Placebo Rush

kaķraksti

pasaule griežas

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

View

Navigation

December 11th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
man liekas, ka tā trauku mazgāšana ir kļuvusi par šito "iziet uzpīpēt" aizstājēju. protams, sanāk retāk, bet toties pamatīgāk. kad viss izbesī, nokāpju uz virtuvi un pamazgāju traukus.
tagad varētu vai nu nomazgāt pannu, vai pajogot. gribas tikai sākt dzert.

December 10th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
šorīt pamodos un skatījos pa logu ārā daudz un dikti. it kā bija baumas, ka šogad tā notikšot. ka šogad gan būšot baltie mēsli. bet es šitik daudz baltos mēslus šai pilsētā nebiju redzējusi gadiem!

also, uzjautrina tas, ka šodien bija paredzēts tas brančs atkal. clearly, tas nenotiek, jo, nu... apmēram puse no tūbiņas vienkārši neiet. "power supply issues caused by the snow," they say. nebūs man branča, nu nebūs, ar to jāsamierinās laikam.

also2, Mājbiedrs drūmi staigā pa māju un nesaprot, kā rīkoties, jo kakbe uz bodi vajag, bet ārā baltie mēsli. viņš te staigā un staigā un īgņojas, īgņojas. un nesaprot, vai tiks rīt uz darbu. un viss tāds neapmierināts.

December 9th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
šodien biju izvest vienu socially anxious sievieti uz vegānu tirdziņu. atradu viņu AFP fangrupās. ļ patīkama sieviete. tiešām jauka, mazliet dīvaina, bet tieši tādā labā veidā, ļ patīkama komunikācijā, nemaz ne enerģiju izsūcoša. gan paskatījāmies bodītes, gan uzēdām vegānu ēdienu, gan iedzērām alu bārā, kas ierīkots busā. gan paklusējām bez awkwardness, gan pasmējāmies, gan visādi parunājāmies. nolēmām it kā apmeklēt vēl vegānu pasākumus. tas bija tik mierīgi, bet ļ jauki sociāli. beigās sajutos, ka mēs viena otru bijām izvedušas ārā.

labi, ka gadās randomā satikt arī cilvēkus, no kuriem negribas kliedzot skriet sniegā. pēdējā gada laikā Lielmiesta random people experiences haven't been so kind to me.

tagad sēžu ar karstvīnu, blakus zem sedziņas kaķis, tīri pat vai omulīgi. sajutos, ka laba brīvdiena.

tagad bija jābūt ballītē, bet sapratu, ka man šodienai vispār pilnīgi pietiek un gribu justies šitik jauki. nevis pazust milzu barā ar sievietēm.

tikai, nu, fuck me, cik auksti.

December 8th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
nesen te bija ietrāpījies tāds diez gan epic sapnītis divos cēlienos.

atceros, ka (sapnī) pamostos no rīta, viss kā parasti. bet Mājbiedrs uzrodas un ielien manā gultā. es visa dusmīga, eju uz vannas istabu, tak tur viss pa ceļam ar ūdeni nolaistīts un kaut kāds čuvaks manā vannā stāv headstandā. eju atpakaļ pie Mājbiedra un mums ir dusmīga saruna. beigās, karoč, izrādās, ka tas čuvaks paliks pie mums līdz 6 pm. tad mēs visi ejam uz bodi un tas čuvaks izrādās neandertālietis. tad kaut kur pazaudēju Mājbiedru. tad vēl tur kaut kas, sazin kas no atmiņas jau pagaisis. un pēkšņi es pērku cigas. sev, bet ne pīpēšanai un drusku pie viena uzspēlēju kārtis ar kasieri. atceros, cik dusmīga biju, ka jātērē milzu nauda par cīgām, kuras es pat negrasos smēķēt.

tad uz mirkli pamodos.

aizmiegot turpinājumā es asiņoju. šķiet, ka no vēdera. un man visu laiku ir šitas te, nu kā datorspēlēs, stati. cik procenti nogurusi, cik procenti asiņo, cik spēka palicis. un mēs trijatā (vot neatceros vairs, kas tieši bija tie pārējie divi, liekas, ka viena bija sieviete un viens bija vīrietis, bet hvz) ejam. pa ielām uz kaut kurieni, pa skvēriem un pāri kaut kādām tramvaju sliedēm. un galvenais ir nenogulties asiņojošam uz zemes tuvumā drains, jo tad izlīdīs dēles un uzreiz uzbruks. un vēl jācenšas nenogulties uz tramvaja sliedēm, jo, prikiņ, tramvajs brauks virsū, jo tramvajam pohujs. bet ik pa laikam ir jānoguļas zemē, kad nogurums sasniedz kaut kādu procentu. un es tik bleeding un bleeding un kaut kā eju uz priekšu. un nav pat skaidrs, kur jānokļūst, jo nekur jau nav droši.

tad kaut kādā skvērā tā vairs nevarēju saprast, kur iet tālāk, ka pamodos.

