Placebo Rush

Where feelings come to die

pasaule griežas

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

View

Navigation

July 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Skatoties uz cilvēku, kurš pārvietojas ar braucošu tabureti, radās pārdomas, ka varbūt cibas festivālu ietvaros uzģenerētās pilnīgi vājprātīgās biznesa idejas nav nemaz tik bezcerīgas. Ja jau kāds ir izlēmis masveidā ražot un acīmredzami successfully notirgot cilvēkiem tādu huiņu, varbūt arī ballītes orgkomitejas idejas varētu veiksmīgi realizēt un padarīt ienesīgas, lai jau minētā orgkomiteja beidzot varētu atļauties nestrādāt.

Also, lasīju te šodien internetus un pavisam nopietni aizdomājos, kādā veidā ar mani kopīgu valodu atrod mani creative friends? I am the socially awkward tech team member and nobody knows what I really do for a living. Bet man ir draugi (kuru man nav, jo man taču nav draugu), kuri visādi nodarbojas ar radīšanu, creative shit un all the things that I don’t really get. Bet kaut kā skaidrā vēl neviens nav palicis.

Add to Memories Tell A Friend
Svētdien vispār bija silti, zilā (using the word ironically) Donava, brokastu salāti bija viens no ļ retajiem ēdieniem, kur man garšoja pilnīgi viss, kas bija uz mana šķīvja. Vīntoniks also risina visādas dzīves situācijas. Tā lēnā garā nošūpojāmies vīntonikos pie upes pa dienu, bija izteikti silti, bet bija arī vējš. Bija tiešām lieliska diena. Un tad vēl picērija, Da Vinči un vispār viss. Vienīgais, ka slovāki īsti nemāk vīntonikus, bet vismaz māk atnest sastāvdaļas konstruktoram. Šis paliks atmiņā kā viens izdevies piecpadsmitais jūlijs.

Par vakardienu gan grūti pateikt kaut ko. Tur jā-hmm ahtungi.

Šodien atpakaļ darbos.
kaķ: ja viņi tur visi ir nomiruši, tad kāds varētu atmirt uz piecām minūtēm, lai ierakstītu čatā, ka visi nomiruši.
VZ: nu jā, būtu tikai pieklājīgi.
kaķ: citādi es te gaidu ziņas, bet neviens ar mani nerunā.

Bet nu izrādās, ka visi-visi nav nomiruši. Nāksies turpināt šito strādāšanu. *nopūšas*

Ak jā. Un laikam mēs ar Marlīni esam bound to talk at least once a year, on our birthday. It’s the nice thing to do. (VZ gan valīdi pajautāja: since when do you do those? Bet saprotiet paši.. )

*nogurst*

July 7th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
es savā dzīvē satieku reizēm tiešām fantastiskus cilvēkus. fantastiskus, iejūtīgus un labus savā būtībā.
bet man tā īsti vairs nav kauns, ka es tāda neesmu.
tāpēc varu tikai priecāties, ka šie cilvēki bija doti uz to laiku.
pat, ja beidzot pienācis tas brīdis, kad sāp.

citās ziņās, drīz būšot 30 grādi pēc celsija ārā. like, in a couple of hours. paslaistīšos un iziešu pastaigāt. jo jāizmanto iespēja, ka varu iziet no mājas pa dienu properly. Lielmiesta Praidu gan laikam šogad izlaidīšu, jo nu, šitādā karstumā pa pūļiem varētu nebūt pārāk jestri.

ā, vēl. Marlīne uzzināja, ka es mūsu dz d nebūšu Lielmiestā un vairs neraksta. hehe. vismaz šī problēma atrisinājusies.
bet tas ir highlightojis vienu Relationship Anarchy problēmu. ja nedefinē un nelabelo attiecības, tad reizēm ir grūti saprast ka un kad tās beigušās. nē nu, man ir skaidrs, manā galvā tur viss ir totāli over and out, bet, tā kā mēs "oficiāli" nekas nekad nebijām, tad liekas, ka viņas galvā tur vēl kaut kas no nedefinētā bija palicis. gan jau tagad beidzot viņa būs sapratusi, ka es neskriešu viņai vairs pakaļ, nesēdēšu gaidīdama viņas ziņas, neatmetīšu plānus dēļ viņas.

also, Bratislava, see you soon :)

July 6th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
un uz katru progresu, mazliet regresa.

