Trash panda

bra, shoe and biscuit

doesn't listen

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

February 12th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
ka jau satrakojos rakstīt burtus pa dienu, tad paturpinās šitos divus - pirmais un otrais.

tur otrajā pēdējā paragrāfā vispār ir izlaistas pāris lietas, kas man nākušas tagad atmiņā. nu ok, atmiņā, tas tā savdabīgi. jo, ja godīgi, bez Endo / Stravas un mapy.cz route planning history, neko te neviens neuzrakstītu. bet skatot to visu proper nāk atmiņā relevant details par. tātad.

tātad. Dobřany.
Dobřanos ejam pāri laukam, traktori visur. joprojām it kā nelīst, bet gaiss ir diez gan mitrs. nav īsti auksti arī, nu uz lauka, kur prožektors no debesīm hujārī tieši virsū. tas jau la. bet tad tur jāiet pa to ielu, pa kuru laikam nākas iet tāpēc, ka mežā milzu kalni, tur tomēr koki, ēna un ir mazliet chilly. mitrs un čillīgi. līdz ar to, atkal gaziljons knišļu gaisā. nu jajebu, cik knišļu var būt visur gaisā? viņi cenšas visur uzlīst, pielīst, ielīst. kaut kas tuvināts chainsmoking ir vienīgais veids, kā dīlot ar šo situāciju. es jums nopietni saku, ja jums draud nokļūt kaut kādā kukaiņīgā situācijā - just smoke. take up smoking, continue smoking or atsāciet. tas būs visefektīvākais un visjēdzīgākais veids kā dīlot ar šo situāciju.

ejam tātad pa šo brīnišķo ielu jau ārpus Dobřany. un nav skaidrs, kāpēc apmēram 1-2 km mapy.cz gribējuši, lai mēs ejam ar līkumu pa lauku, nost no ielas, lai uzietu atpakaļ uz tās pašas ielas. wut? neko, pagriezienu tāpat papisām. un, skatoties pa gabalu, likās, ka prātīgs lēmums. tur vēl visādi brikšņi, īstas takas neliekas, ka ir, also, gan jau viss slapjš anyway. un vēl vairāk kukaiņu, noteikti! vēl tur izdodas atkal nejauši papist kaut kādu rnd līkumu līkuma pēc en route, ko nemaz nebūtu gribējies darīt.

neko. Okres Plzeň-město, cik saprotu, ir mazmiestu kopums. te tajā Lhota beizdot sola dot iet atkal pa nemarķēto, bet tomēr zaļo trasi. es gan konkrēti sakonfuzējos tur. tur sanāk iet nost no ielas, uz kaut kādu side taku. bet beigās tur laikam bezmaz cita iela sanāca un viss bija obvious. assumptions, eh. toties tur, kartē skatoties, bija parciņš ar nosaukumu Náves. čehu valoda ir brīnumiņš. neko, soļojam pa zaļo trasi un nananā. vēl kaut kāds random lauks, kam jāpāriet pāri un kaut kur Valcha tiek saprasts, ka esam tuvāk Pilzenei nekā likās.

te ir toties additional prikols ar to, ka vai nu var iet pa taisno, vai ar apmēram additional 5 km scenic route. atcerēsimies, ka ir oktobris, nav eksplicīti Silti, metas vakars un satumst arī ātrāk nekā vasarā. kritiskajā brīdī, kad iziets cauri vēl pāris laukiem, jo pa taisno tur tupa nevarēja, tiek pieņemts lēmums nebūt atklāti stulbiem. tad ir visādi tilti, ieeja pilsētā un nupat jau actually salst. tur piepilsētā, krēslā pa tiltiem un šosejām, tur efektīvi pūš un vairs nav sildošās prožektora gaismas. un tad jau Berlīnes stilā - jāiet taisni, taisni un taisni pa pilsētu. cauri kārtējai Žižkovai. Strava saka, ka paliktuvi nevarējām atrast gluži efektīvi, tur pamaldījāmies drusku apkārt. bet atradām tak!

par paliktuvi man nav pilnīgi nekādu atmiņu, ja kas. visticamāk tāpēc, ka būts tik daudzās, kurš viņas var atšķirt vairs? unless mauzoleji vai kas cits especially freaky.

beigās 27.11 km! diez gan norm priekš 4 h 20 min.

ā. un vēl sāka līt. that didn't help. tālāk šodien ar VZ esam puslīdz salīmējuši atmiņas par barčikiem. bet to laikam anyway citā postā. pieminēšu to, ka bija ļ laba grilnīca, ļ omulīga cafe ar āra sēdināšanu, kamēr spīdēja dabiskais prožektors virsū, bet tur svētdienās nevāra. un episkais barčiks MooVement, ar lielisko sunci. bet nu jā - par to visu savākšos citā postā. jo tie barčiki ir posta vērti vispār.

