Trash panda

labi, ka čehvalodas skolotāja nolēma paņemt 2 week holiday, jo man ir mazliet apnicis mācīties čehiski, un vispār man gribas atsākt mācīties spāniski. cerams, ka pa divām nedēļām pāries :D
also, tā čehvalodas grāmata, ja, tur bija lesson par zināt / mācēt darbības vārdiem. un skolotāja tagad man lasa jautājumus no grāmatas un man jāatbild, vai es to māku / zinu, vai nemāku / nezinu. un tur nu, liste ar valodām, ja. viņa man prasa, vai es māku vāciski. nu drusku māku, jā. vai es māku angliski. nu māku. vai es māku čehiski. drusku māku, jā. vai es māku spāniski. mazliet tiešām māku, jā. vai es māku itāliski. vot itāliski gan nemāku. un te skolotāja atviegloti nopūšas :D

bet citās ziņās - nahuj salst?

šodienas laikapstākļa rezumējums ir tāds, ka es izgāju uz balkona un secināju, ka sen nebiju redzējusi, ka pilnīgi visiem celtniekiem ir t-trekli mugurā.

vakar lepni rādīju VZ rajona jauno smilšu čupu
VZ: nu kas ta tā par smilšu čupu..
kaķ: jaunā!
VZ (turpina, drusku ņirdz): .. uzbērums kaut kāds

vēl pāri ielai uzstellējuši kaut kādu objektu, ko es nespēju redzēt nekā savādāk kā karātavas. ar zvanu. zvans tiek iedingots vienreiz katru dienu 11:59 am. bet to no mana balkona nevar redzēt, koks priekšā. netālu izrakuši četrstūrīgu bedri (tā paša laukuma ietvaros). my guess, ka tur liks giljotīnu.

citās ziņās:
reizēm rakstīt dzejoļus ir kā stāstīt the essence of at least 3 somewhat similar stories at the same time.

Hronikas no notikuma vietas šodien piegādā jautājumus kaķītim.
VZ: skriet ir svarīgāk nekā mazgāt ūdeni?

Quick notes no notikuma vietas:

VZ tikko bija gājis žāvēt ar fēnu striķīti (tehniski divus, bet kopā sasietus). Atnāca atpakaļ un paziņoja, ja nu kas, tad tas nepalīdzot.

(kad viņš pāris nedēļas atpakaļ fēnoja kastīti, tas gan bija nostrādājis efektīvi, ja kas)

man gribas uzrakstīt šī gada aprakstu un tas principā ir:
šis ir bijis dīvainākais gads mūžiņā.


elaborējot sanāk, ka notika viss kaut kas, nenotika šis tas no gribētā, notika šis tas no gribētā, notika viss kaut kas neparedzēts un overall.. one laughs, one cries, lives got changed. un man ir par vienu ķirzaku uz kājas vairāk nekā pagājšgad. un gribas teikt tādu kā milzu paldies visiem tiem fantastiski lieliskajiem cilvēkiem, ar kuriem vienā vai otrā veidā šis gads pavadīts. daļa cilvēku, kam šis adresēts, nemaz nezina, ka eksistē cibas un tajās būs šas šāds posts, bet vienalga, visiem, visiem tiem madžik brīnumcilvēkiem, kas bijuši manā sociumā šogad, y'all made me want to not kill myself due to not miss out vēl jestruma un prikoļnuma. so, thanks :)
un thanks for tolerating that I'm such a cunt at times.

un nobeigumā jums visiem gudrībiņa no VZ sakarā ar to, cik daudz viss kas visu laiku aizmirstas:
Nez, kā tur voids vispār nejūk prātā no visas tās info pārbagātības, kas viņam tiek izsniegta :D

dakujem

sērijā par lietām, kas nestas un to tukšo kasti. vakar VZ ieminējās, ka, kad jau es nākamreiz kaut ko lielāku pasūtīšu un tikšu pie kastes, tad vispār es varētu aiznest viņam jaunu tukšu kasti.

