Placebo Rush

Where feelings come to die

pasaule griežas

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

View

Navigation

December 26th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
dzīve jaunā valstī.

ja UK šī diena, saukta par Boxing Day (don't ask, just google, maybe tell me afterwards) ir vistrakākā shopping day visā jobanā gadā. visur ir milzu atlaides un visi ir konkrēti aptrakuši pēc vakardienas izēšanās un dzirkstošā jau pie brokastīm. true story.

kaut ko šodien pamodos un aizdomājos, tīri tā, ka brīva diena, darīt īsti nav ko (tīrīt mā vai mācīties čehiski negribas), varētu tiešām izmest pusi savas garderobes satura nahuj (nu labi, ne pusi, ceturtdaļu) un aizbraukt nopirkt kaut ko vietā. TrakZ man bija ieteikusi, ka esot baigi kļovais shopping centre šitajā te, nu Zličīnā. aizgāju sagūglēt, cik tur tālu no metro, to visu. atradu viņu websaitu. a tur rakstīts, ka šodien ciet.

vilšanās ir tik angliska, ka apsveru domu aiziet līdz vjetnamiešu bodei, nopirkt gurķi. tīri tāpēc, ka vismaz to es varu.

bet nu labi, vismaz nebija jāceļas fucking deviņos, lai brauktu bradāt pa sniegu kalnos, uz ko rumāņu zaja ar visu suni mani gandrīz pierunāja. bet pie teikuma, ka you just need waterproof boots and wear warm clothes, es attapos, ka man nepieder pilnīgi neviens clothing item, kas atbilstu kaut cik braukšanai bradāt pa sniegu kalnos.

December 9th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vispār Lielmiests bija traki. es taču pamanījos saslimt. un ticiet man, lidot ar saaukstēšanos ir not fun. not fun at all. bet nu neko, izdzīvoju. ceturtdien biju darba planningā. izčatojos ar visādiem ļaužiem. DrN ieraudzīja mani un uzreiz nāca runāties. pie pusdienām šērojām kaķu stāstus. noguru diez gan pamatīgi. tāpēc notinos un aizgāju dzert ar Gariju. izskraidījāmies pa bāriem, sadzēros sidru, apskatīju kā mainījies biešu bārs (tur tagad izskatās pēc storage unit) un aizgājām uz Balans cafe. pēc tam aizsūtīju Gariju mā un aizgāju viena pati uz barčiku netālu no viesnīcas. gribējās padzert mierā. gandrīz saflirtējos ar kaut kādu bārzaju, bet nu, aptrūkās spēka tam visam. gāju migt. nakts bija totāla elle un nevarēju pagulēt. bet nu.

nākamajā dienā aizgāju uz ofisu. iepazinos ar jauno ops čuvaku. lielāko daļu dienas ļ mocījos ar to, ka cilvēki apkārt. viss riebās un negribējās muti vērt vaļā vispār. bet nu uz vakaru savācos. bija lielā zsvētku balle. un tas bija a blast. the definition of. parunājos ar tik daudz cilvēkiem. dažādās valodās. izņirgājos par saviem kiwi kolēģiem un viņu siviniem, mēģinājām viņiem iemācīt normālu seven. man liekas, ka viņiem ne pārāk patika šī vakara daļa :D ar visādiem citiem kolēģiem izsmējos. pačatoju arī ar visādiem dažādiem priekšniekiem un pašu augstāko vadību. iestāstīju savam tiešajam Priekšniekam, ka nav viss bēdu leja. DrN kaut kad vēlāk mani izķēra un went all emotional and mushy on me. es, protams, O_O. ar spāņu kolēģi arī spāniski parunājām, kamēr viņš karājās man kaklā. vispār tur viss bija tik nenormāli jestri. varētu padomāt, ka es esmu kaut kāds smieklīgs ballīšu cilvēks. uzlaboju attiecības ar visādiem citiem kolēģiem. vispār viss bija diez gan noderīgi. neko nenožēloju.

toties vakar brokastīs ar Elenu man bija neaprakstāma pohiņa. lidostā toties visi bija atnākuši padrūzmēties security rindā. viens stilīgais čuvaks bija tik stilīgs, ka bija uzvilcis džemperi, kura novilkšana aizņēma vairākas minūtes un viņam bija jāatzipo apmēram 7 dažādi zippers. labi, ka stilīgs toties. lidmašīnā pat aizmigu. SpB felt like home, līdz galīgi saguru. un tad kaķītis bija ļoti priecīgs, ka es atgriezos.

