Placebo Rush

Where feelings come to die

pasaule griežas

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

View

Navigation

July 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Skatoties uz cilvēku, kurš pārvietojas ar braucošu tabureti, radās pārdomas, ka varbūt cibas festivālu ietvaros uzģenerētās pilnīgi vājprātīgās biznesa idejas nav nemaz tik bezcerīgas. Ja jau kāds ir izlēmis masveidā ražot un acīmredzami successfully notirgot cilvēkiem tādu huiņu, varbūt arī ballītes orgkomitejas idejas varētu veiksmīgi realizēt un padarīt ienesīgas, lai jau minētā orgkomiteja beidzot varētu atļauties nestrādāt.

Also, lasīju te šodien internetus un pavisam nopietni aizdomājos, kādā veidā ar mani kopīgu valodu atrod mani creative friends? I am the socially awkward tech team member and nobody knows what I really do for a living. Bet man ir draugi (kuru man nav, jo man taču nav draugu), kuri visādi nodarbojas ar radīšanu, creative shit un all the things that I don’t really get. Bet kaut kā skaidrā vēl neviens nav palicis.

Add to Memories Tell A Friend
Svētdien vispār bija silti, zilā (using the word ironically) Donava, brokastu salāti bija viens no ļ retajiem ēdieniem, kur man garšoja pilnīgi viss, kas bija uz mana šķīvja. Vīntoniks also risina visādas dzīves situācijas. Tā lēnā garā nošūpojāmies vīntonikos pie upes pa dienu, bija izteikti silti, bet bija arī vējš. Bija tiešām lieliska diena. Un tad vēl picērija, Da Vinči un vispār viss. Vienīgais, ka slovāki īsti nemāk vīntonikus, bet vismaz māk atnest sastāvdaļas konstruktoram. Šis paliks atmiņā kā viens izdevies piecpadsmitais jūlijs.

Par vakardienu gan grūti pateikt kaut ko. Tur jā-hmm ahtungi.

Šodien atpakaļ darbos.
kaķ: ja viņi tur visi ir nomiruši, tad kāds varētu atmirt uz piecām minūtēm, lai ierakstītu čatā, ka visi nomiruši.
VZ: nu jā, būtu tikai pieklājīgi.
kaķ: citādi es te gaidu ziņas, bet neviens ar mani nerunā.

Bet nu izrādās, ka visi-visi nav nomiruši. Nāksies turpināt šito strādāšanu. *nopūšas*

Ak jā. Un laikam mēs ar Marlīni esam bound to talk at least once a year, on our birthday. It’s the nice thing to do. (VZ gan valīdi pajautāja: since when do you do those? Bet saprotiet paši.. )

*nogurst*

July 15th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Runājot par šito, man galvā jau ir tik daudz ideju par to, ka jāiemēģina dažādi tualetes papīri, dažādas tīšanas tehnikas. Tur vienkārši tik daudz aizraujošu variables, ar kuriem operēt.

Citās ziņās, Bratislava ir kaut kas dīvains. It kā nosmējāmies, ka bija arī snowstorm, bet ir tik karsts, ka tas pārvērtās lietū. Citādi bija tiešām jauki laikapstākļi. Sēdējām ārā Da Vinci barčikā un līdz kādiem vienpadsmitiem bija omulīgi indeed. Nosmējāmies. Tad iegājām tomēr iekšā, tur pīpmaņistabā. Bāra zaja, kura tiešām bija ļ jauka, bet ātri vien izrādījās, ka drusku pushover, jo ļāva visādiem random cilvēkiem izvēlēties mūziku. Tas kaut kā nepriecēja. Aizgājām uz otru fav barčiku, a tur bija kaut kāda super skaļa un super sadzērusies kompānija un atkal kaut kāds idiotisks čuvaks pie mūzikas. Bāra zaja uz to čuvaku vienbrīd pat sakliedza, bet tas īsti nesasniedza dzirdīgas ausis. How could it, mūzika bija ne tikai slikta, bet arī skaļa. Noskurinājāmies un tomēr padevāmies un gājām prom. Runājām, ka Brno bāra zaja gan neko tādu nepieļautu, sen būtu kārtībiņu ieviesusi.

