Cabaret Voltaire seit 1916
Cabaret Voltaire seit 1916 |
|
| Apr. 29th, 2021 @ 12:01 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| visu šo gadu krietni mazinājušās domāšanas un just spējas, un ļoti gribētos, lai ir vismaz viena no spējām - atvēlētu sev laiku dramatiskiem pārdzīvojumiem vai intelektuālām nodarbēm. Just spēja pēkšņi sāk atjaunoties, cerams, ka uzlabojumi būs ilglaicīgi un cerams, ka atgriezīsies arī kognitīvās spējas, jo justies tik stulbai ilgstoši ir ļoti nomācoši. | |||
| Apr. 13th, 2021 @ 12:02 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| vienīgais, ko varu bilst par cibas cepienu - jūsu interese par ārpasauli ir apbrīnojama, es ceru, ka drīz vien atkal spēšu par kaut ko aizrauties, apvainoties, dusmoties <3 | |||
| Apr. 5th, 2021 @ 07:59 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| pēdējās 3 dienas pavadīju viena blandoties pa vējiem un lietiem, aizmirsusi šalli, cepuri, cimdus (tikai pēdēja dienā attapu apsiet pidžammas bikses ap kaklu), līdz galam neievalkātu apavu noberztām kājām, bez ierastajām pārtikas un ūdens rezervēm, un tas bija brīnišķīgi, sen nebiju jutusies pa īstam tik dzīva. Laikam pandēmijas pliekanības pārvarēšanas labad vairāk sevi jāmet diskomfortablos apstākļos, nevis jāvaid zem siltas sedziņas un našķu drupačām | |||
| Apr. 3rd, 2021 @ 07:25 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Šodien gāju kājām uz Bolderāju un tikai pusceļā attapu, ka tas taču klasiskais NSRD Lieldienu rituāls. | |||
| Mar. 29th, 2021 @ 12:22 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Man pirms gadiem desmit-piecpadsmit tik ļoti patika agrīnais Aldomovars, ka pārskatījos bezjēgā uz rinķi un visu šo laiku īsti nevarēju paskatīties tajā virzienā. Vakar sajutu, ka atkal varu un gribu, un tā bija ļoti jauka atkalsatikšanās - es nevaru iedomāties nevienu citu režisoru, kura filmās tik ļoti nav nekāda ļaunuma un pat "negatīvie" varoņi ir tikai mazliet vīzdegunīgi, bet labsirdības pilni. Un es kā tāds vampīrs barojas no svešu siržu gaismām. Varbūt meteoroloģiskās gaismas pieaugums mazinās vajadzību pēc mentālās. | |||
| Mar. 26th, 2021 @ 01:08 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| šonakt sapņoju, ka nomirstu un mani kāds reinkarnē par milzu kuģi, nosaucot par Titāniku. No sākuma man bija tāds, o, wow, ūdentiiiiņs, forši plunčājamies, bet tad attapos, ka man taču ir paniskas bailes no kuģiem (vairs īsti ne, bet bērnībā pat bildītē ieraugot sāku mežonīgi kliegt un raudāt) un šitā laikam nebūs baigi foršā dzīvīte. Centos notauvoties krastā un tur vienkārši gaidīt lēnu izzušanu (ļoooti lēnu), bet tā kā vēl nemāceju operēt ar saviem megagabarītiem, vienkārši ietriecos kaut kādā krastā un pamodos. Par Suecas kanālu tikai šorīt izlasīju. | |||
| Mar. 22nd, 2021 @ 05:01 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| pamazām atgriežas spēja skatīties un uztvert kino, tad nu vakar atzīmēju Gerija Oldmena dzimšanas dienu ar trim viņa filmām (pandēmijas ballītes, ak) un noslēgumā vēl pārskatīju Karalieni Margo, tā bija viena lieliska doma, pareizajā laikā un pareizajā vietā. Slaktiņi, slaktiņi, mīla, slaktiņi, smukiņie hugenoti un smukiņie katoļi, es ceru, ka tad, ja par mūsdienu konservatīvo un liberālo vērtību atbalstītāju nesaskaņām taisīs kino, kastings būs tikpat seksīgs. | |||
| Mar. 21st, 2021 @ 06:54 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