November 30th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vispār ir tā, ka man no Lielmiesta pietrūkst tā indiešu takeaway, kas pie LSpB bija. pietrūkst arī paša LSpB, sākot ar sidru, beidzot ar Džemu un visu ko tur vēl pa vidu. bet par LSpB cenšos nedomāt vispār. brīžiem drusku pietrūkst valsts valodas. Elenu gribētos satikt. un tas apmēram viss.

šeit besī pasts. es jums izstāstīt nevaru, cik ļ man besī šejienes pasts. ir grūti ar valodu. un kaķītim clearly pietrūkst dažu neapdzīvotu istabu.

pagaidām par visu citu esmu konkrēti apm ņurd, ka pārvācos. konkrēti sirsniņoju šo pilsētu.

trešdien jālido uz Lielmiestu. sola, ka visu laiku līs. kur nu bez tā. līdz LSpB (un indiešu takeaway) aizbraukt nesanāks. nekas, arī centrā dod indiešu ēdienu un sidru.

---
bet nu, te ir SpB (original), kurš vakar tika centīgi apmeklēts.

kaķ: man ir tevis uzņemts selfijs. tu esi uzņēmis vienu selfiju. un es dušā iedomājos, ka, kad nu mēs visi beidzot nomirsim, es visiem parādīšu selfiju un viss afterlife varēs par tevi ņirgāties uz forever.
VZ: domā viņi tev dos līdzi telepurķi? it's in the cloud tomēr ir drusku savādāk. also, I don't think we're going there.
kaķ: nu, mēs tur, kur ballīte!
VZ: es ceru!

November 27th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
reizēm domāju par nākotni un tā īsti nezinu, ko tur darīt. nē nu, nav tā, ka baigi vajag kaut kādus plānus vai ko nu tur, bet ir tā ļoti jocīgi. it kā ir lietas, kuras būtu forši izdarīt. cilvēki, kurus būtu forši apskaut, vietas, kur pabūt. bet kas ir nākotne?

jo pagaidām es esmu vienkārši ieradusies te. dzīve ir ballīte, cik nu pienākumi ļauj. un vispār. kaut arī es reizēm domāju par nākotni, man nav ne mazākās nojausmas, kas tajā patiesībā notiks. pagaidām padzīvos te. jo te ir tagad. un es gribu būt tagad.

un es neesmu ekstraverts.

October 24th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Šodien bija jāsatiek dzīvokļa saimniece, kura nerunā angliski. Vispār tikšanās bija as smooth as possible. Izrādās, ka man pietiek čehu valodas zināšanu, lai paskaidrotu, ka mans kaķis ierodas tikai piektdien, man viss ir labi, paldies un es redzēju dāvanā atstāto kaķa gultiņspilvenu, nekas nav salūzis un nākamreiz atkal satekstojamies. Ņemot vērā, ka es tā īsti neesmu mācījusies vēl valodu, uzskatīsim to par progresu.
Gribu drīz sākt mācīties valodu gan.

Also, Anna Calvi gan jau nenovērtēs, bet es esmu savākusi veselu čupu cilvēku, kuri ies uz viņas koncertu. Jo man liekas, ka Annai Calvi pienākas fani. Man tikai jāatceras rīt nopirkt Rāžam tiketu beidzot.

O! Jāiet pīpēt. SpB teļikā sola AC/DC.

Un rīt uz lidostu. Pārmaiņas pēc savākt nevis lidot. Tā ir lieliska sajūta.

August 26th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
es reizēm stāstu cilvēkiem par saviem gājieniem iet. nu, jūs zinat, uz ko es referēju. un daudzi brīnās, kā es tā. kāpēc es sev to nodaru, kur prieks, to visu. skatījos te teļikā kaut kādu huiņu. un man pēkšņi pieleca, ka agrāk tas bija... well. normāls veids kā actually kaut kur nokļūt. tagad tā ir izklaide kaut kādiem nenormālajiem kā man un vēl dažiem. bet agrāk, ja gribējās kaut kur nokļūt, tupa celies un ej, nekā cita jau nav.