citās ziņās, ko cibas jums nestāsta, varu pavēstīt, ka ne tikai this:
Rūd: that sounds like some action movie hero
Kae Furfura returns August 28th
Dont forget your laser guns
or some shit
K: ffs, can you remind me on the day?
Rūd: :DDD
K: I am the nation's fave adhd hero who forgets their laser guns way too often

bet arī man vakar no rīta pieleca, ka I am plant. un ne tikai I am plant, bet I am also both in the meme, kurā the plant growing in the wild is concrete hardy, bet indoors allergic to tap water. reality checked with VZ un Gā, abi piekrita, ka tā tiešām ir. un nu jā, vakar spīdēja saule, es safotosintezējos un apdarīju visu ko pa māju, līdz saule rietēja, kad samiegojos :D

bet nu anyway ballītes orgkomiteja pa ilgiem laikiem aizgāja uz picēriju. lai secinātu, ka rajonā ir ievākušies jauni cilvēki, un sanīgrotos par to, ka jaunu māju uzbūvēšana rajonā jau nu nav gluži iemesls ļaut te ievākties vēl visādiem cilvēkiem. nedo'dies' mūsu pilstētas nomales nekurieni kļūs par lively and vibrant fucking area.

šodienas The Realisation ir par vārdiem.
redz, savu first name jaunu izdomāt ir samērā viegli. it kinda comes to one, jo principā tas ir uz kādu jūzerneimu viens grib atsaukties on daily basis (nu vai cik jau bieži / reti tiec uzrunāts).
bet last name.. uzvārds.. to vispār ir grūti izdomāt, jo as a concept it's so arbitrary. nu kā vispār izdomāt sev jaunu uzvārdu? viens vispār nezina, kur sākt domāšanas procesu.
(ja neskaita to, ka aizgāju gūglēt female demon names, but tur viss jēdzīgais ir tik neizrunājams un neuzrakstāms, ka liekas nepraktiski. so, vispār I'm back where I started. ka viens nezina nemaz kādā virzienā domāt, kur nu vēl actual idejas ģenerēt.)

(un vēl viens uzkārās pie tā, kādus tagus te likt. ieliku rnd kaut ko nebūt :D)

kā man vakar gāja tetovētuvē, jūs jautāsiet?

sēžam ar Tomāšu un šis zīmē man ķirzaku. kaut ko tur dūdlo, es domīgi skatos uz ķirzakas galvu un mēģinu noformulēties, kas tur tieši nav _tā_.
Tomāš: you're not talking to me!
kaķ: I'm thinking, that's why!
Tomāš: oh ok
kaķ: is that allowed?
Tomāš: yes, thinking is good.

stāvu uz pakāpiena, Tomāš ar flomīti apvelk, kur viņam būs jāliek tetovējuma zīmējuma nospiedums
Tomāš: **mumbles**
kaķ: what?
Tomāš: nothing, I said nothing!
kaķ: **aizdomīgi skatās**
Tomāš: well, it does touch some sensitive points...

durstīšanās procesā
(viņiem tur Ellē ir palaista youtube skanēt, kas pati kaut kā tur "similar artists" turpina autoplay)
Tomāš: another romantic song? is this a hint? do I need to buy flowers on my way home?
kaķ: ahahah, wtf
Tomāš: or maybe I will fall in love with a lizard
kaķ: now that would be impractical!

kaķ: **paceļas bik uz rokām**
Tomāš: you ok?
kaķ: yeah, just that was au!
Tomāš: oh yeah, ahaha, those sensitive points. don't worry, I'm done there, moving on to the next (lizard) leg
...
kaķ: that is not going to be my favourite spot either.

Tomāš: I'm sorry about this one (vēl vienā "sensitive spot")
kaķ: nah, that's fine
Tomāš: good to know, I can go deeper then!
kaķ; O_O

Tomāš: I did tell you there will be some painful spots
kaķ: **apņirdzas** I was just about say that that was au
Tomāš: you're laughing, that's good

Tomāš: **pūš kaut kādu līdzekli virsū** I'm sorry, it will hurt
kaķ: not funny!
Tomāš: to me it is! is it burning yet?

Tomāš: **tīra jauno tetovējumu** what a cutie! **pabaksta blakus** aw, she's so playful! the best looking of your lizards! **pabaksta vēl blakus ķirzakas kājai** ah look, so playful!
kaķ: **dusmīgi** you got the other lizards dirty!

man jākāpj tagad atkal uz pakāpiena, lai Tomāš var nofotkāt un ietīt ķirzaku
Tomāš: don't fall down!
kaķ: as a hiker you'd think I'd be more stable on my feet..
Tomāš: if you fall, yell, so I can get out of your way!
kaķ: haha!
Tomāš: **ar cling film rulli tin man ap kāju** can you spread your legs a bit.. and don't fall!
kaķ: you can have one or the other, not both!