Ā, vēl mēs, izrādās, nedaudz nokavējām lokālo praidu, kas bija noticis vakar.

Bet nu. Šodien ir šodiena. Es tā īsti nezinu, what to make of it. Bet vakarā gan jau aizies uz lielisko picēriju.

July 12th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
šodien paskatījos fudbola spēles gaitas bbc lapā, lai zinātu, vai ir droši iet uz barčiku. kad kļuva skaidrs, ka EN zaudēs, spēle šas beigsies, sataisījos un aizgāju. tur visi bija saskumuši. bet man kaut kā izdevās izvilkt Rāžu no tās nelaimītes. uzjautrojāmies. tad atnāca viņa best friend. tad mums ar Rāžu nācās viņam paskaidrot, ka nē, mēs neesam pāris. nu kāpēc man visu laiku jāskaidro, ka es ar kaut kādiem cilvēkiem neesmu pāris? anyway. ļ labi iesmēlām, pajautrojāmies. čuvaks teica Balkan countries instead of Baltic countries. tad nokaunējās un pavadīja atlikušās 20 minūtes man atvainojoties par to, ka sadzēries esot. un nevarot būt, ka darbā visi uzskata, ka man ir attitude un es grumpy. bet nu citādi jestrs jaunēklis.

bet labā vakara daļa bija, kad gandrīz visi aizgāja prom. tad mēs ar Leo, Džemu un Rāžu visi kārtīgi izbičojāmies par citiem barčika šitiem te. atlaidām norm. tur gāja tiešām viss ļ manā gaumē. lai vai kas, bet šis barčiks ar Džemas maiņām, tas būs laikam tas, kas man visvairāk pietrūks. nav vērts pat mēģināt atstāstīt, you had to be here. lai cik nogurusi es nebiju pēc jobanas dienas ofisā, esmu ļ apm, ka tomēr aizgāju uz barčiku.

pēc tam Džema mani atveda ar savu auto mājās. arī ļ apm. jo tas, kādā stadijā cilvēki sevi nodzēra šovakar, būtu bijis nedaudz strjomīgi iet mājās vienai. bet ne tik strjomīgi, cik būtu bijis, ja EN būtu uzvarējuši, ja kas. jobans futbols.

jebkurā gadījumā. iedzeram vēl? labi, ka man mājās vienmēr kaut kāds alkohols atrodas.

July 11th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man liekas, ka Priekšnieks gribēja to one to one mītingu ar mani, lai pats pabičotos, jo ar mani var lieliski izbičoties. tad nu visādi parunājām par to, kā darbā īsti ir. un manas milzu dusmas uz darbavietu pēkšņi aprima. mēs izrunājām mūsu priekšniekus, mūsu bijušo priekšnieku, mūsu devus. iestādīju viņam galvu atpakaļ kaut kādā reālistiskākā mindset pusstundas laikā. beigās likās, ka viņš bija totāli atvieglots. un man arī uzreiz mierīgāk, kad kakbe zinu, kur viņam prāts.

kaķis toties man laikam piedos vizīti pie veta tad, kad jau būs jādodas atkal pie veta.

July 7th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Visu laiku pie jogas apskatiem aizmirstu piebilst, ka mana joga notiek skolā. Jā, actual kinderu spīdzinātuvē pa vakariem.
Uz nodarbību telpu jāiet cauri kafetērijai. Kafetērijā uz durvīm, kad iet tajā iekšā, ir uzlīmēta lapa ar tekstu: “no food or drink allowed”.
Nodarbību telpā ir projektors. Uz projektora ir uzlīme, ka nedrīkst pakārties uz projektora.

