running to stand still

there must be a light that never goes out

7/20/19 12:49 pm

un vēl es gribēju piemetināt, ka vispār jau Serjožam ir lielākais FOMO, ko es vispār esmu kādā radībā redzējusi. tā iepriekš nebija, bet tā ir ļoti izteikti tagad: viņš grib būt visur, kur tik kaut kas notiek, bet viņš vienlaikus īsti nesaprot, kas notiek. piemēram, Bo vienkārši sēž uz palodzes un rūc uz kaijām, Serjoža atnāk apsēsties blakus un mēģina pieglausties Bo un izpelnīties uzmanību. bet Bo diezgan tas besī, tāpēc viņa reizēm Serjožam vienkārši iesit pa purniņu.

Bet Serjoža turpina nepacietīgi mētāties no viena kakta uz otru, meklējot galveno ballīti, jo acīmredzot vienmēr kaut kur citur notiek kaut kas foršāks nekā tur, kur viņš jau ir.

7/20/19 12:43 pm

bāc, man tā patīk skatīties Queer Eye. es saprotu, cik tas viss ir iestudēts un saplānots, and yet šis ir kaut kas tāds, ko, manuprāt, mums visiem derētu paskatīties, turklāt diezgan regulāri.

7/14/19 07:29 pm

ir vasaras vidus, un kopš vasaras sākuma es esmu paspējusi izceļoties (un smuki iedegt), riktīgi aizrīties ar dilli (nacionāla līmeņa nodevība!), saplēst metāla ūdens pudeli, nokļūt slimnīcā, izbeigt attiecības, kā arī izdomāt visepiskākās post-breikapa brokastis (izkusis saldējums ar musli).

nez, man it kā likās, ka vasara tāda palēna, bet izskatās, ka tomēr nē.

7/11/19 06:59 pm

man patīk tās draudzības, kurās tu satiec cilvēkus pēc 2 gadiem, un nekas nav īsti mainījies. un jūs turpināt sarunu pusvārdā.

7/3/19 04:58 pm

ja mani interesē padomju sieviešu seksualitāte un jutekliskums mākslā, vai, diez, ir kaut kādi pētījumi, kuros varu ieskatīties? protams, Ingas Pērkones grāmata par sievietēm latviešu kino jau ir uz galda.

7/2/19 11:22 pm

visas nedienas pie malas, pirms gada mums bija pirmais randiņš, un ir tik cool, ka ir (blakus) cilvēks, ar kuru tu gribi arī mācīties pārvarēt krīzes.

6/26/19 05:38 pm - trūču dienasgrāmata

paliek drusku labāk. nu labi, pat ne drusku, bet diezgan labāk. šodien, piemēram, es spēju ieiet dušā neraudot no sāpēm, turklāt pat varēju stāvēt kājās, nevis tupēt uz grīdas. success!

vēl arī sanāca ļoti šarmanti un gaumīgi atrisināt Lampas naktsmītņu problēmu, proti - man visi ārsti vienkārši neļauj braukt, tātad nav arī vairs problēmu ar to, kur palikt.

bet vispār tas Stradiņu dienas stacionārs ir ļoti sakarīgs veidojums. tas ir tā: rīta pusē atnāc, tavs ārsts tevi apskata, nosaka, ko darām tālāk, saraksta uz lapiņas zālītes, māsiņa saliek sistēmu, lai zāles sapilinātu, un tad tu 3-5 stundas guli pie sistēmas un tad brauc mājās pie kaķīšiem.

un no pretsāpju zālēm joprojām galvā ļoti savāda migliņa. nekas arī vairs nerūp, nekas īsti neinteresē. fascinējoša sajūta. un domu īsti nevar noturēt.
ceru, ka šis pāries dažu dienu laikā.