īsumā par to, kā ballītes orgkomiteja svinēja manu new glasses day vakar Jiržikbārā (bez Jiržika):

es ap pusdiviem, stāvot ārā un pīpējot VZ teicu, ka vispār noguris un nu.. kaut kad drīz varētu doties mā. VZ teica, ka nu vēl vienu ekstra pivci un tad tiešām varētu, jo arī viņam piezogas sagurums.
tāpēc ballītes orgkomiteja iegāja iekšā atpakaļ barčikā un centīgi pļurkāja Jiržikbārā (joprojām bez Jiržika) līdz četriem.

toties nekad, vispār nekad nebiju redzējusi tik episku Bolta surcharge due to high demand. tas bija ierastā cena pareizināta ar trīs. O_O


es gribēju vēl kaut ko pierakstīt, bet aizmirsu ko. ja atcerēšos, moš iepostēšu citreiz :D

svētdien bija neliela socializēšanās ar hūmaņiem, no kuriem viens nebija mani saticis kopš te dažu labu cibiņu kāzām. mind you, tā vispār bija pirmā reize, kad šis hūmanis vispār mani satika. so. anyway, bijām iepļurkāt. vispirms uzēdām Kozlovnā un tad aizgājām uz Brāļiem iepļurkāt tā norm. kaut ko tur runājām par vecumu un ko tur...

un šis hūmanis viss pret mani tāds: pffft, ko tu no vecuma saproti!
atbildes vietā es mazliet pieliecu galvu un rādīju uz saviem matiem un visa tāda: dude, what do you mean?! tā nav matukrāsa!
hūmanis mēreni apstulba un sāka konkrēti stostīties: kā nav?? nav? ... O_O ... es ... domāju, ka .. O_O ... nu .. tie krāsoti!
es brīdi neticīgi skatījos: you must be joking O_O
hūmanis: nē, es nopietni, es nejokoju, es domāju, ka tie ir krāsoti!
VZ: beidzot arī es klātienē šito dzirdēju!

nu tas tā, ja kādam likās, ka manā sirmā vecumā es esmu iemācījusies uzvesties / izskatīties pēc.. well.. cilvēka sirmā vecumā :D

.

un vēl man vienā podā ir granātābolu dīgstu birzs, par ko man ir ļ, ļ mixed feelings.

jauns posts sērijā lietas, kas nestas uz barčiku!!
(tehniski ņemot, gan tās kļūst par lietām, kas nestas vai nu uz barčiku, vai vienam pie otra, bet tomēr. uzskatu, ka skaitās mūsdienu pandēmijas pasaulē šitie. un pārsaukt liekas muļķīgi.)

vakar, tātad, es aiznesu pie VZ

• tukšu kasti

beat that!

kaķ: **lepni stāv ar kasti rokās, skatās uz nākošo VZ**
VZ: **nopūšas**
kaķ: tu domāji, ka es aizmirsīšu?
VZ: **skumīgi** es cerēju, jā
kaķ: tu paļāvies, ka es aizmirsīšu!
VZ: jā.

bet vispār, ja gribas tā tehniski apdeitot vēl šito te sarakstu, tad
. dažāda veida ēdiens jau ir vienkārši norm,
. puķpodi arī ir norm,
. ā, bija auga nešana (saxifraga stolonifera, ja nu kas),
bet vispār, aiznest augu pie VZ vēl nu tā. es kaut kad vedu augu (vienkārši podiņā, turot rokā) ar tramvaju uz Smichovas upmalu, kur iepļurkāt ar Rolliju un atdot augu Rollijam, kurš pēc tam vlakā brauca mājās viss tāds ar augu rokā.
. konzervbundžu attaisāmais arī ir norm lieta, ko regulāri aizņemos,
. āmuru atdevu atpakaļ.

citās ziņās, granātābolus ne pa kam nevar uzdiedzēt no sēklu bodē pirktām sēklām. fucking hell kā nevar. bet, ja pieglabā un izžāvē pāris dienas rnd sēklas no rnd granātābola, ko esat nopirkuši bodē un aprijuši, tad tās gan dīgst like no tomorrow. **nopūšas** mana zemapziņa vispār to Asian Dub Foundation quote "what's wrong with just worshiping a tree" uztvērusi pārāk burtiski.

