Placebo Rush

Where feelings come to die

pasaule griežas

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

View

Navigation

February 15th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Šorīt prātoju par to, ka gribas citu uzvārdu. Vēlams tādu, kurš nav maniem asinsradiniekiem. Aizdomājos līdz tam, ka moš vajag kaut kādu tur populāru generic. Nu tur Smith, bet nu nez, nepārliecina. Apsvēru Brown, bet man tā līdz galam nepatīk brūna krāsa. White toties nu tā, ka bail sasmērēt. VZ ieteica Jones, bet tur atkal, ka ārpus English speaking countries tā awkward izklausīsies. VZ tā paskatījās uz mani un piezīmēja, ka unlike all the other previous ones. Beigās nolēmu ar flomīti aizkrāsot ciet vārdu un uzvārdu pasē un uzrakstīt tur kaut kur “kaķ” un pohuj. Jo nu, tomēr jūzerneims ir mans un man ar to ir jādzīvo.

Citās tajās pašās ziņās, turpinam vairot prieku pasaulē. Salīdzinam weather news un visādi largely nodarbojamies ar ko nu nodarbojas cilvēki, kad vairo prieku pasaulē.

TrakZ toties pierunāja mani satikties, RL esot izbrīnījusies un tad vispār sagribēja mūs fotkāt. Bet nu RL saslima un atcēla. Kaut kā noveicās. Nu, visiem izņemot RL, protams.

February 7th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
reizēm domāju par to, cik interesanti būtu pārkvalificēties par kaut kādu servercilvēku. jo nu, šitā testēšanas huiņa sāk likties viegli neperspektīva. bet ir aizdomas, ka tas nenotiek tik ātri, cik man vajag un gribas. par developeri gan kaut kā nevelk, tas nez kāpēc liekas vienas vienīgas galvassāpes (no offence).

darbā viss tāds dīvains vispār. tagad mums tur iemācīja labāk strādāt un sataisīja teams un visu ko saplānoja un visu samainīja. tikai aizmirsa pa lielam izdomāt, ko darīt ar mums (Env Team). tā nu mēs dzīvojam vēl vecajā režīmā un daram savas huiņas uz priekšu, jo nu, jaunajā režīmā mums vietas tā īsti nav. nē nu, mums atrastos vieta, ja kāds tur augšā pie tā mazliet piedomātu. bet nu, envs tak tiek paši ar sevi galā, vai ne?

also, uzzināju, ka Garijs nekad nav redzējis Black Books. mēs ar Stīviju uzdevām viņam uzdevumu noskatīties līdz mēs iesim trijatā dzert.

February 4th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
tīri for the record:
AA ieradās. pavadīju piektdienas vakaru un sestdienas dienu ar viņu. atzīšos, ka nemaz nepatika. man liekas, ka viņam beigās arī apnika un nepatika.

šodien toties slinkā diena. izgulējos tā un šitā ilgi un dažādi. ar dažādu kaķu daudzumu gultā dažādos brīžos. tagad kaut ko slinki pa māju apvācu, kaut ko tā, kaut ko šitā. pēc 13 dienu noņemšanās un 12 dienu non stop strādāšanas, šodiena liekas vienkārši fantastiska.

un vakars arī solās būt lielisks. vispirms došos pie frizieres, negribu pat minēt, kas tur sanāks. bet apsveru domu parunāt par iespēju pavasarī nokrāsot violetus matus.
vēl ledusskapī jau atdziest vīns skaipam pēc tam.

January 31st, 2018

Add to Memories Tell A Friend
pēdējoreiz no AA dzirdēju 8. janvārī. viņš bija tikko allegedly iegādājies lidtalonus uz Lielmiestu, lai pavadītu laiku ar mani. supposed landing due to take place šīs piektdienas pēcpusdienā. nav sarunāti pilnīgi nekādi plāni, ne kas. klusībā ceru, ka viņš vienkārši aizmirsis, ka jālido.

January 29th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
īstenībā mazliet kaitina tad, kad cilvēki saka "fun" un ar to domā "sex". tā dara daudzi, bet ne visi. un es tagad nekad nezinu, ko tieši padomāt un kā reaģēt uz vārdu "fun".

