running to stand still

there must be a light that never goes out

5/15/19 12:19 pm

šodien atklāju ''es brokastīs apēdu puskilogramu ogu, un man palika slikti'' sezonu

5/10/19 11:40 am

par popkultūras ietekmi uz mūsu prātiem

šonakt man bija sapnis. tajā bija Game of Thrones tipa armija un lokācija, kas gan bija saplūdusi ar LOTR tipa lokācijām (es GoT neskatos, laikam nav brīnums, ka viss saplūst vienā), un kur galvenā cīņa bija starp šo armiju ar īstiem karavīriem pret Skittles kareivjiem (lieli ķermeņi bez sejām, bet Skittles krāsās, tiesa, mazliet matētākos toņos un visi bruņās), ko vadīja milzīgs Howard the Duck. spoiler alert: cilvēki uzvarēja, Howard the Duck milzīgā figūra tika nomesta no klints.

5/7/19 03:53 pm

ik pa brīdiem skatoties, ko mani bijušie šēro un laiko sociālajos tīklos, es nodomāju par to, kā tomēr savulaik izvairījos no nopietniem sarežģījumiem.

piemēram, viens mans bijušais draugs, aktīvais NA biedrs, šodien šēro Viestura Rudzīša tekstus.

5/5/19 05:08 pm

es vispār dzīvoju viena, tāpēc pēdējo dienu savādie trokšņi - tāda kā klusa krākšana - ļoti samulsināja. pēc dzīvokļa pamatīgas apskates secināju, ka mans kaķis Serjoža ne tikai ļoti skaļi murrā pa visu dzīvokli, bet ir arī sācis krākt.

5/2/19 10:42 pm

viena no tām nedēļām, kad viss krīt ārā no rokām.

vakar aplēju darba datora klaviatūru ar ūdeni.
iemetu telefonu izlietnē, kamēr vēl tajā bija atvērts ūdens krāns.
šorīt arī saplēsu pēdējo vīna glāzi, liecoties pēc koka lāpstiņas.
un likās, ka visas lauskas savācu, bet, izrādās, ka nē, ko secināju, kad pamatīgs gabals iedūrās papēdī. tā kā vienlaikus tīrīju avokado brokastīm, vajadzēja vispirms to pabeigt, bet tikmēr no vienas mazas traumiņas paspēja izveidoties visnotaļ milzīgas asins peļķes. stāvēju virtuves vidū ar avokado uz rokām, asiņojošu pēdu un kaķiem, kuriem vienkārši viss ļoti sāka interesēt, un nācās vien skaļi smieties. un darba filmu skatīties no mājām, kamēr viss drusku norima.

viena no tām nedēļām, vārdsakot. jo ir reizēm tādas nedēļas, kad visas rokas ir kreisās rokas, visi galdu stūri pēkšņi gadās ceļā, un visi avokado, kas tikko no veikala atnesti, ir jau sabojājušies.

4/27/19 10:58 am

es esmu nokļuvusi savā īstajā vietā: SPA viesnīcā igauņu senioriem. ja neskaita bērnus, es šeit esmu jaunākā starp tiem, kurus esmu satikusi publiskajās telpās. diezgan... izcili.

un vispār - sākt rītu ar peldi (beidzot tie visi atspiedieni atmaksājas - varu nopeldēt arvien vairāk, jo rokas vienkārši ir arvien stiprākas) ir tik.. labi. note to self: dabūt naudu un pārcelties dzīvot pie upes

4/22/19 09:58 pm

mani mati nu ir tik gari, ka to ķemmēšana kļūst pavisam kinematogrāfiska: pārlieku matus pāri vienam plecam un ķemmēju, ar vieglām skumjām skatoties tālumā un domājot par aizgājušajām dienām, mēnešiem, gadiem.

4/18/19 10:08 am

kādreiz es mēdzu aizbēgt no Amsterdamas uz Rīgu drusku atpūsties un izvēdināt galvu, šobrīd es no Rīgas mēdzu aizbēgt uz Amsterdamu atpūsties un pavēdināt galvu.

4/14/19 06:45 pm

man vajadzētu būt aktīvākai brīvdienās, es regulāri nodomāju.

bet tad es arī ātri vien atceros, ka, lai būtu aktīvāka vīkendos, ne tikai pārgurumā gulšņātu uz dīvāniņa, skatoties vecu Holivudas klasiku, ko līdz šim esmu noignorējusi (šodien, piem., tiku galā ar the princess bride), man vajadzētu būt mazāk aktīvai darba dienās. un gribētos, lai darbadienas, kas sākas 9os un beidzas pēc 22iem, tomēr ir drusku mazāk.

bet varbūt kādreiz. līdz tam man ir grūti nedēļas nogalēs kaut ko patiešām arī darīt, ne tikai gulšņāt un turpināt strādāt.

