Trash panda

bra, shoe and biscuit

doesn't listen

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

Navigation

June 18th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
bet tagad pastāstīšu par savu Mega socializēšanos pirmdien!

pirmdien bija jādodas pie Rollija. citādi tas jau bija palicis mazliet absurdi - visu laiku atcelt plānus, kad tur darbi, kad tur lietus, viss vispār jau nedēļām te vilkās. neko. tātad. izlēmām tomēr pohuj visu, iztaisīsies. svētdien gan Prāgās bija gāzis norm lietus, atšķirībā no. bet nu, we're a bit pressed for time sakarā ar darbiem un Rollija schedule vakarā, un tajā, ka mums tramvaji sapisti tā, ka nav skaic, kā tikt uz vlak. VZ gūglē atrod ceļu (tieši vārdu "ceļš" viņš ar mani lietoja), ka var vēl ātrāk nokāpt pa Chuchle kalnu uz staciju tur un tad jau ātri uz Č ar vlak. visi tagad iztaisās un iet.

aizejam uz mežu, cauri pļavai, pa ceļu kā jau norm. bet kaut kādā brīdī jāiet pa zemes taku, pa kuru nevienam nekad nav ienācis prātā iet. nuok. taka ta taka. noņirdzos, ka laikam nepareizās tupeles uzvilku. taka paliek arvien šaurāka, arvien akmeņaināka, arvien dubļaināka un man sāk arvien vairāk un vairāk likties, ka tiešām vajadzēja vilkt iešanas iet tupeles nevis šitās. tur kaut kur parādās atkal zirga pakavu nospiedumi uz takas. VZ teica, ka vispār zirga pakavu nospiedumu esamība uz takas te liekas nupat slikta zīme.

spoiler alert - ir. taka paliek tikai šaurāka, tikai dubļaināka un krietni stāvāka uz leju. un zirgs tur norm dubļus vēl sataisījis tur skrienot. aaa! tas.. nebija.. ok. nē nu, nolēkājām jau lejā, kas atliek. bet nolēmām tur vairs neiet, pat, ja 1.5 km ietaupījums no parastās takas. brrr.
bet pie visa vainoju Īsto Cēloni un tas ir celtniecība uz tramvaja ielas, kā dēļ mums te transports ir abnormāls pain un misery.

vlak norm. tagad jākāpj kalnā pie Rollija. ziniet, ir bijis grūtāk kāpt tajā sūda kalnā, bet es ļ, ļ jutu to, cik sestdien nogurdināju kājas tomēr. VZ arī piekrita, ka nav tik jestri tomēr. bet nu, aizgājām pie Rollija, iekūrām ugunskuru un bijām sasodīti omulīgi. iztērgājāmies par visvisādām lietām. apņirdzāmies par visu ko. un omulīgi omulīgojām. vienīgais, ka uguns negribēja baigi norm kurties, jo visi zari bija kvalitatīvi slapji. in any case, apm ņurd un labi, ka tikām.

un health apps nez kāpēc saka 8.2 km pa pirmdienu. nopietni? nē nu ok.


cerams, ka rīt savākšos uzrakstīt par otrdienu, kurā notika Viss, ieskaitot manis tetovēšanu. jo rītvakar jādodas uz Tāboru tur apskatīt dzīvajā no Tāboras lokālo grupu Kalle. nu tur, tur, blakus Cool Place barčikam :D

May 9th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
EB: I'm surprised I can't smell that yellow thing (**rāda uz rapšu lauku**) I don't like the smell usually, but I can't smell it now,
kaķ: oh, I can't smell anything these days.
EB: why?
kaķ: my organism is being too busy being allergic to it all, no headspace to smell it.

April 27th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
ejam pāri upei pa tiltu, tāds koka, diez gan pavecs, norm. besī tilti. anyway. ne par to šoreiz. nu kā, tur upe, visādi augi, sasvīduši ļauži, viss kas. un loģiski, ka visādi jobani kukaiņi lido gaisā. spieto tā, ka maz neliekas. kaut kādi moths, mana kukaiņu nepazinēja prāt. tie moths tur ņirb visur apkārt un priekšā un visur.

VZ: labi, ka tās maskas.
kaķ: vispār zinko? tas ir kā tajās romantiskajās filmās, kur romantiskie pāri iet cauri spīguļojošiem kukaiņiem. kā viņiem nesalien viņi acīs un ausīs?
VZ: tas jau ķinī mums romantiski izskatās, bet patiesībā tur bija take 17 pēc tam, kad zaja no acs izvilkusi kārtējo.
kaķ: ahaha, jā, ja paveicas, var nofilmēt brīdi, kad nevienam nekas nekur nav ielīdis.
VZ: nav viegli.
kaķ: vispār domāju, ka mūsdienās gan jau tas ir... emm..
VZ: CG?
kaķ: m? jā! vot! šitas. liekas, ka varētu būt lētāk.
VZ: jā nu, filma ietaupās, nav tik daudz laika jāpavada.
kaķ: gan jau vieglāk uzreiz mirguļojošus uztaisīt arī.
VZ: jā, citādi katru to jobanu kukaini nopūst spīdīgu..
kaķ: nu vai ne?
VZ: vispār, rekur ideja holivudas svarīgajiem, uztaisīt romantisko ķini, kurā viss ir kā dzīvē. bez izskaistinājumiem un efektiem.
kaķ: ahah, bet.. man liekas, ka tad tas vairs nebūtu romantisks.
VZ: jā nu. beigās čuvaks ghosto zaju un zajai vispār pohuj, titri.
kaķ: ahahah, protams.
VZ: nē, beigās zaja uzinstalē tinderi, tad titri, vo!

April 11th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
kaķ:
So I did this for breakfast
[pic of homemade avocado toast]
Because so sick of cooking :D

Rūd:
Looks fancy
With the plate and the tiles in the background :D

kaķ:
Yeah :D

Rūd:
I was like “the fuck you doing in a cafe” at first

kaķ:
Nah, just made my own avocado toast :D
The most hipster thing about me is my love for avocado toast

Rūd:
And you wonder y u always broque [red.piez. - it means "broke"]
AVOCADO TOAST

kaķ:
Of course!!!!

Rūd:
!!!!!!!!!
and FLAT WHITES

kaķ:
With soya drink!!!!!

