Trash panda

bra, shoe and biscuit

doesn't listen

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

Navigation

January 15th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
back then es pat nenojautu, kas ir "darīt kaut ko neparastu un dīvainu".
jo šodien dažādu apstākļu sakritības rezultātā, es uz dažām stundām esmu iestādījusi koku katliņā. un spēlēju viņam grupas Květy albumu Květy Květy cerībā, ka šim tas liekas chill and de-stressing. (actually, I am also currently ghosting Květy dziedātāju mesendžerī as well, so there's another bit of irony there added.)
yes, everything is fine, why do you ask?

November 30th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
vakar ballītes orgkomiteja ielika somā 4 sintētiskos dzērienus un devās mežā, lai pie nelielas pastaigas iedzertu Pie Riepas, vai kā tamlīdzīgi. kā rezultātā ballītes orgkomiteja, satraumēta ar to, cik mežā daudz cilvēku, apgāja 10 km apkārt kalnam un beigās sintētiskos dzērienus ieliku atpakaļ lecskapī, aukstākus nekā izņēmu. iet ir labi. iet ir ļ, ļ la. un kaut kur pa ceļam VZ stāstīja, kurā tur miestā šobrīd ir vissliktākie fashionable virus stats. un mēs abi zinājām, ka esam bijuši tajā miestā. un runājām par to, vai tas ir tas
VZ: nu kur tev kāja sāpēja, tur nekā nebija tajā miestā.
kaķ: nu tur bija tas pīļu dīķis.
VZ: ā jā. nē nu, es zinu, ka mēs runājam par vienu un to pašu miestu, bet man nav ne jausmas, vai tas ir tas miests.
(paskatījos šodien savu local historian postu sēriju - ir, jā)

atradu arī savu iešanas / vizināšanās parādu listi un domīgi domāju, ka kakbe atceros šos notikumus, varbūt jāmēģina pierakstīt tomēr. atradu, ka man pat ir šādi tādi drafts par Olomouc vispār. that could help.

September 11th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
īsumā par vakardienu:
apmaldīties lokālajā mežā un aiziet totāli nepareizi - check.
kāpt atpakaļ pa kalnu mājās, kad ir pilnīga tumsa un kalnā mežā nav nekāda apgaismojuma - check.

also, es zinu, ka esmu bijusi klusa cibās arī ar weekendu aprakstiem un visiem parādu aprakstiem. man šajā sakarā bija ideja mēģināt live-cibot vismaz daļu no weekendinga. nu, ne tā, ka miljons postus, bet vienā postā visu laiku mest updates. vienīgais, ka pašā iešanas procesā to īsti nevar, jo aizņemts darot ahtungus :D

citās ziņās - I guess I have new hobbies now, going to try and grow shit, piemēram, ērkšķogu krūmu uz balkona un gurķi uz galda iekšā.

August 6th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Havlíčkův Brod ir samērā savdabīga pilsēta. pat ne tāpēc, ka viņiem ir pašiem sava Žižkova, bet drīzāk tāpēc, ka tā ir pivnīcas Rebel pilsēta. Rebel ir tiešām gards pivcis, recommend!

bet staigāt apkārt un vērot visur dzeltenus saulessargus ar sarkanu uzrakstu Rebel visur pa pilsētu, tas ir... savdabīgi :D nu, es te lietoju vārdu "staigāt" tā somewhat loosely, ja godīgi. tātad, man virs potītes viena saite totāli nopisās un viss ir au. visgrūtāk ir kāpt vai pat vienkārši iet lejā pa kalnu, daudz sāpīgāk nekā augšā. nav gan tā, ka iet augšā vai iet pa plakanu nebūtu au, tikai mazāk au nekā doties lejup.

lēnā garā dodamies uz vecpilsētu. nezinu īsti, kas tieši tur notika, bet daļa vecpilsētas un centra, arī gar upi, ir tupa viss uzrakts. kaut kādi.. nez. karoč, ielas uzraktas un nekas nav saprotams. dēļ tā sanāk izmest kaut kādu līkumu gar pīļu dīķi. y'know - dīķis, kurā dahuja pīļu. dodamies tagad uz centriem. tur galvenajā laukumā ir viens Rebel barčiks, viena Pilznīca un viena Bernardnīca. protamska, mēs visi tādi Prāgeri un mums dodiet Rebeļpivci! kad kāds pēdējoreiz pie Rebeļa tika, ta? bet nu, tur viss aizsēdēts. nopūšamies. un no palikušā Bernardnīca ņem preferenci pār Pilzņīcu. jo nu, Bernards _ir_ labāks pivcis nenoliedzami! (also, es nekur diži tālāk nevaru tagad aizklibot anyways.)