man ir jautājums: kāpēc ar vāgenu aizbraukt ārpus savas mītnes pilsētas tīri tā pastaigāties tajā galā, piesēst konkrētā barčikā, tad tajā pašā dienā braukt mājās skaitās norm un ok, tā dara, bet, ja brauc ar sabiedrisko, tad vairs nē?
es saprotu Latvijās vlaki netiek uzskatīti īsti par sab tr. jo nu.. viņi nekur īsti neved :D bet nu ir citi tak starppilsētu transporta līdzekļi. kāpēc tas ir tik abnormāli, ka man gribētos aizbraukt ar vlaku uz Dečīnu, pastaigāties, piesēst pie Karla un tad tajā pašā dienā braukt mājās? vai kā tur Brno visi frīkojās, ka es atbraucu uz vienu ballīti - ierados ar vlaku tās dienas vakarpusē, sataisījos, uzballēju pa sūdīgākā ever ķiņa pirmizrādi un nākamajā rītā braucu mājās. piezīmēšu, ka ar vlaku aizbraukt uz Dečīnu varētu būt ātrāk, energoefektīvāk un lētāk nekā ar vāgenu.

also, ballītes orgkomiteja atkal kaut ko definējusi dienās te bija.

VZ: Nu – tagad mēģina apēst, arī samērā neizbēgams brīdis
kaķ: es nez. have you tried running away from being eaten? :D
...
VZ: Vot, tur nav skaic, vai tu skaities aizbēdzis, vai nē. Vai tie ir atsevišķi bēgšanas instances, vai viens bēdziens ar slēpšanās elementiem :D
kaķ: nu jā, tur paliek tā tricky saprast, kurā brīdī tas resetojas un kļūst par atsevišķu notikumu jau. hmmm.. moš, kad izlien no aizbēgtuves un kaķītis nemetas uzreiz virsū, bet kaut kād vēlāk sāk rotaļu no sākuma? jo kakbe kaķītis ir the game master te, ne?
VZ: Jā, tur laikam atkarīgs, vai kaķītis ir joprojām on a mission, vai distraktējies un dara kaut ko citu, un pēc tam nāk ēst no jauna :D
kaķ: vot. man liekas, ka that's kind of the def of success for slēpšanās / aizbēgšana. vai tavs ķērājs ir izbeidzis konkrēto ķeršanas procesu vai nē :D
VZ: O, tas arī kakbe laikam nodefinēts. Mazums noder definīcija :D
kaķ: nu! ļ norm def imo :D tiešām, ja nu noder :D kaut kur bezmaz jāpieseivo :D

un vēl pēdējā lieta, aizvakar bija pirmā diena šajā rudenī, kad es uzvilku zeķbikses ejot ārā.

kaķ: ja man kāds divus gadus atpakaļ būtu teicis, ka es +10 grādos iešu ārā ne tikai neuzvilkusi mēteli, bet arī vispār sandalēs un bez zeķubiksēm, es būtu smējusies viņiem sejā, ka tā nevar būt.
VZ: nav jau aizliegts arī tagad
kaķ: **paskatās uz savām kājām** būtu tā muļķīgi
VZ: mazliet, jāpiekrīt

un tā interneta apokalipse, kas te bija notikusi, vispār man būtu papisusies nepamanīta, ja vien VZ un Gā nebūtu man pastāstījuši kādas pāris stundas vēlāk. jo īpaši tāpēc, ka šajā valstī (un Fāterlandē ar', laikam) bija nomiris Vodafōns kā ISP. bet es vairs ar viņiem nesadarbojos, so arī tas man gāja secen. lai gan, šito te, vjetnamietim laikam arī Vōdafōns bija provaideris un nestrādāja karšu maksājumi, līdz ar ko uz apmēram diennakti palikām tur parādā, jo kuram mūsdienās ir cash. la būt vietējiem, I guess.

also, tā kā Saxifraga Stolonifera ir principā invazīvs sevis pavairotājs ar jaudu, ieliku sludinājumu augu apmaiņas grupā. skatoties tracking, laikam šodien vēlāk varēs iet pakaļ tam augam, ko man sūta pretī. kas, according to visādas amurikāņu websaites, ir pretty rare as a house plant. un, protams, ka zaja, kas pieteicās, ka grib manu augu un iemainīs pret kaut ko, dzīvo Dečīnā. kas dara nemierīgu prātu. jo ja arī augus apmainam caur Zasilkovnu, tomēr tak jāizdara tas Dečīnas brauciens kaut kad šogad tak jau!