Rūd:
!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
MILLENIAL VEGAN HIPSTERS
IM SURE THEY DO ART
NO PROPER JOBS!!!!!!!

kaķ:
well, I am SELF EMPLOYED!!!

Rūd:
HORRIBLE
DESTROYING THE JOB INDUSTRY
cont reading for destroying advice )

March 6th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
es zinu, ka jums visiem ir pietrūcis saraksts ar lietām, kas nestas uz barčiku!
bet problēmiņa ir tāda, ka tika aiznests kaut kas truly inspiring, bet neviens no ballītes orgkomitejas nespēj atcerēties, kas tas bija. nekas, toties es atceros citus priekšmetus, ar kuriem esam apmainījušies barčikā relatīvi pēdējā laikā:
. vēl viena burciņa čili pastas,
. mazais nabadziņš spare telepurķis,
. micro simkartes tas tur sūdiņš, lai var mazajā nabadziņā ielikt nano sim,
. papīra lapas.

par pēdējo došu kontekstu tādu, ka sakarā ar manu nespēju izdomāt jaunus veidus, kā nodot informāciju EB, pa visiem tika saprasts, laikam zīmējumi būs the way to go. bet kuram mūsdienaš ir papīrs mājās? tak ne man! so, es, iespējams, kļūšu par slavenību starp local bietes uz brīdi. kas noteikti nav tas, ko es vēlētos. **is reclusive**

citās ziņās, vispār, kad man sanāk pieminēt Priekšnieku (hesus, man liekas, ka mēs sastrādājamies jau 5 gadus in this team), parasti viņš nav stāsta labais varonis. bet tupa mani atkal ar kaut ko izbesījis. nu, vai kādu citu atkal izbesījis. in any case, vakar un šodien sanākuši neapstrīdami empīriski piedzīvoti pierādījumi, ka ne tikai es Priekšnieku pazīstu, bet viņš savā veidā mani arī. es zinu, kādas ir viņa vajadzībiņas un uztveres. viņš lieliski pamana, kad jābeidz (parasti one to one tho) meetings, jo es esmu nogurusi no comms un vairs neuztveru neko. also, viņš šorīt ir sapratis, ka ikrīta catchup visam team ir jāaizbīda uz vēlāku laiku, jo laikam tomēr ir bezjēdzīgi turpināt cerēt, ka es beigšu aizgulēties.

bet nu vakar ballītes orgkomiteja aizgāja pa ilgiem laikiem iedzert ar Rūd un vispār šodien pohiņa, moš vēl burtus parakstīt? :D

February 19th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
tātad tramvajvlakā iekāpa miljons kinderu, vane? kaut kādā brīdī kļūst skaidrs, ka arī viņi dodas uz Dečīnu. šis vlak pietur 3 pieturās within Dečīn. so, izlemjam viltīgo plānu, ka tos kinderus noteikti laicīgi vāks taisīties kāpt ārā, ja viņi nekāps ārā pieturā tieši pirms Dečīnas galvenās stacijas, tajā kāpsim mēs! kinderus uzreiz sarosa un sāk vilkt jakas un to visu. mēs tādi, aha! viņi kāps tur,mēs varam sekjūri braukt uz galveno staciju. bet te kinderi mūs appisa, viņi arī brauca uz galveno staciju. **nopūšas** tik daudz ciešanu. anyway.

tiekot ārā no tramvajvlaka, ballītes orgkomiteja nopriecājas, ka nebrauc ar the connection to Praha, jo kinderi dodas tur. a mēs uz burgernīcu Burger Berg! visi zina, kur jāiet, ejam, nananā, pūš, viss drusku besī. runājam, ka burgernīcā vispār šodien varētu būt sanitārā diena un tad, we're fucked. bet nu nē. tur viss vaļā, fuf!

es par pagājušo reizi tajā burgernīcā neko daudz neuzrakstīju. bet tur bija apteksnis, kura vārdu mēs gribējām uzzināt, bet nejauši papisām šo iespēju, jo aizmirsām paskatīties rēķinā uz aptekšņa jūzerneimu. šoreiz tur nebija tā aptekšņa, bija kaut kāda blonda zaja. nu neko, tā arī nekad neuzzināsim, kā to apteksni sauca, vai viņu sauca Martin Vrana.

kur prikols? ā! burgernīcā uz sienām ir sakarinātas dahuja ilustrācijas. melnbaltas, diez gan kļovas. visas ar celebrities. tad nu mēs pirmoreiz tur būdami minējām, kas ir kas. visu ko atpazinām, šo to nācās prasīt Rūd. bet tur bija nu.. Patti Smith ar Bowie t-shirt. bija Lady Gaga. bija David Bowie gan pats, gan savā Man Who Fell To Earth lomā. bija Sid Vicious un Marlyn Manson. kaut kādi čehu wtf. ā, kaut kādi rakstnieki arī. nu, jūs saprotat ideju, vane? vienu pikču gan beigās nekā, nekā nespējām atpazīt, kas tie par ļaužiem tur. un Rūd vienā brīdi mega satrakojās un atrada ilustratora vārdu (Martin Vrana) un to, ka viņš ir co-owner of the establishment. bet, cik var saprast, viņam nav nekādu soctīklu. viņa nekur nav!

bet nu, šoreiz mēs jau pazīstami ar ilustrācijām, mierīgi ēdām brokastus burritos un offlainīgi čalojām. fonā skanēja dīvainas lifta mūzikas kaverversijas of. arī džezīga lifta mūzikas kaverversija of Wonderwall. un te pienāk brīdis, kurā ballītes orgkomiteja sarunā saprot to, ka pati svarīgākā interview question ir: "How many Gallaghers are within your limit?" tas ir The Question, kas jāuzdod jau intervijā. jo, nepieņemt kādu darbā ir vieglāk atrunāties, ka tas nebija par Gallagheru. jo atlaist darbinieku par to, ka viņš ir ok ar pārāk daudz Gallagheriem, tas pagiadām vēl nav īsti legal.

malkojam tālāk Bernarda pivci un jūtamies omulīgi. ik pa brīdim kādi ļauži atnāk, paēd un aiziet. diez gan lielu laika daļu esam vienīgie pacienti burgernīcā. vismaz mierīgi un omulīgi. also, apkure šoreiz ieslēgta jaudīgāk nekā pagājušoreiz.

