running to stand still

pick up your crazy heart and give it one more try

1/11/18 09:41 pm

sāku plānot savu virtuves remontu (sāku plānot jau tagad, jo tas nebūs nekas jauks.)

divi lieli jautājumi. pirmais, mīļā ciba, gāzes vai elektriskā plīts?
un otrais, vai jums ir kāds cilvēks, par kura profesionalitāti var būt drošs un kurš remontē mājas un virtuves it īpaši? sarežģītā daļa ir tāda, ka būtu svarīgi, ka viņš/-a runā arī latviski, jo nu pirms diviem gadiem manu vannasistabu remontēja cilvēki, kuri runāja tikai krieviski, sazināties ar remontētājiem ar google translate palīdzību, lai noteiktu, kā izskatīties tavas mājas, nav īpaši forši.
Tags:

1/9/18 06:26 pm

viss taču būs kārtībā, vai ne?

citās ziņās šodienas lielākais prieks ir tas, ka ieradās mana 5 grāmatu kaudze, tur ir Pauline Kael, Susan Sontag un vēl trīs fem. dzejas krājumi, no kuriem šobrīd jau starp kafijas pauzēm jumtu drusku norāva Carol Ann Duffy "The World's Wife". ļoti, ļoti, ļoti jaudīgs krājums.

1/9/18 01:45 pm

es jau kādu nedēļu mēģinu atteikt Lattelecom internetu. tas ir fascinējošs, tāds viegli kafkisks process. turu īkšķus, lai beidzot izdotos.

1/6/18 06:24 pm

viegls / vidēji smags izmisums, turpinot cīnīties ar rakstu, ar kuru es cīnos jau kopš jūlija. jo zinkā, man ir lielisks plāns, vienkārši, kā izrādās, ir daudz, daudz grūtāk to izpildīt, ja paralēli ir jāiet uz nakts darbu, paralēli ir jāiet uz dienas darbu un jāpilda citi solījumi, sasodīts, man pietrūkst tā laika, kad studijas bija vienīgais, ko es darīju. kaut kā bija vieglāk.

1/2/18 06:33 pm

kā sajusties vecai:
piefiksēju, ka 2018. ir jau 14. gads manas cibas arhīvā. diezgan fascinējoši daudz informācijas šeit tomēr ir, it sevišķi ņemot vērā to, ka tad, kad sāku, liekas, biju 9. klasē.
Tags:

1/2/18 11:42 am

pie rīta kafijas atradu šo dazed digital rakstu, ļoti gribēju to ar kādu nošērot, bet, liekas, teju visas manas tuvākās draudzenes ir attiecībās, savukārt FB es šādas lietas nešēroju. tāpēc, ciba, lūk, padomi how to stop dating the wrong people 

1/1/18 12:29 pm

Ja nu gadījumā kādam no jums, tāpat kā man, šodien ir jāturpina bīdīt papīru kalni un dažādas milzu lietas jāizdara, bet nav motivācijas, varbūt varam sākt gadu ar tādu sirsnīgu kopāstrādāšanu? Katrs atnes savu laptopu, man ir kafija un neizdevušies neglīti pīrādziņi no vakardienas. Un raksts, kuram dedlains bija oktobrī.

12/29/17 10:52 pm - milzu atskaite par 2017

man ļoti patīk atskaites, kopsavilkumi un citi tāda veida apkopojoši notikumi. un tāpēc, īsi sakot, varu vien nopūsties par to, kāds šis ir bijis neticams un grūti aptverams gads.

protams, protams, cilvēks tāda interesanta radībiņa, kaut kā visvairāk mācāmies no tā, kad ir gājis ļoti, ļoti slikti, liekas. un šis gads ir bijis tāds, par kuru liekas - tur vienlaikus bija trīs, četri gadi iekšā. es šogad ļoti, ļoti, ļoti daudz raudāju, es raudāju autobusos, trolejbusos, tramvajos, lidmašīnās, vilcienos, taksometros, uz velosipēda, pie bāra letes un aiz bāra letes (trū story, vienreiz nejauši uzliku 'ne to' albumu, kas visu atrāva vaļā un ko mēs klausījāmies kaut kad sen, sen, kad bijām vēl ļoti laimīgi), es vienreiz gāju ārā no "Nebeidzamās dzejas", jo tik ļoti iedūra kaut kur iekšā, ka gāju ieslēgties tualetē drusku pakaukt, raudāju visos savos darbos, liekas, vienīgi neesmu raudājusi vēl akadēmijā cita starpā. bet tai pašā laikā es šogad ļoti, ļoti daudz dejoju un smējos, vienreiz, piemēram, es dejoju pie tā paša nelaimīgā krievu hiphopa kaut kur Lietuvā kādas šosejas malā, kad braucām atpakaļ no Viļņas festivāla nr. 2, es dejoju shady bāros un es dejoju bāra darbā, reizēm pat aizvērām bāru ātrāk un vienkārši laidām dančus. iemācījos ar Anastasiju viņas skolas deju rutīnu pie Thriller, dejoju ar mazāko brāļa meitu mašīnā, dejoju no rītiem, lai iesildītos pirms saviem hiit vingrinājumiem, un dejoju muzejā. un jā, it sevišķi pēdējās dienās esmu atsākusi ļoti daudz plēst jokus, dažus smieklīgus, dažus - ne pārāk. bet tam nav nozīmes. 

