Trash panda

bra, shoe and biscuit

doesn't listen

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

Navigation

September 5th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
as I still feel a bit fucked up, parakstīs kādus burtus, vai :D es zinu, ka es tur visādus stāstus parādā pabeigt vai pat iesākt. bet ziniet? vakar bija fucking amazing diena.

ballītes orgkomiteja vakar iztaisījās kaut kā no mā ārā. aizdevās vispirms uz Novy Smichov šopingcentru pārtraukt manas attiecības ar Vōdafōnu un atdot viņiem piederošos priekšmetus. tur izstāvējāmies rindā tik ilgi, ka uznāca miegs. un tad čuvaks kādas 15 mins pildīja formas un noņēmās visādi komputātōrā. mēs tikmēr runājām par to, ka Soņkas un Āboļis ir apmēram pēdējie telepurķu ražotāji, kam ienācis prātā, ka there is a market for telepurķi, kas nav Milzu. ka ir hūmaņi, kam varētu gribēties tāda izmēra telepurķi, kas ietilpst kabatā un pie vajadzības ir operējams ar vienu roku. es zinu, visi ohujā un es atvainojos, ka tādas jocīgas vēlmītes. ā, also čuvaks tur jau pašā sākumā pajautāja viss tāds, vai mēs ekspektējam, ka šis tagad piedāvās kaut kādus special deals etc? :D nop, nē, thx.
anyway, nu, pēc 30 dienām manas un Vōdafōna attiecības beidzot būs beigušās.

pēc visa tā excitement aizgājām uz Smichov staciju un pēc departures listes apskatīšanas nolēmām aizdoties uz Dobřichovici. tur picērija, ziniet. hehe. norm. aizbraucām, pažūžojām picērijā ar gardu ēdienu un labiem pivčiem. bet nu, sametās vēsi un tas viss. brauks atpakaļ uz Prāgām, vai. izkāpjot stacijā nevar saprast, vai doties atpakaļ uz mūsu kalnu, vai uz Brāļiem. VZ paziņo, ka vispār viņam uz tualeti vajag. tiek pieņemts lēmums aiziet uz Brāļiem atrisināt steidzamos jautājumus un pie pivča izlemt tālāko plānu bez nevajadzīga urgency. izklausās norm, vane?

nu, ja neskaita to brīdi, kurā ejam gar kaut kādu jocīgu barčiku, par kura gaismām vienmēr garāmejot feispalmots un tā, a tur.. prikiņ! Jana! obļa visi ohujā. vispār visi. Jana, protams, ka mūs ievelk šajā barčikā, jo viņa tur tagad, izrādās, strādā. nēnu. ok. :D proč ne!

es nezināju, cik ļ, ļ, ļ man bija pietrūcis sēdēt tukšā barčikā un tērgāt ar VZ un Janu. es pat actually pārkāpu sev pāri un izdevu skaņas čehiski. ziniet, tas ir visgrūtākais, teikt lietas valodā, kuru sūdīgi pārvaldi un apzinies, ka tas, ko tu tagad teiksi, visticamāk būs kaut daļēji gramatiski nepareizi. tas ir drausmīgs bloks smadzenē. bet vakar nolēmu to get over my fucking pride un censties runāt ar Janu. izrādās, ka es māku vairāk čehiski nekā man likās. protams, ka kļūdu bija dahuja un reizēm bija kāds vārds jāprasa VZ, vai pat gūgltransleitam. bet pohuj. es actually patērgāju ar Janu un VZ čehiski. un it was good. yes.

also, ja jums liekas, ka tas ir jocīgi satikt uz ielas Janu during viņas smoking break un tikt ierautam jaunā barčikā, kurš par laimi šovakar ir tukšs? you ain't know shit. jo vakar neesot bijis tukšs vis! vakar barčikā bijuši dahuja cilvēki. nu un putns. un I don't mean Mike Bird, no. like actual putns. tusējis pa bāra leti un tas viss. konkrēti bijis atnācis uzballēt. Jana gan piezīmēja, ka neesot nopircis nevienu dzērienu, kas gan ir nepieklājīgi samērā imo.

life is one laughs, one cries, life changes all the time. un šodienas pohiņa man rada samērā apm emocijas, jo es zinu, cik kļova bija tas viss, kas izraisīja said pohiņu.

August 31st, 2021

Add to Memories Tell A Friend
ziniet ko. nosvinēsim šo dienu uzrakstot burtus cibā, vai!

par kaut kādu dzīves apdeitu varu teikt, ka nekas nav mainījies - pasaule ir besīga un tupeļu ražotāji ir idioti. bet davaj es paturpināšu kaut ko iesāktu darakstīt. liekas daudz jestrāk un iedvesmojošāk nekā atrast papēžtupeles, kas man patiktu no skata, bet vienlaicīgi liktos, ka es tajās varēšu paiet un man nenomirs kājas. also, ne sandales **drūmi paskatās pa logu ārā** anyway, spēj tikai izvēlēties, kuru no iesāktajiem stāstiem aprakstīt. šķiet, ka nejūtos gatava iejusties un rakstīt par actual iešanu iet, varētu tad to Hlinsko pastāstīt.

pārlasījusi savu iepriekšējo postu (skatīt te), jūtos puslīdz atcerējusies, kā tur bija. cerams, ka rakstīšanas procesā atcerēšos as it went on.

