Cabaret Voltaire seit 1916
Cabaret Voltaire seit 1916 |
|
| Jun. 13th, 2022 @ 10:28 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| aizbraucu uz laukiem, viss zaļo un plaukst ar man iepriekš neredzētu jaudu, arī putnu dziesmas šķiet skaļākas un intensīvākas. Viss tik dzīvs uz pēdējo mēnešu iznīcības fona. It kā caur dabu lauztos ārā kaut kāds autonoms, milzu dzīvotgribas organisms. Un saziedējušas lupīnas, vīgriezes, pojenes, ozolītes, dzegužpirkstītes, pļavā dzirdējām griezi. Tam visam būtu jābūt tikai pēc Līgo. Apdullinoša dzīvotsteiga. | |||
| Jun. 6th, 2022 @ 12:10 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| šobrīd Rīgā neierasti daudz nesliktu (ne izcilu) izstāžu vienlaikus, tā, ka gribas pašai iet, nevis aiz pienākuma vai līdzjūtības sajūtas. Interesants vienlaicīgums, ņemot vērā, ka parasti kvalitātes blīvums ir krietni izstieptāks laikā. Un Zanei Zelmenei bija tik precīzi virtualizēta sapņu dinamika, ka dīdījos bailēs un spiedzu tajās sapņu ainavās blandoties. Pēc tam kautrīgi pavaicāju izstādes pieskatītājam, vai visi parasti tik skaļi reaģē uz redzamo, viņa kautrīgi atbildēja, ka nē. Man biežāk jākautrējas. | |||
| May. 27th, 2022 @ 11:13 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| jums šonedēļ arī ir "četri pilnmēneši vienlaikus" sajūta vai arī visi toksiskie, uzvilktie cilvēki savas dīvainības izvēlējušies novirzīt tieši uz mani? | |||
| May. 9th, 2022 @ 11:14 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| maijs, dzīvoklī tik auksti, ka sēžu ziemas cepurē. Laikam jāpierod, ka nākamo apkures sezonu cenas liks mājas hūdijus aizvietot ar mājas mēteļiem. | |||
| Apr. 21st, 2022 @ 10:24 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| mani ļoti mulsina vakardienas asiņaino sieviešu akcija pie vēstniecības. Nekritizēju pašu notikšanas faktu un neapšaubu organizētāju/dalībnieku motivāciju vai nepieciešamību runāt par šīm lietām skaļi un nepārprotami; mani mulsina tas, cik viegli un pašsaprotami mēs esam sākuši piešķirt ciešanām estētisku formu, komodificēt traumas vizuāli efektīgos attēlos, kuri ātri nokļūst informācijas apritē un attēlu straumēs. Tāds ļoti dīvains realitātes simulakrs, kā lai to nosauc? Ciešanu dizains? Manu mulsumu droši vien mazinātu, ja to pasniegtu kā kaut vai anonīmu māksliniecisku akciju, jo vārdiņš māksla piešķirtu man nepieciešamo distanci starp vienu un otru realitāti vai arī protesta rīkošana pie Vācijas vēstniecības, jo kāda jēga varmākam atgādināt par viņam labi zināmo. Vai arī nosaukt par survivor guilt akciju, jo tas viss vairāk ir par mūsu pašu šausmām. | |||
| Apr. 6th, 2022 @ 09:17 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| sāp kājas, caurām dienām staigāju pa muzejiem, lai neskrollētu ziņas. Nez kur liekas cilvēki, kuriem māksla nav paralēlā realitāte? Es nedomāju tikai uzmanības novēršanu. Caur mākslas darbu vai priekšmetu pieslēgties cita cilvēka un cita laikmeta sajūtām. Kāpēc tam ēģiptiešu 19. dinastijas rakstvedim tieši tāds ceļgalu izliekums. Kas tās par īpaši caurspīdīgajām drapērijām vēlīnā hellēnisma tēlniecībā, kāpēc tik jutekliskas, kāpēc tik mitras. Delaroša mīlestību pret pāragri mirušo sievu var sajust pat fona triepienos. Ko domāja tā Bonāra trešās pakāpes radiniece, spēlējoties