friends [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Mubarak Ali Khan [Feb. 21st, 2018|08:31 pm]

_raagas
[Tags|, , , ]
[music |Mubarak Ali Khan]

Sham Chaurasia gharānas balss no Pakistānas:

Mubarak Ali Khan - rāga shahana kanada
linkpost comment

[Feb. 21st, 2018|05:02 pm]

nekurlande
Kā man patikuši 98;99;2000.gada 'Rīgas Laiki', kaut kad universitātē, pirms gadiem pieciem, kāds bija tādu kaudzi nometis pie garderobes - nevilcinājos ne mirkli un ķēru ciet. Šodien kaut ko internetā meklēdama, nejauši atkal uzgāju rakstu no tā laika. Cik tieši, vienkārši, atklāti viss reiz bija.

Atgaiņājies rokām un aizsien acis, vai nē, kaut kāpēc atkal krīt virū šī tēma, kurai met ar degošu pagali, un tā aizvien nepazūd tumsā.
"Katrs cilvēks piedzimst ar savu Visuma karti. Kādam tajā atzīmēts, ka viņam jābūt ārstam, un, ja viņš par to kļūst, tad ir ļoti labs tajā. Ja ne, varbūt visu mūžu par to sapņo".


(citāts no vakardienas intervijas "Jauns.lv" ar Kristīni Ulbergu) (kura reiz man teica, ka pagaidām neteiks kas, bet, ka viņai liekas, ka man varētu būt 'iekšā')

https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/4-narkomani-15159
linkpost comment

[Feb. 21st, 2018|02:09 pm]

nekurlande
"Es nedrīkstu ēst, bet es vismaz varu pīpēt", teicu es, iznākot no zobārsta kabineta.
linkpost comment

[Feb. 21st, 2018|12:29 pm]

deloveja_kundze
Dons kā Lāčplēsis. hmmm.

''neraudi, kangariņ'' varētu būt skaista dziesma.
link6 comments|post comment

How Can I Lie Be A Lie If You Mean It [Feb. 20th, 2018|07:42 pm]

dooora
https://youtu.be/l7x2V_PA7T0
linkpost comment

[Feb. 20th, 2018|05:42 pm]

dooora
[Tags|]

valoda ir kā akordeōns: viņai vajag akoerdōnista.
linkpost comment

[Feb. 20th, 2018|05:04 pm]