tātad, ballītes orgkomiteja iesoļo pilsētā un noskumst. mēs atrodamies kaut kādā vienā nomalē ar lokālo rajona nosaukumu Blatno, bet mūsu paliktuve ir pavisam citā nekurienes nomalē named Kouty. un, kas ir vispār daudz kaitinošāk par to, ka paliktuve ir nomalē nevis centrā, kā bija solīts (yes I know, I should have fact checked the location of, nevis paļauties uz bukingkoma vague measurements), bet drīzāk tas, ka no current location nomales uz destination nomali nevar, bļaķ, aiziet pa taisno. ir jāiet ar norm līkumu caur centriem. my efficiency obsessed brain does not approve of such shit. bet nu, ziniet kā, nav jau tā, ka tāpēc uzreiz maģiski varēs tā nedarīt. **nopūšas, iet** vane :D

pa ceļam pamanam kaut kādu standalone māju, kas ir kaut kāds bowling barčiks. tur visi sagājuši pļurkāt un ņammāt, cik var redzēt no āras. pohuj, feispalms, ejam. vispār varu tikai atviegloti uzelpot, ka miesta ietvaros, lai tiktu pāri upītei, bļaķ, Chrudimka var tomēr pielietot tādu jauku man made construction kā tilts. te es jums gribu liriski atkāpties un atzīties, kas ir The Def of Tilts according to ballītes orgkomiteja. tātad Tilts. saprotiet, tas nav viegli skaitīt, cik tiltiem mēs pārejam pāri iešanā iet, ja nav līdz galam skaidrs, kas skaitās un, kas tomēr neskaitās tilts. problemātika ir nu, obvioza. jo tiltam ir jāiet pāri kaut kam, vane. bet cik ļoti tas plays a role? un trīs baļķi - nu ahujeļi, tas nav tilts. I can assure you, it does not feel like tilts. margas - are those mandatory? bet nu, ballītes orgkomiteja ir apņēmīgi un uz rezultātu orientēti. need to define this shit once and for all. tātad.
Tilts, noun, apzīmē man made construction, kas iet pāri kaut kam, be it upe / iela / bedre / whatever, bet ir nu tiešām actual inženiertehnisks objekts, actually plānots un būvēts. also, a self contained construction, it could theoretically be just lifted up and removed from the terrain. tilta ceļa segums not relevant. un atšķirība starp tiltu un tuneli ir tieši tajā, ka tunelis ir somewhat integrated in the terrain, tur ir izrakts cauri, bet tilts ir tilts ir tilts neatkarīgi no.

lūk. pārejam tātad pāri tam jobanam tiltam. un aizsoļojam uz kaut ko, kas relatīvi izskatās pēc centriem, bet nu nevar būt, ahujeļi. anyway, ies atpakaļ pāri citam tiltam, lai dotos jau uz to jobanu paliktuvi, ka vissnelabs. viss tur hihihhaha, atkal jākāpj, bļaķ, kalnā, slimi visi. un tad kartes saka, ka jānogriežas. nuok. izvēlē starp nogriezties un iet kalnā, es kakbe parasti atbalstīt izvēli nogriezties. bet vispār, izrādās, ka tas ir kaut kāds totāls the fuck. tur jāiet līkumi līkumu pēc. kas ir šim miestam, ka nevar tupa uzbūvēt ceļu no - uz. visam jābūt kaut kādiem nesaprotamiem un bezjēdzīgiem līkumiem un nekur nevar tā norm ņemt un aiziet. besī ārā. anyway. nogriežamies un sanāk atkal kāpt lejā. un principā, manuprāt, bezmaz iziet ārā no pilsētas atkal. the fuck? neko. ok. ejam. tur kaut kādas nesaprotamas būves, citas paliktuves, kaut kādi western stila wtf-i. atceros sevi esam nogurušu, izbesījušos un samocītu nīgrojamies par vispār visu. līdz, protams, es ieraudzīju paliktuves ēku. tie fucking idioti ir atraduši stāvāko mazkalnu rajonā un lepni uzbūvējuši fakin paliktuvi pašā tās huiņas galā. viņiem savus pacientus vispār nav žēl?? Vispār? Necik? besī. un tad vēl tur reception nevar atrast. iegājām restorānā un es apsēdos nomirt pie bāra letes. tikmēr tur pie kases aparāta grozās 3 zajas un kaut ko casual af čato un lēni baksta kaut kādus darbus un kaut ko tur. visiem uz mums pohuj. tas arī nepalīdzēja visam global besim. bet nu, eventually jau arī mums tika uzmanībiņa, istabas atslēgas un vague norādes, kur iet.

kā tur bija actual paliktuvē, to es tā īsti nez kāpēc vairs neatceros. vai nu bija tik cringe, ka smadzene izbloķējusi, vai tik neitrāli, ka nav nekā, ko actually baigi atcerēties. atceros, ka gaiteņi un trepes bija kaut kā dīvaini. bet nu neko. apliesies ar ūdeni un ies meklēt barčiku. ziniet. tur Hlinsko viņi ņēmuši un nahuj uzrakuši savu vecpilsētu :D liela daļa barčiku ir vispār closed down. citus vispār nevar nekā nahuj atrast. tur mistika un bedres, vot, kas tur. un not the alluring mistika either. no. huiņa. bet nu, kaut kad jau visi padodas un sāk proper skatīt gūgleskartes. atradām vispār pat kaut kādu steak house un nolēmām, ka miests ir tik nekurienīgs, ka gan jau varam atļauties viņu cenas. par laimi tur bija arī cits, sakarīgāks ēdiens arī. un pivcis norm. kas vainas! also, bija arī outside area, kur sākumā norm izsēdējāmies, līdz palika auksti un turpinājām sēdēšanu iekšā. piezīmēšu, ka lēmums iet sēdēt iekšā kaut kā nejauši vispār sakrita ar īsu brīdi pirms aptekšņi novāca un aizvēra ciet āru anyway. so, that was good timing.

klau, mēs tur Hlinsko pēc tam atradām to sportsbāru, kur bija čība pie sienas un guļošs čuvaks pie bāra?

