running to stand still

there must be a light that never goes out

5/20/18 08:56 pm

lietas, ko es nebiju domājusi kādreiz teikt skaļi: ''mēs vēl vācam nost zārku no vakardienas, bet pēc tam domāju atnākt''

5/19/18 12:56 pm

ja iepriekšējie mēneši ir bijuši mazliet tādā ''wrong way on a one way track'' sajūtā, pēdējo dienu ārkārtīgi skaistie notikumi, maijs un tā intensitāte šo sajūtu arvien mazina.
maijs vispār ir tik nežēlīgs mēnesis, visa ir tik daudz, tik daudz gaismas, tik daudz zaļuma, palikt iekšā un strādāt liekas nepieņemami, nepareizi.

bet vakar bija skaistākās kāzas pasaulē, un tagad nekādi nesaprotu, kā vispār lai saņemas Muzeju naktij. pēc tāda skaistuma vienkārši jāiet taisīt skaistas lietas, lai vispār atgūtos.

5/17/18 08:18 pm

labdien
gūglēt māku, nesanāk


kur nopirkt nebalinātu papīru? ļ. vajag uz sestdienu

5/16/18 09:31 pm

bet par tādām labākām lietām runājot

mans gads jau ir izdevies, jo pavisam nesen muzeja lielballē ar Miku Zvirbuli dzērām viņa paštaisīto ogu kandžu.

5/16/18 05:45 pm - turpinot šodienas besīšanos

SAGE grib 36 dolārus par rakstu, ieskaitot tādu, kas tapis 1978. gadā. un tas - pieeja uz dienu.

vareni.
agrāk bomžojos, prasot draugiem no Jēlas un Oksfordas, lai lejuplādē man rakstus, tagad, par laimi, ir sci hub.

5/16/18 05:29 pm - #nemanakultūrasministre

man liekas tik aizkustinoši un tik bīstami tas, kā Melbārde jau otro reizi (ko esmu pamanījusi) medijos bēdājas par to, ka ABLV darbība ir apturēta. tāpēc mēs esam tur, kur mēs esam - jo par ziņām un attiecīgi darbiem, kas veikti, lai uz ziņām reaģētu, bēdājamies, nevis nodarbojamies ar pašrefleksiju un domāšanu par to, vai tiešām, tiešām šāda situācija nav drusku absurda.

bet hei, nauda taču nesmird, ja to izmanto kultūrai, vai ne.

5/13/18 11:51 pm

mēs varam beidzot parunāt par būtisko?

kaut kā pēc šī sapņu vīkenda esmu atsākusi klausīties Bobu Dilanu, ko nebiju darījusi kādu laiku. joprojām izrādās, ka Desire ir mans viņa mīļākais albums - nu, kā albums, kā viena vienība, man ļoti patīk tas, kā šajā albumā ir tie viņa 60to gadu metaforiskie mīti un stāsti, bet daudz, daudz mistiskāki, ne tik.. politiski stilīgi.

un kuri ir jūsu mīļākie Dilana albumi?

5/13/18 03:43 pm

es arvien vairāk apzinos, ka, ja mana mamma būtu mazāk drosmīga, ambicioza, mērķtiecīga un lielā mērā neatkarīga, tāda īstena trailblazer, es drošvien nebūtu tāda, kāda esmu tagad.

un par to es esmu tiešām pateicīga.

5/11/18 07:01 pm

mani joprojām ļoti mulsina tie brīži, kad es šķietami atceros visus vārdus, ko zinu, vienlaicīgi, attiecīgi to visu mēģinot vienlaikus pateikt, tādējādi nepasakot neko, bet iesākot četrus teikumus uzreiz.

ļoti gribētos cerēt, ka rakstot ir labāk.

5/10/18 05:24 pm

draugi atgādina par lietām, ko esam darījuši kopā pirms kādiem 5 mēnešiem, es neko vairs neatceros un liekas, ka tas nav tā bijis.

varbūt tas ir veids, kā prāts dīlo ar informācijas pārbagātību? vienkārši izdzēšot notikumus? jo, liekas, es neatceros teju neko no perioda, kas bija novembris - aprīlis, tikai dažus lielus pieturas punktus (daži seansi, Viļņa. gribēju vēl kaut ko pieminēt, bet neatceros).

vienīgais otrs periods, kas ir liela jautājumzīme manā atmiņā, ir 2012. gada pavasaris. creepy.

