bet to pasniedz kā anonīmu māksliniecisku akciju. imho. un Vācijas vēstniecība ir nākamā.
mani visvairāk mulsina copy paste pieeja protestiem un reakcijām. Viļņa pārsauc ielu, uz kuras ir RU vēstniecība, mums arī vajag. Tallinā ir radoša protesta forma, mums arī vajag to pašu. it kā sīkums un sīkmanība, bet man tiešām gribētos redzēt, lai mēs esam radošāki arī savos protestos, ne tikai veidos, kā apiet sankcijas.
bet nu to be fair, mēs esam, manuprāt, stipri radošāki atbalsta veidos, biežāk par to jārunā. gan autobusu ziedojums, gan velosipēdu ziedojums, gan visādas tādas lietas.
nav jau jābūt radošiem obligāti, protams. vienkārši kaut kā tas iedūrās acīs, ka, ja kāds kaut kur citur kaut ko izdara, mums arī vajag.
p.s. kopumā es, tiesa, uzskatu, ka šī akcija ir būtiska, jo jebkas, kas runā par seksuālo vardarbību, ir būtiski.
bet tā akcija nāk no EE. Un tur tie paši cilvēki, man šķiet, vien bija, kas darīja.
es tagad aizstāvēšos:D
jo tur bija baigās diskusijas, katram bija savs radošums klāt, un tieši lūdza respektēt plus mīnus oriģinālo ideju.
Lūdzu, neuztver to kā kritiku vai nepieciešamību aizstāvēties :* viss ir labi un vajadzīgi, nepareizu reakciju un protesta formu nav
es jau to neorganizēju, es tikai zinu, ka tieši 2 mākslinieces abās valstīs organizē un pasniegšanas formā savukārt ir grūti pasniegt kaut kā konkrēti, ja atsakās dot intervijas un max. uzsver to anonimitāti.
līdz ar to baigo steitmentu "mākslinieciska akcija" nevar izkliegt, bet imho ir jau gan.
Man no attāluma izskatījās pēc akcijas ar mākslinieciskiem elementiem, nevis mākslas akcijas (sorry par snobismu nevietā un nelaikā), tāpat arī dalībnieku atstāsti, kas pavīdēja soctīklos, neietvēra to performatīvo dziļumu, ko es "gribētu". Man šķiet, ka ar tik spēcīgiem simboliem un smagām tēmām jāstrādā ļoti, ļoti uzmanīgi
tādā ziņā, protams, tev taisnība. oriģināli tur bija tikai man šķiet tās padsmit mākslinieces tallinā, te jau bija kaut kāds ganāmpulks.
nē, nē, nevajag aizstāvēties. es vienkārši gribēju puslīdz drošā un slēgtā vidē paust savu frustrāciju, bet tas nemaina to, ka šādas akcijas ir būtiskas un vajadzīgas.
Te jāņem vērā, ka -līdzīga- akcija emocionālā un instinktīvā līmenī uzrāda solidaritāti, kas vieglāk nolasās.
Vācijā protestēja šitā, mēs arī protestējam šitā = tātad darām to pašu, ko vācieši un domājam un atbalstām to pašu.
Uz radošuma zuduma rēķina rodas savukārt masveidīguma efekts. Nevis katrs kaut kur kaut ko sazin ko pa druskai haotiski, bet visi to pašu atkārto.
Interesants aspekts. Tagad secinu, ka masveidīguma spēku jutu un uztvēru ikreiz, kad vēl kaut kur notika apgulšanās akcija, bet šai akcijai katru reizi spēks mazliet sarūk. Iespējams, tāpēc, ka šī akcija ir "skaļāka", izteiksmē intensīvāka, un jau uzreiz, tā teikt, iesita pa galvu. Bet uz sitieniem psihe mieg, ja tie atkārtojas.
Bet tas nekas - publiskā vidē šo daudzi varbūt redzēja pirmo reizi.
Mums pirmajiem bija protesta koncerts pie vēstniecības. Kuru attiecīgi vēlāk atkārtoja igauņi.
Pieņemu, ka šajos atšķirīgajos protesto formātos, ko un kā katra valsts reağē kā pirmā, ir zināms mentalitātes un vēsturiskās atmiņas faktors.
es domāju, ka pie šāda vardarbības līmeņa nav vārdu vai formu, kas būtu atbilstošas, tāpēc jebkurš protests ir labs protests. kādam nepatika vai likās par stilīgu, bet kāda uzmanību iespējams tikai tā var pievērst. vismaz mēģināt pievērst.
Jā, tāpēc arī saku, ka nekritizēju akcijas norises faktu - bet formu ziņā mums jābūt piesardzīgiem, jo vēstījuma komunikācijas nianses te ir svarīgas, nu, atcerēsimies nelāgi slaveno Kremļa televīzijas diktores performanci. Šis ir pavisam cita mēroga un ievirzes gadījums, bet nevajadzētu aizmirst, ka arī ar protesta formām var manipulēt. Man gribētos, lai tik skaļu norišu gadījumos par to piedomā vairāk
Man kā mākslas nezinātājam par šo akciju bija tikai 1 jautājums: kāds tieši bija mērķis? Uzrunāt ko? Protestēt pret izvarošanām karā? Bet vai tad kāds Rīgas ielās bija par? Informēt? Bet vai tad kāds nezina, ka izvarošana ir teju neatņemama karadarbības sastāvdaļa jau no aizlaikiem? Vai tas ir mudinājums karot, bet ne izvarojot? Uzrunāt krievu karavīrus Ukrainā, lai tomēr neizvaro? (mākslas akcija morāliem kropļiem?) Paust atbalstu izvarotajām sievietēm no sērijas "mēs saprotam"? (lai gan mēs nesaprotam, un nevaram saprast, un cerams, ka nesapratīsim).
Un tā tas viss man pagāja kaut kā garām, vairāk saprotot šajā Cibas ierakstā pausto.
Kopumā nav daudz mākslas formu, kas notiekošā kara sakarā būtu mani patiesi aizkustinājušas (Latvijā), man šķiet, tieši tāpēc, ka netiek godīgi izstāstīta motivācija. Cik cilvēku pasaka: man rūp karš Ukrainā, jo man ir bail par savu dirsu, ja tas pats atkārtosies pie mums?