UPD.:
saņēmu ziņu no VZ: Man tikai gribas piepisties pie tilta def, jo tās def galvenais skaistums bija iziešana no pretējā. Ka pohuj, pāri kam, kā un kāpēc un no kā viņš ir būvēts, svarīgi ir tikai tas, lai viņu var nojaukt nerokot zemi! :D
Un jā, meklējot telepurķī Hlinsko – atrodas pikča ar čību :D La barčiks bija vispār **uznostaļģē**

July 18th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
Random reportāžas no weekenda, kas nevienam neko neizsaka, sērijā, nevaru atturēties no:

Teplicē ir kubāņu ēstuve / barčiks, kas ir krustojums starp SpB un Brāļiem, ja neskaita to ēdiena daļu. Un viņiem ir pati, pati labākā SpB feature - tur pie bāra ir tieši tādi beņķi kā SpB bija! Es biju fucking aizmirsusi, ka sēdēt barčikā var būt actually fiziski ĒRTI! Jajebu, laime, apm ņurd un vispār uhtis! Also, Gambrinus :)

kad es lecu kājās, lai iegrozītu beņķi savā mīļotajā pozīcijā, kā var ērti sēdēt un atbalstīt kājas, VZ arī pieleca, ka SpB beņķi un arī secināja, ka ā, tāpēc tik ērti!

Un hipsternīcā dod flat white ar sojas dzērienu. Will come again.

July 10th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
ak sapņu pilsēta Tābora, ak sapņu pilsēta Tābora. it's an end of an era priekš sapņu pilsētas Tāboras.
nav jau tā, ka nekad tur vairs nebrauks. nav jau tā, ka neatradīs citus barčikus un jaunas lietas, ko darīt. bet samērā tomēr an end of this particular era. bet sāksim šo stāstu no sākuma, vai?

bija tāds ahtungs, ka man mūsu te cibiņas Tvarja uzzīmējās čatos pirms mēneša or so, ka tak būšot Tāborās. ņē, šoreiz nebraukšot Prāgās, būšot Chebā un Tāborās, lai ballītes orgkomiteja nobraucot TvarjHotajus skatīt Tāborās. ballītes orgkomiteja tādi drusku neizpratnē, bet nu, laika vēl daudz, kaut kad citad izlems. tikmēr kaut kur pa vidam lieliskā grupa Květy izsludina, ka tieši tad būs Tāborās. visi saberzē roķeles un lēmums pieņēmies pats. izdodas noskōrot kaķīšu paliktuvi (es tā saprotu, ka par to ir kaut kāda neskaidrībiņa - kaķīšu paliktuve saucas kaķīšu paliktuve, jo tā saucas Apartmány u Koček un tur ir nīgri kaķīši, kas vazājas pa terasi un tā), kas ir maziņš brīnumiņš. bettē, te ir neliels prikols. so, visiem bij doma, ka aizlaidīs trešdienā un ceturtdien atpakaļ uz Prāgām. darbi n' shit y'know, bet kaķīšu paliktuve bukojas uz 2 nights as a minimum. neko, visi nopūšas, būs divas naktis tad, I guess.

vlakā uz Tāboru nenotika tā īsti pilnīgi nekas reportēšanas vērts. kas arī vispār ir aizdomīgs brīnumiņš. ja neskaita to, ka viņi ceļ jaunu staciju Prāgās. vlak staciju, protams. tur pat šiltītes ar nosaukumu vēl nav. bet vlak viss tāds sabremzējas. VZ: jā nu, ka jau stacija, tad apstāties vai? **nopūšas** it did. fucking vlak, nesaprot VZ sarkasmu, ņem un paklausīgi piestāj. bet nu. citādi viss mierīgi, vane.

iečekojamies kaķīšos un ies tagad uz galveno laukumu mēģināt paspēt uzēst pirms giga. kaut kā viss visur bija aizsēdēts, pat aizgājām uz Kozlovnu, bet arī tur bija pilns. due to time and hunger pressure piesēdām Zelta Lauvas barčikā. tīri tā, lai ēstu negaršīgu picu, dzertu negaršīgu pivci un klausītos kā Květy dara soundchek. īstenībā, for personal reasons, es nezinu kā garšoja pica, bet es zinu, ka uz VZ picas bija olīva, bet uz manējās nē. neko, tur pievienojas Tvarja, arī iedzert negaršīgu pivci, tikai mazākā tilpumā.

Květy gigs ir galvenā laukuma bezmaz vidū. viens no tiem Stanek pasākumiem. un savā ziņā konceptuāli tas ir līdzīgs tam festam psihenē, kur kaut kad biju. tas ir pasākums ģimenēm ar bērniem un suņiem (un spainīti zupas, kā tur vienai zajai), kas nāk ar paladziņiem, piesēž un tērgā. vispār tas viss ir, lai varētu patērgāt ar draugiem no otras kalna puses, kas sen nav satikti (jo kurš grib kāpt tai kalnā??), dzīvās mūzikas fōnā. pie tam, Květy (kā zinādami, vai :D) izlēma šoreiz spēlēt nevis savas dziesmas, bet tur kaut kāda beigta čuvaka grupas kaverus savos īpašajos aranžējumos (lololol). nē nu ok. Star bija viss tāds sajuties rokeris un izskatījās, ka samērā pašam pat jestri liekas. vismaz uz vienu vakaru :D Mileniālis sita bungas, jo buņģierim laikam nepatīk šis projekts un negribēja nākt uz darbu. nespēju pārmest. for (my) personal reasons, stāvējām vairāk pūļa aizmugurē nevis vidū vai priekšā. bet nu, cik manīju tur Star izdarīšanos, drusku vīlos cilvēkā :D neko, nav mana problēma anyway. izfeispalmojušies, izeyerollojušies, paskatījušies uz wtf cilvēkiem, spainīti zupas un tā, kaut kur pie beigām nolēmām iet meklēt Hotaju, kurš allegedly atrodas Cool Barā.

es izstāstīt nevaru, cik ļ uzsila iekšas patīkamībā, kad apteksnis ballītes orgkomiteju atpazina uzreiz un sveica un nopriecājās un tāds viss. tas tomēr ir tāds warm and fuzzy feeling. aw.