4/10/19 03:05 pm

ja tā godīgi paskatās, kādi 40% sarunu ar draugu ir par to, kas bija pusdienās un kas būs vakariņās

4/4/19 04:11 pm

es šodien pirmo reizi izgāju no seansa, jo nevarēju izturēt, kā izturas mani līdz-skatītāji. proti, staigā apkārt ar ieslēgtām gaismām telefonā, nāk ar 20 minūšu kavēšanos pēc seansa sākuma un tad, kad atrod savu vietu, vēl stāv ilgi kājās, jo reasons and things.

man likās, ka tas vīrietis, kurš savulaik LOTR seansā blakus skaļi sāka runāt pa telefonu, bija sliktākais no visiem, bet Viļņas Kino Pavasaris skatītāji izrādās vēl trakāki.

4/1/19 01:53 pm

kolēģe šodien paziņoja, ka ar savu aizsmakušo balsi es izklausoties pēc ļoti cienījamas un nopietnas mākslas zinātnieces.

nu tad beidzot.

3/31/19 07:13 pm

es šogad jau esmu tik daudzas reizes saslimusi, ka šis vairs vispār nav forši.

šodien nav balss, toties ir iesnas. parīt jābrauc uz Viļņu, un šodien vispār gribējās iet ārā un beidzot satikt citus cilvēkus, bet ir grūti noturēt sarunu, ja visu laiku jāklepo.

3/28/19 06:25 pm

bāc, cik labi ir atrast cilvēku, ar kuru kopā vari ceļot.
Tags:

3/28/19 10:20 am

būšu godīga, drusku priecājos, ka jaunākajā starptautiskajā banku skandālā pārmaiņu pēc figurē mūsu brāļi, nevis mēs.

3/24/19 05:06 pm

man reizēm liekas, ka manai dzīvei vajadzētu būt interesantākai un saistošākai, un, es nezinu, drusku vairāk ārā no telpām, bet šodien es pavadu skaistu un saulainu svētdienu iekštelpās, diskutējot ar kolēģi, kurš nedzīvo LV, par krīzes laika taupības politikas postošajām sekām, cita starpā to, ka ļoti daudzām valsts iestādēm budžets un rocība nav ne tuvu vēl atgriezusies pirms krīzes līmenī.

on a totally unrelated note, reāli jāmācās labāk pavadīt savs brīvais laiks.
Tags:

3/21/19 12:00 pm

es, protams, ar interesi skatīšos "Pilsētu pie upes", kad tā iznāks.

bet tomēr šodien noskatītais tīzeris man liek atkal nonākt pie tās domas, ka mūsdienu kino ir ļoti neveselīga apsēstība ar WWII. un tā vairs nav vēsturisko traumu pārdzīvošana un sakārtošana, šī jau liekas kā tāda ļoti kolektīva izvēle iestigt pamatīgā vēsturē, lai nebūtu jārunā par to, cik sarežģīti ir šodien.

jo vispār jau katrai tēmai, kas izskan šajos neskaitāmajos Otrā Pasaules kara stāstos, var diezgan viegli atrast arī mūsdienām tuvākus piemērus. un arī karš notiek joprojām un mūsdienās, un, ja nemaldos, latviešu kino vēsturē ir reāli tikai viena filma par dienestu Afganistānā (21. gadsimtā, par 1980. gadiem man vēl jāpaskatās).

bet tik ļoti ieciklējoties uz šo WWII tēmu kino, karš un tā atstātās sekas, kas Eiropā joprojām ir jūtamas, kļūst par arvien lielāku fikciju.

3/17/19 09:40 pm

viens no long distance attiecību plusiem: katra tikšanās ir kā atsevišķs piedzīvojums, un katru reizi to otru vari redzēt drusku citādākā gaismā. piemēram, nākamajā reizē tiksimies Varšavā, jo kāpēc gan ne. gandrīz pusceļš starp abu mājām.

3/14/19 09:17 am

es jau kādu laiku esmu ar interesi domājusi, kas iet uz tiem operu seansiem forum cinemas. nu, wonder no more - mamma nopirka biļetes, un mēs iesiem uz Valkīru marta beigās. varētu jau snobēt un iesmiet par augstās kultūras baudīšanu popkorna ielenkumā, bet, no otras puses, šis konkrētais iestudējums ir 5 stundas, un to noteikti var labāk baudīt ērtos krēslos, nevis tajos, ko parasti operā varu atļauties un kur vienmēr kāds blakus nodarbojas ar intensīvu manspredingu.

3/10/19 06:42 pm

F-Rated kino dienas mani pašu patiesībā iedvesmo darīt vairāk.

vairāk taisīt fotogrāfijas.
vairāk rakstīt.
vairāk lasīt.
vairāk iet uz ballītēm, runāt, smieties

bet, protams, tad ik pa brīdim ieslēdzas realitātes apziņa un nesaprašana, pa kuru tieši laiku.
Powered by Sviesta Ciba