Placebo Rush

Where feelings come to die

pasaule griežas

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

View

Navigation

May 21st, 2018

Add to Memories Tell A Friend
It’s easy to be “in tune with ones feelings” if one mainly feels grumpy. More amused or less amused, but grumpy.

Vispār cibas starptautiskā festivāla orgkomiteja vadīja svētdienu kāpjot kalnā, pastaigājoties pa nekurieni, kāpjot no kalna lejā, lai secinātu, ka nekurienē kaut kā šķita omulīgāk. Izķērām arī EtF, aizgājām gar upi uz hipiju vietu.

Vēl augstākminētā orgkomiteja visu laiku ģenerē biznesa idejas un ar skumjām secina, ka tās laikam būs grūti monetizēt pietiekamos apjomos. Nu piemēram, vakar tika secināts, ka visos ķiņos no portāliem lien ārā tikai nepatīkams viss kaut kas. Tad nu man radās ģeniālā ideja, ka jātaisa ķinis, kurā no portāla lien ārā kaut kas patīkams. VZ gan korekti aplauza ar to, ka diez vai izdosies ar to nopelnīt visu pasaules naudu, jo gan jau, ka visi ieklasificēs to kā kaut kādu art house, rādīs mazos cinema un huiņa vien sanāks. Nopūtāmies un secinājām, ka pagaidām laikam tā kastīšu locīšana ir vispotenciālākais.

Bet dažādu iemeslu dēļ domas vēršas pie trešdienas lidojuma un tam sekojošajām brīvdienām.

May 20th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
ballītes orgkomiteja vakar pamodās un saprata, ka ir jāiet. tika izveikts research un dažādas diskusijas, no kurām es sapratu apmēram pusi. bet nu, pie kaut kāda rezultāta jau tas noveda. aizgājām vispirms uz Alberta bodi, tad VZ man tāds pajautāja, pa kuru ceļu iet ārā no rajona, jo esot četri, visgarākais esot caur ieleju, tad caur turieni. te es viņu apstādināju un teicu, ka pa ieleju tak. kāpjot ielejā toties bija milzum daudz veļikotāji, kuri minās pa kalnu uz augšu, daudzi redzami cieta.

ieleja, protams, ir forši, visādi gājām un gājām un gājām. tad gājām tur un gar klinti, gar būdiņu. tad pa ierasto veloceliņu, uz kura bija mazāk veļikotāju. laiciņš bija tāds, ka ļ nopriecājos, ka uzvilku šortus un ļ plānu krekliņu. bet nu iešana jau vispār lieliska bija. kas tur slikts var būt. pieminēšu vēl to, ka bija jāiet pāri divām upēm pa tiltiem, kuriem gājēju ceļš ir zem vāgenu ceļa. un uz viena no tiltiem beidzot uzzināju dažādas savas dzīves prioritātes. jo, mīļie draugi, tilts bija vienkārši metāla tādas redeles, kurām var redzēt cauri. aha. un tad es uzzināju, ka milzīgas bailes iekrist upē tomēr prioritāšu sarakstā ir drusku zemāk nekā besis iet atpakaļ. kad beidzot nonācām Zbraslavā, tur nekavējoties tika patērēts vīntoniks. orgkomiteja arī vienojās, ka ir pārāk agrs iet uz barčiku un nolēma aizsoļot līdz Radotinai. Radotina tagad ir mana trešā apmeklētākā pilsēta šajā valstī. esmu tur bijusi divreiz. tika izlemts iet pa sarkano trasi, lai nebūtu jāiet pa ielu bez gājēju ietves. sarkanā trase mūs uzdzina kalnā, lai nekavējoties novestu lejā un... liktu iet pa ielu.

pēc tam gan pavizinājāmies vilcienā un aizgājām uz barčiku. tur tika saprasts tas, ka zaja gulēja koridorā uz grīdas, kāds nesa sarkanvīnu, paklupa, salauza zajai kāju un vēl iešļakstīja vīnu matos. rezultāts redzams. ilgi sēdēju un domāju par to, vai es kādreiz esmu iešļakstījusi sev vīnu matos. sounds like something I would do, doesn't it? bet nenāk konkrētas epizodes galvā.

vienā brīdī uzradās arī L uz vienu dzērienu. jestri.

also, jau trešo reizi (all together) saņēmu no TrakZ ziņu, ka viņas druška, tautā zināma kā Torte, atkal mani redzējusi. TrakZ dievojās, ka Torte neesot viņas secret spy. es toties apsveru domu pajautāt, ko Torte darīs šodien, lai ietu darīt kaut ko citu un citur.