July 4th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
bet ko nu tur par šito. parunāsim par to, kā es uzsāku savu 10 dienu atvaļinājumu, vai? vakardiena.

for context, 5. un 6. jūlijs ir public holidays šajā valstī. un ballītes orgkomiteja atrada sevi situācijā, kurā aiziet var viskautkur, bettttēēēē, nav kur palikt :D visi ohujā, protams, kā mums vispār izdevās noskōrot kaķīšu paliktuvi Tāborā uz 7. un 8. jūliju. bet nu, ne par to ir stāsts. ā, VZ reportēja, ka pat paliktuve Černošicē, kuras daily rate parasti ir bijis lētāks nekā mans īres dzīvokļa rate, grib 1500 czk par nakti. ahujeļi? :D anyway.

tad nu, tiek nolemts, ka pohuj paliktuves. atradīs veidu kā aiziet uz Srbsko miestu, jo tur ir barčiks pie upes, kas ir tīri nice un no turienes var ērti ar vlak tikt atpakaļ uz Prāgām. no 3 versijām, visi izvēlas trasi V2. ok. izkasamies no mā, paspējam uz vlak 14:46 no Smichov un nu tik brauks uz Nučice iet iet. izkāpjam no vlak un ejam. sākumā ir neliels confusion, kā jau parasti, kad jātiek ārā no miesta. bet neko. soļojam un izsoļojam no miestiem, sākums anyway ir pa ielu. un tad jāiet nost no ielas pa zemes ceļu.

zemes ceļš ir.. nu. sauksim to par obvious lokālo pastaigu ceļu. ir samērā dubļains šobrīd, protams, bet nothing too bad to start with. kaut kādi ļauži, kaut kas, bet nu norm. pa priekšu iet kaut kāda famīlija, divas pieaugušo zajas, pre-teen kinders un jauna kinderzaja. pieaugušās zajas savā starpā runājas, kinders kaut ko lēkā apkārt un kinderzaja vienkārši iet visiem pa priekšu un nepievērš pārējiem uzmanību. ballītes orgkomiteja apdzen pieaugušo zajas un kinderu. un soļo tālāk. kinderzaja turpina būt mums priekšā. un kaut kā nezinu, kinderzaja arī sāk iet ātrāk un turpina būt apmēram vienā ātrumā ar mums. so, visu laiku turas norm mums priekšā. un nevienā brīdī neatskatās. mēs visi tā konkrēti attālinamies no pārējiem. sākas kaut kāds vairāk tāds kā dubļārijs un peļķu slaloms. ar VZ ik pa brīdim saskatamies un klusu ņirdzam. nevienam negribas neko teikt, jo incē ziniet kas? cik ilgi kinderzajai paies, kamēr viņai pieleks, ka tie soļotāji aiz viņas, nav the fam, bet gan kaut kādi svešinieki. bet kinderzaja neliekas ne traucēties. lulled in the sense of security by our footsteps behind her laipo pa dubļāriju starp peļķēm etc un pat neiedomājas atskatīties, kā tur pārējiem iet ar peļķu slalomu. viņa nepamana arī kluso, bet tomēr kilometrāžas un laika skaitītāja announcement no VZ kabatas. nop. kaut kādā brīdī mēs atskatamies un viņas sabiedrotos jau vairs nevar redzēt, tie ir pārāk iepalikuši tur jau. neko, visi soļojam, laipojam un peļķu slalomējam. ko tur daudz :D

kaut kādā brīdī priekšā gan ir milzu peļķes, kurām tā īsti un līdz galam nevar izlaipot cauri. jo tur ir tāds normāls bezmaz dīķis. kinderzaja piebremzē un nolemj beidzot atskatīties. un cenšas izlikties, ka viss norm, pasveicina mūs un nostājas ceļa malā, gaidīt tos savus līdzgājējus tomēr. ballītes orgkomiteja ķiķēdami iet tālāk. a par to mega peļķi. well, paveicās, ka tur jau bija kāds iestaigājis kaut kādu aptuveno iespēju apiet to peļķi pa lauku, pa krūmu robežas otru pusi. un tikt atpakaļ uz ceļa. well, tur bija iestaigāts otrā virzienā, bet that's not the point anyway. dubļārijs be dubļārijs un tas tikai turpinās. vēl kaut kur sanāk iet ne pa ceļu, lai apietu milzu peļķes.

kaut kādā brīdī šis zemes ceļš ieved mūs v lese un te sākas Tas Kāpiens Lejā, no kura es baidījos. **nopūšas** little did I know. nē nu, kāpiens lejā bija samērā interesants un exciting arī. ne pārāk stāvs, bet nesauktu arī par lēzenu, ne tuvu. tur sanāk gan pa šauru taciņu, gan cauri krūmiem, pa saknēm un milzu zāli un vēl visādi. uz leju, uz leju, uz leju. sanāk tā jocīgi nolēkāties, notipināties. diez gan izklaidējošs terrain, tur tā un šitā. norm izklaidējoši, apm. nebija no kā baidīties vispār!