August 22nd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Par weekendu ja. Cibas festivāla šitas te, orgkomiteja, vot, ieleca kārtējoreiz vilcienā un aizdevās šoreiz līdz Drēzdenei. Because we can, kind of way.

Ierodoties orgkomiteja drusku sapīka, jo secināja, ka pilsētā ir kaut kādi jobani pilsētas svētki. Masas cilvēku, visur troksnis, skatuves, migājas un hujārijas. Paši ziniet. Tad nu aizgājām iedzert kaut kādā puslīdz ok āra barčikā nedaudz nost no visa jandāliņa vecpilsētā. Es, protams, dzēru tumšo Krušovici. Tad uznāca lietus un, kad lietus kļuva pamatīgs, barčiku aizvēra, lika samaksāt daudz naudas un izmeta ārā. Tās 14 minūtes, ko gājām līdz viesnīcai, bija pietiekami, lai izmirktu līdz vīlēm.

Nākamajā dienā, protams, atkal sapīkām, jo pilsētas jobani svētki taču nebija beigušies, tie bija uzņēmuši jaunus apgriezienus. Tad man iedzēla lapsene pirkstā. Pēc tam VZ nomira šķiltavas. Atradām kādu ielu, kur likās, ka notiek kaut kāda cerīga dzīvība. Gājām kvartālus upon kvartālus, tur bija barčiki visās malās. Bet neviena paša veikala, kur nopirkt šķiltavas. Līdz, protams, ūdenspīpju veikalam. Izglābuši VZ no nikotīna un darvas trūkuma organismā, gājām atpakaļ pa ielu, lai piesēstu kādā tajā barčikā uz brokastīm. Izrādījās, ka tie bija 3 kvartāli un barčiku maz, ja ņem vērā, ka negribējās aziātus. Bet beigās atradām burgernīcu un tur, kā jau FB rakstīts, normalizējām burgeru ēšanu brokastīs.

Pēcbrokastu pastaiga, protams, ieveda mūs kaut kādā militāristu kvartālā, nē bet estate. Tur bija milzu greznas mājas, visur rakstīts militarishe, vai kaut kas tāds, milzu žogi un pils cienīgi pagalmi.

Bet vakarā aizgājām atpakaļ uz burgernīcu un viss beidzās laimīgi.

Svētdienas vērienīgākais pasākums bija iemācīt trīs dažādiem aptekšņiem vīntoniku. Kad aiz mums rindā stāvošā vācu penša uzzināja, ka mēs dzersim vīntoniku, pieprasīja arī sev tādu, jo shmeckt gut! Tā vairojam prieku pasaulē.
Gan jau, ka nākamreiz ierodoties Vāczemē tur visi hipsteri jau dzers vīntonikus un mums būs skumīgi, jo principi vairs neļaus to darīt arī mums.

August 13th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
tātad. sestdienas pārgājiens.

aizbraucām uz to mistisko pilsētu Střezimíř un gājam iet pa hiking trail uz Tábor. viss likās tik jauki. silts, bet nav karsts, mazliet pūš. maz pa ielu jāiet. mežā labi. viss tā patīkami. kaut kur pie 80% noietiem nospriedām, ka viss tik labi.

un tad sākās.

gājām, gājām. a tur bultiņa, ka, mol, ejiet krūmos. mēs jau sanervozējāmies, jo tas nekad nav uz labu. neko. ejam krūmos. krūmi izrādījās mazākā no mūsu problēmām. jo priekšā bija milzīgs nātru lauks. saprotiet paši, mēs nebijām uzvilkuši bikses un zābakus. es tur nopanikoju. bet nu. a ko darīt? neies tak atpakaļ. izbridām. au. auauauuau.
tad bija jālien cauri citiem krūmiem. tad vēl bija nātres. tad vēl krūmi, kuriem bez maz rāpus jālien cauri. tad pa kaut kādiem dēļiem. tad vēl mistika. un tad taka ved uz sliedēm. tur ahtungs pie ahtunga. viss pilnīgs pizģec. VZ teica, ka viņam tie krūmi esot sastrjomījuši. bet tad, kad es tur gāju, man likās, ka if it's my fate to die here, so be it.

bet nu. izdzīvojām, vai? pēc tam ļ garšoja als.