aizdomājāmies, ka nu.. tai dziedošajai zajai, kas dzied to lifta mūziku. zinkā, es saprotu, ka cilvēki dara dažādas lietas for cash. we all get them bills. un ne visas dziedošās zajas var but Katarzias un bīdīt savu indie shit pietiekami, lai sevi uzturētu ar to. tur es neko nepārmetu. bet tad es iedomājos, if I was in her place. rekur uztaisīju lifta mūzikas albumu for cash to fund my indie shit. indie shit still didn't take off. nu cik ilgi taisīs lifta mūziku? tupa mainītu profesiju, vane. piemēram, uz HR vai admin, kur maigi žūžot cilvēkiem ausī, pirms viņus atlaiž. bet. te parādās problēma. jo lifta mūziku mēdz actually atskaņot... liftā. un tagad zaja brauc ofisa buildingā ar liftu un tur skan viņas iedziedātā lifta mūzika. eww, vane? bet tas nav sliktākais! sliktāk ir tad, ja kāds kolēģis piefiksē šito. tur uzreiz jāmaina darbs. vēlams uz tādu, kur ofiss atrodas mājā, kuras liftus apsaimnieko cits uzņēmums. no šitā grūtāk izbēgt un noslēpt nekā izbijušu sex worker status.

bet, kamēr mēs risinājām zajas profesionālo krīzi, tikmēr blondā apteksne sāk aplīmēt tāfeles malas. kaut ko noņirdzamies, ka neviens tagad neatlīmēs tāfeli. bet nē. zaja vispār atnes spannīti ar krāsu un sāk ķellēt sienu. varēja jau VZ paprasīt, lai palīdz ar augšu. tāpat mēs tur vienīgie pacienti tajā brīdī :D

bet nu, kaut kādā brīdī jau pienāk tas brīdis, kad jāpaspēj uz vlak 18:02, lai dotos uz Prāgām un tad nezin ko.

ar monētas palīdzību izlēmām pusdienas pie vjetnamieša, nevis picērijā. tad gājām pie Jiržika, bet aizgājām uz Orindžu un beigās vēl norm iedzērām ar EtF.

cik labi, ka ir weekendi.

February 17th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
paliku pie VZ pielūdzējas, kas aizgāja? nu lūk. mēs tur atkal visi tādi tralalā, sākam sagurt, bet tomēr tralalā. kvalitatīva huiņa tiek dzīta un vispār visi apm.

VZ pielūdzēja kaut kādā brīdī aiziet uz tualeti. viens čuvaks pieliek durvīm priekšā un zem roktura krēslu. visi noņirdzas. bet nu, tas triks strādā tikai filmās, zaja pat tā līdz galam nepamanīja, ka viņu centušies tur iespundēt. vēlāk zaja piedabūja to konkrēto čuvaku ar viņu dancāt. **nopūšas** kāpēc man tas bija jāredz? anyway. ik pa brīdim ballītes orgkomitejas sarunas tiek pārtrauktas, jo pielūdzēja kliedz pāri visam barčikam VZ legal name un cenšas pievērst uzmanību, bet mēs tādi nananā, neko nezinam, uz mums neattiecas. man liekas, ka zaja vēlreiz nāca sēsties pie mums, bet atkal sajutās, ka nav uzņemta ar ekspektēto siltumu, apvainojas un aiziet.

bet nu, ir bijusi gara, piedzīvojumu pilna diena. tiek noskaidrots, ka pirmais sakarīgais vlak uz Dečīnu ir 12:05 svētdien un sākam rosīties uz mājupiešanu. vēl parunājām par to visu EB lietu. (for context, es laikam esmu attapusies ļ dīvainā open r-shitā ar EB, kura arī aktīvi friendojas ar VZ.) un tā nu. sarosamies, samaksājam unbelievably small bar bill (starp citu, lētāk nekā tajā Dečīnas Prinča bārā!) un dodamies.

te man nāk atmiņa, ka Rumburkā, atšķirībā no Dečīnas, barčikos darbojas apkure, bet nav īsti ielu apgaismojuma. laikam tur kalnos (tas ir apmēram viens krajs) enerģijas ir tik, tik ir un var vai nu apgaismojumu, vai apkuri. te es Rumburkiešu izvēles pusē, ja kas.

aizdodamies uz Labību, jāpamēģina mazliet migt. ārā metot jau 10 am. pēc saraustīta un dīvaina miega, pamostoties ir sajūta, ka nav gulēts vispār nemaz. izejam no Labības un sagūglējam, ka ir tieši viena kafijotuve, kas ir open now according to google. gūglei ir nepareiza infa, piezīmēšu, kafijotuve vaļā no vieniem. **nopūšas** dodamies aptuvenā stacijas virzienā, jo tur saka, ka vispār ir vēl kafijotuves, bet nav vaļā. nekas, protams, arī nav vaļā. atrodam, ka ir kaut kāda penzija / restorāns, kas vērsies vaļā 11 am. ballītes orgkomiteja nopūšas, bezcerīgi padodas un aiziet uz benzīntanku iegādaties tur takeaway kafiju. tas automātiskais aparāts ir tāds wtf, ka nevienam nekas nav skaidrs. bet nu kaut kādus kafijas krāsas šķidrumus izdodas izmānīt no tā devaisa. teeny tiny cups ar supposedly XL dzērieniem. spriedām, ka nav skaidrs, kam tie vāciņi tur domāti, kādām dzirām.

ir apmēram pusvienpadsmit ap šo brīdi. paņemam savas kafijas, aizejam pari ielai uz parku, ar skatu uz restorānu. VZ izšļaksta mazliet savas kafijas uz soliņa, vēl pirms apsēdies. tad pamanam čuvaku, kuram ir izdevies iegādāties dzērienu pietiekami lielā krūzē, lai tiktu pie vāciņa. čuvakam uzreiz metas zaja virsū bučoties. VZ piezīme, ka nu jā, čuvakam kafija ar vāciņu, uzreiz visas zajas viņa. es iebildu, ka negribu ar viņu bučoties. VZ: nu, tagad jau par vēlu anyway, first come, first served. :D nu ok. tad mana kafija toties stāvēja pusdzerta un vējš to krūzīti apgāza un so much for that. tā nu visi sēž uz soliņa, salst vējā un skumīgi skatās uz izkārtni, kas sola restorānu pie parka. pēdējās 10 min aizgājām atpakaļ uz benzīntanku, nopirkt cig un lēnam gājām uz U Parku. stunda līdz vlak uz Dečīnu.