nolēkājāmies lejā uz Nenačovice un tagad ies pa sarkano trasi. drusku pa ielu un tad jau atpakaļ v lese. nē nu, les kā jau les, vane. taka, upīte, tas viss. nananā. sanāk bik pabristies, bet viss norm. un tad ir sarkanā bultiņa. ja jūs esat lasījuši manus citus postus, mana attieksme pret bultiņām, kas norāda, ka tagad ir jākāpj upē, ir samērā .. noraidoša :D I know, surprising, isn't it. bet nu, tāda es negatīva, I guess. VZ nav sevišķi pozitīvāks, mind. visi it kā apņirdzas un tad ierauga to. un visu defaultā noraidošā attieksme kļūst par ļ, ļ konkrētu un tārgetētu NO. tātad, bultiņa rāda, ka tagad ceļiniekam būtu jāšķērso upīte pa vienu (1!) baļķi (bez balstiem, kur pieturēties) un the cherry on top ir momentā attapties nātrārijā. mans komentārs par šādu skatu bija, ka šogad (atkal) nātru raža ir padevusies izteikti lush. tur tās nātres ir apmēram manu plecu augstumā (un actual garums nav svarīgi, svarīgi ir potenciālo ciešanu apjoms). ballītes orgkomiteja tā īsti neizsver iespēju darīt šādi. paskatās mapy.cz un secina, ka ir kaut kādas takas, ir vēl kaut kāda šķērsotuve tur uz priekšu, moš tur labāk. ies tagad pa traktoru izārdītu dubļu taku meklēt vieglākos ceļus.

tagad es noguru un turpināšu šito te kaut kad citdien, ok. also, drīz atkal jāiet ārā anyway.

Add to Memories Tell A Friend
tikt uz tādu nekurieni kā Sobíňov ar vlakiem ir mazliet kaitinoši. jo ir jāsēž Brno vlakā (un visi taču zina, ka Brno līnijas vlaki vienmēr ir kaut kādi veci un wtf) ilgi un dikti un ilgi un dikti. un tad uzrodas kaut kādas divas zajas, kas Plāno savu ceļojumu pa CZ. katru dienu citā miestā, tur muzeji un meži plānā. bet the trick ir tajā, ka zajām ir līdzi dahuja paunu, incl pāris pilnus ikejas maisus. un mugursomā paņemts līdzi pivcis un sedziņas. jo, clearly, pivcis mums te valstī ir deficīts un nezini, kurā miestā nākamreiz varēs iegādāt. tas bija briesmīgi. bet tad viņas atklāja, ka blakus kupeja atbrīvojusies un aizgāja būt wtf tur. phew.

izkāpjot Sobíňov visi ir mazliet ohujā. ir krietni siltāks nekā solīja / likās. bet nu neko. pirmā trases daļa sanāk drusku vairāk pa ielu / miestiem. tad bija kaut kāds lauks. man nav pietrūkuši lauki. izejot cauri Krucemburk un Vojnův Městec beidzot iet iet proper mežā. vienīgais, ka līdz ar tiešanu proper mežā ir arī jākāpj neverending kalnā. tas kalns nebija pat tik mega stāvs, bet toties ap 150 m elevation kopā. un nekad, vispār nekad negrasījās beigties. nekad. un tad, kad it kā beidzot beidzās, tad bija jākāpj lejā, lai varētu kāpt vēl un vēl mazākos, bet tomēr kalnos. also, samērā sagurušiem jau. neko. tādā pasaulē dzīvojam, ko lai saka. nē nu, gribējām mežā, dabūjām arī kalnā, koturdaudz.

tālākā trase vispār iet pa ielu kādu brīdi. tīri tā, lai nebūtu jākāpj vēl vienā kalnā tīri uzkāpšanas pēc. iesoļojam Vortová un lepni aizsoļojam tālāk pa ielu. nekāpdami kalnā. ok, tur ir vispār visādi slīpumi augšā un lejā, bet vismaz ir VZ tā mīļotais asfalts. un ir samērā zaļš apkārt arī. tā kā, ir jau ok. izsoļojot cauri Hamry (the fuck is that name?) kaut kādā brīdī visi attopas pļavā. drusku O_O un Wut? sajūtas tur pārņem. I mean, trasi nav īsti pat, kur atzīmēt, y'know. pļava, bļaķ. ar nopļautu zāli, kas mētājas žūt turpat. jajebu ahujeļi visi.

neko, izvelkam telepurķus un paļaujoties uz kompasu tajos, ies virzienā uz Turieni. nē nu. ko labāku ta? tā jobana zāle pinas pa kājām un nevar redzēt, kur tu īstenībā liec soli. tas ir drausmīgi kaitinoši uzzināt, ka konkrētajā zemes pleķī zeme bija mazliet zemāk nekā likās. un vēl zāle cenšas sapīt kājas un nākt līdzi. no. I said no. no means no. izejot cauri tai pļavai atrodas atpakaļ taka ar markings. liekas uzvara? vane :) mazliet mulsina tas, ka jākāpj diez gan lejā, bet nu. tas ir labāk nekā pļava.

hellō, upīte Chrudimka. we will get to know each other. also, piezīmēšu, ka diez gan ātri sāk rasties nelielas aizdomas par to, ka te terrain drusku mainījies, kopš šī trase pirmoreiz tika iemarķēta. also, sāk rasties nedaudz wtf-u par to, kāpēc, nu kāpēc kādam liekas, ka trīs baļķi pāri Chrudimkai būs ahujenna sufficient as a crossing aid? jo trīs baļķi neatbilst mūsu tilta definīcijai. tā, ja! ā, tagad trase ved atpakaļ otrā pusē Chrudimkai? nē, arī trīs kopā sanagloti dēļi nekvalificējas kā tilts, ja! slimi visi. viss ir ēnains, mazliet dubļārijs, takas ir šauras un mazliet dīvainas. ir tāda nedaudz underworld sajūta. skatoties tagad šo te posmu in mapy.cz - tur nevienā brīdī nebija paredzēts lekt pāri Chrudimkai, visu laiku tikai gar to pa vienu pusi. un nē, arī žagaru saišķis neskaitās tiltiņš. nop. arī šitas dubļainais žagaru saišķis neskaitās. bet te drusku veicas, jo straumīte ir tik šaura, ka nav pat vajadzīgi jobani žagari, pat es varu pārlekt pāri un miers. nu, līdz nākamajam. kopā, according to Strava, Chrudimka tika šķērsota lecot, laipojot vai pa jocīgiem baļķiem sešas (6) reizes. talking about terrain changes. nē nu. neko, vismaz konkrēti izlēkājāmies visi tādi pa underworld. kas vainītes?