it kā lielos vilcienos nekas daudz nav mainījies, bet iekšā, liekas, viss ir kaut kā citādāk. dzīvoju turpat, strādāju (+/-) turpat, tikai tas bārs nācis daudz nopietnāk klāt. joprojām turpinu sakost zobus un cīnīties ar doktorantūru, iestājos partijā. man joprojām ir divi kaķi, tiesa, citi - Matejiņa zaudējums bija viens no šī gada lielākajiem bēdu stāstiem, jo nav viegli un forši iemidzināt *savu* kaķi hepatīta dēļ, kad pat dr. Fj saka, ka zinkā, nebūs. bet tagad man ir Bo, un viņa vakar sāka kauties ar veļasmašīnu, un Serjožiņam arī ir priecīgāks prāts. beidzot izremontēju dzīvojamo istabu un gaiteni, pamatdarbā arī pārbīdīju, liekas, pāris kalnus un izstūmos cauri pāris adatas caurumiem (ko darīt tad, ja tulks prasa tādu summu, kādas nav, par titru sagatavošanu? visu pieraksti un sagatavo pats, bet paredzēto naudu samaksā korektoram), darbā nr. 2, izmantojot brīnišķīgo, brīnišķīgo kolēģu tīklu un aizmuguri, varēju turpināt strādāt pie projektiem, kuri man rūp, un arī sasniegt jaunas virsotnes, uzstādīt jaunas latiņas un nokļūt pie jaunām, cita līmeņa problēmām. un nepagurstoši priecājos par to, cik man visās manās darbavietās ir neatsverami lieliski kolēģi. 

un vēl es, protams, šogad izšķīros un nokrāsoju rudus matus, uzsāku un pārtraucu visādas fitnesa programmas, bet šobrīd esmu palikusi pie body boss, so far so good, un rīt ar ST iesim uz kačalku, jo kopā jautrāk un sen neesam tikušies. disciplīna brīžiem pieklibo, bet tas viss ir labojams, un šogad arī visus intensīvākos periodus, tas ir, sept.-nov. pārdzīvoju bez lieliem sarežģījumiem. piedalījos konferencēs, biežāk nekā gribētos jutos kā absolūts impostors, rakstīju mazāk, nekā gribētos, bet to arī nākamgad labosim. vēl man bija pirmais randiņš, kurā džeks man nesa nevis puķes (liekas, man neviens nekad nav nesis puķes), bet gan manu mīļāko aliņu, un cits randiņš, kur džeks man nesa kilogramu melleņu. joprojām ir, kam rakstīt trijos no rīta, kad sažņaudzas sirds un krūškurvis savelkas čokurā, un paliek grūti elpot, un joprojām ir cilvēki, kuru zvanus es celšu jebkurā diennakts stundā. tā ka no vienas puses, nekas daudz nav mainījies, no otras - viss ir ļoti, ļoti mainījies. 

biju vienās kāzās, diemžēl arī vienās bērēs. liekas, nevienās kristībās gan nē. 
un visskumjākais, liekas, tomēr ir saprast, cik es biju ļoti, ļoti nelaimīga un cik ļoti to biju normalizējusi. pieņēmusi kā pašsaprotamu, tāpēc arī no tā atiet un no tā izveseļoties ir daudz ilgāk, nekā gribētos. bet tā taču nedrīkst būt, un nākamreiz ir jāvar labāk. 
un tiešām, liekas - gadi ir bijuši visādi un ārprātīgi, bet šitik dziļš, neprātīgs un pārbāzts gads nebija bijis, liekas, kopš 2012. gada. un, protams, tas viss uz labu. varbūt es tomēr tagad to visu salikšu sakarīgās kastītēs un skaidri nodefinētos teikumos un tiešām kļūšu par skaidrāku, sirdsšķīstāku un smalkāku dvēseli. vai arī palikšu arvien vairāk awkward, kas to lai zina. bet, mīļā ciba, man īsti vairs nav bail, vai vismaz nav bail par to, par ko vienmēr ir bijis bail. nu, tas ir, man ir bail no daudz kā jauna, man ir ļoti bail no tā, ka es neatšķiru, kas man nāk par labu un kas mani salauž, bet es arī zinu, ka nākamreiz būs daudz, daudz labāk. 

īsi sakot, 2017. ir bijis ļoti, ļoti, ļoti pilns gads. tāds, kurā iekšā ir daudzi citi gadi, liekas. bet arī tāds, kas sākās un beidzās visnotaļ laimīgi, tiesa, pilnīgi atšķirīgu iemeslu dēļ. un tāds, kas pilnīgi iznīcinājis kaut kādu komforta zonas konceptu manā dzīvē un licis drusku pamainīt prioritātes. nākamgad mācīšos veselīgu egoismu un žonglēt ar vēl divām papildus bumbiņām (jo ar to visu, kas jau ir manā dzīvē, protams, nav gana). 
un, kaut arī šobrīd ir tā, ka paniski lasu horoskopus 2018. gadam, lai tikai izlasītu kaut ko par to, ka viss būs labi, arī pati zinu, ka drošvien jau viss uz labu.

