Placebo Rush

Where feelings come to die

pasaule griežas

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

View

Navigation

July 15th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
- tad rīt Good Omens?
- O_O es biju aizmirsusi, ka būs rītdiena.
- O_O
- nu man likās, ka izdzīvos šodienu un viss **izplūst smieklos**
- **izplūst smieklos** bēdīgākais brīdis šodien!
(Tehniskā smieklu pauze)
- **smejoties** es genuinely...
- **arī smejas** es redzēju.

UPD.:
(Paiet brīdis, kaut ko tur)
- **aizdomājas** bet kā es tā?
- **klausās**
- un es vēl pie vjetnamieša biju, ja būtu zinājusi, ka būs rītdiena, būtu nopirkusi maizi un krabjusmēru!
(Tehniskā smieklu pauze.)

Add to Memories Tell A Friend
izrādās, ja izejot no mājas un speciāli neaizejot iet ielejā, jo, ja nu līst, bet aizejot nu tur, tur, kur tas tilts, vienalga salīst. un ir pārāk silts, lai vilktu lietusjaku, tā vietā salīstot līdz ādai. izrādās, ka tas ir sākums ļoti labai dienai.

bet pamosties pēc tā visa pirmdienā ir ne tik forši. also, nav ne maizes, ne krabjusmēra, bet tas ir apmēram viss, ko šobrīd gribas. nu, ja neskaita pagulēt, protams.
neko, pahujārīs darbus, vai.
un mans pēdējā laika "raging ball of rage" mindset arī drusku atslābis. bet tas varētu būt vienkārši nogurums.

July 12th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
šajā sarakstā par lietām, kas tiek nestas uz barčiku ir divas jaunas pozīcijas.
. konservu attaisāmais,
. sāls (aptuveni 200g, bet don't quote me on that, ielikts pārtikas saldēšanas maisiņā un tad rozā maisiņā).

jestrais brīdis, kad atnāca policija uz barčiku visiem IDs pārbaudīt. gandrīz vai žēl bija, ka nepainteresējās, kas ir tas baltais tur maisiņā.

June 17th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
sestdien atkal tika iets iet. bija saplānots maršruts uz 27+ km gar upi, jo "tur tak gar upi, tur nebūs kalnains" teica ballītes orgkomitejas kolektīvs. Māte Daba, protams, to dzirdēja. **nopūšas**
bet nu, sestdiena vispār bija tāda, ka red flags everywhere, bet nu, ballītes orgkomiteja sastāv no jebanutiem jūzerneimiem, kuri nolēma riskēt.
(solīja negaisu tieši uz ierašanos, viens no vlak bija replaced with bus service, vēl tur kaut kas)

nē nu, uz to jobanu Kácov nebija triviāli nokļūt vispār. braucot busā runājām, ka cerams, ka iešana iet tomēr būs pa citu ceļu nevis šito ahtungu. iebraucot vienā miestā pa ceļam, VZ skatījās uz pili kalnā un teica, ka cer, ka mums tur nebūs jākāpj augšā(!). kad mūs izlaida no busa, mēs tur kaut ko sākām bakstīt telepurķos un mēģināt saprast, kur jāiet, tā, ka busa vadītājs mums trīsreiz pa logu pajautāja, vai mēs tiešām nokļuvām tur, kur mums vajadzēja, vai mums tiešām nevajadzēja citur. karoč, red flags everywhere.

neko, ejam. ejam gar sliedēm, tur viss kā jau gar sliedēm. tad cauri tai Kácov. tad jau mežs, iziet cauri kaut kādam pagalmam arī. tur apdzinām kaut kādus citus gājējus iet. un tad... stāvākais un smilšainākais kalns, kādā jebkad ir nācies kāpt augšā. vienā brīdī paskatījos uz augšu un sapratu, ka tā bija kļūda, jo vispār galu tai huiņai nevarēja redzēt. let's focus on one step at a time, kaķ.

nekad vēl nav bijis tik daudz kalnos jākāpj. tik, tik daudz kalnos. mēs hardly vispār gājām pa flat surface. ik pa laikam bija jānokāpj no kalna, lai uzreiz kāptu nākamajā. čiekuru bija mazāk, bet toties dahuja akmeņu. un smilšu. un akmeņu. kad tuvojāmies Český Šternberk, ieminējos, ka laikam fiziski tuvojamies lēmumu pieņemšanas brīdim. sāka rūcināt pērkons un savācās mākoņi. pērkons vispār tur daudz un dikti rūcināja, laikam bija sakrājies sakāmais, konkrēts monologs.