atradām arī pareizo burgernīcu. tur pa nakti spēlēja tik lielisku industriāli, ka man nonesa jumtu un iedeva laimes sajūtu. sakiet, ko gribat, es visādu mūziku klausos. bet industriālis, tāds pareizs nes jumtu. gaviles, visur gaviles.

nākamajā dienā norm pļurkājam atkal burgernīcā. pat burgerus uzēdām. tur bija kaut kāds apteksnis, kurš visu laiku pīpēja zaļumus un klausījās kaut kādu triphopu vai ko nu tur. ik pa brīdim piesēda pie dažādām kompānijām uzpīpēt. un visskumjāk bija tad, kad iepriekšējā vakara bārzaja ar visu savu industriāli ieradās tad, kad bija jau jāiet uz vilcienu.

August 11th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
- viesnīcas it kā ir, vietas arī.
- nu tas tagad..
- nu jā, unless tie tur, šitie, zemes apstrādāji.
- kurmji? O_O
- fermeri, bļaķ.

Jā, cibiņi, festivāla orgkomiteja atkal grasās iet iet. Izskatās, ka no vienas randomas pilsētas, kuras nosaukumu neviens nespēj iegaumēt, uz Tábor. Protože we can.

Also, izskatās, ka būs jāmācās tomēr tā valoda.

August 10th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Pat vēl neesmu te pārvākusies, bet pie manis jau brauc ciemos. Par laimi, par to man tika paziņots tikai pēc biļešu nopirkšanas un es lielāko daļu tā laika grasos pavadīt fošistiskajā Vāczemē.

Bet vakar indeed bija ļ dīvaina diena. Nu, ja neskaita pastaigu cauri mežam, jo tas gan ir norm. Bet citādi tiešām. Ir arī jauni zilumi uz kājām, ja kāds prasa. Paskaidrot nemācēšu.

Equal parts of everything. Un es nezinu, a ko nu?

August 9th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Šodien ir ļoti jocīga diena vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir sakarā ar to, ka vakar satiku TrakZ. Šorīt pārcilāju prātā vakarvakaru un palika ļoti jocīgi. Sēžu tagad uz balkona, dozēju nikotīnu un nesaprotu, a ko nu?

Nē nu, izlikties, ka viss norm, ko tur gudrāku.

Vēl man kaut kā dīvaini ir gan iepatikusies, gan izbesījusi lidošana. Tas ir kaut kāds totāls me-time. Tu tur esi iesprūdis tajā bleķa putnā, nekādi sakari, parasti arī nekādas sarunas, nepatīk cilvēki apkārt, tāds sēdi savā galvā un esi. Un man jau ar sevi patīk vispār. Bet toties ņemšanās pa lidostu, tas gan ir baigi nogurdinājis un apnicis. Šogad laikam vēl kādi 6 lidojumi.

July 30th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
piektdien tātad landed on the Neō sōfa ar fruit salad ķepā. sestdien bija jāceļas uz Praidu. un uhti, Praids bija to vērts. jo tiešām, taču Notts uzreiz tāda līksmāka vieta, tur queering. un tik daudz marching people, bet not too much. un ir tik, tik. uhti. ja mani kaut kas aizkustina, tad tas ir Praids. ļ nopriecājāmies tipinot tur. pie skatuves aizgājām vienā āra kafejnīcā uz vīnu un (man) brokastīm. paklausījāmies Britniju un sapratām, ka nupat jau jāiet kāpt kalnā.

pēc nelielas garderobes un apavu nomaiņas, aizgājām iet. uzkāpām kalnā, kurš viss bija noklāts ar dzeltenu un nokaltušu zāli. izskatās mazliet pēc tuksneša. also, spīd saule, karsē, līst lietus un pūš vējš. drusku disonanse iestājas. paskatījāmies skatus un aizgājām uz Test Match uz sidru. paši saprotiet, ka nav viegli būt kalna galā, kur cenšas notikt maksimāli daudz dažādu laikapstākļu vienlaicīgi. also, tur nedod sidru.

barčikā mēs, protams, sēdējām ārā zem nojumes. man ik pa laikam salija viena kāja, bet tas taču nekas. galvenais, ka sidrā nelija. it's illegal to water down the drinks at the pub, teica Neō.