gar ausīm lokās: Carly Simon - Why pēdējie mēneši pagājuši tādā ķepīgi trulā aizmiglojumā, bet dažas lietas tomēr iznirst apbrīnojami skaidri. Arvien asāk saredzu atšķirību starp zināt-saprast-sajust un interesanti vērot, kurā stadijā sevi iedomājos esam dažāda veida attiecībās. Un kā jau grūtajos laikos pienākas, iznirst daudznozīmīgu atmiņu uzplaiksnījumi, kas izvērš citā virzienā līdzšinējos priekšstatus par savu vietu pasaulē. Pagaidām bilance negatīva un vairāk saredzu savu mazisko un aprobežoto pusi pagātnes notikumus, kuras ir bijis krietni vairāk nekā man patīk sev atzīt. Daudz par to nebēdāju, bet ceru, ka laiks šo proporciju izlīdzinās un labāk apjautīšu arī savas jaukās šķautnes. Visu šo haotisko retrospekciju vidū zīmīgi atkārtojas neizpratne, kāpēc ar sev līdzīgākajām personībām attiecības visbiežāk sākas un beidzas kā sāncensība, bet dziļākām atbildēm uz šo jautājumu vēl nejūtos gatava un griežos prom. Tā kā lielākoties dzīve rit nelabojamā melanholijā, esmu apņēmusies iemācīties sērot "dziļāk", bez pašpārmetumiem un pašnožēlas. Pagaidām nesanāk, bet, hei, piecēlos 6 no rīta ar šīm domām un atnācu to visu pierakstīt publiski, nevis aizmirst sevī. | |||
| Mar. 11th, 2021 @ 07:10 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| attēlu papildinot ar saviļņojošu mūziku, efekts, protams, ir emocionāli spēcīgāks, bet vienlaikus tas ir pārāk vienkāršs, pat lēts paņēmiens aizkustinājuma pastiprināšanai, tāpēc īslaicīgs un neuzticams. Līdzīgu apsvērumu dēļ dabas pastaigās mūziku parasti neklausos, lai nesajauktu estētisko pārdzīvojumu ar ainavisko. Nekādus atšķaidījumus. Bet dažkārt prasās un tieši viens un tas pats - pie apmākušās jūras gribas klausīties Šūberta Ave Maria, bet pakalnos Grīga Pēra Gintu, jo tur ir tāda raganiski rotaļīga enerģija, kas palīdz iztēloties sevi par laumiņu, kas uz pirkstagliņiem lēkā no viena sūnu pudurīša uz nākamo, spārniņiem mirdzot zvaigžņu puteklīšos. Citas kombinācijas lielākoties kaitina, nesaslēdzas un neiedarbojas, bet vakar ilgi stāvēju pie aizsaluša meža ezera, apkārt purvi, ideālā lēnumā maigi krita sniegs un Barbera Agnus Dei tik perfekti atbilda ainavas noskaņai, ka sajutos ielauzusies kādā slepenas laimes teritorijā. Esmu ļoti pateicīga smadzenēm, ka tās spēja ģenerēt šo īso laimes mirkli, uz brīdi radot sajūtu, ka viss kādreiz atkal būs labi. Vai vismaz tam būs forma un struktūra, atšķirībā no šo laiku nekādības. | |||
| Mar. 1st, 2021 @ 11:23 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| ņemu savus čīkstus atpakaļ, draudzene atsūtīja ar kurjeru dzeltenas tulpes <3 šī ir tradīcija, kas jāsaglabā arī pēcpandēmijās! | |||
| Mar. 1st, 2021 @ 12:50 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| pačīkstēju draudzenei, ka līdz ar autoskolas braukšanas nodarbību aizliegumu vairāku mēnešu garumā būšu visu aizmirsusi un nāksies mācīties no jauna, draudzene sarunāja, ka pabraukāšos ar viņas vīru, nu, un beigās nevis vienkārši pabraukājos, bet viņš pats tagad priecīgs sauc un aicina, izdomā maršrutus un vingrinājumus, un vēl kategoriski atsakās ņemt naudu pat par benzīnu. Es tik sen neesmu sajutusi beznosacījumu rūpes par savu necilo personību, ka šī pieredze vienlaikus priecē un skumdina - varbūt nav nemaz tik veselīgi pa dzīvi dragāt tādā samākslotā pašpietiekamībā. Pēdējā laika sajūtās vispār dominē bērnišķīgs aizvainojums pret pasauli, ļoti kaitinošs stāvoklis, bet varbūt es pati apspiežu un neļauj sev izdzīvot citas, daudz maigākas un trauslākas, bērnības izpausmes. | |||