ar kaķīti ģimenes viesībās. Vai kāds tiem strādniekiem mazgāja kājas pirms stundām ilgas pozēšanas. Kurš skatiens ir īsts, kurš piezīmēts. Monē piezīmējis melnu sirsniņu savam nupat mirušās sievas gleznojuma parakstam. Kāpēc tas mākslinieks vienmēr tik rūpīgi gleznojis matu cirtas. Vai tiešām tajās holandiešu virtuvēs vienmēr bija tik tumšs? Neko fundamentāli jau tas neatrisina, bet skatīšanās process uz mirkli ļauj pieslēgties pārlaicīgam un vispārcilvēciskam sajūtu un domu spektram, sajust cilvēcisko pašos tā dziļumos, caur visiem tā maldiem un vājībām. Caur to, ko nekad nespēs mediēt empīrisku faktu apkopojumi. Ja ikdienā mākslu var izmantot intelektuāli pašizzinošos nolūkos, tad šībrīža bezdibenī tā vismaz uz brīdi noorientē emocionāli. Paplašina citu jūtu veidu teritorijas un ikdienišķais šausmu līmenis uz brīdi nešķiet pārņēmis visu ķermeni. Putna lidojuma perspektīva. Tas gan nemaina to, ka iekšas sagriežas pat pie pašiem saloniskākajiem un nedabiskākajiem vardarbības attēlojumiem, kuriem agrāk knapi aci uzmestu. Un visas tās milzum daudzās mitoloģiskās izvarošanas ainas es nespēju mierīgi skatīt pat vērša vai lietus veidolā. Gribu, lai ar manu ikdienu atkal rezonē Bonāra kaķīši, nevis Delakruā līķi | |||
| Apr. 4th, 2022 @ 03:20 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| ukrainiete šodien pajautāja, vai es zinot, ka "trakie" kara laikā atveseļojoties - nezināju. Viņa pati arī gadiem cīnījusies ar mentāliem traucējumiem, bet kopš kara sākšanās beidzot jūtas mierīga un stabila (atbēga pirms nedēļas). Laikam ārējās pasaules šausmas ir vieglāk pārciest, ja tās atbilst iekšējam stāvoklim. Nesaprotu, kā var spēt turpināt dzīvot pēc saskaršanās ar tik nekontrolējamu, stihisku ļaunumu. Tā, ka vispār necik nesaprotu. To taču nav iespējams sublimēt jebkādās dzīvi apliecinošās formās. | |||
| Apr. 4th, 2022 @ 01:06 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Vakar aizgājām ar draudzenes dēlu uz laikmetīgās mākslas izstādi, tiklīdz gadījās kāda vizuāli dīvaina instalācija, piecgadīgais elfs paņēma man aiz rokas un mierinoši teica: "Tu tikai nebaidies, es Tevi pasargāšu." | |||
| Mar. 18th, 2022 @ 11:29 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Manīju, ka vakar Rīgā bijis Quo Vadis, Aida? seanss un atcerējos, ka šo filmu par Srebreņicas genocīdu skatījos 1. janvārī. Kā gadu iesāksi, tā gadu pavadīsi. Nākamgad (ja tāds pienāks) būšu rūpīgāka savās jaungada māņticību izvēlēs. | |||
| Mar. 1st, 2022 @ 05:36 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Trauksme jūtami deformē kognitīvos procesus. Šorīt ģērbjoties turēju rokās džemperi un kādu brīdi nevarēju saprast, kas tas ir, kas ar to jādara, kur kas jāliek. Devos pie ārsta, kaut kādā autopilotā aizbraucu uz pilnīgi citu slimnīcu, vispār nesaprotot, ko es daru un kādos nolūkos. Labi, ka netālu no īstās vietas. Es ceru, ka tā nebūs ilgstoša demence, un varbūt tie ir tikai psihes naivie centieni attālināt saikni ar šobrīd ne pārāk labvēlīgo ārpasauli. | |||
| Feb. 27th, 2022 @ 08:05 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Visu nedēļu egoistiski "priecājos", ka man nav tādas dzīves, ko baidīties pazaudēt, nav iemeslu bēgt. Izrādās noderīgi kara laikos. | |||