Pieparkā toties arī apkure, sadzeramies siltus dzērienus, apēdam piekafijas cepumus un dodamies uz staciju. vlak uz Dečīnu, protamska, iet miljons gadus, jo pietur pie katra staba. un, papildus jautrībai, tramvaja izmēra vlakā iekāpj milzu bars kinderu. also, salst, bļaģ.

doma, protams, ir, ka ierodoties Dečīnā, dosies uz to Burger Berg. tā kā, dārgo lasītāj, ir iespēja, ka beidzot tomēr aprakstīšu šo lielisko burgernīcu, jo pagājušonedēļ nesanāca. un par to, kā mēs ar kinderiem viens otru appisām, beigās visi zaudēja.

Add to Memories Tell A Friend
Iepriekšējā postā aizmirsu pieminēt, ka havčika iestādē kultūras namā, ja? Tur tā govs nīgri māva visu vakaru. Radās teorija, ka viņa cenšas izdīkt, lai ved viņu jau mā. Bet sanāk tas, kas sanāk, tobiš mū. Un citā pīppauzē piefiksējām, ka nupat nīgrās govs balsij pievienojusies otra govs, kas viņai brēc virsū, lai jau aizveras beidzot, katru vakaru šitā! Un otra govs norm mēdīja pirmo arī.

Un Labībā nemaz tik la nav, ja kas. Duša ir kaut kāda robotu huiņa, kas nemeiko sensu un ir sarežģīta un neefektīva. Toiletries nav. Brokastis servējot iekš steakhouse, bet nenotestējām. Kurš no rītiem spēj ēst? Mazliet mauzolejīgi un tā. Bet nu. Viena nakts ir ok.

Bet aizgājām pa vēju un salu līdz tai pivnīcai. Lamādamies un neko nesaprotot. Meklējām durvis, lai saprastu, ka durvis ir tas logs, kurā sēž čuvaks. Ienākot mūs sveic suncis. Lielisks, zeltainas krāsas, imo terjera paveida, ne pārāk jauns. Pavada mūs pie sēdvietām. Es knapi novelku mēteli un metos kasīt ausis. Saimnieks it kā pasauc prom, bet suncis nāk atpakaļ un es kasu vēl. Tad aiziet apostīt VZ un beigās suncis izdresē VZ, lai kasa muguru zvēriņam.

Izrādās, ka barčikā var pīpēt iekšā. Ballītes orgkomiteja vienojas, ka ir jocīgi neiziet uzpīpēt. Bet nu. Tur ir nežēlīgā un aukstā pasaule anyway. Piezīmēšu, ka Prāgās bijis silti un jauki, bet mums tas neder, vajag uz ziemeļiem. Tur totāli pie Vācijas un daļa gūgles tuvāko barčiku ir... aizejami, bet Vācijā. Kurš to grib?

Visi barčikā ir Savējie. Ļ Savējie. Bet ātri saprot, ka mēs labi pļurkājam, esam klusi, rātni, savā nodabā noņirdzamies par visu. Es atrakstos no VZ aktuālajiem draugu čatiem, ka es te visu sapisu un šis būs offlainos for a bit. un es arī gan jau. EB ņirgājās, ka “to show participation” uz ko es teicu, ka “to do participation”. Ar VZ efektīvi izrunājām dahuja labas huiņas. Ja atcerēšos, iepostēšu atsevišķi. Jo bija gold, true gold.

Fonā bija teļiks. Sākumā sports, tad smieklīgo viģiku raidījums, tad filmas. Tas bija wtf, bet nu. Matt Damon :D Bet viss dīvainais vienmēr kļūst dīvaināks. Saprotiet, barčikā ir jukebox. **nopūšas** neko, klausījāmies gan Rammstein, gan Roxette, gan vēl sazin ko. Viena no tumbām ir man gandrīz virs galvas vispār. Skaļa.

Vēl ir tā, ka pret šo brīdi ir pāri desmitiem. Barčiks oficiāli strādā līdz desmitiem. Tiek aizslēgtas durvis, bāra čuvaks ielej arī sev pivci un omulīgi sēž ar saviem draugiem pie galda un tērgā. Ja nu kādam kaut ko vajag, tad pieceļas, ielej un iet atpakaļ pie draugiem.

Pēkšņi viena pensijas vecuma zaja pielec kājās un atnāk, apsēžas pie mums ar VZ. Uzrunā mūs vāciski un prasa VZ, vai es esmu viņa sieva. Ballītes orgkomiteja, protamska, visi tādi, amēs nerunājam vāciski! Zaja pajautā, vai mēs runājam čehiski, saņemot apstiprinošu atbildi, turpina sarunu vāciski. Bet nu kaut kādā brīdī it kā pārslēdzās uz valsts valodu. Te es jau sāku lēnām šņukstēt smieklu lēkmē. Zaja konkrēti izlēmusi būt VZ pielūdzēja, kaut ko tur nesakarīgi cenšas ar viņu runāt, brīžiem nav skaidrs, kādā valodā, jo tās skaņas nemeiko nekādu sense. VZ ir totāli pazudis nupat. Es jau raudu no smiekliem, pārējie apkārtējie arī šņukst lēkmītēs. Tad zaja drusku pieliecas pie manis un čukst man kaut ko. Es viņai čehiski paskaidroju, ka neko nedzirdēju, jo man tur tā tumba virs galvas. Zaja apvainojas uz mani. Pamēģina vēl uzpisties VZ, bet arī tur nekas cerētais nesanāk, apvainojas un aiziet.

turpinājums gan jau, ka sekos.

February 4th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
tātad atļāvu Borgijam nopirkt man otro dzērienu. un tad kaut kā it kā panesās. lēnām. iepazinos ar dažiem jaunākiem kolēģiem. jā, man arī jau gadu RF strādājoši kolēģi ir "jaunie" un nepazīstami :D

uzradās DrN un Skotijs. paņirdzām ar Skotiju visādi. tas bija jestri. kaut ko tur plivinājos no viena bariņa uz citu. "nejauši" atradu sevi pie DrN bariņa. ar Džeimsu H un DrN paņirdzām par jaunajiem kontraktiem. Džeimsam arī vēl nav. tad atkal sākās saruna par Prāgas ofisiem.

