālab nekurnu, ka nāksies iet vēl sesto reizi, lai gan aizvien redzu realitāti, kurā to visu varēja nokārtot 15 minūtēs pirmās valsts vizītes laikā. bet vismaz iepazināmies. quid pro quo vadis, kā teiktu Pulkvedis.
pirmajās reizēs es droši vien atstāju garīgi un galīgi nelīdzsvarota cilvēka iespaidu, bet laiks dziedē visas brūtes, un nu jau, jāpiesit pie koka vai akmens, es viņiem drusku simpatizēju. pat sargs diezgan speciāli sagaidīja mani koridōras galā, lai tik sirsnīgi atvadītos, ka gandrīz apsvēru tur uzkavēties, uzaicināt vīru uz viņa paša apsargāto kafejnīcu apskalot līkopu, bet noturējos. viņam tomēr pienākumi.
čillustrācijai maza ainiņa no mūsu otrās tikšanās reizes.
– es savas domas neesmu mainījis, ņemšu visus trīs. katrs savā ziņā foršs un pa savam problemātisks. būs interesanti.
– nē, nebūs. nav vairs visu trīs.
– (neticīgi, izmisīgi) kā nav?! kas nav? a kas ir? un cik ir?
– nu, pasakiet, kuru jūs visvairāk gribējāt.
– ēē, es tā nebiju domājis… (domā) nu, ja tikai viens palicis, tad manas prioritātes kārtotos šādi: 99, xxx, yyy (ййй). bet, ja var izvēlēties divus, tad man atkal jādomā (domā atkal, ne sūda neizdomā)
– ziniet, nu tieši 99tais arī ir palicis. interesē?
tamviet, lai retortiski atbildētu uz retōrisku jautājumu, sarūgtinājuma un prieka mikslī sāku saraustīti sniegt sekojoša satura papildinformāciju:
– ziniet Taizemē, piemēram… tur baigie Nodokļi jāmaksā, ja kāds grib firmas nosaukumā devītnieku ielikt!
kundze paceļ acis no papīriem. perifēri manu, kā paceļas vēl divas jautājošas galvas. es patinu atpakaļ savu tekstu, šausmās ieraugu feiko ņūzu un steidzu to labot:
– nē, nē, ne jau Nodokļi! KUKUĻI! Baigie kukuļi, es iekarsis auroju, pamodinot vēl divas darbinieces savā arjergardā. kad vispēdīgi gāju prom, viena no viņām uzmeta man jauku mirkli un tad turpināja klusu zviegt mutautiņā. vo, tā mums tur iet. bet vēl jau viss nav galā. man vēl būs jājāj pēc Priekšnieka parakstītā egzemplāra. sasodīts, tur pieci it kā tak pieauguši cilvēki sēž. bet nu laikam bez tām paraksta tiesībām. man elektrōniski paziņos, kad var nākt pakaļ. es te mazliet pie rīta herbālās kafijas vizualizēju visus tos nabaga elektrōnus, kas bez īpašas jēgas un vajadzības tiek dzenāti manu sīko iegribu apmierināšanai. stulbums, bet patīkami.

mājupceļā, kurš pirmo reizi 10 gados veda caur LB nolūkā paņemt nulli trīs, ar prieku samājos ar [info]rediiss. labka viņa nezin, ka es no mājas izeju vienreiz divās nedēļās, citādi varētu rasties iespaids, ka es viņu stalkoju. vienalga patīkami savējos atpazīt jau kvartāla attālumā.

tā. pazaudēju pa-pa-pavedienu. šit 'appenēs.

pateicoties [info]kochkas saullēkta diskotēkai, man ir jauna himna.

Fuck The Government, I Love You

vēl man esot jauna iesauka, Šveices brālītis izstāstīja. džei tū. gou figer.
es palūdzu, lai jaunieši apsver to piekoriģēt uz džei dū. tas arī ir divi, tikai lietuviski.
ok, ies dzīvē, palūrēs, cik devītniekus tā šodienai sagatavojusi.
tu dū ōr not tu dū, ic not īven a kveščin.
link16 comments|post comment

[Apr. 26th, 2017|08:51 pm]

penny_lane
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]