January 28th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
pa nakti sapnī atkal pīpēju īstas cigas. un biju tik nenormāli laimīga, ka vilku vienu pēc otras. staigāju apkārt un visiem lepni rādīju, ka pīpēju īstas cigas, īstas!

šodien dienas pirmajā pusē spīdēja saule. kaimiņi atkal visi sarosījās un izvilka motorzāģus. ko tieši viņi tur tik neganti motorzāģē, es nepateikšu, bet nu cilvēki cenšas, cenšas no sirds. vēl tur dažas mājas tālāk arī urbj. tik daudzi te apkārt pēkšņi sākuši kaut kādus mega remontus taisīt. *nopūšas*

bet man jāstrādā.

also, pastiprināti klausos AFP pēdējā laikā. jo ļoti atkal kaut kā aizķer.
un drusku pietrūkst Marlīnes.

January 26th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
pat nezinu kā iesākt šo ierakstu.

man ir kaut kāda sajūta iekšā. tāda excitement sajūta. kaut kā sāk likties kopā dažādas idejas, kas visas kontributē lielajai moving idejai. un katru reizi, kad izdaru kaut ko tās idejas labā, uzreiz paliek nedaudz vieglāk elpot. nedaudz vieglāk eksistēt. I've overstayed my welcome in Lielmiests un it's dragging me down. bet visa tā mantu šķirošana, visas tās lietas, ko es daru, tas mazliet palīdz atkal. un ceļos no rītiem, ik rītu tuvāk.

visi cilvēki, kas palikuši manā dzīvē (ar Elenu kā izņēmumu), tāpat ir izsvaidīti, tāpat būtu sakontaktējami, tāpat būtu.
un vēl ļ dīvaina kaut kāda jauna sajūta. visa tāda, ko redzu iestiepjamies, ievelkamies. gandrīz nesaprotu, kāpēc nevaru pastiept roku un pieskarties, jo tāda sajūta, ka šitā taču ir. ka šis ir labi, ka šis ir pareizi, ka šim ir jānostrādā kaut kādā līmenī. I'm excited about this too.

šodien tā gan skaudri sāpīgi, gan arī excited tiešām jūtu, ka I'm alive.
(un nekavējoties noguru.)

January 21st, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vakarvakars tiešām ļoti pacilāja. paldies par to.

šodien toties kaut kā neesmu izdarījusi neko no plānotā. esmu konkrēti aizņemta ar jušanos drūmai un sliktas televīzijas skatīšanos, cenšoties neklausīties visā tajā depresņakā, ko mans DJ manā galvā tur spēlē.

nu jā. uztaisīju tādu tīri gardu Thai style curry un jūtos ļ apm par to. tas laikam ir dienas varoņdarbs, īpaši ņemot vērā, cik episki iegriezu sev pirkstā.
vakara varoņdarbs varētu būt aizvilkšanās līdz barčikam, kad nu tas liksies droši, ja nu tur Džemma.

January 19th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
tā īsti negribas rakstīt cibā, kā es jūtos. pat nevis tāpēc, ka tas būtu baigais noslēpums, bet tāpēc, ka man ir tiesības justies kā nu es jūtos un netikt par to vērtētai. vispār pēdējā laikā raujos kaut kādā savā midziņā, savā burbulī, kur cilvēki tā īsti netiek man klāt. un tas pat nav par to, ka varētu sāpēt, vai kas tāds. nē. vienkārši tāpēc, ka trūkst spēka, trūkst vēlmes un trūkst vajadzības. ir ļ labi un pilnīgi pietiekoši ar tiem cilvēkiem, kuri ir un ir labi un pareizi. nu un kaķīti.

dienas rit viena pēc otras, reizēm vairākas dienas vienā, reizēm sajūk viss kalendārs, reizēm vienkārši sēdi un domā, kas šitas viss ir.

un ko tur daudz rakstīs par to visu. jo vispār, ja nevar par visu pasmieties, tad kā vispār izdzīvot?