Bernardnīca vispār izrādās ir padārga iestāde. bet, paskatieties uz visām citām immediate izvēlēm. nolēmām, ka nav tik traki, nepārsit Prāgas cenas, paliks tepat. also, Bernards. limonādes gan viņiem huiņa, fuj. bet toties ēdiens. tur sanāca tā, ka lasis, kas parasti visur ir dārgs AF, šeit uz visa pārējā fōna ir salīdzinoši ok cenā. I mean, lasis, kas ir lētāks par krkovici? izvēle ir Easy. un lasis bija gards. uhti. tiešām, lielisks lasis un lieliski un perfektā konsistencē sagrillēti dārzeņi un neviena paša burkāna!

ja jūs esat Havlíčkův Brod un gribat aiziet tiešām kvalitatīvi un garšīgi un uhhh uzēst, ejiet uz Restaurace U Zlatého lva. ja sanāk sēdēt iekšā (we didn't), ņemiet vērā, ka krēsliem ir kapucītes.

bet nu, nepaliks tak tur. also, ap pus11 mums anyway palūdz jau samaksāt un doties, jo grib tomēr taisīt ciet barčiku. tiek izvilkta gūgle. I know, I know, cheating, bet atcerieties, ka man kāja nestrādā? atrodam kaut kādu ielu, uz kuras 3 potenciāli late night barčiki. klibos taga tai virzienā. pa ceļam sanāk iet cauri kaut kādai mazai alejai un tur ir āra galdi. un, ejot garām vienam, tur milzu suncis viss tāds ieintersējas par mani. saimnieks it kā tur kaut ko sanervozējas, ka es nobīšos, bet mans pirmais reflekss bija pakasīt suncim aiz ausīm. tad nu sakasīju un samīļoju sunci, gājām tālāk.

pēc nelielas un konkrētas neizpratnes un tomēr lieku kvartālu nostaigāšanas, atrodam kaut kādu barčiku, kur, izrādās, ir divi barčiki. un tie nav dzīvojamajās mā iebūvēti, so ļauj sēdēt ārā! uhti! urā! izvēlamies to, kurā mazāk cilvēku un nīgrāka bāra zaja. tur gan nez kāpēc nedod Rebeli, bet laikam atkal Bernardu, ja pareizi atceros. vai Krušovici? in any case. kaut kādā brīdī gan paliek pārāk jau vēsi un tomēr ejam iekšā. un tad viņi pamanās nomainīt industriāli Lindermann uz kaut kādu popsu. nu kas tā dara? un vispār nīgrajai zajai apnīkst strādāt un viņa aiztaisa ciet barčiku. ballītes orgkomiteja sapīkst un iet uz otru barčiku. bet nu visi samiegojas salīdzinoši ātri un dodas atpakaļ uz paliktuvi.

nākamajā dienā mana kāja ir mazliet labāk, bet joprojām au. auauauau! neko. mums paliktuves receptioniste bezmaz piespiež iet brokastu telpā vismaz kafiju iedzert, ja ne ēst brokastis (brokastlaiks jau bija beidzies tur viņiem), citādi nevar tak laist mūs prom. paklausīgi iedzeram kafijas un apelsīnu sulu. un dodamies uz vecpilsētu.