| Feb. 22nd, 2022 @ 08:29 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| pārbraucu mājās no Latgales un prāts uzreiz mierīgāks. ar gadiem arvien izteiktāk sajūtu Latgali kā tādus Latvijas Balkānus, kur cilvēki ir īstāki, jūt dziļāk un stiprāk, pat ja ārējās izpausmēs neveiklāki un robustāki. Nekur nejūtos un nejutīšos kā mājās (tas nav nekas slikts), bet tur vismazāk jūtos kā svešiniece, kurai sevi jāpaskaidro un jāsargā otrs no pārpratumiem komunikācijā (jo neviens tā īpaši negaida pareizās uzvedības un pareizās atbildēs, kas ir visu mūsu manierīgo kultūru psiholoģija). Tā nav nekāda īpaša tolerance politkorektuma izpratnē, tieši otrādāk, fobiju un aizspriedumu pret svešo Latgalē ir daudz vairāk, bet tam visam cauri pulsē iecietība un maigums pret introverti sarežģītiem raksturiem, instinktīva solidarizēšanās ar to, kas izriet ārpus ikdienas emocionālajām normām. Zemnieciski smagnēja sirsnība, pēc kuras ilgoties esot prom un nespēt izturēt esot tuvumā. Aizkustinošs naivums, mulsuma un jūsmas sajaukums, neatkarīgi no dvēseles pieredzes. (Tiesa, es nemaz neesmu bijusi nekādos Balkānos, tāpēc varbūt šis viss jau atziņas saknē ir sentimentāls fake news.) | |||
| Feb. 21st, 2022 @ 11:36 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Vakaros esmu pasākusi skatīties kara drāmas, lai jau laikus aprastu ar jauno realitāti. Muļķīgs un bezjēdzīgs mierinājums. | |||
| Feb. 8th, 2022 @ 03:55 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Vairākas dienas cenšos saņemties aiziet uz "C'mon, C'mon" kino, bet īsi pirms iziešanas brīža bez jebkāda īpaša iemesla padodos un palieku mājās. Varbūt pie tā vainīgs pārāk uzstājīgais filmas nosaukums, nevis mani saņemšanās trūkumi? Nupat neatliekamu dedlainu nedēļas vidū kompja lādētājs izdomāja nomirīt, jauns pārbaudījums manai nervu sistēmai, saņemšanās un darba spējām (pagaidām rezultāti nav iepriecinoši) | |||
| Jan. 23rd, 2022 @ 05:44 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Jezga ap Malkoviču Rīgā mani tomēr saērcināja, jo "Kokvilnas lauku vientulībā" man pusaudža gados bija viena no svarīgākajām un attieksmes mainošākajām literatūras pieredzēm. Pieredzes jau neviens man nevar atņemt, bet tik un tā nepatīk, ka selebritī fetišisma kultūra komodificē man personiski svarīgo (un man vēl uz to jānoskatās pa savu logu). | |||
| Jan. 4th, 2022 @ 02:30 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| uz svētkiem uzdāvināju sev Korovina diptihu (<3) un nevienam citam vispār neko un bez ierastās vainas sajūtas. Domāju kādu laiku paņemt pauzi no ārpasaules un tā arī turpināt - pievērsties sev, netērēt savu enerģiju laipnībām situācijās, kur tā neizriet dabiski, nejust atbildību par to, kā jūtas citi un visas tās mazās lietiņas. Jūzerpikču arī attiecīgi vajadzēja nomanīt no sedotta e abbandonata aizvainojuma uz "tas uz mani neattiecas". Jo tas tiešām uz mani vairs neattiecas. | |||
| Dec. 29th, 2021 @ 11:16 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| mežs ienāk pilsētā, vecāku māju dārzā ievākušās stirniņas - nāk katru nakti ar bēbīšiem gulēt zem ābeles, sadraudzējušās ar suni. Tā jau viss skaisti, bet māja atrodas pašā Rēzeknes centrā. | |||