Add to Memories Tell A Friend
es savā dzīvē satieku reizēm tiešām fantastiskus cilvēkus. fantastiskus, iejūtīgus un labus savā būtībā.
bet man tā īsti vairs nav kauns, ka es tāda neesmu.
tāpēc varu tikai priecāties, ka šie cilvēki bija doti uz to laiku.
pat, ja beidzot pienācis tas brīdis, kad sāp.

citās ziņās, drīz būšot 30 grādi pēc celsija ārā. like, in a couple of hours. paslaistīšos un iziešu pastaigāt. jo jāizmanto iespēja, ka varu iziet no mājas pa dienu properly. Lielmiesta Praidu gan laikam šogad izlaidīšu, jo nu, šitādā karstumā pa pūļiem varētu nebūt pārāk jestri.

ā, vēl. Marlīne uzzināja, ka es mūsu dz d nebūšu Lielmiestā un vairs neraksta. hehe. vismaz šī problēma atrisinājusies.
bet tas ir highlightojis vienu Relationship Anarchy problēmu. ja nedefinē un nelabelo attiecības, tad reizēm ir grūti saprast ka un kad tās beigušās. nē nu, man ir skaidrs, manā galvā tur viss ir totāli over and out, bet, tā kā mēs "oficiāli" nekas nekad nebijām, tad liekas, ka viņas galvā tur vēl kaut kas no nedefinētā bija palicis. gan jau tagad beidzot viņa būs sapratusi, ka es neskriešu viņai vairs pakaļ, nesēdēšu gaidīdama viņas ziņas, neatmetīšu plānus dēļ viņas.

also, Bratislava, see you soon :)

July 6th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
un uz katru progresu, mazliet regresa.

Marlīne atrakstīja vakar, kā man ejot, un viss. kopš janvāra nebija manīta. es viņu biju pēc garas sarakstes aicinājusi satikties 20. janvārī un ar to viss bija beidzies, radio silence. tad nu savā galvā to farsu beidzot izbeidzu un nomierinājos. bet vakar tomēr atbildēju, ka eju uz jōgu un laikam man viss tomēr ok. no reply. nospriedu, ka zaja pati nesaprata, nahuj man atrakstīja un nolēma neturpināt. kā tad. šodien ir veselas divas ziņas. cilvēkam joprojām bēdu leja ne dzīve, sūdzas tur par visu ko. pa vidu tur pierakstījusi, ka I'm really happy to see your name on my phone. missojot, bļaģ, mani viņa. un, kas trakākais, viņa aicina mani satikties. man tagad ko? jāpietur savā galvā vieta divām dzimšanas dienas depresijām?

Add to Memories Tell A Friend
man ir par vienu kredītsaistību mazāk. tas gan prasīja apmēram 5 minūšu sarunu ar autoatbildētāju, ar kuru es konkrēti sastrīdējos un nonācu iekš loop. bet nu kaut kā izkļuvu un nokļuvu pie dzīva cilvēka parunāties. tagad visa lepna.

vispār tas moving nāk arvien tuvāk. arvien vairāk redzu, cik bezjēdzīgas ir vesela čupa manu mantu. vienbrīd likās, ka esmu izmetusi ārā apmēram visu, kas traucēja un bija lieks. tagad skatos un saprotu, ka no tā, kas palicis, vēl no visa kā var atbrīvoties.

jāatceras otrdien no rīta aizvest kaķi pie veta uz pirmo no abām potēm.

July 5th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
ceturtdienas vakara jōgas apskats sen nebija bijis for obvious reasons. šovakar atkal ir.