nekurlande
Nēsāt zilo uzvalciņu ar godu


Vakar arī es biju uz "Kriminālās ekselences fondu". Brīdis filmai bija izvēlēts nevainojams, jo tas notika pēc garas, ellīgi grūtas darba dienas, kurā ,sarkanā paklājā ietīts, notika viss sākot no nezināma taksista dzīšanas rokā beidzot ar alpīnismu. Teiksim tā, pēc darba, gājienā no Rīgas pils līdz Forum cinemas, man bija trīs reizes jāpiestāj, lai iedzert degvīna malku kādā no krogiem.
Īsāk sakot, biju tik nogurusi un neieinteresēta apkārt notiekošajā, ka ja tiešraidē rādītu ziņas no svaigi atklātās, slepenās salas, kur Princese Diāna mitinās kopā ar Maiklu Džeksonu un četriem adoptētiem terodaktila mazuļiem, es pārslēgtu kanālu.
Īsi pirms filmas dzirdēju divus pretējus viedokļus - pirmais bija par to, ka filma esot tik lieliska, ka cilvēks to ieradies apmeklēt otro reizi un otrs skanēja vienkārši : "Nebija nemaz tik ekselenti", pēc kā mani 'ekspektāciju' svari nostājās galējā nulles zīmē.
Man liekas, ka darbs, ko dara tā "Piena" komanda, kas ir autori arī šim projektam, ir superīgs. Cik noprotu, vairums dalībnieku nav aktieri, bet ir atlasīti tipāži, tostarp, lomas varot arī nopirkt, ziedojot "Projektu bankai", kā to izdarījis filmas amizantākais personāžs Māris Mičerevskis (vēstursnieks, rakstnieks, džeks no "Salona kluba", RD deputāts un pieļauju, ka arī pirāts, burvis, neiroķirurgs, brīvmūrnieks un vēl daudz kas, ko zina tikai šaurs loks).
Un man liekas, ka tas ir vareni - es vienmēr esmu domājusi, ka apkārt ir pietiekami daudz savdabīgu, potenciālu personāžu, kurus pareizi ievirzot un dodot iespēju, tie spēj mirdzēt sešas reizes spožāk par mūsu pelēko "Gaismas pili" jūlija pievarē. Tas ir talants spēt atrast piemērotus cilvēkus, kurus ielikt piemērotās situācijās. Labi, es tiešām nezinu par to kā tieši aktierus "Piena" projektiem uzrunā, atrod, vai gribētāji paši uzrodas un kā viņi ar tēlu atveidotājiem strādā, bet man vairāki personāži filmā likās līdzīgi tam, kā to atveidotāji sevi pasniedz dzīvē (sociālās situācijās, jokojoties, sēžot pie virtuves galda, utt) (tēls šķita veidots izejot no tēlu atveidotāju personīgajām īpatnībām un spējām, nevis jaunradīts). Neviens nebija līdis caur atslēgas caurumu, lai sevi pilnībā pārveidotu, tāpēc uzskatu, ka Lauris Kļaviņš var nēsāt savu zilo uzvalciņu ar godu.
Par tiem 'amatieru aktieriem' gribu uzsvērt, ka sen jau ir laiks vēl vairāk to visur integrēt - arvien biežāk un biežāk par pēdējā laikā iznākušajām filmām dzirdu, ka aktierpēle esot bijis viens no vājajiem punktiem (scenārija un režisora dēļ, pieļauju) tieši 'profesionālu' aktieru atveidotajos tēlos. Es pati atceros ne reizi vien, kad esmu piedalījusies masu skatos, vai spēlējusi mazas lomiņas filmās un īsfilmās, kurās esmu spļaudījusies par to, cik pavirši daži 'profesionāļi' dara savu darbu (nereti par to saņemot pieklājīgu atalgojumu un karalisku attieksmi) un gribas pilnīgi nokliegties tajos brīžos - "Nu, palaidiet taču mani, es visu izdarīšu! Ja ne labāk, tad vismaz dzīvāk". Tā kā man liekas, ka cilvēki, kas nav profesionāli aktieri, mūsdienu kino, kad visas Kaķsievietes un Romeo ir nospēlēti , ir tikai un vienīgi veiksmes atslēga.
Bet atgriežoties pie "Kriminālās ekselences fonda", man patika operatora darbs, ļoti patika apģērbs un interjers, patika liela daļa no jokiem, kopējā zem absurda ūdenskrituma turētā noskaņa, radītā spriedze, savdabīgie tipāži - lai gan pa brīdim likās, ka tā absurda upe ir pārplūdusi, saslapinot skatītāju līdz muļķa lomai (kā parasti ir ar tiem jokiem, pirms kuru teikšanas zināms, kurā brīdī cilvēki smiesies). Reklāmas kampaņa šķita diezgan gaumīga un, pieļauju, ka izvērtās veiksmīga. Man nestraucēja rupjības un jēlības, vienīgi likās smieklīgi, ka katru reizi, kad kāds filmā pateica "pimpis", absolūtais vairākums no skatītājiem krita gar zemi lokoties smieklos.
Kas man gan nepārāk patika, bija tas neizsteiksmīgais iedomu meitenes tēls, no žurnāla vāka, kas galvenajam varonim rādās, klausoties Raimonda Paula kaseti un liek rokas uz pleciem, sakot, ka viņš ir mežonis, viņš visu var, kaut ko par pautiem, utt, utt. Man patika doma, bet nepatika izpildījums. Likās, ka tas ir pietiekami daudz latviešu nesenajā kino redzēts, kaut kas starp Andri Keišu "Kolkā kūl" un Sandru Kļaviņu "Sēņotājos", ka kur nu vairs. Bet divreiz padomājot tomēr secināju, ka tas bija kaut kas galvenajam tēlam piemērots.
Gan jau, ka daudz ko kopš vakardien redzētās filmas esmu nepiefiksējusi, vai aizmirsusi (mēģinu rakstīt pēc savām sajūtām, tāpēc pirmstam nelasu ko citi rakstījuši, lai neietekmētos), bet par vienu lietu gan es pateikšu paldies - par to, ka filma man atgādināja cik daudz fantastiskas, idilliskas Paula un ne tikai, mūzikas mums ir. Es reizēm mēdzu, ejot pa ielu, austiņās klausīties Vilcāni, Zīveri, Bumbieri, Liepiņu un ko tik vēl nē, bet šis bija lielisks atgādinājums un atbalsts (vienmēr forši, ka kāds izceļ no skapja tev mīļu džemperi).
Paldies viņiem par šo darbu!
linkpost comment

[Feb. 20th, 2018|02:14 pm]

zazis
Pavēroju LB vadītāja preses konferenci.
Pēdējais jautājums bija izcils." Vai tas, ko Jūs mums šodien stāstījāt, ir patiesība?" Sirsnīgi žurnālistu ķiķieni visapkārt.

