run till you feel your lungs bleeding

pick up your crazy heart and give it one more try

4/27/17 04:55 pm - (rupi kaur)

4/24/17 12:21 pm

biju apslimusi kādu laiku. gribētos domāt, ka beidzot esmu vesela, bet - iespējams, ka vēl īsti līdz galam tomēr nē, tie pavasara hibrīdvīrusi tādi jocīgi. it kā viss ok, tikai mazliet iesnas un sāp galva, bet tad es pavadīju kādu laiku, skatoties kaķim acīs un stāstot viņam, ka Serjoža, paklausies, tu esi daļa no bezgalīgā visuma, tu to saproti, VISUMA, un tad es sapņoju par to, ka taisu kārtējo kinolektoriju, šajā mēs rādām pavisam obskūras filmas, uz kurām nāk principā tikai Inga Pērkone, tāpēc ienākumi, kas vēl jādala ar kinoteātri, ir pavisam niecīgi.

nu jā, pamodos un sapratu, ka varbūt tomēr neesmu vēl atpakaļ zirgā.

4/20/17 01:21 pm

pirms gada ap šo laiku rakstīju par salauztām sirdīm, tagad gribēju pierakstīt, ka šodienas lielākā drāma jau bija tas, ka atskaitē man un grāmatvedei nesakrita summa par 10 centiem, man likās, ka es jau esmu zaudējusi prātu, bet izrādījās, ka (salīdzinoši) vienkārša kļūda iezagusies.

4/13/17 12:04 pm

pirms gada ap aptuveni šo laiku es izpīpēju savu pēdējo cigareti pēc, būsim reāli, 10 gadu smēķēšanas.
fiziski atmešana bija pārsteidzoši viegla, pierašana pie nesmēķēšanas - krietni grūtāka. un, kaut arī joprojām reizēm ir brīži, kad liekas, ka cigarete ir tas, kā vislabāk dīlot ar (nepatīkamām) ziņām, priecājos, ka tas ne reizi vēl nav noticis.

vārdsakot, sola, ka tagad būs tik arvien vieglāk.

4/12/17 11:07 pm

par to, kā dzīve maina cilvēku:
savulaik es mēdzu uzposties, lai aizietu uz veikalu. taču šonedēļ es jau divas reizes esmu nolaidusi latiņu zemāk nekā pieņemami: pirmdien vakarā ēdu vakariņas pusnaktī Lauvas namā treniņtērpā, šorīt es aizgāju uz stūra veikalu pēc kaķu barības paģirās un pidžambiksēs. tās bija tādas rozā ar rūtiņām, tā ka es pat nevarēju izlikties, ka esmu stilīga.

es nevēlos iedomāties, kas būs tālāk.
Tags:

4/10/17 12:11 pm

man nesen bija sapnis, kurā Ušakovs kopā ar ZZS bija izveidojuši savu cilvēktirdzniecības tīklu, un sēdēja Latgalē un ķēra jauniešus, tostarp arī mani, bet es beigās no viņiem aizbēgu, jo izlikos par akmeni ceļa malā, un viņi mani nepamanīja.

tad es pamodos un mēģināju saprast, what the actual fuck.
Tags:

4/7/17 11:59 am

es nezinu, vai ir kāda frāze, kas mani ir vairāk izbesījusi pēdējā laika diskusijās un sarunās kā ideja par to, ka ''ir taču svarīgākas problēmas, par ko iestāties''.

ja parasti jau tas nozīmē to, ka davai, nedarām neko, jo nekam jau nav jēgas un nekas nav pietiekami svarīgs.

4/4/17 12:19 pm

acīmredzamais neticamais: jaunā kkf mājaslapa ir vēl nesaprotamāka par iepriekšējo. vai arī vienkārši pieradums?
Tags:

4/3/17 03:25 pm

piezīmes no ceļojuma

- viļnas festivāls bija nejauks pret mani, es neatceros, kad pēdējo reizi jutos tik ļoti not welcome kaut kur, kas, protams, ir ļoti nejauki, jo es vispār tam vienam konkursam biju žūrijā. bet, ja esam godīgi, problēma bija ne ar festivālu, bet ar konkursa koordinatoru, kurš ir no kādas citas vides, un tāpēc īsti ne pats noorientējās, ne arī varēja kaut kā smuki visu nokoordinēt. bet nu šis bija pirmais - un ceru, pēdējais - festivāls, kur man vienkārši ir jālūdzas pēc savas akreditācijas kartes.