October 5th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
par laimi nākamais les ir daudz mazāk nātrains. vismaz uz takām. I mean, tur ir actual takas! that seems like a nice improvement. it kā joprojām nemarķētās takas, bet daudz vieglāk izejamas. kukaiņu gan ir atkal ļoti daudz. nedomāju, ka jebkad iešanas iet procesā esmu tik daudz pīpējusi. bet nu, tas ir efektīvākais veids, kā kaut cik atkauties no. ar ķīmiju viņus tur visus, ar ķīmiju! bet vispār šitas les uz jau piedzīvotā fona, man nav palicis sevišķi atmiņā. :D

izejot no les, nonākam Chlumčany miestā. kas, izrādās, principā ir kaut kāds Rako industriālis. nācās noiet kaut kādus 2-3 km pa ielu, lai tiktu apkārt tai mega industriālajai ēkai un turpinātu mums vajadzīgajā virzienā. tāds, lūk, līkums. apejot tur apkārt, attpoamies uz ielas, kurai nav ietves vispār. un pēkšņi no nezin kurienes, ir uzradušies visi pasaules veļikotāji. un mums, kas nupat izsoļojuši ārpus Chlumčany, nav vispār ne mazākās poņas, kur viņi visi tā dodas. jo... tur nekā, izņemot Rako, nav. like, srsly - nav. nu, ja neskaita sen aizaugšas sliedes un pārdomas par to, kā vlaki cenšas izlauzties brīvībā no industriālā area un roam free pa valsts sliedēm.

pret šo brīdi vispār ir ļoti patīkami silti un omulīgi. tap, tap, tap, ejam. vērojam veļikotājus un arī milzu lauku, par kuru nav skaidrs, kas tur aug. mana pirmā doma bija, ka bietes, bet nebiju tā līdz galam pārliecināta. pēc kāda brīža VZ izteica versiju, ka vispār smaržo pēc zirņiem. ballītes orgkomiteja domīgi paskatās uz lauku atkal un vispār liekas, ka zirņi tomēr izskatās savādāk. tāda, lūk, disonanse. bet arī no šīs domas visu laiku sit ārā mazi, lidojoši knišļi.

bet nu, tuvojamies milzu psihiatriskajai slimnīcai. veselam slimnīcas kompleksam, one might say. kurš veroties vaļā iebraukšanai no 5:30 AM. nospriežam, ka jābūt trakam, lai tik agri kaut kur dotos. VZ piezīmē, ka gan jau uz to paļaujas. un tad.. slimnīcas teritorija, protams, ir norobežota ar žogu un sētu un tā. un daļa no sētas ir metāla restots žogs, nevis mūris. pie žoga vienā pusē sēž padzīvojusi zaja un no termosa lej otrā sētas pusē esošam čuvakam krūzītē dzērienu. tur kaut kādi Romeo un Džuljeta sajutušies un romantiski taisa pikniku, katrs savā sētas pusē, bet tomēr kopā. nospriedām, ka romantiķiem vispār ir tendence romantizēt un bez maz izgudrot šķēršļus, lai varētu romantizēt. nu tur, pat, ja dzīvotu pretī mājās, gan jau būtu slinkums kāpt dušā un doties kaut kur. tā vietā sūta viens otram selfijus un vienlaicīgi klausās Wish You Were Here.

anyway. iesoļojam Dobřany. tur labieši, y'know. tur viss la un ok. Dobřany. beidzot arī dod vairs neiet pa ielu pēc laika. nogriežamies uz zaļi marķētas trases un ejam pa mazām gājēju ielām un tad atkal šķērsām pāri laukam. vērojam traktoru. un ejam. ja kaut kas tika darīts daudz un dikti, tad tas bija iešana pa laukiem un traktori visapkārt. bet nu ilga iešana pa marķēto zaļo trasi nepienākas. spriežot pēc tā, ka kāreiz biju ielikusi koriģējošo punktu, lai ietu pa ielu, alternatīva noteikti bija izteikti nelabs kalns.

starp citu, man liekas, ka pret šo brīdi ir saskaitīti 3 jēzuliņi pa ceļam un kaut kāds viens vai divi tilti. neko, soļojam pa ielu, daudz pīpējam un noņirdzamies par huiņām. un iesoļojam Okres Plzeň-město. atcerējos tādu lietu. mums te ir webs, kurā karte sadalīta reģionos un par katru reģionu ir savu brief stats. piezīmēšu, ka esmu novērojusi, ka Okres Plzeň-město bieži vien ir sliktāki stats nekā pašai Plzeň. "Tā viņiem arī vajag," nosaka VZ, vērojot dīvainas un neglītas mājas. bet te atkal dos iet pa zaļo trasi! žēl, ka bez strīpiņām uz kokiem, tho. :D un man sāk rasties confusion par trasi.
Powered by Sviesta Ciba