friends [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

čeki [Apr. 27th, 2015|07:28 pm]
vajag
[lja]
Sveiki!

Varbūt kādam nav izmesti un nevajadzīgi mētājas - vajag divus būvmateriālu pirkumu čekus, aptuveni 20eur vertībā(var būt vairāk, galvenais, lai kopējā summa ir aptuveni 40eur). Iepirkšanās brīdis - pēdējo divu nedeļu laikā. Rīgā.
linkpost comment

panēsāts datorkrēsls [Apr. 27th, 2015|11:29 am]

par_velti

[mazaa_zive]
atdodu kādam, kam nav uz kā pasēdēt
http://foto1.inbox.lv/tukli/a/kresls.jpg
link3 comments|post comment

There is no denying that it's hip to be square [Apr. 27th, 2015|10:27 am]

kautskis
Eu, tad Kaņepe tagad ir bezalkoholiska iestāde? Nu jauki, ko! Varbūt nu viņu bezalkoholisko dzērienu klāsts kļūs plašāks par nedzeŗami cukurainajām limonādēm (varētu, piemēram, kādu dzeŗami cukurainu limonādi) un vienu vienīgu kvasu. Mēs savai (ap)skaidrībai šodien svinam trīs nedēļu jubileju un varam vien atkārtot to, ko agrāk teicām: tas ir apmēram tikpat grūti kā atteikties no šokolādes, siera, cepumiem vai būlciņām — nu, izvēlieties kaut ko, kas jums tīri labi garšo, un iedomājieties, kā būtu no tā atteikties. Apmēram tā.

Uzreiz ievietosim īpašu disklaimeri triecienniekiem, kuŗu nesauksim vārdā: jā, mēs, protams, zinām, ka skaidrība — tā ir dzīves norma, un tādi apzīmējumi kā "atturība" tikai mudina domāt, ka tu kaut ko ļoti vērtīgu laid gaŗām. Tāpat mēs saprotam, ka bezjēdzīgi ir stāstīt, ar ko aizstāt alkoholiskus dzērienus — jo, pavei, vai ta' jūs prātojat, ar ko aizstāt dzīvsudrabu savā pārtikā, ne ar ko, vai ne, tā takš ir inde. Tomēr mums ir tāda īpatnība: mūs daudz vairāk interesē, kā kaut ko izdarīt mūsu nepilnīgajā dzīvē, nevis tas, kā lietām vajadzētu izskatīties kādā pārpasaulīgā līmenī, kur spriņģo varavīksnes vemjoši vienradži un cilvēkiem nav nekādu trūkumu, īpatnību un sabiedriskās dzīves.

Tātad. Jūs neticēsit, bet tā tas tiešām ir — vislabākais alkohola aizvietotājs saviesīgos pasākumos ir minerālūdens, tāds ar burbulīšiem un gana izteiktu garšu (jo pudelēs sapildīts krāna ūdens ir apgrēcība pret cilvēci un visu labo, skaisto un tikumīgo.) Ierodies uz ballīti ar Boržomi pudeli, malko un it nebūt nejūties atstāts novārtā. Skābpiena produkti vispār ir viens no izcilākajiem cilvēces izgudrojumiem. Savukārt mīkstajiem dzērieniem mēdz būt tāda nelāga īpašība: viņus dzeŗot, tu skaidri jūti, kā tev birst laukā zobi, turklāt viņi, kā zināms, ir kalorijām bagāti. Bet par kalorijām nav īpaši jāpārdzīvo, jo arī alkohols ir kalorijām bagāts. Kā visiem (tas ir, ļoti retiem entuziastiem) zināms, kilokalorija ir tāds enerģijas daudzums, kas nepieciešams, lai uzsildītu litru ūdens par vienu grādu. Ja kādreiz esat sildījuši ūdeni uz spirta plītiņas, noteikti būsit pamanījuši, ka spirts ar šo uzdevumu ļoti labi tiek galā. Lūk, kalorijas.

Un kāds no tā labums? Nu, ja tā ļoti uzmanīgi ieklausās, aknas ja ne gluži dzied līksmu dziesmiņu, tad noteikti ir ļoti apmierinātas ar savu vietu dzīvē. Piesolītais kognitīvo spēju saasinājums, šķiet, tik tiešām ir tepat, tepat aiz stūŗa un tūdaļ būs klāt. Ja kādu rītu sāp galva, tad ir skaidrs, ka tas ir vienkārši tāpat, nevis no skarbās pieliešanās — un ātri pāriet, nav jāpavada sestdienas mājās, baidoties pakustēties. Un, ja ļoti nemaldāmies, pat humora izjūta īsti nav zudusi, lai gan noteikti kļuvusi riebīgāka.