- atvaļinājums bija tik briesmīgi nogurdinošs, ka es vienkārši šodien ļoti labprāt nevienu nesatieku un savā nodabā strādāju

- Viļņa ir pārsteidzoši stilīga un lēta. pilsētas centrā visnotaļ laba izskata, pat tādā paglaunā kafejnīcā salāti ir par 3 EUR, kafija - zem 2 EUR. pilsētas centrs arī izskatās tik pieejams, saprotams un pavisam ne-bomzīgs

- principā visas pilsētas, kurās bijām, radīja patīkamu pārsteigumu makā. Jēkabpilī atradām jaunu, visnotaļ skaistu vietu klasse, kur bija tik skaists violets tonis uz sienām, ka sajutos iedvesmota paskatīties pinterestā atkal pie remonta sadaļām, tur arī liels, garšīgs risotto pa 4,5 EUR, kas Rīgā būtu krietni virs 7 EUR, un tamlīdzīgi. Daugavpils jaunā super weird 24/7 vieta irish dublin pub arī bija diezgan pieejama, vārdsakot, visas pilsētas kā pilsētas, tikai Rīga tāda trula

- nu jā, katru reizi, ar auto izbraukājot tuvējo apkārtni, attopos, cik Rīga tomēr ir bēdīga un nu jau izteikti bomzīga pilsēta. tik klaji aizlaista galvaspilsēta un bēdīgas, zaudētas iespējas, ka sāp. atceros, kādreiz likās, esam priekšā visiem pārējiem, bet nu jau ir skaidrs, ka arī Baltijas mērogā rīga vairs nekotējas. un grūti pat nodefinēt, kāpēc, bet šausmīgās ielas, izjātais sabiedriskais transports, milzīgās cenas, kas savā ziņā jau rodas arī no īres un pārējiem pilsētas izdevumiem, koku trūkums, tak kaut vai arī soliņu trūkums un cilvēku neesamība uz ielām bāžas acīs vēl jo vairāk, kad kaut pabāz deguntiņu ārā no šejienes. tāda bēdīga, pagalam bēdīga sajūta. aizgājām vakarā uz bolderāju, tur vismaz viss ļoti forši, vienkārši gribētos, lai tie nav tādi atsevišķi izceļami punkti pilsētā, kas patīk, bet vispār vieta kā tāda. jo kaut kā pēdējos gados Rīga liekas kā garām palaista iespēja, un grūti to nesaistīt ar pēdējo gadu domi un tās korupcijas ekstravaganci.

- un, protams, Latvijas teritorijā sastopamo vīriešu neretās uzburbušās, no alkohola piesārtušās sejas. drausmīgi skumji.

- savukārt mazās lauku pilsētiņas ir tik iedvesmojošas. nezinu, vai tāpēc, ka vakar bija saule un silts, bet tādas vietas kā Ilūkste, Aknīste, Viesīte, Subate bija jauniešu un bērnu pilnas, tik skaistas un sakoptas.

- atpakaļceļā no Viļņas iebraucām Visaginā, apmeklējām aiztaisīto aes. šaušalīga sajūta, kaut kas tur tik disturbējošs un jocīgs gaisā. varbūt tā migla todien, varbūt nomācošā pelēkā krāsa, bet baigi pārsteidzoši un satraucoši. un tur viss tā kā apbraucams un apskatāms, vienīgi visur stāv apsardzes mašīnas, kas reizēm apstādina un prasa dokumentus. uncanny.

- savukārt uz priekpilnās nots varam ziņot, ka liekas - Daugavpilī ir viena meitene, kas, tāpat kā aģents Smits, var sevi klonēt. vismaz citādāk nemāku izskaidrot to, ka teju visas viesmīles jau pieminētajā irish dublin pub un vienā no statoiliem izskatījās ja ne kā dvīnes, tad vismaz kā ļoti tuvas māsas. visas vienāda garuma, vienādas ķermeņa uzbūvas, ar vienādu seju (mazliet apaļa ar spicu zodu) un vienādiem matiem (gari, tumši, ne pārāk biezi, saņemti vienāda garuma zirgastēs). kaut kad pamanījām, ka uz mums brutāli visur blenž virsū, varbūt tāpēc, ka es neesmu šīs meitenes variācija.