| Feb. 24th, 2021 @ 12:07 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| aizbēgu uz Vidzemi, vakar nonstopā 33 km pastaiga pa dubļiem, vējiem, sniegiem, lediem, atkal dubļiem, tad Sahāras netīrajiem lietiem. Uz dažām stundām atkal sajutos dzīva, bet ilgtermiņa efektu nav nekam. Ir arī kaut kādas labas vai vismaz nesliktas ziņas? | |||
| Feb. 20th, 2021 @ 11:09 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Skatos Aģentūru un priecājos, ka ne es vienīgā pamanot Sneiku Stokmanā kārtojam iepirkumu groziņus sajutu savādas skumjas. Bet tās jaunās jrt aktrisītes gan ir drausmas, kas vispār spēlēs teātrus manās vecumdienās, Marijai Linartei vienai būs jātēlo visas sieviešlomas? Arī netalantīgi un neprofesionāli aktieri var būt kinematogrāfiski harizmātiski un vienkārši smukas beibes var lieliski iederēties un iedarboties, man patīk vienkārši smukas beibes (pat ja sarežģīti smukās daudz vairāk),bet uz šo kastingu ir sāpīgi skatīties, jo aktierspēles neesamību nekompensē arī personiskā harizma, jelkāda pievilcība skatienos, kustībās. | |||
| Feb. 19th, 2021 @ 07:07 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| pat mans neproduktīvais laiskums neproducē pilnīgi neko, nekādu labpatiku vai mieru, bet ilgoties pēc produktīvas neproduktivitātes laikam būtu ļoti tuvredzīgi. Es vienkārši nemāku justies normāli, ja pasaulē iet slikti, un nav nekādu veidu, kādos es personiski varētu kaut ko padarīt labāku. Man šķiet, ka tieši bezspēcība izstaro to ēnas sajūtu, kas mani jau daudzas nedēļas pārņēmusi, un, jo vairāk cenšos nejusties kā ēna, jo dziļāk šie centieni liek tā justies. | |||
| Feb. 8th, 2021 @ 06:02 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| žēl, ka kapitālisma antropoloģija vēl nesniedz pavisam skaidras atbildes par to, cik tieši lielā mērā mūsu attieksmi pret sevi, vienam pret otru un nespēju justies pietiekami labiem ietekmē patērētājsabiedrības vispārējā dinamika - līdzīgi kā intensīva preču aprite padara mūs paviršus pret lietu patiesajām funkcijām (visu taču var fiksi nopirkt jaunu/vietā), arī attiecībās ar sevi un līdzcilvēkiem ilgstoši ieguldījumi šķiet pārāk laikietilpīgi un neērti, tāpat kā ļaušanās dziļākām jūtām par vienam otra vientulības kliedēšanu, atvērtībai, atklātībai (un es te nedomāju tikai romantiski seksuālo kontekstu) daudziem šķiet pārāk riskanta, ja nav garantēts "pareizs" rezultāts. Attiecības jau pašā sākumā tiek izvērtētas kā ieguldījumu vērtas vai nevērtas, aizmirstot par jebkuras pieredzes vērtīgumu. Atstumj pirmie aiz bailēm paši būt atraidīti. Man šķiet, ka šī resursu tipa domāšana pamatīgi notrulina mūsu emocionālos mehānismus un padara justspēju tik seklu, ka nespējam pilnvērtīgi apgādāt pat paši sevi. Un man ir bail, ka nākamās paaudzes prāti un jūtas dīgst vēl sterilākā patērniecības augsnē, pat ja manas paaudzes ļaudis šķiet kļūstam arvien iejūtīgāki pret vājo un vājībām. Ko es ar to visu gribēju pateikt. Es pati vienmēr esmu gribējusi just mazāk un blāvāk, un joprojām īsti neredzu, kā ievirzīt savu jūtīgumu, lai tas mani negrautu smagākajos brīžos, nu labi, vispār neredzu nekādu bioloģiski evolucionāru jēgu no šīs īpašības, bet vienlaikus ilgojos to ieraudzīt apkārtējā pasaulē dauzreiz biežāk un intensīvāk - cik pretrunīgi. | |||
