| Jan. 12th, 2021 @ 04:48 pm (no subject) |
|---|
| nesen L. sūtīju jociņu par to, ka, lai nejustu trauksmi, man vienkārši nepieciešams reizi 15 minūtēs dzirdēt, ka otrs uz mani nedusmojas. Vakar tik ļoti samulsu par daudzajiem apsveikumiem (kā, vai tad visi mani neienīst?!), ka nācās samulst par savu samulsumu. Jāsāk garajos mājsēdes vakaros mazliet piestrādāt pie sava pagreizā pašpriekšstata un adekvātāk reaģēt uz ārpasaules laipnībām un cilvēku labvēlību. Draudzenes ar ļoti smaidīgu kurjeru atsūtīja ziedus, pēc tam T. un V. piezvanīja stāvot pretējā ielas pusē, lai caur logu saskandinātu ar mani glāzītes, un es pirmo reizi pandēmijas laikā gandrīz apraudājos no tā, cik ļoti, nu, jūs jau paši saprotat. |