un tad.
es ieraudzīju To pili, uz kuru VZ negribēja kāpt augšā. mums bija jākāpj lejā gar to. lejā.

kad nokāpām uz Český Šternberk, man tik nenormāli vajadzēja uz tualeti, ka iegājām tuvākajā barčikā. es rokas nomazgāju četras reizes - tās joprojām bija lipīgas un smilšainas. ieskatoties visādos radaros un citos appos, izvērtējot signālus, kādus organisms sūta smadzenēm, par fizisko kondīciju, tiek secināts, ka huiņa viss. ir jāņem pēdējais buss no šejienes uz Sázava (kas ir pēc pusotras stundas no tā brīža) un jābrauc nahuj atpakaļ uz Prāgām. nopirkām uzreiz appā tiketus un kāreiz sāka līt.
17 km, pārsvarā virzienā uz augšu.

Prāgās toties viss norm - Jiržiks aiz bāra, EtF arī uzradās, būtu tikai (es) varējusi tās smiltis nomazgāt. bet vienalga līdz četriem tralalā.

June 16th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
sēdējām barčikā kaut kādā mazmiestā , kura nosaukumu nav iespējams paturēt prātā ilgāk kā piecas sekundes pēc tā izlasīšanas, un tur bija pavecāks čuvaks, kuram bija līdzi spannītis ar mizotiem, iespējams, ka vārītiem, kartfeļiem.
tas notriggerēja domu par to, ko ballītes orgkomiteja ir nesusi uz barčiku, lai iedotu viens otram:

. čilli pastu,
. vienu (tukšu) miskastes maisu divas dažādas reizes,
. miskastes maisu veselu rulli,
. BBQ mērci,
. nagulaku,
. plunger,
. kaķa konservus vismaz divreiz,
. šampūnu.

prātā ir nagging feeling, ka vēl kaut kas bijis, bet nespēju atcerēties tagad. iespējams, ka listi būs jāapdeito.

June 10th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
pirms iegrimstu atkal milzu palaga rakstīšanā, bija tāda lieta pagājšnedēļ SpB.

teļikā rāda mūzikas kanālu (neatceros kuru) un tur kaut kas tur. zaja kaut ko plivinās un tā. mēs ar VZ izlemjam iziet uzpīpēt. es izeju pa durvīm pirmā, man seko VZ.
VZ: tā nav tā tur zaja?
kaķ: ...
VZ: es nevaru nekā precīzāk paskaidrot :D
kaķ *padomā*: vispār, ja kas, man liekas, ka ir.
VZ: O_O
kaķ: nu tu domā to zaju, kas tur ar tiem čuvakiem bija tajā grupā, vane?
VZ: aga.
kaķ: jā, tā ir tā zaja.

(nupat sagūglēju, lai jūs arī zinātu, jo mums vismaz bija pieejams zināms vizuālais materiāls no teļika. šitā zaja.)

May 25th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
Kas tik ļ nesaprotams ir teikumā, kas ir atbilde uz jautājumu par maniem dienas plāniem, ka es paņēmu laptopu un braucu uz festivālu psihenē?

May 20th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
local historian posts.

weekendā mums tomēr te iedeva vasaru. sestdien pamodos, sarosījos, satrakojos, ka jāiet ārā. sapingoju-sadingoju orgkomitejas VZ un gājām ārā. ielejā forši, kas tur var nebūt forši? apsvērām domu iet uz Radotin, bet tas likās baigi risky. nākamajās krustcelēs gan nolēmām iet pāri evil tiltam nevis uz centru. Branikā gan uznāca vēlme pēc als un nolēmām 7 km pauzes barčikā piesēst. viens als, divi. bet tad nomācās un sāka vilkt uz lietu. orgkomiteja noturēja sapulci un nolēma, ka vispār mērķis ir būt ārā, mēs esam ārā, te arī ir als, ja kas ir nojumes opcija dārzā, paliks tepat. tā nu nožūžojām pēcpusdienu āra barčikā. tur bija ļ smieklīga huiņa ar ausīm. VZ pēctam teica, ka gribētu 10% no tās huiņas enerģijas, lai double his. nu tā huiņa ar ausīm tiešām bija tik hyper. stundām. neatlaidīgi. un pie katras izdevības metās trollēt jebkuru citu četrkājaino, kas tika atvests. kas vispār nedaudz izbesīja citu suņu īpašniekus.

