Placebo Rush

Where feelings come to die

pasaule griežas

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

View

Navigation

August 26th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
es reizēm stāstu cilvēkiem par saviem gājieniem iet. nu, jūs zinat, uz ko es referēju. un daudzi brīnās, kā es tā. kāpēc es sev to nodaru, kur prieks, to visu. skatījos te teļikā kaut kādu huiņu. un man pēkšņi pieleca, ka agrāk tas bija... well. normāls veids kā actually kaut kur nokļūt. tagad tā ir izklaide kaut kādiem nenormālajiem kā man un vēl dažiem. bet agrāk, ja gribējās kaut kur nokļūt, tupa celies un ej, nekā cita jau nav.

August 22nd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Par weekendu ja. Cibas festivāla šitas te, orgkomiteja, vot, ieleca kārtējoreiz vilcienā un aizdevās šoreiz līdz Drēzdenei. Because we can, kind of way.

Ierodoties orgkomiteja drusku sapīka, jo secināja, ka pilsētā ir kaut kādi jobani pilsētas svētki. Masas cilvēku, visur troksnis, skatuves, migājas un hujārijas. Paši ziniet. Tad nu aizgājām iedzert kaut kādā puslīdz ok āra barčikā nedaudz nost no visa jandāliņa vecpilsētā. Es, protams, dzēru tumšo Krušovici. Tad uznāca lietus un, kad lietus kļuva pamatīgs, barčiku aizvēra, lika samaksāt daudz naudas un izmeta ārā. Tās 14 minūtes, ko gājām līdz viesnīcai, bija pietiekami, lai izmirktu līdz vīlēm.

Nākamajā dienā, protams, atkal sapīkām, jo pilsētas jobani svētki taču nebija beigušies, tie bija uzņēmuši jaunus apgriezienus. Tad man iedzēla lapsene pirkstā. Pēc tam VZ nomira šķiltavas. Atradām kādu ielu, kur likās, ka notiek kaut kāda cerīga dzīvība. Gājām kvartālus upon kvartālus, tur bija barčiki visās malās. Bet neviena paša veikala, kur nopirkt šķiltavas. Līdz, protams, ūdenspīpju veikalam. Izglābuši VZ no nikotīna un darvas trūkuma organismā, gājām atpakaļ pa ielu, lai piesēstu kādā tajā barčikā uz brokastīm. Izrādījās, ka tie bija 3 kvartāli un barčiku maz, ja ņem vērā, ka negribējās aziātus. Bet beigās atradām burgernīcu un tur, kā jau FB rakstīts, normalizējām burgeru ēšanu brokastīs.

Pēcbrokastu pastaiga, protams, ieveda mūs kaut kādā militāristu kvartālā, nē bet estate. Tur bija milzu greznas mājas, visur rakstīts militarishe, vai kaut kas tāds, milzu žogi un pils cienīgi pagalmi.

Bet vakarā aizgājām atpakaļ uz burgernīcu un viss beidzās laimīgi.

Svētdienas vērienīgākais pasākums bija iemācīt trīs dažādiem aptekšņiem vīntoniku. Kad aiz mums rindā stāvošā vācu penša uzzināja, ka mēs dzersim vīntoniku, pieprasīja arī sev tādu, jo shmeckt gut! Tā vairojam prieku pasaulē.
Gan jau, ka nākamreiz ierodoties Vāczemē tur visi hipsteri jau dzers vīntonikus un mums būs skumīgi, jo principi vairs neļaus to darīt arī mums.

August 13th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
tātad. sestdienas pārgājiens.

aizbraucām uz to mistisko pilsētu Střezimíř un gājam iet pa hiking trail uz Tábor. viss likās tik jauki. silts, bet nav karsts, mazliet pūš. maz pa ielu jāiet. mežā labi. viss tā patīkami. kaut kur pie 80% noietiem nospriedām, ka viss tik labi.

un tad sākās.

gājām, gājām. a tur bultiņa, ka, mol, ejiet krūmos. mēs jau sanervozējāmies, jo tas nekad nav uz labu. neko. ejam krūmos. krūmi izrādījās mazākā no mūsu problēmām. jo priekšā bija milzīgs nātru lauks. saprotiet paši, mēs nebijām uzvilkuši bikses un zābakus. es tur nopanikoju. bet nu. a ko darīt? neies tak atpakaļ. izbridām. au. auauauuau.
tad bija jālien cauri citiem krūmiem. tad vēl bija nātres. tad vēl krūmi, kuriem bez maz rāpus jālien cauri. tad pa kaut kādiem dēļiem. tad vēl mistika. un tad taka ved uz sliedēm. tur ahtungs pie ahtunga. viss pilnīgs pizģec. VZ teica, ka viņam tie krūmi esot sastrjomījuši. bet tad, kad es tur gāju, man likās, ka if it's my fate to die here, so be it.