nu. jā. Džo mani atcerējās, pat manu vārdu. apsveicinājās, tas viss. sīkums, bet patīkami, protams.
bet jōga. nu. vispirms mēs tur tirinājām kājas pa gaisu daudz un visādi. meh. bet man blakus bija viena zaja, kura ņēma to visu nopietni, to bija jauki redzēt. centos varbūt ne sacensties, bet tomēr salīdzināt, kā mums tur iet. šis tas viņai sanāca labāk, šis tas man, bija interesanti. pēc tam sākās tāda kā staipīšanās, pōzu turēšana. nū. it's not my favourite thing. nē nu, es saprotu, ka kaut kādai šitai pozu turēšanai ir jābūt, tas viss. bet nu, šitas bija drusku bōring. pie tam, man pigeon pozā nenormāli tirpst kāja. un nu jā. nu. tās pōzas nav tik grūtas, lai pilnīgi pārņemtu manu prātu un esību. Anma, I miss you so, so much. also, man ļoti palīdzēja tā Anmas vienmēr skaitīšana līdzi. tas deva kaut kādu to sajūtu, ka 1) tu neesi viens, pamests un vientuļš, 2) tas kaut kad tomēr beigsies.

protams, atkal pietrūka čaturangas. also, bija tikai 3 downwards dogs visā pusotrā stundā.

domāju dziļu domu par proper yoga mat iegādi.

Add to Memories Tell A Friend
vakar biju satikties ar Elenu. normāli izbičojāmies. tiešām tā, ka izsūdzējām visas mūsu jobanas bēdas. viņai tur vispār dzīve sagājusi totālā pizģecā, viss ir objektīvi un subjektīvi nenormāli slikti. nu un man arī vispār bija sakrājies viss kas par darbu. tad nu mēs tā veselīgi izbičojāmies. nosmējāmies par to visu pie viena, jo nu, a ko, raudāt vai? tas tak nepalīdzēs.
pēc tam aizgāju uz lokālo, tur mani MrB un Leo normāli sadzirdīja tā, ka es tikai ap pusnakti gāju mājās (barčika darba laiks ir līdz 11 pm), klausījos Radiohead un dejoju savā nodabā. bet tur nebija Džemas. neko, aizgāju mesendžerī paprasīt viņai, kad ta jānāk sadzert. izrādās, ka viņa strādāšot sestdien. nopūta. nu man besī iet uz barčiku sestdienās, bet nu Džemas dēļ laikam jau nāksies.

vēl es beidzot atradu label, kas paskaidro, kāpēc man nepatīk likt labels uz manām (jebkādām) cilvēkattiecībām. there is this thing called Relationship Anarchy un, izrādās, it's what I like the most.

July 3rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
gribēju uzrakstīt garas pārdomas par to, kā veidojas manas attiecības ar citiem cilvēkiem, īpaši pieminot TrakZ, ar kuru labi tika iemalkots vakar.

tā vietā drusku gribas pabičoties par to, ka visi šodien visur, visi visur skatījās jobanu fudbolu. jā, arī telepurķos tūbiņā. jā, arī tad, ja nebija paņēmuši līdzi austiņas. jā, arī kliedza līdzi. jā, arī tiešā manā tuvumā.

vēl es tāda nananā nogurusi eju pa ielu. pretī nāk čuvaks, kas it kā pagaidām vēl ir legāli. viņam ir baltas in-ear austiņas, kas arī it kā kakbe nav aizliegts, bet nu nosodu vienalga. bet tad tā pavirši skatoties, kas ir mans parastais skatīšanās veids, viņa austiņu vads ir redzams līdz brīdim, kur tas nonāk viņa mutē. izskatās, ka viņš to otru vada galu ir vienkārši norijis. laikam ļ grib ieklausīties sevī.

Add to Memories Tell A Friend
vēl te par to pašu sestdienu. mēs tur redzējām briedi. un, kad iznācām no meža, nokāpām no kalna, kad gājām cauri tiem ciematiem, tad runājām, ka izskatās tā, it kā būtu iestājies pasaules gals, kamēr mēs mežā. visi nomira, bet mēs izdzīvojām, jo nezinājām, ka jāmirst, jo mēs taču jobanā mežā.