| Dec. 2nd, 2021 @ 11:36 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| par 2021 sliktāks bija tikai 2014, bet toreiz viss bija tik ļoti sliktāk, ka svēru glītus četrdesmit cik tur kilogramus, kas manās acīs izlīdzina bilanci vismaz līdz neizšķirtam | |||
| Nov. 19th, 2021 @ 11:09 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| es ticu veselīga patriotisma iespējamībai, bet šogad kaut kā īpaši tracina svētku pousti sociālo tīklu taimlainos. Laikam esmu sākusi nacionālismu uztvert kā toksisku jebkurās tā izpausmēs vai arī tā ir kārtējā pašsaprotamība manā šībrīža mentālajā stāvoklī, kurā neeksistē nekāda veida piederības sajūtas un kas kārtējo reizi norāda uz tukšumiņu tur, kur citiem viss kārtībā. | |||
| Nov. 18th, 2021 @ 01:38 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| pārvedu mājās Romas lietu, jo jaciņa, kurā svētdien samirku, tā arī vēl nav izžuvusi. | |||
| Oct. 18th, 2021 @ 04:18 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| nedomāju par sevi kā par trauslu būtni, bet diez vai spēšu izturēt vēl vienu lokdaunu bez neatgriezeniskiem mentāliem traucējumiem. Vakar čekoju namiņus visādās spānijās, kur notriekt bērnu koledžām taupītos iekrājumus, nekādi citi izdzīvošanas plāni prātā nenāk. | |||
| Oct. 18th, 2021 @ 10:15 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Sestdienas ballītē labākajās tautu stereotipu tradīcijās itāļu mākslinieks vārīja visiem pastu, bet ļoti piedzēries somu mākslinieks burtiski lūdzās, lai par viņu un viņa darbiem saka kaut ko ļoti sliktu, jo dzimtenē neviens nemākot bargus vārdus. Es ceru, ka Somijā visi ļaudis ir kā Kaurismeki filmās. | |||
| Oct. 11th, 2021 @ 03:19 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| sajūta, ka pēc tās septembra pārstrādāšanās man nepieciešami eksorcista pakalpojumi, lai izdabūtu no sevis laukā visu to nogurumu un satraukumu. Vai vismaz labi acu pilieni. Nez ko tie skrīneidžeri smērē actiņās, lai saglabātu spulgacību. Spulgacīte vispār ir viens brīnišķīgs mīļvārds, nekad gan neviens mani tā nav saucis (nu kaut vai telefonā ierakstījis). | |||
| Sep. 29th, 2021 @ 11:34 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| var jau pasmieties par tiem mietpilsoņiem, kas nav bijuši muzejos, nesaprot, ka māksla var un tai dažkārt nepieciešams būt negantai un provokatīvai, un vispār nesaprot, kas ir un kas nav māksla, un ar to lepojas (true story no tās nelaimīgās 40. vidusskolas vecaku sapulces) - tas man nav nekāds jaunums un īpaši nesatrauc, bet man šķiet bīstami, ka bērnu tiesības steidz sargāt cilvēki, kas tik fundamentālā līmenī neatšķir māksliniecisko realitāti no fiziskās, jo tas acīmredzami liecina par dziļākām uztveres problēmām nekā gaumes vai izglītotības trūkums. Es ceru, ka tik primitīvi domājoši cilvēki tomēr nedrīkst profesionālā līmenī strādāt ar tik sarežģītiem jautājumiem kā dzimumnoziegumi pret bērniem, un tie skaļākie bļāvēji ir tikai lētas popularitātes meklētāji. Ja man būtu teikšana, ikvienu, kas nevietā saskata bērnu pornogrāfiju, vispirms pašu nosūtītu uz kādu mentālās veselības pārbaudes procedūru - man šķiet, ka tik neadekvāta seksualitātes uztvere bērniem ir daudz bīstamāka par jebkādām mākslinieciskām fantāzijām. Un es nedomāju tikai noziegumus - ja vecāki nemāk bērnam iemācīt veselīgu attieksmi pret savu ķermeni un seksualitāti, ko viņi vispār spēj iemācīt. | |||