bet nu. izdzīvojām, vai? pēc tam ļ garšoja als.

atradām arī pareizo burgernīcu. tur pa nakti spēlēja tik lielisku industriāli, ka man nonesa jumtu un iedeva laimes sajūtu. sakiet, ko gribat, es visādu mūziku klausos. bet industriālis, tāds pareizs nes jumtu. gaviles, visur gaviles.

nākamajā dienā norm pļurkājam atkal burgernīcā. pat burgerus uzēdām. tur bija kaut kāds apteksnis, kurš visu laiku pīpēja zaļumus un klausījās kaut kādu triphopu vai ko nu tur. ik pa brīdim piesēda pie dažādām kompānijām uzpīpēt. un visskumjāk bija tad, kad iepriekšējā vakara bārzaja ar visu savu industriāli ieradās tad, kad bija jau jāiet uz vilcienu.

August 11th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
- viesnīcas it kā ir, vietas arī.
- nu tas tagad..
- nu jā, unless tie tur, šitie, zemes apstrādāji.
- kurmji? O_O
- fermeri, bļaķ.

Jā, cibiņi, festivāla orgkomiteja atkal grasās iet iet. Izskatās, ka no vienas randomas pilsētas, kuras nosaukumu neviens nespēj iegaumēt, uz Tábor. Protože we can.

Also, izskatās, ka būs jāmācās tomēr tā valoda.

August 10th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Pat vēl neesmu te pārvākusies, bet pie manis jau brauc ciemos. Par laimi, par to man tika paziņots tikai pēc biļešu nopirkšanas un es lielāko daļu tā laika grasos pavadīt fošistiskajā Vāczemē.

Bet vakar indeed bija ļ dīvaina diena. Nu, ja neskaita pastaigu cauri mežam, jo tas gan ir norm. Bet citādi tiešām. Ir arī jauni zilumi uz kājām, ja kāds prasa. Paskaidrot nemācēšu.

Equal parts of everything. Un es nezinu, a ko nu?

August 9th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Šodien ir ļoti jocīga diena vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir sakarā ar to, ka vakar satiku TrakZ. Šorīt pārcilāju prātā vakarvakaru un palika ļoti jocīgi. Sēžu tagad uz balkona, dozēju nikotīnu un nesaprotu, a ko nu?

Nē nu, izlikties, ka viss norm, ko tur gudrāku.

Vēl man kaut kā dīvaini ir gan iepatikusies, gan izbesījusi lidošana. Tas ir kaut kāds totāls me-time. Tu tur esi iesprūdis tajā bleķa putnā, nekādi sakari, parasti arī nekādas sarunas, nepatīk cilvēki apkārt, tāds sēdi savā galvā un esi. Un man jau ar sevi patīk vispār. Bet toties ņemšanās pa lidostu, tas gan ir baigi nogurdinājis un apnicis. Šogad laikam vēl kādi 6 lidojumi.

July 30th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
piektdien tātad landed on the Neō sōfa ar fruit salad ķepā. sestdien bija jāceļas uz Praidu. un uhti, Praids bija to vērts. jo tiešām, taču Notts uzreiz tāda līksmāka vieta, tur queering. un tik daudz marching people, bet not too much. un ir tik, tik. uhti. ja mani kaut kas aizkustina, tad tas ir Praids. ļ nopriecājāmies tipinot tur. pie skatuves aizgājām vienā āra kafejnīcā uz vīnu un (man) brokastīm. paklausījāmies Britniju un sapratām, ka nupat jau jāiet kāpt kalnā.

pēc nelielas garderobes un apavu nomaiņas, aizgājām iet. uzkāpām kalnā, kurš viss bija noklāts ar dzeltenu un nokaltušu zāli. izskatās mazliet pēc tuksneša. also, spīd saule, karsē, līst lietus un pūš vējš. drusku disonanse iestājas. paskatījāmies skatus un aizgājām uz Test Match uz sidru. paši saprotiet, ka nav viegli būt kalna galā, kur cenšas notikt maksimāli daudz dažādu laikapstākļu vienlaicīgi. also, tur nedod sidru.