DrN: I know, I know you said you have your own social life, but what if.
kaķ: I barely keep up with my friends as it is!
DrN: but apparently they are so beautiful and the woman who designed them says she's really proud.
kaķ: still not going.

tad bija saruna par manu potenciālo algu uk vs cz algas.

kaķ: I sure hope they won't pay me the average Czech salaries, I can't live on that.
DrN: just tell them no.
...
DrN: what if they pay you a Czech salary, but for a much higher position? like.. you might end up being the CEO of the company.
kaķ: **apņirdzas**
DrN; then you'll have to go to the office!
kaķ: no, I'll have minions for that.
DrN: but they'll drive you!
kaķ: I don't like cars And I will have minions to do it for me.
DrN: well, go at least once!
kaķ: I will have to at least once. and I will report back, how it looks.
DrN: ok, good, do.

vēl mums ar DrN ir competition, who's going to be completely grey first. so far he's ahead (no pun..), but I'm greying much faster, so there is hope.

Borgie: you know she's (red.piez. - kaķ) got girlfriends in every European city by now.
DrN: you told me it was boyfriends!
kaķ: things change, you know.
DrN: you told me this this morning!
kaķ: it's been a long day.

un tad vēl izrādījās, ka Džeimsa H jaunā zaja ir totāli emotionally unavailable, tad nu es viņam visādi skaidroju, kā ar tādiem cilvēkiem apieties, being one of them. tad uzklausīju viņa bēdas par lack of comms. nu visādi. tad izgājām uzpīpēt. tur piedžoinoja Deivids, kurš bija in house recruiter, bet nupat palika bez darba RF. kaut ko skaidroju Deivam, kāpēc RF visi ir frīki un kā neviens norm ļautiņš tur neizdzīvo.
Džeims H: you say you are cold, but for a cold person you're actually endearing.
kaķ: **facepalm""

February 3rd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
es jūs tur visus atstāju pie mana torturous workshop, ja?

I shouldn't get into the details of the work shit. y'know, legal reasons and also, it won't make sense to anyone. also, it's not like it's going to work out as planned anyway.
bet nu, man visu laiku bija aktīvi jāpiedalās, jārunā. jāuzdod jautājumi, uz citiem jāatbild. jā-neļauj tiem tur annoying čuvakiem to talk over me. tas bija grūti un nogurdinoši un kaut kādā brīdī es pazaudēju jebkādu spēju izdomāt jebkādu domu sakarīgi līdz galam.

toties Bloomsbury ir actual official road sign par unlicensed ice cream trading restrictions :D y'know, weed's ok, it's them unlicensed ice cream trucks that are The Issue. man instagrammās var ieraudzīt fotku ar.

for lunch time man nejauši izdevās un bez maz nācās iet sēdēt pie galda, pie kura bija DrN, viens no skotu čuvakiem un Bg Stefans. pie citiem tupa nebija vietu. neko. pirmais jautājums, ko DrN man uzdeva, bija: "are you a permie yet?" nolēmu nepiepisties, ka vispār es būtu gribējusi kaut kādu hihowareyou, to ease me into the conversation. bet nu pohuj. pastāstīju savu tā rīta sarunu ar Bestiju un to, ko mēs nolēmām mana kontrakta sakarā. tad DrN mēģināja man nosellot Prāgu ofisus, ka es varētu iet tur. viņš izmisīgi centās atrast jaunus un jaunus argumentus for this. man uz katru bija ļ valid reason why I'm still not going to do that. tad kaut kādā brīdī viņš vienkārši piecēlās no galda un aizgāja prom, neko nesakot. it never stops amusing me how DrN freaks people out constantly ar to, ka viņam aizmirstas manieres. anyway.

pēcpusdienā more workshops, kill me, kill me now. Sāra Rīd iznāca ar mani uzpīpēt un, I kid you not, viņa izskatījās pēc pasaulē nogurušākā cilvēka, kura smaids uz sejas ir vienkāršs muskuļu krampis. ļāvu viņai vārgulīgi pabičoties un nolēmām atlikt mūsu sarunu uz šonedēļu. pēc krietna kill me, kill me now, kill me more, kill workshop shit, aizgāju tupa sēdēt viesnīcas reception. tur bija daudz mierīgāk. tad visi sarosījās un devās uz barčiku, kas atrodas pie iepriekšējā ofisa Covent Gardenā. bet es vēl 20 minūtes pasēdēju savā nodabā, tad pusstundu pastaigājos ar mūziku ausīs. apēdu mazmaizīti no Pret un devos uz Freemason's Arms. iegāju, apsveicinājos ar pāris ļaužiem neļāvu nevienam nopirkt man dzērienu, nopirku sev dzērienu pati. izgāju uzpīpēt, iegāju atpakaļ iekšā un centos kaut kā nebūt sākt runāt atkal. vai vismaz klausīties.

Borgijs grasās braukt cycling tripā uz Prāgām vasarā. young Džeims missojot Gariju.
mēs tur bijām diez gan milzu bars un baram gandrīz pa vidu, pie vienvietīga galda, surrounded by RF employees, sēdēja nīgrs čuvaks un risināja avīzē krustvārdu mīklu.

un tad Borgijs nopirka man dzērienu. un ar to laikam viss sāka kļūt mazliet jestrāk.

bet tagad es kāpšu dušā un derētu aiziet uz bodi.

January 30th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Nuok, lidmašīnā ir garlaicīgāk nekā gribētos. Un, ja tiešām vienīgais havčiks, ko man te dod, ir crisps, es jūtos neapm.

Pierakstīs te ChSpB daļu weekenda stāstā. Mēs ieejam, cilvēki pīpē, ir diez gan skaļi, bārzaja liekas nīgra enough. Tiekam pie pivčiem un pēkšņi mums uzpišas kaut kāds totāls orks. Mēs atkal izliekamies, ka neprotam čehiski. Orks, izrādās, runā angliski. **nopūšas** orks sāk mūs iztaujāt par mums. Es tikmēr pieliecos tuvāk bārzajai un čehiski pajautāju, vai mēs arī varam iekšā pīpēt. Zaja atbild apstiprinoši. Orks te kaut ko saausās, uzpišas bāra zajai, ko mēs runājušas. Sāk pušot, ka es tak runāju čehiski. Bet es neko. Visu laiku angliski saku, ka ņihuja nesaprotu. Orks turpina piepisties. Ballītes orgkomiteja ir mega izvairīga. Bet orks neatpišas. Neatpišas un neatpišas. Tiek iemēģināti visādi “soft no” varianti. Orks neatpišas.