bet nu all good things come to an end un nācās doties uz kādu citu barčiku, kur dod als indoors un arī pavēlāk. pēc atkārtotas sapulces tika izlemts doties uz Brāļiem. 4 km pastaiga gar upi vakarā bija diez gan forši. kaut kur pa vidu likās, ka moš jāturpina iet tomēr, bet, kad nonācām līdz Andel tiltam, tika saprasts, ka tomēr nē, paliks tepat, ies uz Brāļiem. tur bija līksmi un tā. un tas posh pāris, kas tur iemaldījās un ļ lēnā garā izdzēra katrs trīs dzērienus, vienlaicīgi izrādot visaugstprātīgāko attieksmi, kādu mācēja, arī bija visai uzjautrinoši.

vakar toties aizgājām uz mežu un endapojām Slivenec picērijā. tas bija forši. un pēc tam jau SpB, kur bija Jana. Jana beigās mūs it kā dzina prom, ka nu jau pietiks, slēdzam bodīti ciet, bet mēs tādi, a nu moš iedod mums samaksāt vispirms? :D

piezīmēšu, ka sestdien izgāju plikām kājām, bet vakarā tomēr uzvilku zeķbikses un beigās arī abas jakas (cardigan and blazer). vakar arī izgāju plikām kājām, beigās zeķbikses palika somā, no jakām uzvilku tikai cardigan.
šodien, protams, ārā rudens. **nopūšas** varēja, protams, būt bijis sliktāk.

May 19th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
sakarīgāku koncerta pārstāstu prasiet no VZ. man tomēr drusku par īsu čehu valodas zināšanu, lai tā brīvi saprastu slovākus.

ceturtdien bijām Cross Club uz Katarzia uzstāšanos. gandrīz nokavējām konci, jo darbi un tas viss. bet tad izrādījās, ka kavē Katarzia. kad Katarzia ar grupu uzkāpa beidzot uz skatuves, pagrozījās un teica, ka nu, atvainojiet, bet mēs spēlēsim jakās un iespējams dziedāsim šķībi, jo auksti. :D man ir grūti pastāstīt par dziesmām un mūziku, jo vispār viņas pēdējie albumi ir baigā elektronika, bet te bija kaut kāds wannabe Scorpions ģitārists un vēl nez kas. bet nu. vispār bija ļ baudāmi. es slovāku valodu sapratu vairāk nekā man likās, ka es sapratīšu, bet mazāk nekā gribējās anyway :D bet nu. lieliska zaja. pa vidam kaut kā sapratu, ka vispār ļ, ļ gribētu ar viņu kādā barčikā sadzert un parunāt. padzīt jokus, parunāt ironiju, padzīt jokus. liekas, ka būtu ļ, ļ jestri. anyway, ja kas, ja jums patīk dīvaina elektronika un pareizi jebanutajas zajas, paklausieties Katarzia.

bet nu pārsalu. kamēr aizgājām pie Jiržika, tikmēr gan paguvu atkal uzsilt vispār. pie Jiržika aiz bāra bija Alejandro, iedzērām tīri la. parunājām par lielgabaliem. man liekas, ka es vienā brīdī teicu: "why does my mind always turn to murder in any situation?" retorisks jautājums, protams.

piektdien bijām uz Kamerām un ilgi apspriedām, kā būtu sadzert ar kuriem mūziķiem. izdomāju arī fantastisku, bet slepenu plānu kā izdarīt, ka VZ pamostas blakus Pollard un ir par to pat priecīgs. uh!

May 9th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
es jums vēl esmu parādā to salmiņu, gurķi un smiltis postu.

man visticamāk nāksies jūnijā doties uz Lielmiestu. pacientam tur 10 gadu jubileja, kas kakbe sakrīt ar 100th release. viņi izdomājuši, ka rīkos to pasākumu vienā no Lielmiesta vasaras beach bars. ja es pareizi saprotu, tad barčiks uz jumta izber smiltis, lej dzērienus kokosriekstos un visi jūtas līksmi un on the beach. es nezinu kā jums ar to ir, bet man brišana pa smiltīm jobanā Lielmiesta centrā, kur nav ne miņas no jūras vai okeāna, liekas nedaudz muļķīgi. also, ir aizdomas, ka gan jau būs jāpucējas un es jau tagad redzu kurpes pilnas ar smiltīm un izbakstītas acis ar kokteiļu saulsardziņiem.

ar VZ sēdējām SpB un es visādi centos izdomāt, nu ko lai izdara. un man radās ģeniālā doma, ka slepeni sākt bērt kolēģiem smiltis dzērienos. bet nu, sāku domāt par praktisko izpildīšanu. spannītis un lāpstiņa te nebūs īsti vietā. kaut ko padomāju par mēģenēm un tā, aizgāju uz tualeti un, kad atnācu atpakaļ, VZ sēdēja viss tāds ar lampiņu virs galvas, beaming with pride.