May 18th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Sēdēju dienās te pie komputatora darbos, darba čatā kaut kāds klusums drusku bija iestājies, nevienam neko nevajag, nekas nenotiek, neviens netrollē. Tā casually nonācu pie domas par...

Sēdi tu viss tāds darbos savā mājas ofisā, ņemies, vane, viss besī un nemaz nezini, ka tur darbu otrā galā visi nomiruši un nevienam no tevis vairs nekad neko nevajadzēs. Varētu būt drusku žēl tā wasted time and effort uz apdarītajiem darbiem, kurus mierīgi būtu varējuši nedarīt.

Bet nu, tad kaut kas tur sakaros uzradās un gribēja atkal kaut ko tur, nelaimīte bija. Ballītes orgkomiteja nopūtās un atsāka darbus.

Un tādā dienā kā šodien, kad ir perfektais laikapstāklis sēdēt ārā un dzert vīntonikus, tas tiešām kaut kā drusku nepatīk. Gājām no bodes atpakaļ un aktīvi skumām par to, ka attālinamies no restaurace Kamera.

Nekas. Vakarā taču atkal kāpsim kalnā pie Rollija un gan jau līs.

May 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Aizmirsu vakar pastāstīt, ka man ir jauns favorite error message. Līdz šim bija iepriekšējā darbā novērotais, kad application failed with a catastrophical error.
Jaunais favorīts atradās webservera event viewerī “Message: The server did not provide a meaningful reply.”
Gan jau, ka serveris vienkārši parādīja mēli vai teica “pļuk”.

Sajutos, ka my work here is done, jāslēdz viss ārā un jāiet dzert.

Also, man te bezmaz jauna datubāze jātaisa, jo L kakbe nav pieskārienu whitelistē, bet negribas arī viņu killot, kad viņa draudzīgi mani apskauj. Par ko runājot, ir tik daudz episku edīžu par killošanu izrunāts, kaut kad varbūt kaut ko kādreiz ballītes orgkomiteja arī cibā uzrakstīs. Bet varbūt ne. Ar šitiem frīkiem jau nekad nevar zināt.

May 16th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Kā man iet? Jestri.

Pirmdien tā nosmējos, ka pilnīgi seja sāpēja. Tika izgudrots Placebo Rush nākamais singls, tikai neviens vairs neatceras, kas tas bija. Tad bija kaut kāda mega epika, par kuru runājot caur smiekliem, gandrīz nokritu zem galda, bet pēdējā brīdī pārdomāju. Arī to neviens neatceras, kas tur bija. Bet bija sarkana lūpukrāsa.

Vakar bijām mežā, jo otrdienā jau ir sekjūri iet uz mežu. Pēc tam SpB padzinām jokus. L beidzot ar mani gan caur VZ, gan pa tiešo parunāja. Izmantotās valodas - čehu, angļu, spāņu. Drusku sagriezās galva no tā visa, bet nu. Kurš var mums aizliegt. Un tad jau nokopām barčiku, iedzērām visi. Savācām aiz sevis, tad VZ nesa miskasti un es gāju manuāli taisīt ciet barčiku, lai L paspētu uz tramvaju. Viss totāli norm.

Also, iekš piezīmēm atradu šito:
“Nākamreiz, kad es kādu apdzirdīšu, noteikti pajautāšu, vai nevajag kādu kastīti salocīt. For market research purposes.”
Nezinu īsti, vai ir vērts stāstīt mūsu jaunāko biznesa ideju, vai labāk ļaut lasītājiem izdomāt pašiem savu huiņu.

Nu un ir skaidrs, ka es drīzāk iemācīšos čehiski nekā flirtēt.