January 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vakar vispār izvērtās tīri jestrs vakars. biju vakariņās ar Elenu, visādi izsūdzējāmies, visādi izsmējāmies. biija diez gan patīkama sajūta, taču labs cilvēks. viņai arī viss vispār diez gan riebjas. pēc tam piestāju lokālajā barčikā, jo, nu, kāpēc ne. tur bārmenis Kornels ar savu šito te, barčika bestie ņēmās. Kornels sākumā bija dikti saskumis, jo nu.. neesot jēgas plānot dzīvi, visu laiku viss kas notiekot, kas izjauc vai izmaina visu anyway. KBB teica, ka vajagot dzīvē plānus, šis, piemēram, zinot, kur šis būšot pēc 10 gadiem. uz ko Kornels teica, ka nu, pēc 10 gadiem šis gribētu brīvdienu, vai vismaz izgulēties. bet nu, pa visiem kaut kā iešūpojāmies un panesās visāda uzjautrināšanās. Kornels vēl izsūdzējās, cik ļoti viņam besī daži barčika apmeklētāji, jo viņi jūtas entitled, ka šis viņiem lies pēc bāra darbalaika beigām. bet vispār jestri bija, jestri indeed.

atnācu mājās un ielipu Shut Eye serčikā. tur visi biš traki, but that's what we like in people, hm.

šorīt secināju, ka Voldiņš ir tas kaķis, kurš apguvis manis pirkto nagu skrāpējamo dēli. tiiešām out of character, bet nu, labi, ka tā, protams.
tagad toties ērti iekārtojos uz sōfas un nu tik būšu strādāt, bet atnāca Dārtiņš un visādi nācās pārkārtoties. tā dzīvojam.

January 11th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Par vakardienu neko daudz jau nesanāks pastāstīt. Ir tāda sajūta par general nosmiešanos, bet tā līdz galam vārdos aprakstīt nesanāk. Noskatījos arī beidzot to Hitmans Bodyguard, kas tiešām patika. Un tad jau aizgājām uz barčiku, jo nu, ko tad gudrāku. Pauzjautrinājāmies par teļikā redzamajiem cilvēkiem, paņirgājāmies viens par otru.

Ā! Aizvakar toties
Kaķ (pagriežas pret VZ): you know, you’re almost as annoying as I am.
RL: it sounded like a compliment coming from you.
Kaķ: no, it was an insult.
RL: from you it’s the same thing anyway.

Anyway, kur es paliku. Vakardiena tātad. Vispār skatījos tos mūzikas video un prātoju, ka vispār es esmu divās grupās (mana Placebo Rush un otra kopā ar Neo un Brittany - tā Steamed Vaginas), varbūt būtu laiks iemācīties spēlēt kādu instrumentu. Lai gan, is this fixing a thing that’s not broken?

Šodien toties nopirku plane tickets ar Apple Pay. Sajutos lepna par.

January 9th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
sēžu, strādāju, klausos mūziku. pēkšņi mūzika nopauzējas, tad it kā attopas, paceļu galvu un VZ tur tāds sēž un acīmredzami gaida kaut ko no komputatora. pēc neilga klusuma brīža VZ: "Klausies, E:/Installs/... es tev saku priekšā, kur ir." komputators uzreiz sarosās un atrod failu, VZ komentē: "nu tagad jau visi gudri." atļāvos piezīmēt, ka šis ir tikai kārtējais pierādījums tam, ka AI vēl nav gatavi pārņemt pasauli.

---

VZ (paceļ galvu): tur pie SpB G cilvēki komentē, ka Budejovice (red. piez. - vai kas nu tur) esot skaista.
VZ (saviebjas): tur tak nekā nav, tur garlaicīgi!
kaķ (skatās neizpratnes pilnu seju): ...
VZ: ā, nu es vienkārši gribēju padalīties.
kaķ: nu tad es tev piekrītu.