Un tas mūs noved pie galvenā ieguvuma: nedzeršana būtiski mazina iecietību. Kā zināms, iecietība mūsdienu Latvijā ir izteikti nevēlama un apkaŗojama parādība, daudz nevēlamāka par tādiem sīkumiem kā korupcija vai stulbums. Tradīcionālajā Latvijas vērtību sistēmā nekādas iecietības nekad nav bijis; to deviņdesmitajos ievazāja visādi sorosīti. Iecietība mēdz rasties no tāda maldīga pieņēmuma, ka tu neesi cilvēces attīstības augstākā iespējamā virsotne un arī citiem viedokļiem ir tiesības pastāvēt — kazi, varbūt viņi uzķēruši ko tādu, kas tev paslīdējis gaŗām. Savukārt tad, ja tu nedzer, tu citu ļaužu viedokli uzreiz vari atmest kā nederīgu — ko jūs, žūpas, spējat pateikt, dzēruma murgus, neko citu.

Turklāt nedzeršana tradīcionālajā Latvijas vērtību sistēmā tiek vērtēta ļoti augstu. Vispār mūs sarūgtina, ka Latvijā tikumību beidzamā laikā saista gandrīz tikai ar seksuālo uzvedību, bet par to citreiz. Katrā ziņā nedzeršana (un jau labu laiku piekoptā nepīpēšana) mūs padara par augsti tikumīgiem. Ja mēs atturētos arī no pēclaulību dzimumsakariem, nebūtu gan īpaši daudz cilvēku, par kuŗiem mēs nejustos pārāki.

Tas ir tik vienkārši! Atliek vien nedzert — un viss, tu esi pārāks par ikvienu, kas dzeŗ. Viņi izčurā savas smadzenes un pakļaujas sorosītu pakaļskrējējiem, bet ne mēs! Tavi sasniegumi dzīvē var aprobežoties ar to, ka tu raksti nīgrus komentārus cibā — bet tas nekas, tu uzreiz esi pārāks par tiem, kam ir veiksmīga karjera, burvīga ģimene un plašs draugu loks, jo, hei!!! Tu nedzer!!!

Un cilvēki cenšas taisnoties!!! Viņi stāsta, nujā, es arī jau kādas trīs dienas neesmu dzēris. Trīs dienas, phe.

Vārdu sakot: nedzeršana ir ļoti labs veids, kā Latvijā vairot neiecietību. Un tad, kad Latvijā būs vairāk neiecietības — tad mūsu valsts un tauta uzplauks neredzēti krāšņiem ziediem.
link33 comments|post comment

[Apr. 27th, 2015|09:09 am]

zazis
ja es šitā turpināšu, man drīzumā aptrūksies ko atmest.

izdīgs spārni un uzradīsies nimbs, bļa.
link2 comments|post comment

[Apr. 27th, 2015|09:02 am]

kristiiine
Nospiedu modinātāju, pēc 50min pamodos ar sakrustotām rokām uz krūtīm un turot telefonu.
linkpost comment

Kaķa profils. [Apr. 26th, 2015|10:25 pm]

wensdy
[music |forest swords]

Es biju dzirdējusi par tādām lietām kā mājdzīvnieku dzimšanas dienas, kad viņus satērpj kleitās un uzvalkos, sasprauž bantes un rīko ballīti ar īstām dzīvnieku barības kūkām. Runa ir par kaķiem un tiem mazajiem šunelīšiem. Es zinu tādu lietu arī kā zīmolu mājdzīvnieku profilus sociālajos tīklos. Bet jaunums man ir kaķu, kuriem ir satraumēta, t.i., daļēji vai gandrīz aizšūta acs, profili sociālajos tīklos. Šovakar vien FB atradu piecus. Piemēram, kaķis Kiborgs. Tie ir no ielas nākušie izdzīvotāji.
link2 comments|post comment

Recipient: sickboy [Apr. 26th, 2015|09:05 pm]

khosmos
[Tags|, , ]
[mood |just kidding]