viņa ideja ir tāda. paņemt džintoniku ar gurķi un diviem salmiņiem. ar vienu no salmiņiem sadurt gurķi tā, ka salmiņam aizsprūst gals. sabērt tur smiltis, dzert pašai no otra un no pirmā pa kluso bērt kolēģiem smiltis dzērienos.
UPD.: smiltis dzērienos, lai norādītu uz barčika nekompetenci menedžēt bezjēdzīgas smiltis un vienlaicīgi baudāmus dzērienus. varētu atsist vēlmi cilvēkiem jebkad iet uz kaut ko tādu.

rodas, protams, visādi praktiskas dabas jautājumi. tāpēc ballītes orgkomiteja gaida, kad būs iespēja aiziet uz vienu pieupes pludmales barčiku, lai izveiktu dažādus eksperimentus. sounds like lots of fun. also, jāizveic arī eksperimenti under the influence stāvoklī.

May 2nd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
ČKLST vakar aizvēra SpB ciet pusnaktī. kā jau kārtīgi šitie te, vakara garinātāji, aizgājām uz nahuj zilo bāru, because fuck you that's why. un, ja kādreiz zilais bārs bija viena no the worst iestādēm. tagad tur dod gardu als un tur ir tik omulīgi, ka aiziet mājās bija grūti. nepārprotiet, vīristabai joprojām nav durvis, bet toties ir tīrs! also, aizgājām ar parasto pilnu vakara barčika budžetu in cash kabatā, bet tā aiztrallinājāmies, ka beigās palikām bāra zajai parādā. apsolījām šodien nākt samaksāt. šajā konkrētajā brīdī man gan gribas nomirt no pohiņas, bet pie visa vainīgs ČKLST. nebūtu viņš tur sapisis SpB, mums i neienāktu prātā noskaidrot, kā mūsdienās zilajā bārā ir. jo vispār rūgtumiņš pret ČKLST audzis jau ilgāku laiku, ja tā godīgi. un, ja kāds (piemēram, SpB īpašnieks) vada savu biznesu tā, ka pat mums ar VZ ir skaidrs, kā tieši varēja labāk (un es šoreiz ne par iepriekšējā postā minēto), tad nu, dude, tur tiešām viss sapists. labi vēl, ka G aiz bāra šad un tad.

bet nu pagaidām kill me, kill me now.

also, par salmiņu, gurķi un smiltīm joprojām citureiz. bet nebaidieties, I have notes.

May 1st, 2019

Add to Memories Tell A Friend
vakar tika sēdēts SpB un kaut kādi lohi izdomāja atkal paspēlēties ar foosball table. nenormāli besī, jo vairo troksni pasaulē. es tur pagriezos, mirkli vēroju tur notiekošo un tad teicu VZ: "bet padomā, ja pēkšņi no galda vidus izlīstu tāds kā puļķis, no tā atlocītos asmeņi un sāktu rotēt?" VZ sajūsmināti māja ar galvu un teica, ka totāli redz un atbalsta ideju.

būdami daudz pragmatiskāki cilvēki, nekā visi domā, ka esam, aizrunājāmies par šīs idejas praktisko pusi un sākām kopīgi risināt dažādas potenciālās problēmas jau.

pirmā, obviously ir, ko darīt ar asinīm visapkārt.
risinājums: no griestiem nolaist tādu plastikas kupolu, kas nolaižas īsi pirms the event un tad viss ir contained.
tālāk problēma ir paklājs. it kā neviens neekspektē barčika paklāju, lai tas būtu spotless, bet nu, ir tomēr kaut kāds limits asiņu, vai ne? un vēl smadzenes, kaulu fragmenti, tas viss.
risinājums: izklāt arī apakšā arī plastmasas sheets.
tad vispār nu, jārisina tā līķu problēma.
apakšas plastmasas sheets kaut kā saāķē ar kupolu un tas viss tiek uzcelts augšā like nothing ever happened. papildus risinājums: iegādāties the space above there un savilkt visus līķus caur griestiem un grīdu tur. ar līķiem dealot at the end of the night visiem kopā.
problēma tālāk ir paklājs zem tā devaisa, ja. tur paliek dīvaini, jo it kā arī tur var izklāt plastmasu, bet to īsti nevar sakarīgi uzvilkt augšā, ja grib, lai galds paliek vietā.
(te sāk gribēties kaut vienam no mums arī būtu līdzi blociņš un varētu norm zīmēt shēmas, kā tur viss.)
vēl kakbe problēma ir pats tas galds. bet tur laikam nāksies manuāli aiziet noslaucīt. nekas labāks nenāk prātā.

papildus pārdomas, ka tam sisķikam jābūt pēc iespējas automatizētam, also salīdzinoši ātram. un, kas arī svarīgi - reusable.

ja kādam ir idejas, risinājumi, tehniskās atbildes - laipni lūgti izpausties.



par salmiņu, gurķi un smiltīm - to citureiz.