Add to Memories Tell A Friend
pa nakti sapņoju, ka runāju ar AFP par Anna Calvi.

December 7th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
ceturtdienas vakars, you know what it means.

bijām 6 pacienti - francūžu pāris, vēl viena redzēta seja un 2 Anma newbies. viena no newbies bija impressive, viņa tiešām bija impressive, cik nu es tur redzēju. vispār biju ļoti aizņemta būdama pati savā ķermenī. stāvēšana uz vienas kājas joprojām ir diez gan grūti. bet vienā no saāķēšanās pozām es beidzot varu izdarīt vienu lietu, kuru nekā iepriekš nevarēju. jūtos ļ lepna. visā visumā bija lieliski, kā jau parasti. sajutos, ka esmu tomēr progresējusi visur kur. un headstand. oo! headstand. tad, kad Anma atgādināja par daļu svara uz pleciem, izdevās pat diez gan normāli pašai noturēties. wheel gan joprojām nesanāk.

nākamā ceturtdiena būs šī gada pēdējā ceturtdiena pie Anmas. kā jau katru ceturtdienas vakaru, apņemos tomēr mājās vēl piestrādāt pie visādiem šitiem. it kā man ir tie jōgas video, ar kuriem agrāk niekojos. varētu tos atsākt, bet tie bija pārāk viegli vispār. vai varbūt kādam ir kādi interesanti ieteikumi, kā mājās to lietu pašai padarīt? jo Anma būs prom līdz janvāra vidum. tur taču viss iedzītais progress būs zudis.

December 6th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
biju uz randiņu. bija tik jauki, ka pa pēdējām pāris stundām jau esmu aizmirsusi lielāko daļu no tā visa. nē, bija tik jauki, parunājām, pastaigājām, pasmējāmies. bet nu. nu neko. nav gan arī tā, ka kaut ko baigi gaidīju.

pēc tam aizgāju uz lokālo. tur kaut kāds piepisies čuvaks piepisās. lielākoties viņu ignorēju. atteicos no dzērienu izmaksāšnas. vairākas reizes aizrādīju viņam, ka viņa komplimenti mani garlaiko. bet tad, kad uzzināju, ka viņš sašņaucies, atmetu ar roku un nācu mājās. anyway, bija īsi pirms bāra slēgšanas laika. bārmenis saprata. vispār biju gribējusi patērgāt ar bārmeni. nē, ne flirtēt vai ko. bet vienkārši tā, papļāpāt par bāra lietām.

pēc pusotras nedēļas man nogriezīs krāsotos matus.

December 3rd, 2017

Add to Memories Tell A Friend
pirms dodos uz lokālo barčiku noslēgt burvīgu weekendu, kurš pavadīts mainly nestrādājot, gribu padalīties ar vienu pārdomu sakarā ar to pārvākšanos.

man būs jāmācās ikdiena no jauna. kur ko vislabāk pirkt, kur iet dzert, kur vislabākie veggie produkti, kur vegānnīcas. jaunas klaiņojamās takas. kā kur nokļūt. kā strādā pasts. jauna banka. jauna dzīvesvieta.

un tas nedaudz gan satrauc, gan arī pacilā, gan mazliet tomēr raizē.

December 2nd, 2017

Add to Memories Tell A Friend
ha! man bija satraukums par to, ka šodien bija jāiet uz branču. viena puspazīstama sieviete uzaicināja ar viņu un vēl dažām viņas paziņām. kaut kā neapdomīgi piekritu. šorīt satraucos dikti par to, ka esmu branču ņūbis un visi par mani ņirgāsies. uzvilku daļēji pieklājīgas drēbes un kurpes un devos. bet, kad jau biju vilcienā un nobraukusi divas pieturas, tā puspazīstamā sieviete atcēla visu pasākumu. uff, yes. so much win. uzreiz sajutos atvieglota un devos pastaigā atpakaļ māju virzienā. iegāju posh bodē un sapirkos visādus posh huiņēdienus un mazliet alkohola.

tagad sēžu un domāju, laikam jāuzēd vienkārši brokastis un varētu parosīties tepat pa mājām.

tā lūk, es un brunch don't mix. apparently.