ZB garīgā mūzika, šodien tikai blekmetāls un hard electro, my innocence is so long gone, I could burn a church just by entering.
linkpost comment

[Apr. 26th, 2015|08:44 pm]

kants
[Tags|, , ]
[mood | excited]

kāda varētu būt irānas vampīrfilma, kuras ir režisore ir kāda jauna sieviete? ja tā izrādās melnbalta, pārsteidzoša, romantiska, lieliski stilizēta detaļās un skaisti izkārtota pārdomātās, klasiskās mizanscēnās, ja tev šķiet, ka tur ir katrs burts no kāda tava mīļākā režisora rokraksta, bet iespaids paliek svaigs un oriģināls, jo tu jūties gandrīz tā, kā pirmo reizi skatoties kaut ko labu no franču jaunā viļņa, tad tā droši vien ir a girl walks home alone at night (2014). diezgan noteikti labākais vampīru kino kopš džārmuša only lovers left alive un mūzikas izmantojuma ziņā no pēdējā tālu neatpaliek. 
link2 comments|post comment

[Apr. 26th, 2015|02:07 pm]

pickle_jar
Drusciņ satrīcēja pamati zem kājām - šī dziesma patiesībā ir no sēšseptītā gada!
linkpost comment

[Apr. 26th, 2015|12:15 pm]

kristiiine
Atstāju pa nakti logu vaļā un kaķis staigāja pa jumtu.
Šodien viņam vārda diena, jātaisa minku balle.
link3 comments|post comment

[Apr. 26th, 2015|12:48 am]

deloveja_kundze
[Tags|, ]

šodien izdarīju divas lielas lietas. pirmkārt, sāku skaidrot sergejam to, tieši cik lielas tiesiskas problēmas ir mūsu industrijā, jo viņš bija dzīvojis laimīgā neziņā par tiesas prāvu, privātkantoriem un 90to gadu patvaļu rezultātiem. 
savukārt otrā lielā lieta bija veselu divu filmu noskatīšanās. kā apzinīgs darbinieks aizpildu savus zināšanu robus latviešu kino mantojumā, pagājušajā nedēļā skatījos ebreju kursistes traģēdiju un mammu, es tevi mīlu, savukārt šodien noskatījos sapņu komandu 1935 un lāčplēsi, to, kas no 1930. gada. 
par jaunākajām filmām īpaši neko teikt negribu - nevis tāpēc, ka sliktas vai kā, es jau sen esmu pārstājusi filmas uztvert labi/slikti kategorijā, jo jebkas, kas top, tomēr ir laikmeta liecība un tamlīdzīgi, es te varētu pierakstīt pilnu lapu, bet to jau daudzi iepriekš ir darījuši, un vispār, mana problēma laikam ir tā, ka man nepatīk tas laikmets, kas tiek liecināts šajās filmās, bet ne par to stāsts. 
stāsts šoreiz ir par latviešu mēmo kino, kas vispār ir problemātisks. es saprotu, ka ne visi ir lasījuši Ingas Pērkones pētījumu par latviešu kino 1920.-1940. gados, bet viena no galvenajām lietām, kas jāpatur prātā, ir tas, ka ir ļoti maz kas saglabājies. daudz kas ir apzināti iznīcināts padomju gados, šis tas ir vienkārši pazudis, bet tas, kas mums ir pieejams, tomēr ir ļoti interesanti. sāksim ar ''Kur patiesība? Ebreju kursistes traģēdija'', filma, kas tapusi 1913. gadā, jūs saprotat, pirms vairāk kā simts gadiem, un tā ir vecākā filma, kas ir saglabājusies (ne vecākie materiāli, tiesa - visvisvisvecākais, kas mums ir pieejams, ir cara Nikolaja II vizīte rīgā 1910. gadā, kas arī ir dziļi fascinējoši, tā taču vēl ir Rīga Krievijas impērijas sastāvā, tur vēl ir sabiedriskais transports caur Vecrīgu (starp citu, kad tas tika aizliegts?), Rīga izskatās daudz mazāka un vispār, viss ir tik interesanti). Ja ar Nikolaja II vizīti vēl nav tik traki, tad ebreju kursiste mani dzina dziļā izmisumā, liekot mest rokas gaisā un pret debesīm paust savu bēdīgumu, ka es tiešām, ar visu savu grādusu, izglītību un pieredzi, nesaprotu mēmo kino. šī estētikas forma man ir pilnīgi sveša, es nespēju nolasīt tur paustos kodus un idejas, reizēm es pat nesaprotu, kas tur notiek, it sevišķi kursistē, kur nemaz nav starptitru, un man visas sievietes izskatās vienādi (gari, melni mati, izteiksmīgas acis, ļoti ekspresīva ķermeņa valoda, kas gan ir raksturīgs mēmajam kino). un vēl ir ļoti interesanti tas, ka tur kamera gandrīz nemaz nekustas, tas ir, ik pa brīdim ir minimālas kameras kustības uz abiem sāniem, bet tas arī ir viss, lielākoties ir stīvi, statiski kadri, kas savukārt reizēm noved pie tā, ka kāds aizsēžas garām kadra malām, un mēs no šī tēla redzam tikai rokas, jo operators neiedomājās, ka var pagriezt kameru uz to pusi. 
bet Lāčplēsis, ak, Lāčplēsis! es nebiju gaidījusi, ka man filma tā patiks, bet varbūt tas sastatījums ar kursisti lika man novērtēt daudz augstāk. filma ir ļoti sarežģīta, un tā kino evolūcija ir tik ļoti labi redzama: no grūti nolasāma stāsta ebreju kursistē mēs pēkšņi esam nokļuvuši filmā, kurā darbība notiek trīs līmeņos un divās dimensijās, tas ir, ir mitoloģiskais līmenis, ir īstais vēsturiskais līmenis, kas iemieso mitoloģiskā līmeņa notikumus, un ir personīgais, kur laimdota/mirdza iemīl lāčplēsi/jāni, un tas viss notiek mitoloģiskā laikā, kur lāčplēsim, protams, ir kupli mati un zobens, bet laimdotai - gara kleita un sargājama jaunavība, kā arī vēsturiskajā laikā ar 1905. gada revolūciju, karu un LR proklamēšanu. un galvenais, ka tie visi mošķi no mitoloģiskās pasaules ir tik interesanti, tie visi, kuri tur mēģina noburt Laimdotas saktu tā, lai viņa beidzot iemīlētu melno bruņinieku, un tad tur ir milzdeguņi, ir pats melnais bruņinieks ar tādu izstieptu galvaskausu, kas mierīgi iederētos kādā tematiskā ballītē, tur ir tik daudz fantastiski briesmīgu tēlu, ka tik nenopriecāties. 