April 23rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Kamēr te pa lidmašīnu slaistos, varētu cibā ierakstīt par pēdējām dienām. Neatceros, ko tur pēdējo rakstīju, bet labāk par sestdienu vispirms.

Karoč kaut ko tur nīgrojāmies no rīta tādi. Nogurums, miegs, kas tas viss. Tad atcerējāmies, ka EtF solījās kakbe ar tām brokastīm. Viņa gan lietoja vārdu brančs, bet es tā vārda bīstos, jo tad vienmēr snieg. Bet sestdien dīvainā kārtā nesniga. EtF tur kaut ko nananā vēlāk, tad nu aizgājām ar VZ iet. Nu, tādā virzienā uz centriem vai kas nu tur civilizācijā izgudrots. Gājām ielejā, tur visi bija atnākuši paēst, jo nu, pie dabas un cilvēku nav (laikam pirmoreiz, nē otroreiz redzēju tik pilnu ieleju). Tad kaut kāda viena sieviete ar visādi noteipotu kāju nemācēja satiksmi. Vairākiem veļikotājiem bija strauji jābremzē tā, ka jālec nost no veļika, jo viņa tur tupa ignorēja faktu, ka eksistē citi cilvēki. Pat es esmu more aware of my surroundings. Bet nu ko. Silti, saule gandrīz reibina, brīžiem pat karsti paliek. Ejam. Pārgājām arī pāri elles tiltam, jo negribējās ar laivu vizināties. Tur bija veļikotāji, kurus mēs apdzinām vismaz divreiz. Neko. Ejam. Pie baseina parādījās sajūta, ka tad nekad nebeigsies. Mēs vienkārši for the rest of eternity iesim pa šo ielu. Un Vyšehradu arī krietnu brīdi neredzējām, tur laikam pasaules gals, vai vienkārši melnais caurums. Melnais caurums ar tik sliktu gravitāciju, ka mums tur pašiem jāiet. Nu, vai arī iela īstenībā ir treadmill. Bet viss jau beidzās laimīgi, nokļuvām barčikā ar āra vietām, nekavējoties piesēdām ēnā un nopriecājāmies par vīntonikiem. Tur gan tie aptekšņi tādi drusku... nu. Radās sajūta, ka ar kaut ko citu aizņemti dzīvē. Jo vispirms abi vairākreiz mums prasīja, bet mēs teicām, ka tomēr sagaidīsim EtF pirms ēdiena. Un tad, kad atnāca EtF, tad aptekšņi bija konkrēti jau apvainojušies un nenāca vispār klāt. Bet nu, eventually laikam vadība teica, ka tā nevar un viņiem tomēr mūs jāapteksnē. Un nu, jestrums bija konkrēti jestrs. Nosmējāmies vareni. Vispār ļoti lepojos. Uzkāpām arī Vyšehradā, ja kas. Un Burrito Loco pie baznīcas arī bija pareizais lēmums. Un tad jau piemājas barčiks. Tur jautājumi lieki.

Svētdien toties pamodos izteikti pārgurusi un saņurcīta. Viss bija traki grūti, mokoši un vispār sāpēja saulē piesvilusī āda. Un ko cibas festu orgkomiteja dara tad? Pirms brokastīm aiziet iet uz Radotín. Will be fun, they said. [spoiler alert!] Jūs neticēsiet, bija arī! Nu tur jāiet, nu tur. Cauri mežam uz Velka Chuchle un pa veloceliņu A1, garām mazmājiņai un tur spēj tik iet! Saule atkal silda un gandrīz nepūš. Ej un ej un tad ej vēl. Radotínā gan tika nolemts, ka vajag apsēsties uz als, jo nu, ir paiets. Piesēdām uz tieši vienu, tad aizgājām paēst salčiku pie baznīcas (tā mūsdienās dara - ēd pie baznīcas). Mirkli minstinājušies, jau minētā orgkomiteja saprata, ka vilcienam par agru, ies uz Černošici. Tur arī visādi bija. Bet nu, jāiet. Zili brīnumi pa ceļam, bet pārstāstīt jau to nevar. Nu lūk. Ejam un priecājamies, ka būsim Č, bet nebūs tajā jobanajā kalnā jākāpj. Un tad zvana Rollijs un saka, ka ahtungs un mums jāiet risināt ahtungu. A tad jākāpj tajā elles kalnā, kura pakājē vienmēr lietoju savu astmas inhalatoru, savādāk nekāda elpošana. Ir neliels nogurums, bet nu neko. Rollijam vajag. Uzkāpjam kalnā lēnām un ar mokām. Ahtungs atrisinās kaut kā pats no sevis tur. Lēnā garā nupat jau klibodama, bet nu jātiek lejā. Nebrauks tak ar busu, kas jums kaiš? Pa ceļam tiek saprasts, ka nupat jau vienkārši ies uz barčiku pie stacijas, jo gribas uz tualeti, nomazgāt vismaz rokas, aukstu alkoholisku dzērienu un apsēsties. Tik ļoti gribas apsēsties. Barčikā tiek secināts, ka Endo rāda 18 km pasākumu šodien. Orgkomiteja lepni iedzer.