December 1st, 2017

Add to Memories Tell A Friend
ir ceturtdienas vakars. Win ir uzlicis savu apdeitu. parunāsim par aštangu.

tātad šodien atkal biju vienīgais pacients. kad Anma man to paziņoja, nekā nevarēju noslēpt, ka vspār man patīk. hehe. tad nu. uhtī.
mums ir tāda kā aštangas rutīna, kurai mēs ejam cauri divatā. man liekas, ka tāpēc, ka viņa tad redz manu progresu, ka es arvien vairāk no tā varu. šo to bez bloka, šo to ar papildus twistu. ļoti grūti joprojām ir stāvēt uz vienas kājas, tāpat vēl pāris pozas ir grūtāk, jo nu, ļodzos. jā, zinu, zinu, jākačā rokas, jākačā core. apņemos pa mājām pakačāties uz nākamo.
anyway. nodzinos atkal pamatīgi. Anma katru reizi man uzliek kādai no pozām grūtāku versiju. un es katru reizi esmu totālā šokā, ka kaut kā pat sanāk izdarīt. šur tur nesapratu ķermeņa loģistiku. šur tur Anma drusku sapinās. bet tempo bija labs un tiešām, tiešām atkal bija tā Pareizā sajūta par to, ka esi te un tagad savā ķermenī.
nu un, neizbēgamais headstand. kad braucu uz, domāju par to, ka šodien netaisīšu, bet, tā kā biju vienīgā, tad bija jātaisa. pamēģināju pirmoreiz un it kā pat kaut kā noturējos uz brīdi, bet pirksti. pirksti fucking slīd. noslaucīju dvielī. arī bija tā so, so. Anma iedeva savu hand sanitizer, moš tas palīdz. uz mirkli tiešām palīdzēja. joprojām nevaru pati uzcelt kājas, bet nu jau stabilāk turos, kad esmu taisni. Anma teica, ka milzīgs progress esot. pilnīgi sasarku, ko gan noteikti zem nodzīšanās sakarsuma nevarēja redzēt. bet nu, fuck, this is the thing.

btw, Ras, jā, viņa uz baltajiem un klusajiem pa Latviju, bet kaut kad došoties uz Miami.

toties atgriezīsies janvāra vidū uz Lielmiestu tai pat datumā, kad es no festivāla. ļ la. vienīgais, ka uz to balto un kluso laiku vajadzēs kaut kā pa mājām vairāk pamēģnāt pašai padarboties. jo jau divu nedēļu laikā drusku zaudēju formu, pa tām visām nedēļām tak stulbs var palikt.

November 29th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
šovakar sēžu un domāju par to, cik liela ir pasaule. cik gara ir dzīve. cik daudzās vietās es varētu pagūt padzīvot.. jo nu, to cilvēku izslavēto "māju" nekad nav bijis, necik.

November 27th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
parunājot ar Skaisto kaut kā attapos, ka tiešām. tiešām jāsāk jau kaut kā organizēties un plānot tā vākšanās prom no uk. jo nu, tas tev nav aizbraukt uz pāris nedēļām patusēt. tur tik daudz visa kā risināma. tik daudz jautājumu. tik daudz pārdomu. finanses, darbi, kaķis, mantas...

vēl ir jāatrisina arī jautājums par to, uz kurieni tad vākties. sajūtu ziņā plāns A it kā ir Spānija. plāns A.1 - Madride, A.2 - Malaga. bet ir arī plāni B un C. un tie plāni ir numurēti pat nevis sākot ar gribētāko, bet drīzāk tādā kā hronoloģiskā secībā par to, kad šīs idejas radās. protams, var pārvākties uz Madridi un, kad tur apnīkst, pārvākties kaut kur citur. nav jau tā, ka tas tagad uz forever būs. bet nu, pārvākties uz citu valsti, pamest iekārtoto dzīvi, tas ir strjomīgi. bailes ir stindzinošas brīžiem. tomēr, vēlme ir lielāka par tām. un, ja gribas tā puslīdz sekjūri, tad ir tomēr gan jāatkratās no finansiālajām saistībām šeit, gan jāsakrāj nauda priekš iesākuma tur. un tad jāatceras par tām finansiālajām sasitībām, no kurām nevar atkratīties vēl tuvākos 13 gadus vismaz. uhtī.

sapnī sēdēju saules pielietā fucking parciņā un dzēru to garšīgo Portugāles vīnu.

