mani visvairāk mulsina copy paste pieeja protestiem un reakcijām. Viļņa pārsauc ielu, uz kuras ir RU vēstniecība, mums arī vajag. Tallinā ir radoša protesta forma, mums arī vajag to pašu. it kā sīkums un sīkmanība, bet man tiešām gribētos redzēt, lai mēs esam radošāki arī savos protestos, ne tikai veidos, kā apiet sankcijas.
bet nu to be fair, mēs esam, manuprāt, stipri radošāki atbalsta veidos, biežāk par to jārunā. gan autobusu ziedojums, gan velosipēdu ziedojums, gan visādas tādas lietas.
nav jau jābūt radošiem obligāti, protams. vienkārši kaut kā tas iedūrās acīs, ka, ja kāds kaut kur citur kaut ko izdara, mums arī vajag.
p.s. kopumā es, tiesa, uzskatu, ka šī akcija ir būtiska, jo jebkas, kas runā par seksuālo vardarbību, ir būtiski.
bet tā akcija nāk no EE. Un tur tie paši cilvēki, man šķiet, vien bija, kas darīja.
es tagad aizstāvēšos:D
jo tur bija baigās diskusijas, katram bija savs radošums klāt, un tieši lūdza respektēt plus mīnus oriģinālo ideju.
Lūdzu, neuztver to kā kritiku vai nepieciešamību aizstāvēties :* viss ir labi un vajadzīgi, nepareizu reakciju un protesta formu nav
es jau to neorganizēju, es tikai zinu, ka tieši 2 mākslinieces abās valstīs organizē un pasniegšanas formā savukārt ir grūti pasniegt kaut kā konkrēti, ja atsakās dot intervijas un max. uzsver to anonimitāti.
līdz ar to baigo steitmentu "mākslinieciska akcija" nevar izkliegt, bet imho ir jau gan.
Man no attāluma izskatījās pēc akcijas ar mākslinieciskiem elementiem, nevis mākslas akcijas (sorry par snobismu nevietā un nelaikā), tāpat arī dalībnieku atstāsti, kas pavīdēja soctīklos, neietvēra to performatīvo dziļumu, ko es "gribētu". Man šķiet, ka ar tik spēcīgiem simboliem un smagām tēmām jāstrādā ļoti, ļoti uzmanīgi
tādā ziņā, protams, tev taisnība. oriģināli tur bija tikai man šķiet tās padsmit mākslinieces tallinā, te jau bija kaut kāds ganāmpulks.
nē, nē, nevajag aizstāvēties. es vienkārši gribēju puslīdz drošā un slēgtā vidē paust savu frustrāciju, bet tas nemaina to, ka šādas akcijas ir būtiskas un vajadzīgas.
Te jāņem vērā, ka -līdzīga- akcija emocionālā un instinktīvā līmenī uzrāda solidaritāti, kas vieglāk nolasās.
Vācijā protestēja šitā, mēs arī protestējam šitā = tātad darām to pašu, ko vācieši un domājam un atbalstām to pašu.
Uz radošuma zuduma rēķina rodas savukārt masveidīguma efekts. Nevis katrs kaut kur kaut ko sazin ko pa druskai haotiski, bet visi to pašu atkārto.
Interesants aspekts. Tagad secinu, ka masveidīguma spēku jutu un uztvēru ikreiz, kad vēl kaut kur notika apgulšanās akcija, bet šai akcijai katru reizi spēks mazliet sarūk. Iespējams, tāpēc, ka šī akcija ir "skaļāka", izteiksmē intensīvāka, un jau uzreiz, tā teikt, iesita pa galvu. Bet uz sitieniem psihe mieg, ja tie atkārtojas.
Bet tas nekas - publiskā vidē šo daudzi varbūt redzēja pirmo reizi.
Mums pirmajiem bija protesta koncerts pie vēstniecības. Kuru attiecīgi vēlāk atkārtoja igauņi.
Pieņemu, ka šajos atšķirīgajos protesto formātos, ko un kā katra valsts reağē kā pirmā, ir zināms mentalitātes un vēsturiskās atmiņas faktors.