un tad trase paliek pavisam jocīga. zūd sakarīgi marķējumi. I mean, ir kaut kādi marķējumi, bet viņi nemeiko nekādu actual sense. ir tāda ļ, ļ Tagad Te sajūta. vienā pusē ir underworld un dubļārijs un clearly nav trases turpinājums, otrā pusē ir vai nu dubļārijs, kas ved iekšā Chrudimkā, vai arī diez gan stāva, bet ne pārāk augsta klints. ballītes orkomiteja padomā, patupī telepurķos, bet nekas īsti nedara tādu Atraduma sajūtu. un, lai cik ļ tas būtu unnatural to ballītes orgkomiteja, tiek nolemts, ka visvairāk sensa meiko tomēr kāpt augšā klintī un tad domāt tālāk. kas, jāatzīst, izrādījās pareizais lēmums. bet nu arī tā uz brīdi bija šaubīgi. jo, vej, stāvi viss tāds klints galā, skaties uz miestu, kur tev jānokļūst, un pa vidu ir lauks. lauks, krūmi, celmi, virzienā uz leju (d'oh, protams!) un vispār tāds kā ne gluži ejams terrain. VZ, būdams joprojām cilvēks uz rezultātu, sāk lēnām kāpt tur un mēģināt saprast, kā tai hreņ tikt pāri. es, savukārt, būdama cilvēks, kas meklēs vieglākos ceļus (lol), nolēmu, ka man nepatīk kā tas VZ progress izskatās un gāju skatīt citus variantus. urā! atradu taku! izrādās, ka kādiem ļaužiem pirms manis arī gribējies vieglākos ceļus. ir viegli iemīta šaura, bet toties iešanai jūzerfriendlīgāka taka.

un tad atkal krūmi, gara zāle un tas viss. un tad tu viss tāds lien cauri krūmiem, krūmiem, neko nevar saprast vai redzēt un pēkšņi atrodies uz ielas. asfalts, mājas, iela, civilizācija. wut? nē nu. ok. tā arī var. ballītes orgkomiteja pavada turpmākos pāris km ciešot un nevarot atcerēties, kur vēl tā bija. ka vienā brīdī tur viss biezā krūmārijā un nākamais solis jau uzreiz bam!, iela, miests un tas viss. bet izrādījās, ka tās nav The Ciešanas. izrādījās, ka paliktuve bija bookingā samelojusi par savu 0.1 km from city centre. jo tas bija 1 km from city centre. bet mēs nebijām centrā, mēs bijām nomalē otrā fucking galā. vēl kādi 3 km līdz paliktuvei. un, kā izrādās, arī šoseja un vēl divi, bļaģ, kalni. vai nav lieliski? :D

es par to, kā gāja pašā Hlinsko, cerams, uzrakstīšu atsevišķi. bet Strava saka, ka kopā 30.00 km. bet tas ir ar tikšanu līdz paliktuvei un no paliktuves atpakaļ uz centru, kur maldīties, lai atrastu pusdienotavu.

June 21st, 2021

Add to Memories Tell A Friend
un šodien, redziet, ir tā diena, kad man sanāk uzdot jautājumu, kā rīkoties, kad nākas nedaudz pārvietot gurķa augu, bet tā, lai viņš var palikt pieķēries savai lupatiņai, kura viņam tik ļ patīk acīmredzot, bet negribas arī to gurķi tomēr tā atklāti kokā iebīdīt.

June 20th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
this one goes out to all polārās mitrenes. tā īsumā par vakardienu.

barčiks, ballītes orgkomiteja.
kaķ: ā o! beidzot ir zem 30 grādiem, moš kļūs svaigāks.
VZ: cik ir?
kaķ: divdesmit deviņi!
VZ **facepalmo**

citās ziņās, es atkal esmu ar kiborga roku. see current music

June 14th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
...sākums te.

protams, ka mēs izvēlējāmies optimistiski iet tālāk. also, likās, ka trasei ir atzīmēta vieta, kur jāiet pāri upītei, tur varētu būt.. mazāk slikti?

te es atkāpšos uz lirisko pauzi for context. pirmkārt, laikaziņas neatlaidīgi visu nedēļu bija ziņojušas, ka sestdien līs. un nebūt ne apšaubāmi līs. so trase arī tika izvēlēta tāda relatīvi piemērota lietainam laikam. pret šo brīdi stāstā vēl nav lijis. ir tikai pirmslietus stadijas mazliet augstāks air pressure nekā skaitās normāli. bet rajonā laikam bija lijis vai nu no rīta, vai iepriekšējā dienā, jo vispār bija dubļi mežā un vēl šur tur, kur for obvious reasons vēl nebija paguvis izžūt. tāds samērā saulains, bet ne pārāk traki. vlakā braucot skatījāmies, kā vējš ahujenna pūš koku lapotnes. iešanas procesā pret šo brīdi nav īsti bijis tāda pūtēja.

tātad ejam pa to meža taku, kaut ko paslīdēju uz slapjas koka saknes un VZ izmeta, ka šitas ir la piemērs for a reason, kāpēc te nav īsti citu ļaužu uz takas. bet nu nav baigi traki, tur skujas un neslikts terrain. nav baigi slideni. un liekas, ka upīte sašaurinās līdz kaut kādam pārlecamam jau platumam. bet tad sanāk bezmaz upē kāpt, jo taka visa tādos dubļos, ka izskatās ir mazliet samaisījusies ar upīti. nē nu, kas atliek. izlavierējam dubļāriju un ejam tālāk. kaut kur tiek manīts žagaru saišķis, kas nomests pāri upītei kā tiltiņš un tas liekas vēl vairāk absurds nekā tas koks tur atpakaļ. bet nu, trase joprojām ved uz priekšu pa šo pusi. kas tajā brīdī liekas atvieglojoši. izrādījās - velti. :D