6/19/19 02:47 pm

atvaļinājuma ainiņas, kamēr tās vēl nav aizslaucījušas ikdienas nepielūdzamās domu plūsmas

- viendien izdomājām no Santorini aizbraukt uz Tirasijas salu, kas ir turpat pretī un uz kuru trīsreiz dienā iet sabiedriskie prāmji. biļete - 1.04 eur, brauciena ilgums - 15 min. salai ir divas ostas, noprasījām biļešu džekam, kur viņš ieteiktu kāpt ārā, viņš ieteica pirmajā, tāpēc tā arī darījām. pirmā salas osta bija daļa no mazmazītiņas apdzīvotas vietas, kur nekā daudz tiešām nav. taču pieturā mūs sagaidīja kāds kungs, kurš visiem iebraucējiem paspieda roku un teica, lai nāk uz viņa tavernu. protams, to arī darījām, ne tikai tāpēc, ka ļoti brīnišķīgs personīgs piegājiens, bet arī tāpēc, ka viņa taverna bija arī vienīgā taverna šajā krastā.
saēdāmies, sadzērāmies kafiju un alu, es pat aizgāju nopeldēties ļoti, ļoti akmeņainajā pludmalē, kur vairākas reizes kārtīgi pat apgāzos, un pie rēķina mums tavernas saimnieks iedeva arī desertu (jo pašas tak nevīžojām to pasūtīt), kā arī atnesa puslitru plastmasas pudeli, kas bija pilna ar baltvīnu. un pie reizes aizveda mūs arī uz salas galvaspilsētu, kurā mēs ļoti apmaldījāmies, jo bija grūti noticēt, ka galvaspilsēta ir tieši viena iela ar baznīcu, skolu un viesnīcu ielas galā kalnā augšā. bet vīns bija ļoti brīnišķīgs.

- viss pārējais bija diezgan burvīgs. pat grūti izvēlēties, vai bija kāda negatīva un nepatīkama epizode, viss kā jau atvaļinājumā pienākas.

un vēl es nedēļas laikā ar diviem nepazīstamiem cilvēkiem nejauši sastrīdējos par politiku. divreiz. atstāstīju šo draugam, viņa komentārs - ''tipiski''.

bet tagad ir nākamās problēmas, pirmkārt, man besī, ka Rīgā nav grieķu ēstuves, otrkārt - profesionālā dzīve turpina uzņemt apgriezienus. šonedēļ kursos uzzināju, ka muzeju teksti ir viena no tām lietām / parādībām, kurām tic visvairāk. vairākas aptaujas liecina, ka, piemēram, 25% aptaujāto uzticas masu medijiem, 90% tic zinātnei, un veseli 98% uzticas muzeju tekstiem. diezgan ārprātīga atbildība, ja tā padomā.

6/10/19 10:00 pm

man ārkārtīgi patīk grieķu kaķīši. tādi lieli, resni, laimīgi guļ uz visādām drupām un nonšalanti pieprasa ēst no garāmgājējiem. šodien viena kaķene pat negribēja patiesībā ēst, tikai uzmanību un mīlestību, ko, protams, labprāt devām. Kutzē romānā Disgrace bija doma par to, kā sabiedrību un vidi raksturo tās attieksme pret klaiņojošiem dzīvniekiem. Grieķijā pagaidām šie klaiņojošie kaķi liekas bezgala aprūpēti, pabaroti un samīļoti.

6/9/19 02:47 pm

Es nebiju gaidījusi, ka man Grieķijā tik ļoti patiks.
Tags:

6/6/19 11:52 am

daudz kas ir diezgan stulbi, bet man ir ierakstīts plānotājā, ka rīt plkst. 23:30 es lidoju uz Atēnām, un tas arī, iespējams, ir svarīgākais par šonedēļu.

atvaļinājums ļoti vaig.

6/4/19 06:01 pm

tikai kāds septītais gads projektu dzīvē, un es pirmo reizi svarīgu pavadzīmi aplēju ar vīnu

5/28/19 03:59 pm

Poll #21304
Open to: All, results viewable to: All

Ja tev būtu iespēja izdzēst kādu no savas atmiņas (kā "Eternal sunshine of the spotless mind''), vai tu to izmantotu?