5/10/18 02:12 pm

mūžību nebiju skatījusies padomju latviešu kino, tikai tās jaunās filmas. tā nu šodien noskatījos Brenča ''Ralliju'', nesaprotu, kāpēc mani joprojām regulāri pārsteidz tas, cik padomju filmas ir fascinējošas.

bet šo kino skatīties (pat profesionāli) paliek arvien grūtāk. pieaugoša sajūta, ka saprotu tikai daļu no tā, kas notiek uz ekrāna, jo tie kodi un zīmju sistēmas paliek arvien svešākas, un, piemēram, šeit tās mahinācijas un bailes par policiju ir saprotamas tikai abstraktā līmenī.
un jāpaprasa operatoram, kur viņi dabūja to dejojošo meiteni filmas sākumā. naktslokāli latviešu filmās ir ļoti fascinējoša tēma.

5/9/18 12:26 pm

katru reizi, kad liekas - nu jau viss, varētu atgriezties pilnu klapi dzīvē, uznāk atkal smaguma vilnis. un tik liels, ka jārāpjas atpakaļ gultā vienkārši pagulēt.

ļoti, ļoti, ļoti savāds pavasaris.

5/3/18 01:22 pm

man ir alerģija no mikromenedžmenta

5/3/18 12:41 am

nu labi. reizēm vajag iedzert vīnu (dažas glāzes), lai saprastu, ka patiesībā tas ir tik skaisti, tā patiesībā ir drusku privilēģija - sēdēt naktī savā dzīvoklī ar diviem kaķiem pie loga, aiz kura pilsēta pamazām iet uz migu, plūst vēss gaiss, uz riņķi skan Bovija Modern Love, un es rakstu par sev tuvām tēmām, ko varbūt pat izlasīs drusku vairāk par 4 cilvēkiem.

skaisti, aizkustinoši, iepriecinoši patiesībā.

4/29/18 12:49 pm

on a totally unrelated note, ja kāds kaut ar pušplēstu vārdu būtu pieminējis, ka Bismarka brokastis ir tur, kur agrāk bija Jautrais briedis, es tur noteikti būtu vīžojusi aiziet krietni ātrāk. jo Jautrais briedis.. nu, tas bija kaut kas.

4/29/18 12:42 pm

vakar saskāros ar to, ka mani kāds kādam stādīja priekšā kā kāda cita bijušo meiteni, bet mēs ar to vīrieti bijām kopā pirms četriem gadiem uz pāris mēnešiem.
tas bija īsi pēc tam, kad, pēc ieiešanas pāris vietās, kas ir pilnas ar cilvēkiem, priekpilni secināju, ka nevienu te nepazīstu - tā klaustrofobiskā Rīgas sajūta reizēm tieši nāk no tā, ka, kur vien ej, priekšā bijušie klasesbiedri, bērnudārza biedri, studiju biedri, kolēģi no dažādām dzīves jomām, cilvēki, kurus esi kādreiz dažādos dzīves periodos kaut kur redzējis (un paliek arvien grūtāk saprast, kur tieši, jo tās jomas un tvēriens paliek arvien savstarpēji nesaistītāks).

un tad, lūk, izrādās, ka tevi var definēt ne tikai kā tur tādu un tādu jomas pārstāvi, pirms pāris dienām mani ļoti nicinoši uzrunāja par ''kinokritiķes kundzi'', jo man bija viedoklis par filmu, es nezināju, kā lai viņiem pieklājīgi pasaka, ka es vispār to arī daru, bet reizēm tu esi vienkārši tur personas x bijusī draudzene. kas pats par sevi nav nekas tāds, vienkārši šis gadījums, kad runa ir par kaut ko tādu, kas vispār bija ļoti sen un uz salīdzinoši īsu laiku, likās pārsteidzošs.

4/24/18 05:23 pm

kā lai sevi motivē kaut kam vairāk par iešanu gulēt jau 9os vakarā?

4/23/18 03:59 pm

ja skatās uz latviešu kino pasaules kontekstā, tas tur izskatās ļoti, ļoti labi.

jeb oficiālais apstiprinājums par Četriem baltiem krekliem Kannu klasikas programmā ir viena no mīļākajām ziņām kādā ilgākā laika sprīdī. beidzot arī citi filmu gīki zinās, cik latvieši ir stilīgi un cik Uldis Pūcītis izskatīgs.

4/19/18 03:13 pm

mana jaunākā prasme: intuitīvi uztvert, kurus dedlainus iespējams pastumt drusku tālāk

un, protams, melot, acīs skatoties. nu, par to, ka jā, protams, es pabeigšu rakstu līdz rītdienas vakaram.

brīžiem izklausos pēc Osho pašpalīdzības kursa, brīžiem pēc kalendāra, kas ir pārpildīts. bet tas jau laikam viss pieder pie lietas.

4/17/18 07:01 pm

vī, labi, ka ir ciba, kas ļauj atcerēties priekpilnus notikumus manā dzīvē - pagājuši jau divi gadi, kopš nesmēķēju. protams, ir bijuši impulsi uzpīpēt šajā laikā, bet redz kā. divi gadi tomēr nav maz.
Powered by Sviesta Ciba