November 25th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
starp citu, visi cilvēki, kuriem es esmu teikusi, ka audzēju ārā īsto matukrāsu, ka decembrī griezīs nost tos krāsotos. nevienu nesatrauc sirmums. visi uzreiz aizrāda, ka traki īsi mati man būšot. (ok, izņemot tvarju un VZ.) pat Elena to teica, atkārtoja vairākas reizes.

vēl pēdējā laikā I'm faced with tās normality druskas, kas atrodamas manā dzīvē un galvā. tā tīri salīdzinoši ar visādiem cilvēkiem, pēkšņi sajutos, ka tās nebeidzamās un plosošās skumjas un sāpīgā nesaderība ar pasauli, kurā dzīvoju, ir tik normālas. bet varbūt tiešām tās ripas, ko riju ik rītu, notur mani tomēr kaut kādā sakarīgumā. pie kaut kāda saprāta. un tā ir visdīvainākā doma ever.

also, visu dienu gaidīju, kad beidzot tikšu pie strādāšanas. ap septiņiem vakarā (7pm) beidzot tiku pie. tagad iešu meklēt, vai kaut kur nav aizķērusies kaut kāda pudele vīna. gribas tieši vīnu.

November 23rd, 2017

Add to Memories Tell A Friend
ceturtdienas vakara Anmas jōgas apskats. es zinu, jūs jau nevarējāt sagaidīt.

šodien bija tas francūžu pāris un kaut kāda vēl viena zaja. es divas nedēļas nebiju bijusi un darbs mani ir nomocījis, bet es turējos, cik varēju.
tree pose man nepadevās necik. pāris balansa pozas arī nu tā, ļodzīgi. bet es savācos. ļodzījos, ļodzījos, bet nu kaut kā. gandrīz visu varēju izdarīt. tempo bija lēns, jo nu - vairāk cilvēku. bet toties pozas bija vairākas visādas, ko nekad iepriekš nebiju darījusi. uhti. tieši tas, ko man vajadzēja. pilnīgi tas. atslēgties no visas pasaules un būt savā ķermenī.
visādi lieliski bija. kaut kur pa vidu beidzot sapratu, ko domāju par to, ko visu esmu (negribīgi) uzņēmusies. bet nu, Watson quote ("It is what it is") un tā tiešām arī šobrīd ir.
bet tad bija jātaisa tiltiņš un pēcāk vispār uz galvas jāstājas. secinājums ir tāds, ka man ir ļoti vārgas rokas. to vajadzētu kaut kā uzkačāt. kājas visu ko var, rokas - ne tik ļoti. stāvot uz galvas bija bail, bet vairs ne tik ļoti, kā agrāk. also, pirksti neslīdēja. iespējams tāpēc, ka tempo bija lēnāks nekā tad, kad esam divatā, un biju mazāk nodzinusies. bet nu. uff. jā.
secinājumā - vajag uzkačāt roku un vidukļa muskuļus.

Anma sola vēl 3 ceturtdienu vakarus līdz šitam te, baltā un klusā pārtraukumam.

Add to Memories Tell A Friend
ja godīgi, darbs mani ir nomocījis līdz tam, ka truli skatos darba čatā un nekā nejaudāju vairs reaģēt. nu cik jau vēl. nu kur vēl?

also, gribu jaunas austiņas. aizgāju amazonā un secināju, ka mīļotajam Sennheiser nav īsti tādas, kādas gribētos manā price range. (nopūta) problēma ir tāda, ka es gribu over ear. man tagad ir on ear and it's doing my head in. it's not a pun, it's true. apsveru domu ieviest wireless, bet vai man tiešām pietrūkst devaisu, kuru battery life jāmonitorē? also, kur prikols nopirkt kļovas ausis, kuras klausās saspiestu mūziku? jeb mūsdienās cilvēki māk uztaisīt tā, lai smuki skan?

tik daudz jautājumu, tāds slinkums gūglēt. anyway.

vakarā pie Anmas uz jōgu. varbūt tas beidzot kaut kā ļaus mazliet atslēgties. jo nu, hello, week from hell.
Powered by Sviesta Ciba