šoreiz Rebeļa barčikā ir vieta, kur piesēst. ir arī baigi karsti un laukumā nav īsti nekādas ventilācijas, nu - vēja. limonādes tur nav vispār. bet ir vinea. nedaudz apspriežamies, paņemam kafijas un tonikus. bet kaut kā liekas, ka jāpāriet uz radleriem. aptekšņi tur tādi... nu.. nav gluži sava amata meistari tomēr. mēģinam no viņiem dabūt pivci ar spraitu un atsevišķi vinea. dabūjām radlerus - pivcis + vinea. ir ļoti savdabīgi, bet nav tā, ka negaršīgi. limonāde :D uzēdam arī brokastis tur. nav it kā slikti, bet nekas sevišķi special. paprasījām vienkārši Rebel pivci, vairs ne atjauktu, bet apteksnis nemaz neklausījās un atkal atnesa radleru. eh. eventually jau izdevās ieskaidrot :D pēc kāda laika nolēmām iet tomēr atpakaļ uz tiem barčikiem, kas tur pagājšnakt bija. šoreiz kaut kā uzreiz piesēžam otrajā, jo tur sola dot Rebel pivci atkal. bet nu, izrādās, ka tomēr Kozelu. bet tur vismaz ir norm ēna un kaut cik vējš, daudz omulīgāk. also, kaut kāds mazs suncis skraida apkārt un ir amusing. vispār laba žūžošana ar pivčiem tur bija. tīri jauki un patīkami.


----
lepojos ar shaving down cibparādu listi! :D tā parādu liste vispār radās tāpēc, ka darbu un Mega Korp related un vispār visu pasaules stresu bija daudz par daudz. nevarēju nekādus burtus vispār īsti parakstīt. arī visos comms man tur izveidojās liste ar unread messages, kuras atliku un atliku. bet nu, tagad laikam vieglāk un mierīgāk palicis, ka jau tā izdodas tomēr sadrukāt burtus. tātad, kas te tagad palicis? Olomouc trip, Kutna Hora ar Bar 22 etc, Dobřichovice kāpiens, salīšana apkārt kalnam un whatever vēl atcerēšos. :D

August 5th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
... nē nu. kādas ir opcijas? mēģināt izlīst cauri rožu laukam ir nereāli. tur var tikai sapīties staipekņos un nomirt, jo nekur netiec. iet atpakaļ liekas neproduktīvi nupat. so - paliek lauzties cauri egļārijam. tas tā, runājot par to, ka vienmēr ir izvēles, īpaši, ja rožu romantika. aaa! mirstiet.

neko, laužamies un lavamies cauri egļārijam. laužamies tā un šitā. besis upon besis. kāpt pāri, līst zem, līst cauri, līst cauri un kāpt pāri, dažādas darbības tajā izteikti biezajā egļārijā. WTF is with people, kā var egļāriji vispār patikt? tur.. skujas duras visur, pilns kukaiņu un zirnekļu tīkli vienmēr ir acu augstumā, viss skrāpē un au. kad beidzot pamanam taku, tad starp mums un taku ir nātru lauks. šajā brīdī tiešām gribas visu un visus pasūtīt nahuj. bet nu, kur tu meža vidū kādu aizsūtīsi? ies pa taku, vai.

atvieglojums par iešanu pa taku bija salīdzinoši īss, jo drīz vien taka kļuva par aizaugušu šausmu. pret šo brīdi VZ jau ir uz kaut kādas izmisuma robežas, savās ilgās pēc asfalta. un man arī ir sajūta, ka kājām vairs nav ādas, viss ir totāli saskrāpēts un sadurts un au. neko, brieniet, ļauži, brieniet BRAVE ļauži atpakaļ zālē. tad taka... well. pazūd. vispār. skatoties kartēs, būtu jāizdara pagrieziens pa kreisi. skatoties uz to, tur ir tikai un vienīgi jauns, bļaģ, fucking biezs egļārijs. ballītes brave orgkomiteja nolamājas, paskatās apkārt un secina, ka blakus egļārijam ir labības lauks.

es atvainojos labības lauka īpašniekiem, bet mēs, godvārds, gājām pa pašu malu, cik nu varējām. jo, lai kā nesūrstētu kājas pa zāli un labību, vēliens egļārijs te nevienam vairs nebija pa spēkam. tas būtu bijis jau way above "brave". gājām gājām, domīgi domājot par to, ka kaut kā atpakaļ uz takas nāksies tikt. un tad tur bija izgāzies bērzs! o! un aiz bērza, izrādās, norm taka atpakaļ uz taku, kas arī jau bija atkal norm taka. fuck me, tā arī varēja?