April 22nd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
tipisks Latvian Trio, visi sarunā, ka aizies drūmi uzēst un drūmi iedzert. EtF mētājas pa parku un gaida, kad VZ un kaķ iztaisīsies doties lejup no kalna. VZ un kaķ tikmēr iztaisījušies gaida viens uz otru, nezinādami, ka feisbuka mesendžeris tupa nerāda mums viena otra ziņas. visi sēž, gaida. bet nu, kaut kā beigās tomēr savācāmies un actually pamanījāmies nonākt vienā vietā un vienā laikā.

ja jums feisbukā kāds atsūtījis kamola emoji, pastāv iespēja, ka šis cilvēks actually sūtīja poda emoji. tur kaut kāds jocīgs gļuks tajos emoji. anyway. bet turpinot šo tēmu tika secināts, ka cilvēks, kura superpower ir pārvērst visus podus kamolos, drīz vien tiek no visurienes izbanots. also, čuvaks, kurš sevi prefiksē ar "svētais" un nevar izlemt, vai viņu sauc Jans vai Ivans, tur nekas labs nav gaidāms. iespējams, ka ieslēgs alā, vai apraks.

nē, nepārprotiet, visādi viens otram izsūdzējāmies par visādām huiņām. bet vispār nosmējāmies ļ efektīvi. domāju, ka nav līdz galam vērts mēģināt noformulēties par tēmām, jo nu, tik ļ you had to be there (though mums tā jau apkārt bija par daudz cilvēku, kas baigi, baigi besīja). un vispār, ir grūti tā nodalīt, kur viens joks beidzas, kur sākas nākamais, jo principā tas bija neverending stream of kvalitatīva huiņa un nosmiešanās.

also, pieminēšu pie tualetes ahtungu blodziņa, ka vakar barčikā vispār vienā brīdī barčika menedžeris apturēja mani pie dāmistabas durvīm un ieteica labāk iet uz vīristabu. dāmistabā esot... ļ nelabi.

April 18th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
vakar sanāca tā, ka gāju uz mazumtirdzniecības iestādi Billa, lai iegādātos dažādus produktus, dotos mā šmorēt un strādāt tālāk. dažādu dīvainu sakritību dēļ, tajā skaitā izbērtus tomātus pa ātrās ēdināšanas iestādi, attapos Jiržikbārā.

šodien sēžu un domāju, ka man ir pārāk strukturēta dzīve, I need to randomise it more.

April 15th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
džīzas, ja jūs kādreiz dzirdat mani sakām, ka gribas padarīt kaut ko out of the ordinary, vienkārši ejiet mā un palieciet tur.

par godu tam, ka es vakar līdz trijiem biju migā un pēc tam pavadīju pāris stundas mēģinot pārliecināt VZ un Gā par to, ka es neesmu citplanētiešu pārņemta, tikmēr totāli aizmirsu izdarīt pilnīgi visu, ko biju domājusi. es tupa aizmirsu pastrādāt, apēst brokastis, iedzert tēju, izslaucīt grīdu, aizskaitīt naudu, izmazgāt drēbes, aiziet pie vjetnamieša, nu karoč visu. aizmirsu pilnīgi visu. labi, ka tās kaķa smiltis atcerējos nomainīt. miskasti iznest - nu to neviens laikam necerēja, ka es atcerēšos.

bet nu, tika beigās nolemts, ka jābrauc ēst susi. (piebilde, ja es jūs aicinu doties kaut kur ēst susi, arī ejiet mā un palieciet tur.)
ļ daudz burtu par out of the ordinary incl Kiceka klonu )

gan jau bija vēl kaut kas pierakstīšanas vērts, bet man tiešām, tiešām vairs nav spēka rakstīt. piebildīšu beigās vēl to, ka ap četriem mēs savācāmies un izsaucām taksi uz mā. kad pie manas mā atvadījāmies, es apķēru VZ un teicu, ka jau tagad gribu atpakaļ uz Bohužel Bar. tas ir viens no dīvainākajiem barčikiem ever, also, probably my happy place.
Powered by Sviesta Ciba