nonākam pie sarkanās bultiņas pāri upītei. tur ir norm dubļārijs as the starting point. nodubļoti, apšaubāmas izturības un noteikti slideni žagari un ne pārāk resni koki pārmesti pāri. es safrīzojos ar WTF attieksmi pret šito. VZ, būdams cilvēks, kurš uzskata, ka labāk ir izdarīt for a result un miers, uzkāpj uz zariem, kakbe nobalansē un ātri pārlaipo pāri, lai pusklupienā konkrēti iegrimtu dubļos uz visu pēdu. un tad izbristu vēl pāris soļus konkrēti dziļa dubļārija, viss lamādamies, protams :D man kaut kā it kā salikās, ka varētu mācīties no VZ kļūdām un nedarīt gluži tā. pēc neliela pārdomu brīža, centos nostāties uz pāris zariem, ar domu, ka vismaz starting point nostabilizēt. bet, kamēr mana apjukusī smadzene nekā nespēja izkalkulēt, kur likt tālākos soļus, es ar vienu kāju lepni noslīdēju no zara un ieslīdēju ar said pēdu dubļos. VZ, protams, turpinot būs tas pats hūmanis, kurš izdara, lai izdarīts, paziņo, ka tagad jau man nav, ko zaudēt, es varu turpa bezmaz izbrist to upīti nupat jau. bet es, nejūtot sapjumu iekšā savā kedā, naivi ceru, ka izdosies saglabāt said sausuma sajūtu. mēģināju izkalkulēt citu starting point pa said žagariem, bet tā vietā, vēlreiz ieslīdēju dubļos tā, ka gandrīz nopisos vispār.

šis bija tas brīdis, kurā es apvainojos uz žagaru saišķi un nolēmu, ka iet viņš nahuj, es iešu meklēt vieglākus ceļus! :D literally! palūkoju uz vienu pusi, uz otru, pastaigāju tur un viss likās samērā neiedvesmojoši. vai nu par platu, vai landing spot ir stāvs dubļārijs, kas ved pa taisno milzu nātrēs. piekritīsiet, ka neliekas The Choice of the year, ne? sāku iet paskatīt, kas tur ar iepriekšējo žagaru saišķi bija, vai tiešām tas nebija labāk risinājums tomēr, pamanīju tādu sašaurinājumu un vēl ar vidū iekritušu koku tā, ka es varētu kāpt un atsperoties uz tā pārlekt pāri. otrā malā, pie tam nebija tik stāvs un nātres arī kakbe mazāk, vai vismaz īsākas. VZ vēl aiziet nočekot tur tos žagarus un reportē, ka huiņa, dubļi un nātres. ar nīgru nopūtu pārlecu pāri upītei kā tur augstāk aprakstīts un devāmies tālāk pa kaut kādu ļ slapju pļavu.

Add to Memories Tell A Friend
jā nu. sezona atklāta. protamska, ballītes orgkomiteja uzsāk to labākajās bravery tradīcijās. netrenētiem organismiem iedot 28 km hike un 215 m elevation gain. jo nu. kāpēc ne :D I mean, how hard can it be. :D

hello sezonai, kad sestdienās modinātājs ir uz agrāku nekā darbadienās! bet nu, visi piecēlās laicīgi, iztaisījās kaut kā, saspļāva testos, nofotkāja rezultātus un devās uz tramvaju, lai dotos uz vlak no Praha Masarykovo n. protams, ka šis vlak kavējas tā, ka pārsēšanas Mladá Boleslav ir nokavēta. bet nu, par laimi nākamais vlak tomēr gaidīja uz šito kavētāju. phew :D pēc nebeidzamām divarpus stundām tomēr izlaiž ārās miestā Sobotka (yes, it means exactly what you think it means) un dod iet iet jau beidzot. un nu, protams, ka ballītes orgkomiteja ņem un aiziet tieši pretējā virzienā pirmajos divos pagriezienos :D vismaz tas izdarīts jau pašā sākumā un var iet iet norm tālāk.

sākumā visi paietas pa kalnu uz leju pa ielu un tā. un tad nogriežas uz takas jau. ies mežā, vai? a tur.. prikiņ!, pilns ar varying levels of drunk Czech tourists. the fuck is that about :D un protams, protams viņi visi pārvietojas lēnāk par rupucīti vai a slug. un protams, protams, ka taka ir tik šaura, ka reti ir iespēja viņus apiet. un tad vēl kaut kādi ar bērniem ratos uz takas, kur sabiruši zari normālā slānī un difficulty tā, ka gribas novēlēt good luck tikt tur pāri. nē nu, paši tur I guess uzprasījāmies - iet pa vietējo ieleju gar vietējo pili, kur cēla kaut kādas teltis. gan jau Svinēs kaut ko. mēs jutām svētku sajūtu par to, ka varējām iet prom! :D kaut ko tur vēl kaut kādi ļauži un tā, bet kaut kādā brīdī trase mūs veda uz strauta / upītes otru pusi mežā. paklausīgi aizgājām tur, nevis tajā pašā virzienā, bet sekjūri pa lauku. un VZ sākumā tur aktīvi nopriecājās, ka šī ir labāka taka, jo te vismaz nav cilvēku! piezīmēju, ka mani aktīvi nopriecāties attur aizdomas, ka it's for a reason :D aizejot līdz pāri upītei pārmestam baļķim kā tiltiņam, sanāk nočekot, kur īsti mūsu trase iet. it kā varētu te lavierēt pāri un iet pa lauku, vai paiet vēl bik tālāk pa sarkano trasi šajā pusē un vēlāk iet pāri kaut kur citur. nē nu. miniet trīsreiz, ko mēs izvēlējāmies, vane. jobani optimisti..