bet nu iespējams, ka man filma tik ļoti patika mana muzikālā piedzīvojuma dēļ. tā kopija, kas ir saglabājusies, ir bez mūzikas, filmai, protams, kādreiz bija mūzika, bet vairs nav, tāpēc ir kopija bez skaņas, un kas tā par skatīšanos bez skaņas, vai ne. tāpēc es piegāju lietai radoši un dīdžejoju pati savu muzikālo pavadījumu. vispirms mēģināju klausīties kaut kādas dziesmas fonā, sapratu, ka tas riktīgi neiet, tad pārgāju pie šopēna izlases, arī negāja kopā, eksperimentēju ar debisī mūziku fonā, kas bija mazliet labāk, bet vienalga nepārāk, un tad atklāju, ka čaikovskis iet ļoti labi kopā ar lāčplēsi. man ļoti patīk tā doma par jaunas mūzikas pielāgošanu mēmajām filmām, un es visu laiku kaut kur prātā arī risinu to, ko man ginters pirms kāda laika teica, ka aņa delovejevna, lūdzu domājiet par to, kā kino varētu izrādīt laikmetīgā garā, un varbūt šis ir viens no variantiem. bet tad laikam ir jāiet pavisam lielā trakumā, piemēram, eksperimentējot ar hiphopu un lāčplēsi. 

redz kā, sestdienas nakts, es neeju gulēt, jo man ir jāpieraksta, kādi pārdzīvojumi manī raisījās pēc tam, kad noskatījos lāčplēsi. bet bez jokiem un ironijas, tā ir pirmā latviešu filma, par kuru runājot es personīgi izmantotu vārdu episki. 
link26 comments|post comment