| Sep. 26th, 2021 @ 12:32 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| drudzis beidzot atkāpies, bet jau ceturto dienu klepoju bez apstājas, nesaprotu, kā tas vispār iespējams - it kā man krūtīs būtu uzradusies klepus rūpnīca. Tādas triviālas saaukstēšanās ciešanas, bet jūtos zaudējusi kontroli pār savu ķermeni. Un caur to kaut kādu jaunu autonomitātes sajūtu, ja vien tas nav drudža blakusefekts. | |||
| Sep. 16th, 2021 @ 07:13 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| septembra ikgadējā kultūras darbinieku izdegšana. nevis iemiegu, bet vienkārši atslēdzos mīkstās mēbelēs un drēbēm mugurā, pamostos nougurusi, cenšos sevi apmānīt ar īslaicīgu atpūtu, bet tā pa īstam palīdz tikai strādāšana, jo prāts sevi ir ieslēdzis režīmā, kurā jebkādas novirzes no produktivitātes rada papildus trauksmi. Vienīgā motivācija turpināt ir kaut kur fonā pulsējoša apziņa, ka var arī citādāk un kādreiz būs citādāk. | |||
| Aug. 30th, 2021 @ 10:52 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| šogad ļoti stipri sajutu, kāds tukšums vējo tajā manis punktā, kas paredzēts pašmīlestībai. Es to vienmēr esmu jaukusi ar rūpēm un dažādu intelektuālo un emocionālo skilu attīstīšanu, lai būtu sev pašai forša un interesanta, kompensējusi ar pašpietiekamības un izdzīvošanas spēju uztrenēšanu. Pat nezinu, ar ko lai sāk (nekas, nekas, šogad tāpat nebūs laika sākt mācīties). | |||
| Aug. 28th, 2021 @ 12:23 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Low galerijā mīlīga Klimašauska kūrēta izstāde par augļu mušiņu seksuālo dzīvi. Nekas īpašs, bet ar to intelektuālā viegluma dzirksti, kas Latvijas mākslā ar uguni jāmeklē. Es nedomāju, ka tas ir mentalitātes jautājums, drīzāk iekšējās vides hierarhija, kurā ir ļoti augsta tolerance pret viduvējībām un viduvējām idejām - galvenais tikums ir izdarīt laicīgi un atbilstoši, nevis izdarīt labi. Ilgtermiņā tas ir novedis pie tā, ka ar mākslu nodarbojas pārāk liels daudzums garlaicīgu cilvēku ar garlaicīgu skatījumu uz pasauli, kuru viņi nespēj apzināties. Redzot, kā visādas spindzeles bez jebkādām idejām un gaumes mierīgi aizrullē publiskajā diskursā kā jaunas un talantīgas kuratores, secinu, ka nākotne būs vēl garlaicīgāka. Jauno mākslinieku vidū vēl jūtu daudzsološu spurainību, kas šur tur uzzibsnī, cerams, ka tas spēs izaugt līdz autonomam statusam. Ja kāds pārmetīs, ka es pati esmu garlaicīga, es no sirds piekritīšu, es tieši tā arī jūtos, bet apzinoties savu garlaicīgumu un nepretendējot uz oriģinalitāti, ir daudz lielāka iespēja produktīvi darboties atbilstoši savām spējām un nespējām, neapkarinoties ar neatbilstošiem epitetiem un talantiem. | |||
| Aug. 18th, 2021 @ 10:35 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Pirmo reizi dzīvē masu stulbums mani sāk nopietni satraukt un nomākt, nevis uzjautrināt. | |||
| Jul. 6th, 2021 @ 05:26 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Mīlu karstumu, bet dzīve Rīgas centrā bez neviena koka vai sauli uz brīdi aizsedzoša nama aiz loga ir drausmīga - ārā pat karstākajās dienās ir tikai patīkami silts, salīdzinot ar manām iekštelpām, kurās pastrādāt ir neiespējami - jau sāku atteikties no sarunātajiem darbiem tikai šī iemesla dēļ. Normālos laikos ietu triekt naudu kafenēs, bet izskatās, ka neviens negrib diskriminēt un iekštelpās nelaiž, nolāpītie antivakseri, saņemiet manas dusmas. | |||