| Feb. 8th, 2021 @ 11:57 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Esmu redzējusi tik daudzas filmas ar viņas piedalīšanos, bet tikai vakar pārskatot Zemeņu lauku un Klusumu beidzot ievēroju Ingrid Thullin pa īstam un tagad viss, vairs nespēju izmest no prāta | |||
| Feb. 5th, 2021 @ 06:34 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| ok, pandēmija ir apnikusi arī man, viss slikti, pati slikta, nevaru izturēt, ierastie sublimācijas mehānismi vairs nedarbojas. Un jau kuru nedēļu pēc kārtas prātā skan dziesmas teksts "why does your love hurt so much". Šodien sāp arī viss pārējais. Par mīlestību vispār nerunāsim. Nekad. | |||
| Feb. 3rd, 2021 @ 08:36 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Vienīgā lieta, kas man varbūt patīk Navaļnijā, ir tas, kā viņš skatās uz savu sievu (kaut kur internetos ceļoja kompilācija no tiesas sēdes kadriem). Laikam tas Austrumeiropas robusto vīriešu kopfons ikvienam izņēmumam, kurš spēj maigi un nepiespiesti, bez liekām ārišķībām izrādīt savas jūtas, automātiski vieš uzticību un atstāj emocionāli līdzsvarota cilvēka iespaidu. | |||
| Feb. 2nd, 2021 @ 11:30 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Šīvakara antidepresants - Kvadrifona telefonizrāde Rolanda dziesma (kādam uzsaukt?) | |||
| Jan. 23rd, 2021 @ 04:35 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Jūtu līdzi ļaudīm Krievijā un viņu alkām pēc brīvības un godīguma, sevišķi šodien, bet kaut kā neērti sametas, vērojot, kā manu liberālo draugu burbulis fano par labējo Navaļniju. Tāpēc vien cilvēks nav jāindē un jāmet cietumā, taču nesaprotu šo naivo heroizēšanu | |||
| Jan. 22nd, 2021 @ 02:02 pm Leduspuķes, ar kurām sašķaidīt galvaskausu | |||
|---|---|---|---|
| Cik bieži cilvēkus nogalina no jumtiem krītošs ledus? Man tagad ir jauna fobija. Vakardienas izskrējienā pāris soļus pirms manis pēkšņi nogāzās milzu ledus blāķis. Pārvietojos uzmanīgi, pēc iespējas tālāk no māju sienām, vēroju, kuras vietās jau kaut kas kritis, bet šis tāpat mani pārsteidza nesagatavotu. | |||
| Jan. 20th, 2021 @ 11:41 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| jūs man te samānījāties, ka Ondoing ir foršs seriāls, bet tas izrādījās seriāls par Nikolas Kidmenas matiem. | |||
| Jan. 19th, 2021 @ 12:35 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Man nav diez ko laba atmiņa, bet neatceros citu tik skaistu ziemu šeit. Bija maģiska nedēļas nogale, aizbaucu pie draudzenes dziļi laukos, apkārt tāda pasaku valstība, ka neko citu bez skatīšanās un priecāšanās iesākt nespēju. Ilgi gulēju kupenās, vērojot sauli, rāpos apsnigušos kokos, stipri skāvu viņus pateicībā,slēpos zem eglītēm, četrrāpus daudzījos ar zvēriņiem pa sniegu, smējos līdz asarām tā, ka vēderā iemetas krampis, uz brīdi aizmirsu par pandēmiju tik ļoti, ka nesapratu, par ko draudzene runā, sakot "pirms tas viss sākās" - kas viss, kāds viss? Un tas nebija mans "iekšējais bērns", tā biju ļoti es, un es ļoti gribētu spēt atstarot šādu brīžu gaismu citiem, nevis viena pati tajā peldēt. Tā ir atziņa, ko skaidri jūtu laimes brīžos - man pašai tik daudz nevajag, man paliek pāri. | |||
| Jan. 15th, 2021 @ 10:34 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Nacionālās Apvienības dēļ man jau otro dienu galvā skan Show Me Your Genitals, jo tas tik perfekti atbilst viņu ģimenes definīcijai | |||