Kaķu vakariņas. [Apr. 25th, 2015|11:13 pm]

wensdy
Es tagad gribētu būt viena no tām molekuliņām, kura caurvij visu un reģenerējas un kuru izdomāja digitālais Džonija Depa selfaware intelekts "Transcendencē". Vienkārši izšķīst gabaliņos un būt viss reizē. Jo es negribu domāt par sevi kā par neveiksminieci (kgan man nav citu ideju, kā varētu interpretēt esošos faktus), bet, lai šo inerci novirzītu, ir kkā jāpārveido esošā forma. Bet pagaidām es vēl jutīšos, līdz iemigšu, cerams, uz daudz stundām, lai nav jādomā par lietām un jāvēlas lietas. Kaut kad, kad man būs citas prioritātes dzīvē, es iemācīšos meditēt. Tas atrisinātu ego problēmiņas un attiecīgi attiecību problēmas, un nekas mani nespētu tā sāpināt. Izklausās forši, jo līdz tam laikam es droši vien būtu nežēlīgi pamatīgi problematizējusi savu esmi. Un, ak, jā, tad arī nevajadzētu tur ilgoties pēc cilvēkiem, izdomātajiem cilvēkiem utml. Tā kā es kādreiz noteikti varētu būt tā molekuliņa, es varētu tikt klāt arī pie Rūtiņas un Olivera smadzenēm, kas ir ļoti svarīgi, jo kaķīšiem nekad nav tādu problēmu kā man. Viņi vnm ir tādi priecīgi un ieinteresēti, un pašpietiekami. Un mīksti, es ļoti gribētu to ķermenisko pieredzi, kad tu viss esi pūkains un mīksts. Arlabunakti, I`m embracing it all. Nē, bet transcending, mur. Serotonīn, lūdzu, nāc mājās. Es nezinu, īsti šim visam nav laika, tāpēc noteiktas lietas uz laiku, līdz būs laiks, vnk jāizslēdz. Čiks.

Šovakar ir Rūtiņas kārta. Lūk, kā tas ir redzams, Rūtiņa ir ļoti mazs kaķītis, bet doties ļoti skaists, apņēmīgs, diez gan spītīgs, bet mīļa draudzenīte jau kādus 5/6 gadus (tas jāiečeko pasē vispār, kh). Karoč, viņa uzradās tajā lieliskajā dzīves brīdī, kad es sāku studēt un dzīvot atsevišķi no vecākiem. Tā kā viņa ir vienīgā, kas par mani zina tiešām visu :) Bučas Rūtiņai.
link2 comments|post comment

[Apr. 25th, 2015|11:12 pm]

pickle_jar
[music |patti smith - kimberly]

Lepojos ar čerņas kritumu, ja un tad bams! -  pēc narkašu spota tīrīšanas pie rīgas vecākajiem ūdenstorņiem (bučas tiem zaķukiem, kuri uz savām šļircēm uzsprauda atpakaļ vāciņus) attopos dzeram Skultē, tajā, kur blokmājas pagalmā ir lidmašīna par godu tiem, kas bombardējuši berlīni, rāpjoties uz garāžām, kamēr VISI mums piepišas, kāpēc tur esam, bet nesakot, kā nokāpt lejā. Nostopējām mašīnu uz Imantu, kas beidzās ar to, ka nospēlēju lomu totālā & pilnīgi svešā krievu dzīvoklī, kur paēdu karbonādes ar kartupeļiem, smējos par jauniepazītā sergeja aptaukojušās meitas piebildēm, kuras savas val. barjeras dēļ patiesībā nesapratu & aizgāju projām uz Valmiersielu. Ir agrs, un varu pat nonāk āģenē - tas laikam raujjjj pauri visvairāk.
link3 comments|post comment

the new low [Apr. 25th, 2015|02:48 pm]

kants
[Tags|, , , ]