12/29/17 12:12 pm

draudzene vakar bija ciemos, paziņoja, ka vispār reizēm viņai ieslēdzas "Deloveja kundzes sindroms". protams, runa bija par grāmatu.
Tags:

12/27/17 11:41 am

šodienas dziesmiņa

I just want to be okay, be okay, be okay
I just want to be okay today

12/26/17 03:26 pm

svētku laikā esmu pierādījusi, ka esmu visnotaļ spējīga divās lietās virtuvē: man padodas zupas un piededzināt jebkuru pīrāgu/karstmaizi/kūku, ko ielieku cepeškrāsnī.
Tags:

12/21/17 06:54 pm

mēģināju salikt gadu kaut kādā statistiskā pārskatā - nu, cik tur ir bijušas konferences, lekcijas, konkursu programmas, lektoriji, izstādes izveidotas un raksti uzrakstīti, par bāru, sirdssāpēm un kaķīša slimību nemaz nerunājot. noguru, kad biju pierakstījusi vien kādas pirmās pāris lietas, nav brīnums, ka šis gads ir ļoti izsūcis spēkus. visa ir bijis tik daudz.
Tags:

12/15/17 05:30 pm

Juris tikko paziņoja, ka spēlēsim praksinoskopos.

tas ir tā, ka griezies uz riņķi tik ilgi, līdz visa apkārtējā vide izveido filmiņu.
(kino nūģu joki, jā.)
Tags:

12/14/17 04:29 pm

viena no sirsnīgākajām lietām latviešu internetos tomēr ir tas, ar kādu degsmi Silvija Radzobe retvīto un raksta par Kristapu Porziņģi.
Tags:

12/14/17 03:44 pm

daudz citu lietu, ko varētu pierakstīt, bet, iespējams, svarīgākais ir tas, ka vakar noskatījos 50 shades of grey - netflixā meklēju kaut ko ļoti vieglu un uzmanību nepiesaistošu, lai varētu vienkārši sajusties tā, ka šonedēļ tomēr esmu arī kaut ko noskatījusies, citādāk pašai reizēm kauns no tā, cik maz ko skatos.

un īsumā, tas bija tik briesmīgi. un var redzēt, ka visi ir mēģinājuši, lai filma sanāktu mazāk briesmīga, bet tas vienkārši nesanāca. pilnīgi samocītais stāsts, dialogi, notikumu attīstība, pati filmas premise (kāpēc lai miljonārs tusētu bulku ar meitenēm, kuras ir pēdējos kursos bakalaura programmā?), vārdsakot - diezgan murgaini. bet vismaz vienu jaunu filmu šonedēļ esmu redzējusi, ha. kādreiz es varēju skatīties pa filmai dienā, šobrīd ir drusku par traku.

12/11/17 10:01 pm

saistībā ar 2018. gadu apņemos rūpēties par to, lai šādi vakari, kad no darba aizeju pēc 22iem (un vēl tā visu nepabeigusi) ir nevis ikdienišķa parādība, bet reti un ekstrēmi gadījumi.
Tags:

12/10/17 04:24 pm

kā jums liekas, ja izstāžu zāles, muzeji un tādas vietas strādātu, teiksim, līdz 21 vai 22, nevis kā parasti, cilvēki biežāk ietu uz ko tādu pavadīt laiku kopā, nevis bāriem?

12/9/17 02:21 pm

2017 pirmajos teikumos )

12/8/17 12:35 pm

taisu savu personīgo gada topu, atcerējos vienu no šī gada lieliskākajiem atklātajiem fun facts par latviešu kino

tātad, 1979. gadā Ansis Epners uzņem filmu "Četri meklē miljonu", kas ir par četriem absolventiem, kurus nosūta uz pagrimušu kolhozu celt tā produktivitāti. viens no šiem četriem ir Jānis Dūklavs, tas pats, kurš šobrīd ir ministrs.

un, spriežot pēc tā, kas šogad vēl par viņu nāca klajā, proti, viņa 'ļimončiku' nedienas liek domāt, ka toreiz to miljonu arī atrada.

12/6/17 04:10 pm

runājot par Somiju, mans mīļākais atgadījums Somijā bija, pirmkārt, mans somu draudziņš, kurš dzīvoja pamestā desu fabrikā un kuram kādreiz zem mājas laukos bija iemitinājies bomzis, un otrkārt, tā reize, kad Tamperē bijām aizgājuši uz striptīzklubu, kurā līdz plkst. 16.00 varēja nopirkt kanēļmaizītes un kafiju par 4 EUR. kas, protams, ir diezgan lēti.
Powered by Sviesta Ciba