Skumji, es arī neticu nevienam tā cilvēka vārdam. Un pats skumjākais ir tas, ka viss būs kā saka Saulvedis Vārpiņš.
"Uzvārdus nesauksim, bet mēs labi zinam, kas notiek, kad sāk tiesāt augstas (až gandrīz žēl, ka ne aukstas) amatpersonas."

Un vai kāds ticēja, ka tas Ilmārs atkāpsies no amata?

Vienvārdsakot - skumji.
link17 comments|post comment

Abhishek Borkar [Feb. 20th, 2018|01:20 pm]

_raagas
[Tags|, , , ]
[mood |darba diena]
[music |Abhishek Borkar - rāga bhimpalas]

Abhishek Borkar - rāga bhimpalas

Abhishek Borkar - rāga shyam kalyan
linkpost comment

Kačīts [Feb. 20th, 2018|10:42 am]

dooora
Varbūt kāds vēlas kaķēnu? Var arī divus uzreiz.
Dzimuši pirms 4 dienām. Jūrskola nolikta uz rītdienu.
link22 comments|post comment

[Feb. 19th, 2018|06:42 pm]

dooora
Daudznozīmīgie meli:
https://youtu.be/3qr81LC_-W8
[Prof. Kēss van Dēmters LU]
link2 comments|post comment

[Feb. 19th, 2018|02:24 pm]

penny_lane
"Berlin is a good place to cry," raksta En. Un es uzliku dziesmu, ko neesmu klausījusies gadiem, lai pārbaudītu, vai tā vēl aizvien liek man raudāt. Jau pirmā čerkstošā nots. Protams. Bet En. taisnība. Vēl labāka vieta, kur raudāt, protams, bija viņa virtuve, tabakas dūmiem pilna, es dzertu tēju no krūzītes I love coffee, otrā krūzītē mēs mestu pelnus, un viņš teiktu kaut ko par to, ka dzīve ir tāda, kā ir, un mēs atcerētos, ka esam the postponed generation, un es smietos caur asarām, kaut kur blakus kaķis vārdā Lūcija.

Tā dzīvokļa vairs nav un nekad vairs nebūs.
linkpost comment

[Feb. 19th, 2018|11:21 am]

nekurlande
Šeit ir vēl kāds, kam ļoti riebjas līdzi ņemamās kafijas glāzītes un 'sporta' ūdens pudeles? Kā es neciešu kaut ko liet, kratīt un sūkt laukā no kaut kāda plastmasas verķa, kas ir vienīgais šķērslis starp mani un manu mērķi.
link5 comments|post comment

[Feb. 19th, 2018|11:20 am]

nekurlande
Visu nakti sapnī jāju ar zirgu, pamodos priecīga un atpūtusies.
linkpost comment

[Feb. 18th, 2018|06:08 pm]

penny_lane
Es atcerējos, ka mēs bijām bārā, kur visur bija dzīvnieciņi, veca kundzīte, kas apkalpoja, nerunāja ne vārda angliski, tad gāju pa ielu, sapratu, ka vietu neatradīšu, zinātu vismaz dzīvnieciņus. Pūces? Nē, tās nebija pūces. Ja es zinātu dzīvnieciņu, sagūglētu. Pēkšņi man pabrauca garām gaišzaļa mašīnu, un es pie sevis iekliedzos: vardes!

Tālākais bija viegli. Bāru sauca pie vardes, pārsimt metri. Iegāju iekšā un apmulsu. Dažas vardes. Bet nebūt ne visa tā varžu izstāde, vardes it visur, flafīgas vardes, stikla vardes un koka vardes. Nekā tāda. Skaļš futbols, bet viss tāds diezgan moderni trashy, nevis kā toreiz. Sasvecinājos ar abiem kungiem, nu, labi, nomurmināju pāris vārdus zem deguna, un jautāju, vai ir plug-in. Viņš nesaprata, izvilku no somas vadu. Viņš norādīja man vietu. Tad kādu brīdi klusēja un ar britu akcentu teica: But next time you say hello first.