ja tev šķiet, ka kaļķu vārti vai sapņi un kokteiļi ir eksotisks zoodārzs, laik apmeklēt karaoke klubu "friends" viesnīcas latvija klaustrofobiskajos pagraba labirintos. jau uzreiz, nokāpjot lejā, tu nokļūsi uz prāmja baltijas jūrā - atbilstošā interjerā un atbilstošai publikai notiek bezvārda estrādes mūziķu uzstāšanās ar priekšnesumiem un dejotājām. publikā daudz krievvalodīgo un melnādaino, bet skaidrā nav neviena!
kad pārvarēts apjukums, vari atrast stikla durvis uz vip lounge, kur karaoki izbaudīt intīmākā atmosfērā par lielo zāli, kura ir kaut kur tālāk. vipos par 10 eur var pasūtīt dziesmu bez rindas, bet ar supervip pieeju - par 30 eur - aizsteigties priekšā tiem, kuri domā, ka dara to bez rindas. mums ienākot, vīrietis bez matiem izpilda kaut ko no ieslodzījuma vietu klasikas un tā pēc tam izrādās muzikāli kvalitatīvākā uzstāšanās. turpat aļona svin savu 25. dzimšanas dienu, un divas stipri iereibušas vienaudzes viņai izpilda atbilstoša nosaukuma dimas bilana hītu. nenākas viegli, tādēļ dīdžejs vietām viņām palīdz, kaut kā vismaz glābjot pārējos apmeklētājos. noskan vēl pāris gabali no kirkorova un kaut kā tipa angliski, lai pie mikrofoniem ķertos 4 jauni slāvu vīrieši ne mazākā reibumā. apķēruši viens otru ap pleciem, viņi līgojas uz ekrāna pusi un katrs pretējā virzienā mēģina aizvilkt nothing else matters melodiju, pa vidam atskanot savādiem ie-gaudojieniem. dj ir atmetis ar roku, tev pārskrien tirpas no tā, cik tas ir neticami briesmīgi un reizē neērti un smieklīgi, un šķiet, ka tevi tūdaļ atmaskos kā svešo šeit. es jūtos, kaa man vairs nav pamata kautrēties dziedāt ever.
ballīte turpinās uz ielas - aptuveni vienlaikus tur atrodas 2 savstarpēji nesaistītas jaunas sievietes bez apaviem - viena tos kaut kā uzvelk, otrai tos nes draudzene, jo īpašniece tiek stiepta pati, rupji lamājoties. pa labi kāds jauneklis pie sienas taisās pūst, bet turpat vairāki no kluba izmesti vīrieši mēģina kauties gādīgā apsargu uzraudzībā. diemžēl viņi tam ir pārāk piedzērušies un neveikli
kad tu mājās pēc tam uzkāp augšā un pīpē pie loga, gribas vēl pēdējo izrādi. un, lūk, tieši nāk divi iereibuši jaunekļi, viens ielas gaišakajāa vietā zem laternas noliek kluci uz brauktuves, pēc tam, šķiet, mēģinot noslaucīties gar dekoratīvā dzīvžoga krūmiņiem. ir tikai pus četri.
link7 comments|post comment

[Apr. 25th, 2015|02:38 pm]

grizzly_bear
take it or leave it
linkpost comment

[Apr. 25th, 2015|01:53 pm]

penny_lane
iespējams, viena no manām tipiskajām ikdienas kļūdām ir ticība, ka visu iespējams izrunāt, saprast, vērst par labu.


kaut patiesībā tik bieži pasaule parādījusi vidējo pirkstu tiem, kas tic tik vienkāršotai izpratnei par cilvēkiem.
link1 comment|post comment

Mūsdienu morāles jūtas. [Apr. 25th, 2015|01:39 pm]

wensdy
Humanitarian reason by Fassin D.
Diez gan nelaikā nāk viņa superīgā biezā grāmata, jo tā ir lielisks iemesls pazust no visām ikdienas trivialitātēm, piemēram, rakstīt bd, pagadavot normālu maltīti, satikties ar citiem human beings utt.

link4 comments|post comment

[Apr. 25th, 2015|11:42 am]

kristiiine
[music |opeth - ghost of perdition]

vakardiena īsumā )
linkpost comment

Noisefest [Apr. 24th, 2015|09:42 pm]

khosmos
[Tags|, , ]
[mood |fatal]
[music |Linea Aspera]

mani šodien nomāc ārprātīgas dusmas pret visām manas eksistences šķautnēm, un es nesaprotu, ko efektīvāk - nomaukt sev ādu, ar pieri izdauzīt sienā caurumu vai vienkārši pārvērsties par vilkati pavisam. tagad atnāks negaidīti viesi.

vispār mani mierina doma, ka visa pieredze ir pārejoša. tomēr mūžībai pārkāpt nevar, vai ne, un galu galā es atradīšu galējo metodi un svēto katanu, un uzspridzināšu Meku savā galvā. es taču varētu gāzt kalnus, ja nedzirdētu tik daudzas balsis vienlaicīgi (jo visas realitātes ir absolūtas).
linkpost comment

Zasulauks, 19-- [Apr. 24th, 2015|09:53 pm]

pickle_jar
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/25905/
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]