barčikā mēs, protams, sēdējām ārā zem nojumes. man ik pa laikam salija viena kāja, bet tas taču nekas. galvenais, ka sidrā nelija. it's illegal to water down the drinks at the pub, teica Neō.

vakarā toties aizgājām skatīt drag show. because, people, Sharon Needles! support acts bija laikam četras personas, katrai viena dziesma. visas no rajona. also, neviena no šīm personām nemācēja vārdus savai vienai dziesmai. bija skumji. toties Sharon Needles was class. oh my, tas tik bija. ja neskaita, ka knapi izsprukām no Purple Rain. bet bija grandiozi. viņa tiešām lieliski dziedāja. viņa smieklīgi stāstīja. it really was uhti! šovs saucās Celebrity Morgue. žēl, ka nav nevienas fotkas, bet tad, kad es redzēju, ka apsargi brutāli aizvelk prom vienu čuvaku par fotkāšanu, nolēmu neriskēt. ja jums ir iespēja, ejiet skatīties Sharon Needles, ejiet.

protams, there were a few issues. piemēram, tas čuvaks mums priekšā, ja. viņš bija totally oblivious of the fact that he's not alone in the audience. that kind of a bliss must be so great to live in. his life must be so simple and lovely. also, nu bija, jā, mazliet seksisma tajā visā šovā. bet nu, drag queens, eh. it's for the drama.

Health apps saka, ka sestdien nostaigāti 17.5 km.

svētdien toties pastrādāju, bijām Contemporary Art Museum paskatīties Ikea on drugs, tad Brewdog pub. un tad jau vilciens, mājas, lokālais barčiks, Džema ļ sliktā omā, mājas. un next thing I know, it's today and I don't know what to do with myself.

also, should I tell that other woman that my name is not what she thinks it is? will she ever really need to use it?

July 27th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
O_O
karoč, mani no rīta sasvaipoja kaut kāda sieviete, ja. (bumblē, jo tindera man joprojām nav, this is so much better, lol) atrakstīja diez gan tādu jauku un interesantu pirmo ziņu. kaut ko atbildēju. izrādās, ka zaja dzīvo kaut kur tepat netālu. visu dienu kaut ko čatojam tur tā un šitā. viņa aizgāja uz pie-stacijas kafūzi strādāt no turienes. es tāda, wink, wink, cik forši tekstot ar tevi, bet amused, ka tu atrodies 12 min attālumā no manis. šī uzreiz, ka vispār esot aizdomājusies, ka varētu kafiju, bet man jābrauc. es tā paskatījos uz pulksteni, savu darbu listi un savu motivāciju.
karoč, jākāpj dušā, man te datums pirms došanās pie Neō uz fruit salad.

July 23rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Atkal sēžu lidmašīnā un rakstu notes cibrakstam. Tāds pagaidām liktens sakritis.
Anyway.

Sestdiena. Kaut kā ar piespiešanos piecēlāmies pirms vieniem dienā. Kaut kā sarosījāmies, sagūglējām vlakus un braucām braukt uz Lysá nad Ladem iet uz Nymburk.
... tālāk ... )

July 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Svētdien vispār bija silti, zilā (using the word ironically) Donava, brokastu salāti bija viens no ļ retajiem ēdieniem, kur man garšoja pilnīgi viss, kas bija uz mana šķīvja. Vīntoniks also risina visādas dzīves situācijas. Tā lēnā garā nošūpojāmies vīntonikos pie upes pa dienu, bija izteikti silti, bet bija arī vējš. Bija tiešām lieliska diena. Un tad vēl picērija, Da Vinči un vispār viss. Vienīgais, ka slovāki īsti nemāk vīntonikus, bet vismaz māk atnest sastāvdaļas konstruktoram. Šis paliks atmiņā kā viens izdevies piecpadsmitais jūlijs.

Par vakardienu gan grūti pateikt kaut ko. Tur jā-hmm ahtungi.

Šodien atpakaļ darbos.
kaķ: ja viņi tur visi ir nomiruši, tad kāds varētu atmirt uz piecām minūtēm, lai ierakstītu čatā, ka visi nomiruši.
VZ: nu jā, būtu tikai pieklājīgi.
kaķ: citādi es te gaidu ziņas, bet neviens ar mani nerunā.