as I still feel a bit fucked up, parakstīs kādus burtus, vai :D es zinu, ka es tur visādus stāstus parādā pabeigt vai pat iesākt. bet ziniet? vakar bija fucking amazing diena.

ballītes orgkomiteja vakar iztaisījās kaut kā no mā ārā. aizdevās vispirms uz Novy Smichov šopingcentru pārtraukt manas attiecības ar Vōdafōnu un atdot viņiem piederošos priekšmetus. tur izstāvējāmies rindā tik ilgi, ka uznāca miegs. un tad čuvaks kādas 15 mins pildīja formas un noņēmās visādi komputātōrā. mēs tikmēr runājām par to, ka Soņkas un Āboļis ir apmēram pēdējie telepurķu ražotāji, kam ienācis prātā, ka there is a market for telepurķi, kas nav Milzu. ka ir hūmaņi, kam varētu gribēties tāda izmēra telepurķi, kas ietilpst kabatā un pie vajadzības ir operējams ar vienu roku. es zinu, visi ohujā un es atvainojos, ka tādas jocīgas vēlmītes. ā, also čuvaks tur jau pašā sākumā pajautāja viss tāds, vai mēs ekspektējam, ka šis tagad piedāvās kaut kādus special deals etc? :D nop, nē, thx.
anyway, nu, pēc 30 dienām manas un Vōdafōna attiecības beidzot būs beigušās.

pēc visa tā excitement aizgājām uz Smichov staciju un pēc departures listes apskatīšanas nolēmām aizdoties uz Dobřichovici. tur picērija, ziniet. hehe. norm. aizbraucām, pažūžojām picērijā ar gardu ēdienu un labiem pivčiem. bet nu, sametās vēsi un tas viss. brauks atpakaļ uz Prāgām, vai. izkāpjot stacijā nevar saprast, vai doties atpakaļ uz mūsu kalnu, vai uz Brāļiem. VZ paziņo, ka vispār viņam uz tualeti vajag. tiek pieņemts lēmums aiziet uz Brāļiem atrisināt steidzamos jautājumus un pie pivča izlemt tālāko plānu bez nevajadzīga urgency. izklausās norm, vane?

nu, ja neskaita to brīdi, kurā ejam gar kaut kādu jocīgu barčiku, par kura gaismām vienmēr garāmejot feispalmots un tā, a tur.. prikiņ! Jana! obļa visi ohujā. vispār visi. Jana, protams, ka mūs ievelk šajā barčikā, jo viņa tur tagad, izrādās, strādā. nēnu. ok. :D proč ne!

es nezināju, cik ļ, ļ, ļ man bija pietrūcis sēdēt tukšā barčikā un tērgāt ar VZ un Janu. es pat actually pārkāpu sev pāri un izdevu skaņas čehiski. ziniet, tas ir visgrūtākais, teikt lietas valodā, kuru sūdīgi pārvaldi un apzinies, ka tas, ko tu tagad teiksi, visticamāk būs kaut daļēji gramatiski nepareizi. tas ir drausmīgs bloks smadzenē. bet vakar nolēmu to get over my fucking pride un censties runāt ar Janu. izrādās, ka es māku vairāk čehiski nekā man likās. protams, ka kļūdu bija dahuja un reizēm bija kāds vārds jāprasa VZ, vai pat gūgltransleitam. bet pohuj. es actually patērgāju ar Janu un VZ čehiski. un it was good. yes.

also, ja jums liekas, ka tas ir jocīgi satikt uz ielas Janu during viņas smoking break un tikt ierautam jaunā barčikā, kurš par laimi šovakar ir tukšs? you ain't know shit. jo vakar neesot bijis tukšs vis! vakar barčikā bijuši dahuja cilvēki. nu un putns. un I don't mean Mike Bird, no. like actual putns. tusējis pa bāra leti un tas viss. konkrēti bijis atnācis uzballēt. Jana gan piezīmēja, ka neesot nopircis nevienu dzērienu, kas gan ir nepieklājīgi samērā imo.

life is one laughs, one cries, life changes all the time. un šodienas pohiņa man rada samērā apm emocijas, jo es zinu, cik kļova bija tas viss, kas izraisīja said pohiņu.