Starp citu, mēs teicām, ka esam English, vane? Un, kad orks teica, ka netic, es nīgri uzrūcu, ka es vispār no Notts ghetto rajona. Es tā arī nesapratu, kas tur notika orka galvā. Bet nav svarīgi.

Vienā brīdī man ļ, ļ apnika orks. Un es viņam teicu: “You know, you are very fucking annoying.”
Orks šokā, bet izliekas, ka tas bija joks.
Teicu: “You are annoying. Fuck off”
Orks šokā un izliekas, ka tas bija joks.
Sataisīju nopietnu grimasi un teicu: “go away. Fuck off. Now!”
Orks viss tāds, ka nuok, ies arī, bet nekur neiet.
Joprojām ar nopietno grimasi teicu orkam: “this is not going. Go away!”
Orks mēģina smaidīt un teikt kaut ko.
Es: “Go, go now”
Orks sāk taisnoties, ka šis neko.
Es: “this is not going.” Un ar pirkstu rādot randomā virzienā prom, “go now!”
Orks mēģina...
Es: “go away, fuck off”
Orks aizgāja uz tualeti, tad samaksāja pie bāra un paklausīgi aizgāja prom.
I think he’s in a desperate need of a dominatrix.

Apkārt tikmēr notiek ahujennā ballīte. Visi jestrojas, mūzika ir skaļa un (vismaz man) nesaprotama. Bet nu, kvalitatīvi noņirdzamies ar ballītes sastāvā. Cik labi, ka ballīte.

Bet nu. Ap trijiem visi sagurst un gatavi doties uz paliktuvi. Ārā, protams, ir vājprātīgi auksti. Stāvot pie paliktuves vārtiem, jāzvana zvanu bija kādas 5 reizes, līdz uzradās samiegojusies zaja mūs ielaist. Bet neviens nesasita galvu jumta istabā, kas vispār ir diez gan win pats par sevi.

Nākamās dienas stāstu gan tagad slinkums bakstīt. Bet tur tā Amerika un vēl nesaprotama huiņa gaidāma.

Un tiešām laikam neko vairāk par crisps te nedos. Bet blakussēdētājs lasa savu grāmatu un kreisās lapas header ir “everything is fucked” (all caps), bet labās lapas header ir “The Formula of Humanity”. Un man tetovējums ir dzīšanas niezes stadijā. Aaaaa. Kill.

January 29th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
VZ vispār piezīmēja, ka es esmu aizmirsusi uzrakstīt, ka, kad gājām no viesnīcas uz restorānu, gājām cauri stikla durvīm, kāpām pagrabā un nokāpuši attapāmies tualetes priekštelpā. no kuras varēja nokļūt uz actual restorānu. tāda, lūk ačgārna iepazīšanās ar telpu.

bet vispār mēs palikām Cafe Rouge. Jūnijs ir atombumba. es nezinu, kas ir ar visām mūsu paziņām, kuras nedzīvo Prāgās. they all seem to be totālas eksplozijas un viesuļvētras. anyway. Jūnijs bija hyper. Rūd toties mira nost dēļ sava uterus. Jūnijs visādi tur izpildījās. Mēs ar VZ pārsvarā acis un es noguris. Es uztaisīju art installation. To be fair, es to instalāciju pa starpām taisīju visu vakaru. Gala rezultāts apskatāms manā insta. Un atvainojos barčika staff, ka to tur arī atstāju. Eventually un gradually Jūnijam izdevās mūs to engage un visādi jestri sāka palikt. Mums ar Jūniju bija staring contest. She lost, I won. Ha! Vispār bija eksplozīvs un lielisks piesēdējiens barčikā. Rūd gandrīz tika savākta uz mā apmēram 3 reizes, bet beigās tomēr neizjuka ballīte. Grūti tā pastāstīt sīkāk, jo kā vispār aprakstīt eksploziju?

Vienā brīdī pīpējot uzradās random Bruno un sāka visiem uzpisties. Mēs ar VZ izlikāmies, ka pat nesaprotam čehiski. Tā kā Bruno nemācēja English, tad ar Jūniju norm noņirdzāmies par Bruno, kad viņa izlikās tulkojot viņa sacīto mums. Norm. Tad Bruno gribēja paspiest visiem roku uz atvadām. VZ nez kāpēc piekrita. Bet I just stared at him. Jūnijs visādi centās savākt Bruno prom no manis. Kas mani vispār uzjautrināja. Bet eventually I stared Bruno down tā, ka šis atzina savu sakāvi un ar respect aizgāja, kur nu Bruno iet. Jūnijs atzinās, ka šajā shithole tas vispār esot norm, ka “people are friendly”. Visi saviebās.

VZ, cik atceros, sagudroja visādas jaunas pasaules kārtības, bet detaļas laikam lost in the void.

Bet nu kaut kad pienāca brīdis, kad mēs bijām pēdējie pacienti barčikā un visi nolēma, ka izklīdīs. Jūnijs savāca Rūd un devās pie Jūnija. Mēs ar VZ gājām uz iepriekšminēto ChSpB. Bija zināms atvieglojums, ka tur tiešām vaļā. Un ChSpB ir pelnījis pats savu cibpostu. Stay tuned.

Es tikmēr te pa lidmašīnu patirināšos. Pa ilgiem laikiem sanāk lidot uz LCY.

January 24th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
tātad pagājušā svētdiena un mēs tikko izslīdējuši no Hurricane L skavām, nonākuši pie Granda un apjukumā par barčiku. VZ rodas ģeniālā doma iet atkal uz D123. tas netālu no stacijas un omulīgs. slidinamiies, ejam, tas viss. pie D123 uzzinam uzjautrinošo faktu, ka šī ir viena no iestādēm, kas nestrādā svētdienās. visi nopūšas un velk ārā gūgli atkal. tiek atrasts kaut kāds cits barčiks, bet arī tur aizejot, arī tas svētdienās ir ciet. nedaudz paskatoties, iepriekšminētā Šreka taverna ir the closest option. visi vēlreiz nopūšas un dodas uz Šreku.