| Jan. 13th, 2021 @ 08:10 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Pazolīni "Love Meetings" (1965), nezinu, cik zvaigznīšu skalā, bet visas, visas zvaigznītes dodu! | |||
| Jan. 12th, 2021 @ 04:48 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| nesen L. sūtīju jociņu par to, ka, lai nejustu trauksmi, man vienkārši nepieciešams reizi 15 minūtēs dzirdēt, ka otrs uz mani nedusmojas. Vakar tik ļoti samulsu par daudzajiem apsveikumiem (kā, vai tad visi mani neienīst?!), ka nācās samulst par savu samulsumu. Jāsāk garajos mājsēdes vakaros mazliet piestrādāt pie sava pagreizā pašpriekšstata un adekvātāk reaģēt uz ārpasaules laipnībām un cilvēku labvēlību. Draudzenes ar ļoti smaidīgu kurjeru atsūtīja ziedus, pēc tam T. un V. piezvanīja stāvot pretējā ielas pusē, lai caur logu saskandinātu ar mani glāzītes, un es pirmo reizi pandēmijas laikā gandrīz apraudājos no tā, cik ļoti, nu, jūs jau paši saprotat. | |||
| Jan. 8th, 2021 @ 11:18 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Jaunās lietišķības reprodukcijas pēdējos mēnešos ar mani rezonē kaut kā īpaši asi, lai gan iepriekš šī virziena māksla bijusi pilnīgi vienaldzīga. Nejauši sastapto gleznu varoņu garlaikoto ķermeņu pozas, izlīdzināti stīvie acu skatieni, kas dzīves gaitās noraugās kā nebūdami spējīgi uz jebkādām acumirklīgām reakcijām, šķiet precīzi, gandrīz pravietiski atbilstošas mūslaiku melanholiskajai apātijai. Gurdeni buržuāziska atsvešinātība no savām sajūtām, kuras šķiet zaudējušas jebkādu izpausmju asumu, formu, enerģiju. | |||
| Jan. 2nd, 2021 @ 10:03 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Šonakt sapņoju, ka pie manis ielaužas laupītāji un ziniet ar kādiem paņēmieniem es viņus centos izdzīt? Melojot, ka man ir covid un klepojot virsū | |||
| Dec. 29th, 2020 @ 06:51 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Sakritības dēļ šo gadu gan sāku, gan beidzu viena dzīvojoties dažādu draugu mājās un kurinot viņu krāsniņas. Šis ir bijis tik labs gads, ka nevaru nebaidīties no nākamā, nevar taču būt tikpat labi vai vēl labāk. | |||
| Dec. 24th, 2020 @ 07:49 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| es šovakar gribētu skatīties filmu, ko Sorentini kādreiz uzņemtu par šiem pandēmijas Ziemassvētkiem. Bet man ir tikai pāris stundas atdzisusi pica, uz kuras šķēlēm uzpilināt D vitamīnu. | |||
| Dec. 22nd, 2020 @ 04:25 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Te tas bija, vārdu pa vārdam, Dzejolis, kas ieņēma kalna vietu. Viņš ieelpoja tā skābekli Pat tad, kad grāmata gulēja putekļos uz viņa galda. Tas atgādināja, cik viņam bijusi svarīga Kāda vieta, uz kuru iet pašam savā virzienā, Kā viņš mainījis vietām priedes, Pārvietojis klintis un meklējis ceļu starp mākoņiem, Meklēdams īsto perspektīvu, Kurā pats būtu pabeigts neizskaidrotā pabeigtībā: Tieši to klinti, no kuras viņa nepilnības Beidzot atklātu skatu, uz kuru virzījušās, Kur viņš varētu nogulties zemē un, skatoties lejup uz jūru, Ieraudzīt savas vienīgās, vientuļās mājas. (Vollesa Stīvensa "Dzejolis, kas ieņēma kalna vietu" un dzejolis par manu šīgada dzīvi, tā man šķiet) | |||
| Dec. 18th, 2020 @ 10:28 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| neticami, bet intensīvais šīgada darbu maratons ir noslēdzies. Vēl neticamāk ir tas, ka nākamo gadu pat varētu mierīgi nestrādāt un nekādu milzīgu projektu arī pagaidām nav. Gan jau atradīšu kādu riteni, kurā patēlot vāveri, bet pagaidām izbaudu gausumu un leduskapī dzesējas Lallier bruts. Tagad jācenšas lēnām atkal sevi sajust, nevis iegrimt izklaidējošas atpūtas vilnī, kas ar savu ņirboņu turpina notrulināt maņas un atsvešina no sevis. | |||