June 13th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
Ātrais reports no Jičín:

Vakardienas skaitīšana - 9:9 jēzuliņi:tilti.
Also, beidzot ballītes orgkomiteja vienojusies par tilta definīciju.
Čehu pilsētās, kas nav Prāgas, labākās pieredzes ir hipsternīcās, I mean it.
Nahuj tā jāpūš?
Neejiet uz barčiku vecajiem te. It smells.

May 28th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
ballītes orgkomiteja piesēdusi iepļurkāt pivčus un pārmaiņas pēc ieviesusi dažus Rychtář* pivčus.
kaķ: **iedzer pivci, sāk vaikstīties, ķer salveti** man trāpīja tieši acīs!
VZ: o! sasniegums!
kaķ: nē nu, tā ka tieši acīs, necik ne uz deguna vai vaigiem, bet tikai un tieši acīs
VZ: nu nav tā, ka tev deguns aizsedz visu seju!
kaķ: nē nu, I appreciate the work it took to calculate this. tur tak fizikas calcs un tas viss!
VZ: nu jā, tas bija tārgetēti samērā
kaķ: tur tiešām var novērtēt, jo apšļakstīt visu seju jau visi gudri! a te piedomāts, izrēķināts, lai būtu tieši un tikai abās acīs!
VZ: tādi tie bruņinieki*!
...
kaķ: es šito gribu cibās iepostēt
VZ: kas tevi var atturēt
kaķ: mana atmiņa

*rychtář ir čehu vārds bruņiniekiem, royal landlords, shit like that in Middle Ages.

May 20th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
pandēmija kārtējo reizi man pierāda, cik es esmu patiesībā piezemēts cilvēks.
cibās un manu draugu lokos un vispār internetos pilns ar to, kā cilvēki aktīvi Gaida un vispār braukšanas uz citām valstīm, e.g. Itāliju, Grieķiju, Ungāriju, kur tur vēl manīts.
ziniet, kur man gribas? uz Brno :D tas ir kaut kāds wtf absurds :D es neuzdrīkstos īsti gribēt uz sapņu pilsētu Tāboru, vai beidzot apskatīt to Šumperkas vecpilsētu. nē, man tupa gribas uz Brno, jo tur 1) nav grūti tikt, var pat noskōrot vlaku no Smichov, 2) tur nav kamā vilties aizbraucot, jo tas miests ir zināms kā samērā wtf anyway, 3) laikapstāklis (within reason) nav noteicošais faktors Brno vizītei, 4) tas neprasa nekādu sevišķu piepūli ne fiziski, ne loģistiski, ne intelektuāli, ne emocionāli* :D

* un nē, tam tiešām nav sakara ar Star no turienes grupas :D

May 18th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
man ir viena no trim gada mokošākajām nedēļām darbos. es arī atejot no darba laptopa visu redzu caur Zooma logiem, bļaķ.
anyway. ko es gribēju pateikt?

sakarā ar dažādu jaunu darbu uzņemšanos, esmu apguvusi jaunu set of people skills. domāju nevienam nebūs pārsteigums, ka es tos spēju pielietot tikai par (manuprāt adekvātu) atalgojumu naudiskā veidā.

**goes back to staring out of the window**

April 27th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
tā kā man ir aizdomas, ka man ir ieviesusies jauna ādas alerģija un uz vešpulveri, no less. uznāca vēlme ierakstīt cibās!

viss šeit rakstītais ir tikai mana vienpersoniskā empīriskā day to day life pieredze bez klīniskiem pētījumiem vai profesionāliem viedokļiem!!

bet, ja ir kāds produkts, jo mega mārketē, ka tas ir anti-alerģisks un vispār basic un tur nav nekā, kam izraisīt alerģiju... manā personiskajā pieredzē tas ir kāreiz garantija, ka man uz to produktu būs alerģija. un tas var būt krēms, šampūns, vešpulveris, ziepes, jebkāds uz ādas nonākošs vai ar ādu eksplicīti saskarošs produkts. alerģiskiem cilvēkiem domātie produkti manuprāt ir domāti kā alerģiju veicinoši produkti.

ir produkti, kuriem kaut kur uz iepakojuma in very small print ir rakstīts, ka mēs šitajā produktā iztikām bez vielas x, pret ko dažiem mēdz būt alerģija - tie nav augstākminētajā produktu grupā.

in my 20s man bija mega alerģijas arī uz bio and organic products, bet pēdējos gados laikam tur kaut kas nomainījies un viņi vairs neliek bio alergēnus pie katra no šiem produktiem. bet bio / organic label still does not fill me with any amount of confidence, ka man nebūs uz to alerģija. izņēmums ir čehu brends Bione - uz viņiem man nav īsti alerģijas. viņu produktu mega efektivitāte (manas ādas kontekstā) gan nav as a given. also, their online shop is a fucking nightmare.

ja kāds produkts ir ar Vegan atzīmi, pastāv apmēram 60% iespēja, ka man uz to nebūs alerģija. produkta efektivitāte - joprojām nav garantēta. izņēmums ir vācu brends Balea. man ir alerģija uz dažiem viņu Vegan produktiem, bet nav uz dažiem produktiem bez Vegan atzīmes. tur katrs produkts ir case by case basis. arī efektivitātes jautājumā. bet, ja arī ir 60% tomēr cerība uz ne-alerģiju, ir tomēr tikai ap 20% (no 100%) iespēja, ka būs efektīvs un darīs to, ko es gribu, lai šis produkts dara.

produkti, kas ir atzīmēti kā basic product, no additives - tur man liekas, ka neviens nav pielicis klāt aktīvās vielas, kas actually dara to, ko produktam būtu jādara. also, apstiprina manas aizdomas par to, ka alergēni tomēr ir Svarīga produktu sastāvdaļa, ja tos tik bieži iekļauj basic produktos.

/rant over, ies ģērbties, lai ietu pēc otra jaunā plaukta.
Powered by Sviesta Ciba