Marlīne atrakstīja vakar, kā man ejot, un viss. kopš janvāra nebija manīta. es viņu biju pēc garas sarakstes aicinājusi satikties 20. janvārī un ar to viss bija beidzies, radio silence. tad nu savā galvā to farsu beidzot izbeidzu un nomierinājos. bet vakar tomēr atbildēju, ka eju uz jōgu un laikam man viss tomēr ok. no reply. nospriedu, ka zaja pati nesaprata, nahuj man atrakstīja un nolēma neturpināt. kā tad. šodien ir veselas divas ziņas. cilvēkam joprojām bēdu leja ne dzīve, sūdzas tur par visu ko. pa vidu tur pierakstījusi, ka I'm really happy to see your name on my phone. missojot, bļaģ, mani viņa. un, kas trakākais, viņa aicina mani satikties. man tagad ko? jāpietur savā galvā vieta divām dzimšanas dienas depresijām?

July 5th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vakar biju satikties ar Elenu. normāli izbičojāmies. tiešām tā, ka izsūdzējām visas mūsu jobanas bēdas. viņai tur vispār dzīve sagājusi totālā pizģecā, viss ir objektīvi un subjektīvi nenormāli slikti. nu un man arī vispār bija sakrājies viss kas par darbu. tad nu mēs tā veselīgi izbičojāmies. nosmējāmies par to visu pie viena, jo nu, a ko, raudāt vai? tas tak nepalīdzēs.
pēc tam aizgāju uz lokālo, tur mani MrB un Leo normāli sadzirdīja tā, ka es tikai ap pusnakti gāju mājās (barčika darba laiks ir līdz 11 pm), klausījos Radiohead un dejoju savā nodabā. bet tur nebija Džemas. neko, aizgāju mesendžerī paprasīt viņai, kad ta jānāk sadzert. izrādās, ka viņa strādāšot sestdien. nopūta. nu man besī iet uz barčiku sestdienās, bet nu Džemas dēļ laikam jau nāksies.

vēl es beidzot atradu label, kas paskaidro, kāpēc man nepatīk likt labels uz manām (jebkādām) cilvēkattiecībām. there is this thing called Relationship Anarchy un, izrādās, it's what I like the most.

July 3rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
gribēju uzrakstīt garas pārdomas par to, kā veidojas manas attiecības ar citiem cilvēkiem, īpaši pieminot TrakZ, ar kuru labi tika iemalkots vakar.

tā vietā drusku gribas pabičoties par to, ka visi šodien visur, visi visur skatījās jobanu fudbolu. jā, arī telepurķos tūbiņā. jā, arī tad, ja nebija paņēmuši līdzi austiņas. jā, arī kliedza līdzi. jā, arī tiešā manā tuvumā.

vēl es tāda nananā nogurusi eju pa ielu. pretī nāk čuvaks, kas it kā pagaidām vēl ir legāli. viņam ir baltas in-ear austiņas, kas arī it kā kakbe nav aizliegts, bet nu nosodu vienalga. bet tad tā pavirši skatoties, kas ir mans parastais skatīšanās veids, viņa austiņu vads ir redzams līdz brīdim, kur tas nonāk viņa mutē. izskatās, ka viņš to otru vada galu ir vienkārši norijis. laikam ļ grib ieklausīties sevī.

June 25th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
kaķ: uzreiz pēc sesijas pieprasīju šķiršanos.
tv: un ko viņš? mantu jau sadalījāt?
kaķ: da nē, aizgājām iedzert sidru. pie upes. tā romantiski.

bet vispār es gribēju teikt par to The Chemical Brothers gigu, ja. nu, es tur biju tik izteikti laimīga. pēcāk drusku pat sajutos, ka patiesībā savā mazajā ledus sirdī esmu elektroniskās mūzikas cilvēks. totāli māku novērtēt un izbaudīt visādus citus žanrus, nu ar prieku šobrīd klausos Asking Alexandria, priecīgi lēkāju un sajūsminos par jau minēto grupu Zrní, totāli sirsniņoju Nick Cave un aktīvi gribu uz viņa koncertu un visādi tā. bet tur, dziļi, dziļi tajā ledū, tur, kur feelings come to die, tur man tomēr patīk kārtīga elektronika, tāda, kas sapurina un aiznes astrālā, kur nekā cita vairs nav.
un tas nekā netraucēja šodien nopirkt tiketus uz Anna Calvi konci novembrī.

citās ziņās, dz.d. laikam jāsvin Bratislavā.
kaķ: varētu vienkārši piebukot to pašu viesnīcu, kuru pagājušoreiz, jo man slinkums iedziļināties un meklēt.
VZ: jā, tur jau labi bija.
kaķ: jā! tur viss kas bija, arī telepurķis nužņikā.
VZ: nu, ja. nevar jau zināt, vai citās tā būs.

also, ja kāds prasa, tad yes, we're not a couple.