also, kad beidzot gājām migt, saruna apmēram tāda
kaķ: bet zini, vispār man tas kalns riebjas...
VZ: man arī
kaķ: .. es gribētu to iznīcināt...
VZ: es arī
kaķ: .. nolīdzināt līdz ar zemi. un uzbūvēt tur jobanu stāvvietu! ... ar trotuāru visapkārt!
VZ: jā, ja viņi tur tur to kalnu dēļ tās mājas kalna galā, es varu pateikt, ka to droši var jaukt nost, tāpat neapdzīvojama.
kaķ: jā! huiņa kaut kāda.
VZ: aha, noteikti, ka pat elektrības tur nav.
kaķ: tur pat jumta nav!
VZ: da tur pat sienas pussabrukušas, kur tur jumtu vispār uzlikt.
kaķ: bet tas jobans kalns...
VZ: vispār, ja viņi norok to kalnu, viņi varētu izmantot to zemi, lai aizbērtu to jobanu bedri.
kaķ: re, kā mēs viņiem visu atrisinājām!
VZ: jā.
kaķ: jāraksta šitiem te, valžiem, ka mēs viņu problēmas esam atrisinājuši. varam taču strukturēti un epastā.
VZ: jā, smuki noformatēt, ka rekur jūsu problēmas, rekur mūsu risinājumi.
kaķ: nu un attachmentā šito te, excel failu ar rēķinu.
VZ: diez ko liels jau nebūs, ja padomā, kādas pašizmaksas šim pārgājienam.

toties svētdienā pamodāmies un aizgājām sarkanās žurkas bāriņā dzert vīntonikus saulītē. sākumā bija neomulīgi pavēsi un pūta. bet tad ieslēdza sauli un aizgājām sēdēt tiešā saulē, tad jau bija varen omulīgi. izpļurkājām ievērojamu daudzumu vīna un jutāmies fuzzy un ļ apm paši ar visu. izrādās, ka Šumperkā nekas nenotiek vecpilsētā, bet tur, uz tās tur ielas, tur ir viss, ko dzīvē vajag. bet nu, ap četriem jau bija jātaisās uz Prāgām atpakaļ. tur mēs, protams, pamanījāmies nostaigāt vēl nepilnus 12 km tīri tā, jo nu, because we can. ievelties SpB bija tiešām tāda kā home sweet home sajūta tomēr.

July 2nd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
cibas festivāla orgkomiteja lepni aizgāja iet sestdien.

ja piektdienā līksmojas līdz astoņiem (8) no rīta, tad sestdienā pieceļas divos (2) dienā un nolemj doties uz mītiem apvīto vietu Šumperk. pie neliela research tiek secināts, ka var braukt ar vilcienu uz Zábřeh na Moravě un iet pa visādām trasēm uz to Šumperk, kaut kādas viesnīcas tur ir, dažas vēl nav sold out. sataisamies un dodamies.

TL;DR 26 km, ļoti daudz ahtungu, ieskaitot kalnu. )

June 29th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
ā, nu šito. dzīve ballīte, protams, ir fantastiski. un domu par to, ka jāiet gulēt pirms četriem (4), drīz vien nomainīja doma par to, ka jāiet gulēt pirms sešiem (6). bet tādā kā empīriskā pieredzē ir noskaidrojies, ka baigā huiņa tāda cenšanās, jo arī aizejot gulēt pirms sešiem nav tā, ka pamosties viss tāds entuziasma pilns un līksms par modinātāja skaņām. huiņa, ne apņemšanās beigās sanāk.

also, darba čatā šodien ielika pollu, ka "there is a fire reported" ar divām opcijām "I'm safe" un "I'm not in the office"
Mattie: are we missing a 3rd option?
kaķ: do you mean "burnt to a crisp"?
Jūha: or "Prefer not to disclose"?
Mattie: "I'm not safe" could be a good option.
Zak: I'm on fire.
kaķ: tbh, if I was "not safe" filling out polls wouldn't be very high on my immediate to do list. but I know, I know, everybody is a critic.
Mattie: of course :D but always quicker to hit a button than keying in 50 characters into a text area and pressing a send button.
Zak: c'mon, there is always time for a selfie.
Powered by Sviesta Ciba