- un, atgriežoties pie sākuma bēdas, man liekas, ka visur, kur braukājām, bija krietni labāks ceļu segums nekā Rīgā.

3/29/17 10:42 pm

runāsim par pozitīvo

man ļoti patīk mana jaunā frizūra, kas vispār nav diez ko jauna, bet ir atgriešanās pie senākām dienām, kad biju mazliet, mazliet drosmīgāka.
man patīk tas, ka, neraugoties uz to, ka pašai tas viss liekas bezgala pliekans, es tūlīt būšu pabeigusi savu prezentāciju
man patīk doma par to, ka mēs tūlīt dosimies glītā roadtripā, rīga-preiļi-viļņa-daugavpils

vēl man patīk tas, ka naktsdarbā es varu klausīties un atklāt jaunu mūziku, un viss piestāv. šodien re-atklāju blixa, diezgan superīgi.

3/27/17 07:27 pm

kopš man ir kaķi, man mājās vairs nav pildspalvu.

nu, tas ir, drošvien jau vēl ir, vienkārši visas veikli pazudušas zem dīvāna un citos kaktos.

3/27/17 03:27 pm

pavasaris vienmēr atgādina, ka jāēd vairāk zaļumu
Tags:

3/25/17 07:52 pm

aizstāvi vien publiski dzīvnieku cirka aizliegšanu, drīz vien uzplijas kukū cilvēki ar tekstiem, ka baktērijām arī sāp.

jā, un ar kafijas klizmām var ārstēt vēzi, un augiem sāp tāpat kā govīm un suņiem, kad viņiem dara pāri, un tāpēc labāk ir sēdēt mājās un nedarīt tieši neko.

es vienkārši nesaprotu šo domu gājienu. tipa, Āfrikā bērni mirst no bada, Sīrijā karš, tāpēc es nepalīdzēšu kaimiņu tantei uz ielas savākt izbirušos kartupeļus. šahs un mats, biedri, dzīve ir ciešanas, nihilisms - vienīgā atbilde.

ļoti nogurdinošs maindsets.

3/25/17 06:16 pm

man ārste vakar teica, ka es vairs nedrīkstu satraukties. nu tā, vispār nedrīkstu, jo man tas ļoti nāk par sliktu - kāja un mugura pamazām atgūstas, bet skaidrs, ka stress un mana nebeidzamā satraukšanās ir milzu trigeris, kas mani aizsūta milzu stresa spirālē.

no otras puses, jau kuro dienu cīkstos ar to izcilu stulbo, neviena neprasīto Windows apdeitu, kura rezultātā ne tikai visi mani faili kaut kur tika nogrūsti, bet arī faili, ko radīju vakar, šodien pēc ieslēgšanas no jauna ir pazuduši. ieskaitot faking lekciju nākamajai piektdienai.

kā lai te nedusmojas un nestreso, nu.

3/23/17 03:08 pm

citāts no kādas letterboxd recenzijas par vakardienas filmu:
''there are no diamonds, only ashes''

3/21/17 11:36 am

kopš svētdienas man atkal ir kaut kāda muguras sāpju epizode. svētdien šausmīgi sasāpējās mugura, ar milzu grūtībām vispār kaut ko varēju izdarīt, pusi dienas rūgti raudāju spilvenā par to, cik šis tomēr ir negodīgi - es cītīgi eju pie fizioterapeites, cītīgi un regulāri sportoju, mēģinu adekvāti daudz gulēt un pārlieku sevi nenomocīt. taču šādas epizodes joprojām gadās, un tās joprojām ir tās pašas sāpes, kas tevi pārvērš par pilnīgi nespējīgu, bezpalīdzīgu mazu radību, kas pat sarauties kamolā īsti nevar, jo mugura pārlieku daudz sāp.
savukārt kopš vakardienas vakara sāpes ir pārgājušas no muguras uz kāju, jo kāpēc ne. to, kā viss ir saistīts, es vēl neesmu līdz galam sapratusi, ģimenei pietuvinātā ārste (haha) saka, ka nervi saspiedušies un nospiedušies, un tāpēc tas iet uz leju. bet realitāte ir tāda, ka man jau visi darbi deg, mājās pēkšņi vairs nevaru pastrādāt, jo vakar windows izlēma pārinstalēties pats no sevis, tāpēc darba e-pastā no mājām pēkšņi vairs netieku, tāpēc šodien riskēju un atnācu uz darbu. diemžēl šis, liekas, nebija līdz galam prātīgs lēmums, vismaz tā nākšanas daļa, jo pa ceļam kādas trīs reizes likās, ka tūlīt no sāpēm vienkārši noģībšu. kā tāda vecāka gadagājuma sieviete apsēdos Stockmann'ā uz soliņiem atgūt elpu, savācu spēciņus un tomēr atrāpoju līdz darbam.

tās trūces mani laikam vajās vēl ilgi.