Add to Memories Tell A Friend
vakar bija jaunā gada normālākā diena. kad Rollijs uztaisīs fotkas, tad gan jau visi sapratīs.

tā īsti pat nezinu, kur sākt. nu, kaut kā tur pavadījām rītu, es mēģināju piešūt āķīti sarkanajai kleitai, bet āķītī bija spraugas, kas platākas nekā diegs. atmetu ar roku un nolēmu, ka tur viss zaudēts. karoč, aizbraucām uz Č.
kaķ pa ceļam: I have a sense that we're going to our doom.
VZ: it's because we are.
un viņam izrādījās taisnība. toties Rollijs gan tur sajūsmināts. satrakojās, tas viss. iedzina mūs pļavā un visādi tur apsmēja. pati viņa tur bija visas līksmības iemiesojums, skaļi gavilēja ik pa brīdim, tas viss. mēs toties paklausīgi cietām. vai es jau teicu, ka papildus lija actual lietus? vispār vienā brīdī kaut kā sapratu, ka labi, ka tur VZ blakus, jo vismaz kaut kāds drauga atbalsts šajā dzīves brīdī.

Rollijs: I love how happy you look!
VZ: do you?
kaķ: I'm fucking hysterical, that's different.
Rollijs: it doesn't show.

tā diena, kad I kissed a cow and... bet nu, kur vēl to darīt, ja ne pļavā. un tad vēl tā pīlīte.. un kedas.

pēc tam aizgājām pie upes iedzert sidru, kamēr gaidam vilcienu atpakaļ uz Prāgām, nedaudz nomierināties. pavērot pīli, kas stāv uz vienas kājas ar pūku mutē.

šorīt toties pamodos un secināju, ka VZ draugiem patīk mana profila fotka. drusku noskumu, jo mana profila fotka tak!

June 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
O! Es jums teikšu, ka saviesīgā piektdiena bija varen saviesīga un kopsummā radījusi daudz līksmu atmiņu. Protams, ka celties astoņos (8) no rīta ir nedabisks mans stāvoklis, tak tomēr tas izdevās! Ierados pie laimīgā pāra laicīgi un tad sākās. Laimīgais pāris bija vidējā sajūsmā par saviem viesiem, kuri bija neizgulējušies un pohaini. Bet sievasmāte padalījās ar sava bāriņa saturu un tad jau kļuvām varen smaidīgi.

Pēc tam tur bija viss tas, nu tas, pie kā drusku gribējās facepalm. Dzejoļi, Imants Ziedonis, sintezatorzaja. Nu tā. Jestri.
Ārpusē jau bija dialogs:
Hotai: Kur ir tie dzērāji?
Redīss, kaķ, Andris: mēs te!
Pēc tādas nopietnākas pafotgrāfēšanās devāmies svinīgi tā. Tur es jums saku, ka rabarberu dzirkstošais vīns ir manta, kura jums, dārgo lasītāj, ir jālieto iekšķīgi un jāslavē. Ja var, tad siltā laikā un pie upes.

Pēc neliela brīvā laika, kuru pielietoju dušojoties un nevarot izlemt, ko vilkt, savācu PF devos uz cibiņu ballīti.

Tā arī nesapratu, kas tieši ir vainas dzeltenai nagulakai. Iepazinos ar dažiem cilvēkiem. Patērzēju ar jau pazīstamiem cilvēkiem. Pirmoreiz satiku Neo Dievzemītē, nolēmām tā vairs nedarīt, khhh. Fotogrāfēju pakārtus teletūbijus un pēc Redīsa pieprasījuma sūtīju VZ. Intensīvi skraidīju pa dažādām kompānijām un visādi uzvedos saviesīgi. Uzzināju, ka daži cibiņi tomēr lasot manus ierakstus. Citi man pajautāja, vai tad es nedzīvojot kaut kur citur. Džintoniki vienkārši žuva ar neaprakstāmu ātrumu manā glāzē. Uz nozīmītes arī bija rakstīts “Bang!”, kas noteikti bija labāk par Sirdnas “love”. Mainīties nepiekritu, I’m not that sort of a girl, hāhā. Ielīksmojos arī tik drīz atkal satikt Ras un Kic, ar latter ļ aizrautīgi apspriežot arbūzu ēdienus (nu to chaat no Cinnamon Bazaar un arbūza gazpačo). Tad mani sabiedēja ar stāstiem par airB, kuri nemākot savus jaunos letadlo. Daudz apskāvu Tvarju, jo viņai pienācās. Iespējams, ka pat biju laipna pret Hotai, bet to tā nezinu īsti. Ap diviem mani pierunāja beidzot doties mā. Protams, ka mājupceļam izdīcām līdzņemamos džintonikus, par kuriem taksists nemaz nebija sajūsmā. Also, taksists zināja, kur mūs vest, jo esot mūs vedis no turienes jau šurp.