Šrekā, izrādās, dod arī Radegastu. it kā 12 pivcis tik agri nav the smartest decision, bet pārlasiet visus smart decisions, kas ir šajā pagājušā weekenda cibpostu sērijā, kas pieņemti. atveru ČD appu un tagad skatos vlakus. pēc dažādām domām turpu, šurpu, tiek nolemts par labu vlakam īsi pēc astoņiem. piebukojam, nananā. cik labi, ka ČD appā tagad var maksāt ar apple pay! kaut ko tur iekrājušies visādi čati ar ļaužiem telepurķos, drusku aizejam uz brīdi katrs savos tajos. also, jāpastāsta Rūdītim tak, ka mēs Šrekā!

un tad kaut kāda pjana zaja no blakus galdiņa kaut ko pajautā. ballītes orgkomiteja visi "uh, what?" zaja tāda (čehiski, atkal visa saruna čehiski), ka davaj izejam kopā uzpīpēt. mēs tādi, čill zaja, mēs tagad nea. zaja tāda, a nu pēc 5 min? mēs tādi, nu hujzina, rekur dadzers pivci, dabūs nākamo, tad. zaja tāda, ka nu pēc 5 min? un kaut ko metās skaidrot, ka vispār jau var viena uzpīpēt, bet kompānijā jestrāk, tas viss. es tajā brīdī izzonējos, jo man bija jāčato kaut kādos čatos, jālasa tviteris un tas viss. un es tiešām, tiešām vairs nevarēju piedabūt savu čehvalodas moduli smadzenē darboties. galva jau tā visa buzzing pēc Hurricane L exp. zaj turpināja visādi runāties ar VZ. tur daudz un dikti. VZ ne sevišķi iesaistījās sarunā, bet zaju tas neatturēja runāt at him. arī tas, ka bārčuvaks zajai aizrādīja, lai beidz uzpisties random ļaudīm, neatturēja.

kaut kad jau tā pjanā zaja aizvilkās uzpīpēt tomēr. mēs ar VZ saskatījāmies un noskumām, ka mēs tagad nevaram uzpīpēt, jo prasās pēc tāda norunājiena. VZ paskaidroja, ka zaja stāstījusi kā bijusi kaut kādā negadījumā (vāgena, vai?) un seriously traumēta un tagad viņai ne tikai grūtības iet, bet arī smadzenē kaut kāda trauma. tāpēc viņa esot tāda. tikmēr atnāk bārčuvaks, parunājas ar hūmaņiem pie citiem galdiem (visi galdi mūsu tuvumā bija aizņemti). beigās viens čuvaks savāca savas mantas, atnāca apsēsties pie mūsu blakus galda un zajas priekšmetus tikmēr nolika pie viņa galda, kas bija divus galdus prom no ļ cien ballītes orgkomitejas galda. zaja atnāca no pīpēšanas un aizgāja pa taisno pie tā galda it kā nekas nebūtu bijis. visi atviegloti uzelpo.

tad jau ballītes orgkomiteja uzēd kalorijas, uzņem pivčus un nojestrojas sagurumā. iekāpj vlak, aizvizinās uz Prāgām, iegādājas cigaretes un dodas uz Jiržikbāru. tur Verka, atnāca ari Vadīms un īsi pirms pusčetriem, par spīti Verkas protestiem, ka jāpaliek, dodas pa mā beidzot pagulēt.

tāds, lūk bija pagājušais weekends.

otrdien toties notetovējos un šodien kļuvu par mentor diviem bulgāru ducklings who need to learn some cuntarsery.

January 22nd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
starp citu, bija doma pastrādāt stundiņu tai svētdienā, vane. bet laptopam bija beigusies baterija. man bija bijusi doma, kad pamostas, pieslēgt laptopu lādēties un tad Žurkā pastrādāt bik. protams, ka Žurkā visi attopas, ka laptopu aizmirsu uzlikt lādēties. VZ gan ieraudzīja elektribas rozeti vēlāk, bet tad man jau atkal bija nuinah, izdarīs rīt :D

lūk. vīntoniki Žurkā, pēc tornado Hurricane L. visi ohujā, neviens nesaprot, kas notika. noņirdzāmies. iemalkojām pāris vīntonikus, atklāju, ka izliktas pirmās pikčas no The Watch serčika. bet nu, noskaņojums ir "equal parts of doom and drink".

pēc kāda laika tiešām uzrodas Hurricane L, aphugo, piesēžas, pajautā, vai varot pagaŗšot VZ dzērienu, attopas, ka tas vīntoniks un burtiski pieplok pie tā. man tajā brīdī atraksta darba Mattie jautājumu, bet es nevaru atbildēt bez laptopa. zaja vēl pieplok pie VZ vīntonika. kaut ko runājam, bet Hurricane L runā tikai čehiski vispār. ik pa brīdim cenšas no manis izdabūt vārdus čehiski, bet es nevaru. man galvā bloks un tumbleweeds. bet es saprotu pietiekami it ka. tad pajautā, vai gribam aizbraukt uz kaut kādu barčiku kaut kur nekurienē. mēs tādi - nuok. jā. zaja esot ar vāgenu un davaj. nuokjā. samaksājam, aizejam uz vāgenu, kas izrādās ir busiņš, kravas, ar tikai trīs sēdvietām priekšā. visi sanervozējas, nopīpē cigas un neko. sarūmējas busiņā uz lācīšu sedziņas un Hurricane L mūs ved. nekurienē. uz barčiku.

pa ceļam uz nekurieni ir nekuriene. HurricaneL visu laiku saka "neboj" (nebaidies). ir zirgi un ragaini zirgveidīgie (goda vārds, es viņus neatšķiru). izrādās, ka barčikā vispār lielākā daļa barčika slēgta uz sezonu. ānuok. iedzers mazajā zālē. Hurricane L apdeito mūs ar saviem jaunumiem. piemēram to, ka vairs nedzīvo Šumperkā un mēneša beigās arī dzīvokļa līgums beidzas. dzīvojot Olomouc ar savu jauno čuvaku. tur esot labākas iespējas un vairāk cilvēku. zaja uzēd kūku, iedzer kafiju, mēs iedzeram vēl vīntonikus.visi noņirgušies. man nejauši izdevās actually tikt pāri blokam un pateikt vairākus relevantus teikumsu čehiski un aktīvi piedalīties sarunā. zaja sakoļī mūs aizbraukt pie viņas uz Šumperkas dzīvokli un tad pēc kafijas visi pa savām darīšanām.

