dramatisks-komentārs-"tu-to-par-mani?!"
šis bija par mums visiem, visiem, un pirmkārt par mani pašu :)
man šķiet interesanti par to runāt. bet laikam gribas piebilst, ka, iepazīstot cilvēkus, gandrīz visi šķiet sirsnīgi, pēc mīlestības alkstoši, ievainotām dvēselēm, un nesavtīgi.
sākumā neatveras, jo nav vēl droši, ka šis cilvēks būs droša telpa tavam jutīgumam, bet alkst atvērties visi. tāda ir mana pieredze. es arī mēdzu ieturēt distanci, ja jūtu, ka cilvēks nav droša telpa mana kur izpaust manu pilno emociju spektru - bez intelektuālas ironijas un estetizēta bezcerīguma. man liekas, šo iemeslu dēļ arī neiesaistos vienas nakts sakaros, jo es vēlos drošu telpu, kur pilnībā zaudēt kontroli.
jā. Bet man laikam pašai vēl daudzi slāņi savā piesardzībā jānoloba, lai vispār spētu iepazīt otru (jeb otrus) dziļāk, tur, kur mēs esam, kā Tu pareizi saki, sirsnīgi un pēc mīlestības alkstoši.
tā generically speaking, es tev piekrītu par šito. ar vienu izņēmumu.
"Attiecības jau pašā sākumā tiek izvērtētas kā ieguldījumu vērtas vai nevērtas, aizmirstot par jebkuras pieredzes vērtīgumu." - es uzskatu, ka nav slikti mācīties no savām pieredzēm un tomēr negribēt atkārtot dažas vairs. un līdz ar to, izvērtēt tomēr. un es ar to nedomāju īsti patērētājdomāšanas izvērtēšanu. bet, piemēram, to kā esmu iemācījusies, ka ir cilvēki, ar kuriem man tomēr labāk nepīties, jo mums ir pārāk fundamentālas atšķirības. nu tur, es nevēlos vairs savā tuvumā homofōbus, vai cilvēkus, kuriem vērtību skalā nauda ir viena no galvenajām pozīcijām, vai specifiskā veidā manipulatīvus cilvēkus, vai cilvēkus, kuriem ir domāšana "all or nothing" stilā. mums vienkārši "nesapas" un liekas tomēr visiem sāpes aiztaupoši izvērtēt jau pašā sākumā, vai gribas vēlreiz kam tādam iet cauri.
jā, ar to es nebiju domājusi kritiskās domāšanas un pieredzes izslēgšanu pavisam :) drīzāk tos prāta blokus, kas aiztur emocijas abstraktā līmenī
/arvien iejūtīgāki pret vājo un vājībām/
Vājo vajag padarīt stipru, ja tas ir pamatā konstruktīvs. Priekš tam, protams ir vajadzīgi jutīgi sensori un adekvāta datu apstrāde, jā.
varbūt vienkārši mainīt skatpunktu, atrodot tādu, no kura vājo vairs neredzi kā sāpinošu? Jo padarīt stipru man atkal izklausās pēc "optimizēsim produktivitāti" :)
Nuuuu ne gluži produktivitāti, jo personas ir suverēnas un pašas izdomā kam pielietot savu spēku, nepieciešami ir lai spēks ir/ vājuma nav.
nu re, es te tieši par pretējo, nedomāt par sevi ubermenša kategorijās un būt saudzīgākiem pret visādam savām nespējām
Hm. Man šķiet ka tēlot ubermenšu ir tipa jūsmot par sevi un attiecīgi neremontēt, kas noved pie tā ka vienreiz kkas sabojājas nopietni. Reālista pieeja ir čekot sevi lai nespējas neieviešas.