Paldies visiem. Par pārējo citreiz.

June 14th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
nu, es nezinu, kā citiem, bet man šodien bija ļ savdabīgs vakars barčikā. vispirms es uzzināju stāstu par to, kā Džema used to run the bar, līdz uzradās Kornels, kuram varēja maksāt mazāk. tad es uzzināju visu ko par Rāža pagātnes attiecībām. tad Taksists pieslēdzās, tur bija baumas. tad Džema samērā netipiski mums sadeva visiem dzērienus pēc vienpadsmitiem. viss bija jestri un lieliski. un tad... es nezinu kā jums, bet es ne tikai aiztaisīju barčiku, bet bāra zaja vēl arī iesēdināja mani savā mašīnā un aizveda mani uz manām mājām. Rāžs tikmēr sēdēja batman child's seat.

kaut kādā brīdī jau teicu Džemai, ka man tagad viņas dēļ, nu, ka I'll have to take up Sunday daytime drinking because of her.

bet nu, čemodāns sapakots, rokas bagāža vēl jāsaliek. un tad jau rīt dosies uhti!

June 13th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vakar gāju uz Boots. atpakaļceļā sanāca iet gar barčiku un nenoturējos. iegāju barčikā. Kornels bija nogarlaikojies, kaut ko tur pasmējāmies, kaut ko tur tā. tad uzradās Rāžs, tad Leo. īri nebija atnākuši, tad nu mēs tur četratā tralalā. īsi pirms vienpadsmitiem biju izdzērusi savu pintīti un grasījos atbrīvot premises, kad man priekšā tika nolikta vēl viena pinte. nē nu, ok, vienu jau var, tā bija, ja? kaut ko tur smējāmies, viss bija totāls tralalā. tad, pēkšņi, man priekšā uzradās vēl viena pinte. cilvēk, nu. ē. bet saprotiet, dzert dod, naudu neprasa, durvis aizslēgtas... tāda iekšēja win sajūta mazliet. apmēram stundu pēc barčika slēgšanas samērā līgani tipināju mājās. Rāžs vēl pieteica, lai aizrakstot viņam, kad būšu mājās. the rest is history sleep.

šorīt toties pieslēdzos darbiem, tur uzreiz nelaimītes jārisina. cenšos rakstiski māt ar galvu un daudz nepurināties. bet nu nelaimītes diez gan nopietnas. lasu error logus un neko nesaprotu. visi plāta rokas, neviens neko nesaprot. toties vakarā jāiet atpakaļ, tur Džema būšot.

also, rīt jālido. labi tomēr, ka ar vakara reisu. un esmu arī iečekojusies jau svētdienas lidojumam.

būs gara diena.

June 11th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Ras: vai jūs gadījumā nebijāt satikušies toreiz, kad mēs gājām uz Tibitu?
Ren: nēē, tā nebija viņa, tur bija tāda.. nu tā, kura cibā kakjux.
kaķ *facepalm*

sestdienas vakars bija jestrs indeed. Cinnamons ir lielisks indiešu restorāns, kurā, protams, vienkārši pasūtījām visus stārterus, because we can. nē nu, no sākuma pasūtījām bubbly, jo nespējām nekā saprast, ko tieši lai ēd. pēc pāris glāzēm jau gan viss kļūst skaidrāks. lieliski vakarējām, sajūsminājām apteksni, bijām pēdējie pacienti. nu viss, kā jau piedienas pie.

tam sekoja gājiens uz Trišām. jo, saprotiet, Trišas jau tagad agri taisās ciet. also, kas tas par džeza ansambli, kas visu vakaru spēlē vienu un to pašu? labi, ka ir pīpētava, jo tur var no tā paglābties. Ēģiptiešu apsargs gan vispār tur strādā jau.. man liekas, ka padsmit gadus. nē nu, talking about job security, protams. bet nu, džintōniks, kas garšo mazliet dīvaini. jocīgi cilvēki. tas viss. piezīmēšu, ka solītās paģiras svētdien tā īsti nebija. bet kaut kā jau ir tā, ka aiziešana uz Trišām ir tāda "home sweet home" vēsma, sajūties atstutēts pie vietas, dzer un nepurinies.
paldies Ras un Kic par. un see you on the other side, hehe.