Bet nu izrādās, ka visi-visi nav nomiruši. Nāksies turpināt šito strādāšanu. *nopūšas*

Ak jā. Un laikam mēs ar Marlīni esam bound to talk at least once a year, on our birthday. It’s the nice thing to do. (VZ gan valīdi pajautāja: since when do you do those? Bet saprotiet paši.. )

*nogurst*

July 15th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Runājot par šito, man galvā jau ir tik daudz ideju par to, ka jāiemēģina dažādi tualetes papīri, dažādas tīšanas tehnikas. Tur vienkārši tik daudz aizraujošu variables, ar kuriem operēt.

Citās ziņās, Bratislava ir kaut kas dīvains. It kā nosmējāmies, ka bija arī snowstorm, bet ir tik karsts, ka tas pārvērtās lietū. Citādi bija tiešām jauki laikapstākļi. Sēdējām ārā Da Vinci barčikā un līdz kādiem vienpadsmitiem bija omulīgi indeed. Nosmējāmies. Tad iegājām tomēr iekšā, tur pīpmaņistabā. Bāra zaja, kura tiešām bija ļ jauka, bet ātri vien izrādījās, ka drusku pushover, jo ļāva visādiem random cilvēkiem izvēlēties mūziku. Tas kaut kā nepriecēja. Aizgājām uz otru fav barčiku, a tur bija kaut kāda super skaļa un super sadzērusies kompānija un atkal kaut kāds idiotisks čuvaks pie mūzikas. Bāra zaja uz to čuvaku vienbrīd pat sakliedza, bet tas īsti nesasniedza dzirdīgas ausis. How could it, mūzika bija ne tikai slikta, bet arī skaļa. Noskurinājāmies un tomēr padevāmies un gājām prom. Runājām, ka Brno bāra zaja gan neko tādu nepieļautu, sen būtu kārtībiņu ieviesusi.

Ā, vēl mēs, izrādās, nedaudz nokavējām lokālo praidu, kas bija noticis vakar.

Bet nu. Šodien ir šodiena. Es tā īsti nezinu, what to make of it. Bet vakarā gan jau aizies uz lielisko picēriju.

July 7th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
es savā dzīvē satieku reizēm tiešām fantastiskus cilvēkus. fantastiskus, iejūtīgus un labus savā būtībā.
bet man tā īsti vairs nav kauns, ka es tāda neesmu.
tāpēc varu tikai priecāties, ka šie cilvēki bija doti uz to laiku.
pat, ja beidzot pienācis tas brīdis, kad sāp.

citās ziņās, drīz būšot 30 grādi pēc celsija ārā. like, in a couple of hours. paslaistīšos un iziešu pastaigāt. jo jāizmanto iespēja, ka varu iziet no mājas pa dienu properly. Lielmiesta Praidu gan laikam šogad izlaidīšu, jo nu, šitādā karstumā pa pūļiem varētu nebūt pārāk jestri.

ā, vēl. Marlīne uzzināja, ka es mūsu dz d nebūšu Lielmiestā un vairs neraksta. hehe. vismaz šī problēma atrisinājusies.
bet tas ir highlightojis vienu Relationship Anarchy problēmu. ja nedefinē un nelabelo attiecības, tad reizēm ir grūti saprast ka un kad tās beigušās. nē nu, man ir skaidrs, manā galvā tur viss ir totāli over and out, bet, tā kā mēs "oficiāli" nekas nekad nebijām, tad liekas, ka viņas galvā tur vēl kaut kas no nedefinētā bija palicis. gan jau tagad beidzot viņa būs sapratusi, ka es neskriešu viņai vairs pakaļ, nesēdēšu gaidīdama viņas ziņas, neatmetīšu plānus dēļ viņas.

also, Bratislava, see you soon :)

July 3rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vēl te par to pašu sestdienu. mēs tur redzējām briedi. un, kad iznācām no meža, nokāpām no kalna, kad gājām cauri tiem ciematiem, tad runājām, ka izskatās tā, it kā būtu iestājies pasaules gals, kamēr mēs mežā. visi nomira, bet mēs izdzīvojām, jo nezinājām, ka jāmirst, jo mēs taču jobanā mežā.