Bet nu, jādodas kaķi samīļot.

April 20th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Nupat beidzās meetings, kurā es skatījos kā notiek lifecycle, lai iedotu Goldfingeram naudu, kuru viņš pēc tam kopā ar Jaws iegulda Admirāļu Grupas bondos. Cilvēki 9 mēnešus pie šitā jau strādājot. Another day, another dollar.

Vakar redzēju sievieti, kura apparently dzīvo nebeidzamā “Why does it always rain on me” fiziskajā manifestācijā.

Kā man iet? Viss norm, bastoju nākamo meetingu.

April 19th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Jau otro rītu pēc kārtas sēdēju rīta meetingā (on Skype) un ausīs klausījos, kā kolēģim urbj sienu. Vēl te kaut kur arī ik pa brīdim urbj. Urbj nezūdamības likums.

Vēl vakar, nē aizvakar, nē vakar... nu kaut kad. Sēž PCūks pie manas somas un acīmredzami domā par to, kā tikt tur. Jo soma - tas taču labi. Un es tikmēr ņēmu un ieliku somā zeķubikses. PCūka grimase bija priceless, jo PCūks zina, ka soma tam nav domāta! PCūks skatījās uz mani viss tāds kaut kur pa vidu starp ohuju un nosodījumu. Tad atmeta visas cerības un aizgāja, ja jau viss zaudēts, tad zaudēts.

Bijām izgājuši līdz bodei.
- cik te ārā labi, pilnīgi priecājos būt ārā un skumstu, ka būs jāiet atpakaļ mājās.
- man ir tieši tādas pašas emocijas.
- *nopūta* cik labi, ka vakarā vairs nebūs tik silti.
Vasara, cilvēki, te ir konkrēta vasara pa dienām. Un ir vispār līksmi par to, ka ir iespēja vismaz stundiņas pastaigā iziet. *sapņaini skatās pa logu ārā*

April 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Vēl es šodien piedzīvoju Dirka Džentlija momentu. Es visu sapratu.
Jo...

Morisejs ir Morisejs ironically.

Add to Memories Tell A Friend
It kā, kopš esam noskaidrojuši, ka I’m the local historian, man derētu uzrakstīt visu ko par pēdējām pāris dienām. Bet, ja godīgi, ir tiešām grūti atrast vārdus. Jo lai nu ko, bet vairot prieku pasaulē mēs te totāli mākam. Rollijs vakar ik pa brīdim sēdēja visa O_O un neko nesaprata. A mēs tādi, nu, atvainojamies, izlauzās. Ā! Bet nē, Rollijs jutās vīlies manī, jo es ne reizi neatvainojos. I’m sorry. Nu jā, kur es te paliku. To visu nemaz nevar tā noformulēt. Tāds vague recollection of general nosmiešanās.

Jo nosmiešanās ir vienīgais kaut cik sakarīgais (figuratively speaking) veids kā dealot ar pasauli un visu tajā.

Un galu galā, kurš tad grib pelēku sofu?