tad nu mūs aizved (gar viesnīcu) pie Hurricane L veco dzīvokli. tur izvākts apmēram viss, palikušas tikai pamatvajadzības - virtuves virsmas, lecskapis, miga, rūteris un tādas lietas. mums uztaisa kafiju, zaja aizkurī, paņem pivci un tad nu mēs tur visi grozamies. zajas čuvaks ari tur ir. šis liekas viss tāds kluss un chill. turējās pa gabalu. tur ir jocīga lampa, vēl kaut ko noņirdzamies. tiekam pie kaktusa sulas, kas garšo tieši tā, kā es iztēlojos, ka kaktuss garšo. bet nupat gan mana, gan VZ galva jau ir totāli buzzing no čehvalodas un tā, ka Hurricane L ir pārlaimīga mūs satikt un, ja viņai būtu aste, tā vicinātos pa gaisu nepārtraukti un ātri. tiekam vēl visādi izhugoti. mani tur sabučo visādi.

bet nu ir kaut kādi četri un vispār ir gan nogurums, gan apziņa, ka jāsavācas kaut kā saprast, kā tikt atpakaļ uz Prāgām. ar mokām izraujamies no apskāvieniem un mums norāda tuvāko ceļu uz... Grandu. pie Granda visi nopūšas un nolemj, ka vlak situāciju domās barčikā. neko, ies uz barčiku, bet kuru?

un tagad man derētu ieiet dušā vispār.

January 20th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
tātad Šumperkas Dublin bar, ja? tikko ir ietiptapotas līnijas sniegā. VZ it kā drusku cieš par to, ka nekad neuzzinās, vai tā ir tā zaja, vai nav. bet izrādās, ka atbrīvojušās vietas pie bāra, uhti! also, šis ceļojums pa barčiku ir bijis arī lapiņai, uz kuras velk pivču strīpiņas :D tagad lapiņa kursā, ka there's more! bet nu jā, iekārtojamies pie bāra. es totāli apm ar šo, jo beidzot var izsēdēties visās pozās, kuras grūti nosaukt par sēdēšanu. jo, strādājot full time no mā, es esmu totāli atmācījusies sēdēt krēslā. like, actually Sēdēt Krēslā :D

tieši pretī mūsu vietām ir teļiks, kurā rāda Retro mūzikas kanālu. bet mums aiz muguras ir jukebox, kurā visādi idioti met naudu un aiztiek ekrānu un beigās cieš visi. bet kaut kādā brīdī saliktās dziesmas beidzas un aparāts aiziet randomā spēlēt dziesmas. un te mēs atkal nonākam pie disonanses, skatoties muted teļikā rāda viģiku vienai REM dziesmai, bet jukebox tikmēr spēlē citu REM dziesmu. pie tam, aptuveni vienlaicīgi sākās un beidzās. O_O

neko, ballējāmies Dublinā, viss nananā, visi līksmi. tiek aizsūtīta arī ziņa Hurricane Luckai, ka mēs pilsētā, davaj rīt sadzeram. bet nu barčikā kaut kad jau liek samaksāt un aizdzen prom. priekš cilvēkiem, kuri sāka dzert piecos, liekas, ka divos iet migt ir ok.
tikai kāpēc šie cilvēki pamodās pusdeviņos?

īsi pirms desmitiem izkasījāmies uz āru, atdevu atslēgu apkopējai un devāmies ļaunajā pasaulē. uz Sarkanās Žurkas barčiku. gūgle saka, ka vaļā no desmitiem, bet viņu websaits, ka no vienpadsmitiem. kam ticēt? neko, aizejam (gar Grandu) līdz Žurkai un tur pagalma vārtiņi ciet, baltie mēsli visur, beņķi salikti malā. neko, laikam vienpadsmitos tomēr. aizgājām pastaigā pa Šumperku. kaut kādā randomā virzienā. tur, pāri sliedēm un tad zem sliedēm un tā bija garākā stunda mūžā. nejauši attapāmies atpakaļ pie Granda. visi acis un nesaprot, wtf, kā mēs no turienes nokļuvām šeit? wtf? neko. aizejam līdz Žurkai, tur joprojām tāds pats statuss. neko, paejamies vēl it kā randomā, bet atkal nonākam pie Granda. **nopūta** neko. ies uz Žurku, nupat jau beidzot būs tie vienpadsmit. pie Žurkas izskatās tāpat. bet nu ieejam tuvāk ieejai un izrādās, ka ir citas durvis uz iekšas barčiku un uz tām rakstīts, ka vaļā no desmitiem. ballītes orgkomiteja safeispalmo par sevi un iet iekšā.

a tur neērti beņķi un galdauti! jajebu. neko. piesēdīs. Hurricane L, protams, ka sen atbildējusi, bet te nevienam nekas nav skaidrs un gribas pagūt kafiju un broakstis un iedzert, pirms dealot ar Hurricane L. cenšamies savākties par spīti visiem galdautiem un nezin kam. interjers tur ir diez gan absurds, bet nu. tam vispār kakbe visi bija puslīdz gatavi. ja neskaita, ka uz griestiem ir pulkstens, kurš actually funkcionē. kaut kādā brīdī savācamies uzņemt arī kalorijas un ļ rekomendēju turienes tacos el diablo!

bet īsi pirms tam VZ tomēr ir atbildējis Hurricane L, ka mēs te mēģinam savākties un tad davaj tiekamies? pēc dažāda exchange of messages, VZ vienā izkoļījies, ka mēs Žurkā. Hurricane L uzreiz tāda, ka o, es pēc 5 min būšu. ballītes orgkomiteja nervozi uzņem kalorijas un drusku wtf-ē. pirms brokastu beigām ierodas Hurricane L, ar totālu tornado aphugo mūs abus lidz nāvei, aphugo vēl, tad apsēžas, saka, ka vispār ies tagad pie vecākiem uz pusdienām, bet pēc stundas vai pusotras būs atkal brīva un davaj satiekamies. mēs tādi aphugoti un ap-tornadoed, mājam ar galvu un sakam, ka ok, jā, sure. Hurricane L aizdodas prom.
nez, kā tas no malas izskatījās?

bet toties mums bija iespēja nofinišēt brokastis un ķerties pie vīntonika. ar ko pagaidām noslēgsim part 2 of the insanity story.
Powered by Sviesta Ciba