3/17/17 04:53 pm

es krāju kino biļetes uz filmām, kuras ar draugu skatāmies forum cinemas. kādreiz vispār daudz krāju kino biļetes, bet laiki mainās, profesijas mainās, galu galā, ja strādā kino, paliek mazliet grūtāk visu saglabāt un pieturēt, un tāpēc to atcerēšanās funkciju caur biļetēm esmu pārcēlusi uz letterboxd. liriska atkāpe, tā teikt.
un tātad, pirms pāris dienām kārtoju maku un izlēmu izmest visas liekās biļetes, un šajā visnotaļ garlaicīgajā procesā piedzīvoju kādu pārsteigumu: pirmkārt, mēs vienreiz acīmredzot esam aizgājuši uz filmu "Mike and Dave need wedding dates'', un otrkārt, mēs šo filmu tik ļoti vēlējāmies redzēt, ka, kā izrādās, esam dabūjuši četras biļetes, lai ietu divatā. nu, ja godīgi, toreiz bijām iedzēruši vīnu pirms iešanas uz kino, bet nu kas tas par maģisku vīnu, kas tev liek nopirkt četras biļetes divu vietā. turklāt tas bija svētdienas vakars, kad biļetes ir visdārgākās.

iespējams, šādas lietas arī izskaidro, kāpēc man nekad nav naudas un vienmēr ir pārāk daudz mantu.

3/16/17 03:59 pm

un vēl gribēju pierakstīt, ka esmu 'uzlauzusi' sporta zāli: es tur tagad eju uz trenažieriem skatīties seriālus netflixā - tos, kuriem mājās laika žēl. šobrīd esmu sākusi skatīties hemlock grove, tālāk plānā pretty little liars un tamlīdzīgi.

ļ. jauks triks, kā sevi ietrikot tajā, ka vispār gribas iet uz zāli un ārdīties.

3/16/17 12:33 pm

kaut kā ziņas par to, ka varbūt mums beidzot būs skaists, laikmetīgs cirks pilsētas centrā, jau ļoti iepriecināja. joprojām atceros to, kā 2007. gadā aizgājām uz Andrejsalu, kur bija kāda franču laikmetīgā cirka izrāde, un es biju pārsteigta, kad izrādījās - cirks var būt kaut kas ļoti skaists un patīkams, nevis tikai drausmīga smaka un lāči, kuri brauc ar riteni, un lauvas, kas lec cauri uguns apļiem.

un otrkārt, šorīt iemēģināju kafiju tajā jaunajā tuneļa vietā Save my day, ļ. patika. beidzot pie darba arī laba kafijas vieta, kas nav kaut kāda ārzemju ķēde. un vēl man ļoti patika tas, ka es klausījos austiņās Frank Ocean, un tad, kad piestāju pie viņu lodziņa, izņēmu austiņas ārā un dzirdēju, ka SMD arī klausās frank ocean. ļoti sapriecājos par šo sakritību.

bet citās ziņās atkal izbesījos par to, ka nabaga kara veterāniem neļauj darīt savas lietas un vēsturei pielikt punktu 20. gadsimta lielākajai traumai, bet visādi lokāli un mazāk lokāli tirliņi turpina bakstīt, plēst un uzplēst vecās rētas, vietā radot jaunas.

3/14/17 05:50 pm

no vienas puses, ik pa brīdim izlaužas tāds dzīvi apliecinošs prieks, ka liekas - laiks iet ārā, laiks ņemt termosus un iet garās pastaigās, laiks vienkārši būt. un tad ik pa brīdim pārņem tāds nogurums, ko 5 min laikā atceļu visus plānus, kas nav sporta zāle (un arī tikai tāpēc, ka sporta zāle nu ir 3 min attālumā, tāpat kā krogs), un vienkārši ieslēdzos dzīvoklī dzert vīnu un turpināt blenzt datora ekrānā.

nevienmērīgs pavasaris.
Powered by Sviesta Ciba