View Answers


12 (29.3%)


18 (43.9%)

tikai romantiskās attiecībās
1 (2.4%)

tikai ne-romantiskās attiecībās
4 (9.8%)

nezinu
6 (14.6%)

5/15/19 12:19 pm

šodien atklāju ''es brokastīs apēdu puskilogramu ogu, un man palika slikti'' sezonu

5/10/19 11:40 am

par popkultūras ietekmi uz mūsu prātiem

šonakt man bija sapnis. tajā bija Game of Thrones tipa armija un lokācija, kas gan bija saplūdusi ar LOTR tipa lokācijām (es GoT neskatos, laikam nav brīnums, ka viss saplūst vienā), un kur galvenā cīņa bija starp šo armiju ar īstiem karavīriem pret Skittles kareivjiem (lieli ķermeņi bez sejām, bet Skittles krāsās, tiesa, mazliet matētākos toņos un visi bruņās), ko vadīja milzīgs Howard the Duck. spoiler alert: cilvēki uzvarēja, Howard the Duck milzīgā figūra tika nomesta no klints.

5/7/19 03:53 pm

ik pa brīdiem skatoties, ko mani bijušie šēro un laiko sociālajos tīklos, es nodomāju par to, kā tomēr savulaik izvairījos no nopietniem sarežģījumiem.

piemēram, viens mans bijušais draugs, aktīvais NA biedrs, šodien šēro Viestura Rudzīša tekstus.

5/5/19 05:08 pm

es vispār dzīvoju viena, tāpēc pēdējo dienu savādie trokšņi - tāda kā klusa krākšana - ļoti samulsināja. pēc dzīvokļa pamatīgas apskates secināju, ka mans kaķis Serjoža ne tikai ļoti skaļi murrā pa visu dzīvokli, bet ir arī sācis krākt.

5/2/19 10:42 pm

viena no tām nedēļām, kad viss krīt ārā no rokām.

vakar aplēju darba datora klaviatūru ar ūdeni.
iemetu telefonu izlietnē, kamēr vēl tajā bija atvērts ūdens krāns.
šorīt arī saplēsu pēdējo vīna glāzi, liecoties pēc koka lāpstiņas.
un likās, ka visas lauskas savācu, bet, izrādās, ka nē, ko secināju, kad pamatīgs gabals iedūrās papēdī. tā kā vienlaikus tīrīju avokado brokastīm, vajadzēja vispirms to pabeigt, bet tikmēr no vienas mazas traumiņas paspēja izveidoties visnotaļ milzīgas asins peļķes. stāvēju virtuves vidū ar avokado uz rokām, asiņojošu pēdu un kaķiem, kuriem vienkārši viss ļoti sāka interesēt, un nācās vien skaļi smieties. un darba filmu skatīties no mājām, kamēr viss drusku norima.

viena no tām nedēļām, vārdsakot. jo ir reizēm tādas nedēļas, kad visas rokas ir kreisās rokas, visi galdu stūri pēkšņi gadās ceļā, un visi avokado, kas tikko no veikala atnesti, ir jau sabojājušies.

4/27/19 10:58 am

es esmu nokļuvusi savā īstajā vietā: SPA viesnīcā igauņu senioriem. ja neskaita bērnus, es šeit esmu jaunākā starp tiem, kurus esmu satikusi publiskajās telpās. diezgan... izcili.

un vispār - sākt rītu ar peldi (beidzot tie visi atspiedieni atmaksājas - varu nopeldēt arvien vairāk, jo rokas vienkārši ir arvien stiprākas) ir tik.. labi. note to self: dabūt naudu un pārcelties dzīvot pie upes

4/22/19 09:58 pm

mani mati nu ir tik gari, ka to ķemmēšana kļūst pavisam kinematogrāfiska: pārlieku matus pāri vienam plecam un ķemmēju, ar vieglām skumjām skatoties tālumā un domājot par aizgājušajām dienām, mēnešiem, gadiem.
Powered by Sviesta Ciba