Fuck, es teicu. Shit, sorry, I didn't mean to. Tad sapratu, ka turpinu nespēt nelamāties, un atvainojos vēlreiz. Un teicu, ka teicu sveiki, tikai tā kautrīgi.

Es jūs meklēju, bet es nezinu, vai jūs atradu. Viņš saprata par ko runāju, kā atvainodamies uzmeta skatu pāris porcelāna vardītēm, atliekām no citiem laikiem, un teica, ka they've been renovated.

Nu, neko. Apsēdos pie augsta un neērta galda, atvēru datoru, atvēru baltu dokumentu, un, pirms rakstīt tur, pierakstīšu arī šeit, ka

times they are a changin.
linkpost comment

darbar festival videō [Feb. 18th, 2018|05:32 pm]

_raagas
[Tags|, , , , , ]
[mood |surya]
[music |Budhaditya Mukherjee - rāga todi]

Budhaditya Mukherjee - rāga todi


Manjiri Asnare-Kelkar - rāga daguri


Nishat Khan - rāga darbari
linkpost comment

[Feb. 17th, 2018|11:09 am]

nekurlande
Beidzot arī meistarklase zēniem par to kā "saprast savas jūtas, pielietot varu, apzināties kas ir vīrišķība, ko darīt ar savu prātu, kā būt spēcīgam un uzticamam". Nu labi, lielākā atšķirība laikam ir lektora izglītība, pieredze un dalības maksa, jo sieviešu auditorijai paredzētās lekcijas un meistarklases kaut kāpēc parasti ir stipri dārgākas (kā sevis izprašanas, tā zefīru un vistas cepšanas aktivitātes). Bet kaut kas man tomēr šajā apgaismošanas idejā nepatīk.
Lai vai kā, vakar gaidot picu, palasīju dažādus vīriešu auditorijai paredzētus žurnālus, piemēram, 'Rīgas Viļņu' izdoto žurnālu "9 vīri" un tur seksisms pār vīriešu galvām plūda vairāk kā majonēze pār baltmaizes klaipiem laikos, kas panki vēl bija dzīvi. Tas, protams, nav nekas jauns, vienīgi par to ievērojami mazāk runā publiskajā vidē (vismaz tajā, kur es atrodos). Tā kā ceru, ka kāds uzrakstīs kādu rindiņu pēc šo nodarbību apmeklēšanas par to, ka viss ir slikti arī vīriešu apmācībās, vai, daudz labāk, ka lekcijas bija kvalitatīvas un vērtīgas. Es ļoti ceru uz pēdējo.

https://www.facebook.com/events/555715028121609/
link5 comments|post comment

[Feb. 17th, 2018|06:09 am]

penny_lane
-ko tu raksti tajā krabju blogā?
-ko?
-nu, tajā pseidointelektuāļu blogā.
-okei.
-mani tiešām interesē, es tikai nevaru atrast. pasaki, kā viņu sauc?
link2 comments|post comment

[Feb. 17th, 2018|02:42 am]

sodienliist
Mēs karnevālā sēdējām kaut kur ceturtajā stāvā, tādā mazā nosacīti kambarītī un teicām visiem, ka šeit ir vilšanās telpa. "Nāciet droši, jūs šeit, aiz aizkariem, sagaida vilšanās!" "Izjūtiet, izgaršojiet un izbaudiet vilšanos!". Un kad cilvēki uzgāja augšā, tur bija aizkari, un aiz tiem - betona siena.
link2 comments|post comment

[Feb. 16th, 2018|08:12 pm]

quizer
Ja man būtu jānosauc latviešu grupa, kura man sāk patikt arvien vairāk, droši vien teiktu, ka tie ir Instrumenti. Man jau patika tie divi iepriekšējie singlu video, bet nu trešais singls vienkārši, nu tur ir viss, ko varu prasīt no stilīgas popmūzikas. Šī dziesma varētu būt par kādu dāmu, kura atteicās pārcelties uz laukiem, izšķīrās un turpināja strādāt par augsta ranga reklāmisti.  Hes un es.
link9 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]