vakar toties aizgāju pie Džemas uz barčiku. kaut ko tur tralalā tērgājām, ņirgājāmies. MrB bija norm sapļurkājies jau, tas arī tur kaut ko flirtīgi iesaistījās. bija vispār salīdzinoši daudz cilvēku. Džema vienalga paguva izsūdzēt man bēdas par savu otro darbu (well, pirmo darbu, ja tā ņem), tur kolēģis naudu neatdod, pacienti nemāk uzvesties, viss kas. saprotiet paši. stāstīja par saviem jaunajiem adulting goals. un tad viņa kaut kad pienāca klāt un teica, ka vispār es šovakar esot viņas support group. mazliet samulsu, bet nu, supportēju, kā nu mācēju. savs cilvēks taču.

bet šodien ir pirmdiena, gribas saritināties migā un neizdot skaņas. bija it kā optimistiska doma par Elenas sapingošanu, bet, dude, I can't talk any more.

June 9th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
es vakar sāku dzert divpadsmitos dienā. nezinu, cik tas bija prātīgi, bet tā bija. jāsaka, ka šodien jūtos mazliet spaced out. it kā daudz visa kā darāma, bet tā vietā sēžu diez gan blank un nesaprotu, no kura gala ķerties klāt šai dienai.

vakar bija Stīvija pēdējā darba diena. ar korejiešu ēdienu, aliem. tad vēl aliem pēcpusdienā. viss bija totāli tralalā. un tad Stīvijs, surprise, surprise, savācās un aizveda mūs visus uz kokteiļbāru. tur mēs totāli lieliski izpaudāmies ar visādiem gardumiem. nemaz nezināju, ka manī var satilpt tik daudz kokteiļu. vakaru, protams, nobeidzu ar sidecar. paredzu, ka pirmdien būs mazliet skumji vēlreiz, jo nebūs Stīvija.

tagad laikam jāmēģina atcerēties kaut kādi vienkāršāki tāsks, ar kuriem uzsākt šo dienu. darbības vārdu locīšana varētu nebūt gluži tas. kaķus jau pabaroju.

June 6th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
bija atkal tiešām labs vakars barčikā. es gan ienācu agrāk nekā parasti un Rāžs mani ieraudzīja un teica, ka dodas mā. nu ok. bet mēs ar Džemu lieliski pavadījām vakaru. viens tāds, kas tiešām pacilāja. vienīgais, ka Džema atzinās, ka tā īsti vairs nestrādāšot vakarus. noskumu un sapratu, ka tiešām jābrauc nahuj prom. bet visādi citādi tiešām jestrs vakars. pat taksists neizbesīja, bet bija patīkams pacients.

bet parunāsim par iepriekšējo tēmu, ja. vispār, tās celebrity suicides man pierādījušas, ka mental health help is a scam. ja pat cilvēki, kuriem ir nauda un iespējas tikt pie labāka help nekā man ever spīd, pat tie izdara pašnāvības, tas nozīmē, ka viss tas help ir.. scam. un visi vienmēr saka "I never saw this coming". tad, kad es beidzot izdarīšu pašnāvību, es, goda vārds, ceru, ka cilvēki savā starpā runās un teiks, ka jā, jā, mēs šito jau gaidījām, zajai konkrēti nebija labi galvā.

vēl visi saka "why didn't she/he seek help?" un es jums pateikšu pavisam godīgi. trakie to vien dara, kā meklē helpu. trakie raksta blodziņus, stāsta draugiem un radiem, iet pie ārstiem, dažādiem, trakie izpaužas visu laiku, jo to nevar paturēt iekšā.

bet. šodien bija salīdzinoši mierīgi laba diena. šovakar es te sēžu visa tāda iereibusi, domāju par to, vai vajag iedzert tam visam pa virsu arī vīnu, un jūtos samērā tā, ka varētu vēl nemirt.

June 2nd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
16 km. sešpadsmit kilometru iešanas. sešpadsmit kilometru centienu domāt savādāk. sešpadsmit kilometru vēlmju justies savādāk. sešpadsmit kilometru vēlmes aizmirsties. jaunas sandales, kājas lupatās, nomainīti kādi 10 plāksteri. satikts Džons, iedzerti ali, būts Thai vegānnīcā. un tad sapratu, ka es jūtos tā, kā es jūtos un nekas to nemainīs šodien. atvizinājos mājās un pat tā īsti vairs negribas dzert. bet vismaz sešpadsmit kilometri noieti.
Powered by Sviesta Ciba