| Jun. 25th, 2021 @ 11:33 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| šodien bija tumsas dieniņa. Gāju vakara pastaigā uz Lielajiem kapiem un pa ceļam skumji prātoju, vai tiešam šis viss nekad vairs nebeigsies un manas mentālās labsajūtas uzlabojumi būs tikai īslaicīgas epizodes. Atpakaļceļā pie Takas stāvēja kāds dīvains baskājis un pravietoja nejauši sastaptajiem dzīves patiesības. Centos pēc iespējas ātrāk paiet bariņam garām un tieši tajā brīdī baskājis sāka stāstīt, ka tumšais periods tuvojas beigām, atlicis pavisam mazliet. 4,7 mēneši, tā viņš teica, un tad nāks daudz labāki laiki. Paldies par atbildēm, dzīve. | |||
| Jun. 23rd, 2021 @ 11:18 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Tā arī vēl neesmu bijusi ne uz vienu izstādi vai krogu, pat veikalos īsti ne. Tas viss sākās ar pēcceļojuma obligāto pašizolāciju, no kura asocialitātes tā arī nespēju "izkāpt", blandos apkārt ar velo, dzīvoju savu vientulīgo pierīgas mežiņu un pļaviņu dzīvi, nesaprotu, kā atgriezties civilizācijā (varbūt nevajag?). | |||
| Jun. 21st, 2021 @ 09:51 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Starppilsētu autobusa šoferis vienā no pieturām izkāpa laukā un uzlēja sev virsū pudeli ūdens. | |||
| Jun. 15th, 2021 @ 11:53 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| mani jaunie ādas pretnovecošanas serumi ir tik jaudīgi, ka uz ielas regulāri sākuši sveicināt ļoti jauni puisīši (lielos) | |||
| Jun. 11th, 2021 @ 11:01 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| prieks par Amandu Ziemeli un prieks par Aiju Zariņu, kura izrādās panks līdz galam, pilnībā ignorējot P balvu | |||
| Jun. 11th, 2021 @ 03:05 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| tie knišļi zaļumos šogad ir ārprātīgos daudzumos. Iedomājos par nabaga mīlētājiem, kam romantiskos brīžos nejauši nāksies vienam no otra ādas laizīt izsmidzināmos pretodu līdzekļus, un sagribējās iegulties dziļā sniega kupenā. | |||
| Jun. 4th, 2021 @ 10:38 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Pēc Ikarijas salas grūti būt kaut kur citur, arī siltās olīvkoku vietās. Ceļošana nebija manu pandēmijas iztrūkumu augšgalā un ceļojums nebija viegls, ar līdzbiedriem sagādājām viens otram daudzus nepatīkamus brīžus, vienā no tiem sakrāmēju čemodānus un minisvārkos stūmos ar tiem pa pilnīgas nekurienes serpentīnu, kur pat mašīnas nostopēt nav iespējams - tik kinematogrāfisks kadrs, ka raudāju un smējos par sevi vienlaicīgi. Bet caur šīm jaunajām mijiedarbībām un aizmirsto saskarsmes intenistāti gandrīz fiziski bija sajūtams, ka tās pandēmijas čerņas lēnām strutojas laukā un es atkal spēju sajust sevi, nevis tikai to aptuveno sevis atblāzmu, kas primitīvi eksistē iepriekšparedzamā ikdienas vienveidībā. Un ieguvu jaunu Draudzeni, neticēju, ka manā vecumā un ar manu robusto raksturu tas ir iespējas, bet voila! Vēl vienu draudzeni pazaudēju, bet caur sev svarīgu atziņu, ka man nav jābūt labai pret visiem un jāpatīk visiem. Nekas briesmīgs nenotiks, ja vēl kādam cilvēkam šķitīšu ne pārāk jauka būtne - šī vienkāršā, bet man līdz šim svešā sajūta ir ļoti atbrīvojoša (kā lai to uztur ikdienas sajūtu kārtībā?). | |||