January 7th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vakar skatamies pa logu ārā un tur spīd saule, tas viss. nospriežam, ka mājas otrā pusē gan jau orkāns. sāk kaut kāds bērns spiegt. es nīgri burkšķu, ka nu ņehuj. VZ saka, ka gan jau redz orkānu. orkānā, protams, visādi citi bērni un govs. jo kas tas par orkānu bez govs? VZ: jā, kaut kāds pūt un palaid vien! bet nu, tiek secināts, ka ir jāiet pie tā spiedzošā bērna un jāskaidro viņam orkāns. bet manas čehvalodas zināšanas ir tādas, kādas nu viņas ir. teicu, ka es varu iet un lepni teikt velmi dobře*. VZ tāds, ka jā, un tad pēc īsas, bet svarīgas pauzes piebilst česnek**. uzreiz bērnam viss būs skaidrs, visa situācijas nopietnība.

citās ziņās, protams, vakar divreiz gājām uz Jiržikkrogu, bet abas nācās nopūsties un pamest šo ideju. tur priekšā jau bija visi citi. bet nu, bijām viskautkur toties. pat zilajā bārā. tur vairs neļauj iekšā pīpēt. bet visādi lej nestundās.

also, lidostā noteikti ir dienesta kaķis, lai atšķirtu manu catnip no zaļumiem.

šodien kaut ko te pabakstīs un būs jau pie RL jāiet. jo nu. līksmības uzvaras gājiens un man rīt 3 meetingi pirmspusdienā viens pēc otra.

* very well
** ķiploks

January 3rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
If I was to marry a man. dude. THIS.



īpaši pēc tam, kad es IG storijos izdzirdēju, kāda ir viņa balss.

December 31st, 2017

Add to Memories Tell A Friend
kāds bija mans gads? garš. iespaidīgs. I laughed, I cried (well, I wanted to), it changed my life.

esmu milzu pateicīga saviem draugiem par visām tām lieliskajām ceļo-ballītēm. you know who you all are. tas viss tiešām bija episki. muzikālā ziņā arī gads bija varens, visādi koncerti, albumu atklāšanas un vienkārši daudz laba klausāmā iepazīts. romantiskā ziņā gads bija vispārīgi fail, nu tur Marlīne, TrakZ epika, pāris randiņi ar randomām sievietēm. bet vismaz beidzot atzinos sev, ka attiecības nav tas, ko vēlos no dzīves. pa lielam nejaukā kārtā pateicoties kāreiz TrakZ, kuru es tik ļ nevēlējos sāpināt. arī medicīniskā jomā gads ir bijis diez gan savdabīgs, jo nu.. ir vairāk medikamentu, tiku pie inhalatora, jaunas neatrisinātas problēmas, kuras neviens anyway nevar izskaidrot. drusku esmu pavilkusies uz zobārsti, būtu viņa tikai jaunāka :D sāku nodarboties ar jōgu. sākumā pa mājām, tad pie Anmas. liekas, ka arī tas ir sācis mainīt manu dzīvi. personīgā jomā vispār bijušas dažādas izaugsmes, bet arī daudz visādu bubbliness type skillu zaudējuma. pēdējais btw kāreiz nācis pašai ļ par labu. draugu ziņā, atsvešinājos no daudziem cilvēkiem, kuri mani mocīja, bet ieguvu dažus jaunus draugus, kuri iejūsmo. asinsradnieku ziņā, tie daži, ar kuriem turpinu uzturēt kontaktu, arvien vairāk rada vēlmi arī no viņiem atsvešināties. jo nu. eh. AA toties trollē ar to savu gribēšanu braukt ciemos jau krietnu brīdi. arī no viņa vēlos atsvešināties. pareizāk sakot, vēlos turpināt būt ar viņu svešiniekos, nevis pēkšņi satuvināties pēc visa mana mūža būšanas svešiem. also, iegādājos savu trešo aifōnu un sačakarēju austiņu vadu. vēl ar milzu mokām iegādājos jaunu personīgo laptopu, lai pēc dažām dienām tiktu pie darba laptopa un sāktu strādāt no mājām full time.

šis bija tik ļ tāds spilgts gads, kurā notika gandrīz viss, kas varēja. izņemot to, kas nenotika. un tagad es skatos uz turpmākajiem daudziem mēnešiem kā sagatavošanos uzsākt kaut ko jaunu relatīvi drīz in the grand scheme of things. un tas jaunais būtu tikai sākums vēl lielākai idejai par kaķ. faktiski sākums jau ir sācies, ja tā padomā.

kā Tvarja nesen man skaipdzertiņā teica: tu izskaties daudz jaukāka nekā esi. tāds ir arī šis ieraksts.
Powered by Sviesta Ciba