also, kad beidzot gājām migt, saruna apmēram tāda
kaķ: bet zini, vispār man tas kalns riebjas...
VZ: man arī
kaķ: .. es gribētu to iznīcināt...
VZ: es arī
kaķ: .. nolīdzināt līdz ar zemi. un uzbūvēt tur jobanu stāvvietu! ... ar trotuāru visapkārt!
VZ: jā, ja viņi tur tur to kalnu dēļ tās mājas kalna galā, es varu pateikt, ka to droši var jaukt nost, tāpat neapdzīvojama.
kaķ: jā! huiņa kaut kāda.
VZ: aha, noteikti, ka pat elektrības tur nav.
kaķ: tur pat jumta nav!
VZ: da tur pat sienas pussabrukušas, kur tur jumtu vispār uzlikt.
kaķ: bet tas jobans kalns...
VZ: vispār, ja viņi norok to kalnu, viņi varētu izmantot to zemi, lai aizbērtu to jobanu bedri.
kaķ: re, kā mēs viņiem visu atrisinājām!
VZ: jā.
kaķ: jāraksta šitiem te, valžiem, ka mēs viņu problēmas esam atrisinājuši. varam taču strukturēti un epastā.
VZ: jā, smuki noformatēt, ka rekur jūsu problēmas, rekur mūsu risinājumi.
kaķ: nu un attachmentā šito te, excel failu ar rēķinu.
VZ: diez ko liels jau nebūs, ja padomā, kādas pašizmaksas šim pārgājienam.

toties svētdienā pamodāmies un aizgājām sarkanās žurkas bāriņā dzert vīntonikus saulītē. sākumā bija neomulīgi pavēsi un pūta. bet tad ieslēdza sauli un aizgājām sēdēt tiešā saulē, tad jau bija varen omulīgi. izpļurkājām ievērojamu daudzumu vīna un jutāmies fuzzy un ļ apm paši ar visu. izrādās, ka Šumperkā nekas nenotiek vecpilsētā, bet tur, uz tās tur ielas, tur ir viss, ko dzīvē vajag. bet nu, ap četriem jau bija jātaisās uz Prāgām atpakaļ. tur mēs, protams, pamanījāmies nostaigāt vēl nepilnus 12 km tīri tā, jo nu, because we can. ievelties SpB bija tiešām tāda kā home sweet home sajūta tomēr.

July 2nd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
cibas festivāla orgkomiteja lepni aizgāja iet sestdien.

ja piektdienā līksmojas līdz astoņiem (8) no rīta, tad sestdienā pieceļas divos (2) dienā un nolemj doties uz mītiem apvīto vietu Šumperk. pie neliela research tiek secināts, ka var braukt ar vilcienu uz Zábřeh na Moravě un iet pa visādām trasēm uz to Šumperk, kaut kādas viesnīcas tur ir, dažas vēl nav sold out. sataisamies un dodamies.

TL;DR 26 km, ļoti daudz ahtungu, ieskaitot kalnu. )

June 25th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
kaķ: uzreiz pēc sesijas pieprasīju šķiršanos.
tv: un ko viņš? mantu jau sadalījāt?
kaķ: da nē, aizgājām iedzert sidru. pie upes. tā romantiski.

bet vispār es gribēju teikt par to The Chemical Brothers gigu, ja. nu, es tur biju tik izteikti laimīga. pēcāk drusku pat sajutos, ka patiesībā savā mazajā ledus sirdī esmu elektroniskās mūzikas cilvēks. totāli māku novērtēt un izbaudīt visādus citus žanrus, nu ar prieku šobrīd klausos Asking Alexandria, priecīgi lēkāju un sajūsminos par jau minēto grupu Zrní, totāli sirsniņoju Nick Cave un aktīvi gribu uz viņa koncertu un visādi tā. bet tur, dziļi, dziļi tajā ledū, tur, kur feelings come to die, tur man tomēr patīk kārtīga elektronika, tāda, kas sapurina un aiznes astrālā, kur nekā cita vairs nav.
un tas nekā netraucēja šodien nopirkt tiketus uz Anna Calvi konci novembrī.

citās ziņās, dz.d. laikam jāsvin Bratislavā.
kaķ: varētu vienkārši piebukot to pašu viesnīcu, kuru pagājušoreiz, jo man slinkums iedziļināties un meklēt.
VZ: jā, tur jau labi bija.
kaķ: jā! tur viss kas bija, arī telepurķis nužņikā.
VZ: nu, ja. nevar jau zināt, vai citās tā būs.

also, ja kāds prasa, tad yes, we're not a couple.
Powered by Sviesta Ciba