| Dec. 16th, 2020 @ 06:24 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Nedēļas laikā man ir pazudusi 1) cepure, kas bija uz galvas, 2) austiņas, kas bija ausīs ar nopauzētu skaņu. Kas notiek? Varbūt dievi ziņo, ka jāsarga galva, tā es prātoju, un pēc brīža draudzene atrakstīja, ka noģībusi pēc asiņu nodošanas, uz ielas, krustojumā, nokritusi dubļos uz braucamās daļas un pārsitusi uzaci. Izlasīju ziņu un pēc minūtes iegriezu pirkstā, gatavojot kariju. Nebiju gatavojusi daudzas nedēļas. Par šo faktu izsaku pateicību singha 40% atlaidēm (jauni svara antirekordi, paldies, paldies) un aizņemtībai vulgaris. Tagad gan man ies forši! | |||
| Dec. 11th, 2020 @ 04:39 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| šodien autoskolā instruktors mani intensīvi dzenāja pa centra krustojumiem, nekādu taisno gabalu, pa labi, pa kreisi, apkārt grieeez-ties, pēc nodarbības ejot mājās izvilku roku no kabatas, lai ieslēgtu kreiso pagriezienu un aizmugurē ejošos pabrīdinātu, ka tūlīt griezīšos (laikus attapos un iebāzu roku atpakaļ kabatā) | |||
| Dec. 3rd, 2020 @ 05:44 pm 2020 MAS | |||
|---|---|---|---|
1 tik derdzīga rindkopa: "Tāpēc mākslinieka piekrišana ekspozīcijas izveidei un savas darbnīcas rekonstrukcijai Milānas muzejā ir uzskatāma par Fondazione Prada dibinātājas Mjučas Pradas veiksmi. 2 vīrusu matemātika: 1) tieši pirms divām nedēļām atgriezos no kronavīrusa skartās Ziemeļitālijas un šī laikam sanāk pēdējā diena, kad ir vērts satraukties (?) 3 Latvijas mākslas mediji: "Jautājums: Vai sniegavīram [Tavā mākslā] ir kāds sakars ar to, ka tu esi Apaļais? 4 neizturami gribas laivot! 5 Ļoti patīk seriāla "Dark" aktieru sejas panti, gandrīz katrā gribas lūkoties vēl un vēl 6 Mani samulsināja PEN balvas pasniegšana blekfeisošanas aizstāvjiem Re:Baltica. 7 plānojam ar draudzeni pārgājienu, grūti vienoties par dienu. 8 dzeru un gūglēju visādus jocīgos dīkstāves pabalstu pieteicējus, tiku līdz šim rakstam, samulsu par to, cik lieliski es joprojām atceros viņu jūzerneimus, pazudu stalkošanā un nupat viss jau ir aizgājis tik tālu, ka uzaicināju draudzēties Detlefu, es ceru, ka tā bija vakara kulminācija un nu jau pietiks. 9 atceros, man ilgi ir šķitis, ka man iet grūtāk kā citiem, tagad tās šķiet pilnīgas muļķības, bet tāpat regulāri sabēdājos, manot, cik grūti joprojām man iet ar specifiskām komunikācijas niansēm, ko lielākajā daļā ļaužu esmu novērojusi izkoptas un izzinātas daudz agrākā vecumā. 10 septembra endomondo: 102 474 rakstu zīmes par 7 pilnīgi atšķirīgām tēmām un laikmetiem. 11 par tiem dvēseles mezgliņiem runājot, man patīk (palīdz?) uz tiem skatīties caur ķermeņa metaforām, meklēt nevienkāršas līdzības un kopsakarības simptomos. 12 jūs atceraties savas cibas dzimšanas (izveidošanas) dienas? (gada sākumā modē bija koli, bet īpaši mīlīga šķiet mana neprasme pareizi uzrakstīt vīrusa nosaukumu februārī) | |||
| Nov. 28th, 2020 @ 01:49 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Šodien esmu neizgulējusies, jo vakar atklāju, ka Semam Šepardam 70. gados ir TĀDS skatiens un ķermeņa valoda, ka nācās ar viņu filmoties līdz 5 rītā. Aizdomas, ka šovakar turpināsim. Ak! | |||