vakarā toties aizgājām skatīt drag show. because, people, Sharon Needles! support acts bija laikam četras personas, katrai viena dziesma. visas no rajona. also, neviena no šīm personām nemācēja vārdus savai vienai dziesmai. bija skumji. toties Sharon Needles was class. oh my, tas tik bija. ja neskaita, ka knapi izsprukām no Purple Rain. bet bija grandiozi. viņa tiešām lieliski dziedāja. viņa smieklīgi stāstīja. it really was uhti! šovs saucās Celebrity Morgue. žēl, ka nav nevienas fotkas, bet tad, kad es redzēju, ka apsargi brutāli aizvelk prom vienu čuvaku par fotkāšanu, nolēmu neriskēt. ja jums ir iespēja, ejiet skatīties Sharon Needles, ejiet.

protams, there were a few issues. piemēram, tas čuvaks mums priekšā, ja. viņš bija totally oblivious of the fact that he's not alone in the audience. that kind of a bliss must be so great to live in. his life must be so simple and lovely. also, nu bija, jā, mazliet seksisma tajā visā šovā. bet nu, drag queens, eh. it's for the drama.

Health apps saka, ka sestdien nostaigāti 17.5 km.

svētdien toties pastrādāju, bijām Contemporary Art Museum paskatīties Ikea on drugs, tad Brewdog pub. un tad jau vilciens, mājas, lokālais barčiks, Džema ļ sliktā omā, mājas. un next thing I know, it's today and I don't know what to do with myself.

also, should I tell that other woman that my name is not what she thinks it is? will she ever really need to use it?

July 27th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
O_O
karoč, mani no rīta sasvaipoja kaut kāda sieviete, ja. (bumblē, jo tindera man joprojām nav, this is so much better, lol) atrakstīja diez gan tādu jauku un interesantu pirmo ziņu. kaut ko atbildēju. izrādās, ka zaja dzīvo kaut kur tepat netālu. visu dienu kaut ko čatojam tur tā un šitā. viņa aizgāja uz pie-stacijas kafūzi strādāt no turienes. es tāda, wink, wink, cik forši tekstot ar tevi, bet amused, ka tu atrodies 12 min attālumā no manis. šī uzreiz, ka vispār esot aizdomājusies, ka varētu kafiju, bet man jābrauc. es tā paskatījos uz pulksteni, savu darbu listi un savu motivāciju.
karoč, jākāpj dušā, man te datums pirms došanās pie Neō uz fruit salad.

July 23rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Atkal sēžu lidmašīnā un rakstu notes cibrakstam. Tāds pagaidām liktens sakritis.
Anyway.

Sestdiena. Kaut kā ar piespiešanos piecēlāmies pirms vieniem dienā. Kaut kā sarosījāmies, sagūglējām vlakus un braucām braukt uz Lysá nad Ladem iet uz Nymburk.
... tālāk ... )

July 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Svētdien vispār bija silti, zilā (using the word ironically) Donava, brokastu salāti bija viens no ļ retajiem ēdieniem, kur man garšoja pilnīgi viss, kas bija uz mana šķīvja. Vīntoniks also risina visādas dzīves situācijas. Tā lēnā garā nošūpojāmies vīntonikos pie upes pa dienu, bija izteikti silti, bet bija arī vējš. Bija tiešām lieliska diena. Un tad vēl picērija, Da Vinči un vispār viss. Vienīgais, ka slovāki īsti nemāk vīntonikus, bet vismaz māk atnest sastāvdaļas konstruktoram. Šis paliks atmiņā kā viens izdevies piecpadsmitais jūlijs.

Par vakardienu gan grūti pateikt kaut ko. Tur jā-hmm ahtungi.

Šodien atpakaļ darbos.
kaķ: ja viņi tur visi ir nomiruši, tad kāds varētu atmirt uz piecām minūtēm, lai ierakstītu čatā, ka visi nomiruši.
VZ: nu jā, būtu tikai pieklājīgi.
kaķ: citādi es te gaidu ziņas, bet neviens ar mani nerunā.

Bet nu izrādās, ka visi-visi nav nomiruši. Nāksies turpināt šito strādāšanu. *nopūšas*

Ak jā. Un laikam mēs ar Marlīni esam bound to talk at least once a year, on our birthday. It’s the nice thing to do. (VZ gan valīdi pajautāja: since when do you do those? Bet saprotiet paši.. )

*nogurst*
Powered by Sviesta Ciba