April 15th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Tā bārmene tajā non-stop barčikā blakus viesnīcai ir tik kļova. Nu neaprakstāmi. Viņai tā viss riebjas! Bet redzēt mūs otro vakaru pēc kārtas gan viņai patika. (Lepna.)
Vispār tā Brno experience ir tāda drusku, nu. Jā nu. Esmu atklausījusies 90s songs un to visu. Esmu arī nostaigājusies un nosmējusies. Tagad sēžam un dzeram vīntoniku. Jo nu, a kā savādāk izdzīvot ta? Varētu pastāstīt visu ko, bet slinkums telepurķī tik daudz burtu bakstīt. Also, kurš to visu spēj atcerēties uz pasūtījuma.

Es varu jau sākt dzert?

(Mazliet vēlāk)
VZ: man liekas, ka es gribu taisīt saldējuma bodi Brno, liekas tā perspektīvi.
kaķ: jā, tā nejauši varētu nopelnīt visu pasaules naudu.

April 14th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Pirmie iespaidi par Brno ir, ka man labāk patīk Bratislava. Emm. Ē?
Viesnīca ir tāda, kurai ir divas istabas, bet gaismas slēdžu loģika šauj smadzenes.
Lai samiegojušies, bet sapratām, ka vieglāk būs aiziet uz tuvējo barčiku. A te tikai Heineken. Domājam par Tatra Tea.
Neliela histērija.
Also, sieviete lasa analogo karti, skatās pa logu, salīdzina.
Nekur nav droši.

April 12th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Sakarā ar to pasaules galu un antikrista ierašanos aizrunājāmies par.
Aizdomājāmies, ka šis tāds ierodas uz ielas viss tāds antikrists un skaļi paziņo. Apkārt esošie garāmgājēji toties nīgri atcērt kaut kādu randomo šito te un iet tālāk savās svarīgajās darīšanās. Nu, nav viegli strādāt par antikristu. Gan jau tas pasaules gals un tas viss, tur noteikti nav viegli sagatavot tādu. Darbs ieguldīts, neviens nenovērtē. Nospriedām, ka vispār mūsu darbi vairs neliekas tik slikti.

April 11th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
VZ vakar teica L, ka viņai jāmāca man čehiski. L toties saķēra manu kaklarotu un teica, ka viņai patīk.
tik daudz par jestro.

šodien saņēmu ziņu no TrakZ, ka viņas druška esot mežā weekendā paskrējusi mums ar VZ garām un mēs esot izskatījušies ļ upset. pirmkārt mēs mežā bijām pirmdien. otrkārt tas, ka mēs nemaz nebijām upset mežā. tiešām sāku justies, ka nekur nav droši. bail gandrīz vispār ārā iziet. ja nopietni, tiešām sajutos ļ neomulīgi.

un vēl es nesaprotu, kas notika vienā citā komunikācijā. grūti savā galvā saprast, vai tā ir mana paranoja, vai tiešām dīvaini.

bet nu, neko. šovakar brauksim pie Rollija, pie Rollija parasti uzlabojas oma.
un vasarā būt ārā jau arī tomēr papildus priecē. tikai vienīgi, ka drusku kliboju, tas tā mazāk jestri.

April 10th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Personīgajai šitai jāpieraksta, ka vakar bija pirmā diena šogad, kad tika iziets ārā pastaigā bez zeķubiksēm, bet plikām kājām sandalēs. Bijām arī mežā, bet nezinājām, ka pa pirmdienām uz mežu jāiet ar puķēm. Tad tur vēl bija tā blondīne, kura staigāja šurpu turpu pa galdu. Mežā.
Bija arī pirmā diena šogad, kad tika proper iedzerts ārā.

Also, L patika mana kleita. Hehe. VZ tur kaut ko sapīka, bet tad nolēma, ka valodas robeža tur kaut kā nostrādās. Atgādināju, ka TrakZ arī knapi runāja angliski, kad iepazināmies.

Bet vispār vēlos uzrakstīt, ka kurš būtu domājis, ka būt grumpy ir tik nebeidzami jestri.

Un daudz turpinu domāt par to sapņaino sajūtu. Tā mani nepamet.
Powered by Sviesta Ciba