vispār, viss šis exp noved mani atkal pie padomiņa - ja jūs apmaldaties mežā un nav diez ko obvious nekas par, kā tikt uz takas, jaysus, Ejiet Atpakaļ, kur pēdējoreiz točna bijāt uz trases. un work from there. nedariet kā mēs. ticiet man, egļārija exp nav tā damage vērta.

bet nu, taka, zāle. zemāka zāle, nav vairs līdz ceļiem. uhh. tas vien jau liekas uzvara. lauks, kalns, purvs, upes, strauti, purvs, nesaprotamās irrigation systems. lauki upon lauki un pļavas, visapkārt, bļaģ, pļavas ar purviem kalnā 450 m augstumā. kas visiem nahuj kaiš? kas tas par lokālo hobiju? bet nu, kaut kādā brīdī tiekam iet pa ceļu. jūs nespējat iztēloties VZ grimasi un... neaprakstāmo emociju gammu. hello, miests Poděbaby.

tur kādu brīdi jāiet pa ielu, bet trase dzen ieiet mežā, izmest līkumu. aizejot līdz līkumam, saprotam, ka nevis mežā, bet pa pļavu nobristies dzen. no. not today. ejam lepni pa ielu. asfalts! asfalts ir bliss. (tho, my fave ceļa segums ir milzu betona plāksnes, not even sure why, just like walking on them.) tad atkal mūs dzen mežā, bet tur draud vēl pļavas. visi nolemj, ka ir noguruši, viss besī, kājas tiek sajustas aktīvi un vairāk nekā gribētos. vairāk nekā pierasts, pat. un lepni iesoļojam Havlíčkův Brod, urā.

kaut kādā brīdī trase grib, lai mēs metamies pāri sētai uz vilciena sliedēm. visi nopūšas. gribētos, lai tie trašu zīmētāji tomēr savācas un reizēm pačeko, kas nu kur mainījies un izdara corrections kartē un uzzīmētajās strīpiņās / bultiņās. ok? var? ok, es arī varu, bet par ļoti adekvātu samaksu, ja!

un te pienāk tas brīdis, kurā, ejot pa pilsētu uz lokālo Žižkovu, kur ir mūsu paliktuve, es saprotu, ka asinis un skrāpējumi ir huiņa un pffft no big deal. es te esmu efektīvi sapisusi vienu saiti virs potītes. this. šī ir tā trauma, uz kuru es te atsaucos pie jaunāko gājienu aprakstiem. un, jūs uzminējāt, protams, ka lokālā Žižkova ir fucking kalnā. un vecpilsēta, kur iesim malkot dzērienus pēc nomazgāšanās, ir lejā. good luck to me, you, and be kind to animals. eh.

28.62 km saka Strava. Elevation gain 463 m. moving time 4:51:31



---
tātad, current cibpostu parādu liste up to date: Havlíčkův Brod barčiku exp, Olomouc trips, Kutna Hora barčiki, sestdienas gājiens uz Dobřichovice, svētdienas gājiens ar salīšanu apkārt kalnam un stāsts par prosecco spaini.

August 3rd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
tātad, kas man te iekrāts cibpostu parādos. Chrudim barčiki + Pardubices bliss. par Kutna Hora tūrismu. viss Olomouc trips, labākā daļa no Havličkův Brod gājiena (tas, kur viss beidzas ar Květinov piesolījumu turpinājumā) un kaut kādi vēl rnd barčikstāsti. un, protams, actual pagājušais weekends ar 21.5 km sestdienā un 14.5 km svētdienā tepat tuvumā. un tiešām, nav jau tā, ka kaut kas slikts notiktu, ja nepierakstītu nekad, bet tomēr, tomēr, tomēr ir tik patīkami, ka tas viss tā labi pierakstīts. īpaši, kad ziema un nekur nevar aiziet iet. lasīt lifeline un atgādināt sev, ka būs arī šitas atkal.
also, noder, kad nevar atcerēties "nu kā saucās tas barčiks, kur mēs toreiz gājām, kad bijām te" :D

you know what, es pastāstīšu par to Chrudím turpinājumu, ko te sāku.

tātad svētdiena pēc sestdienas gājiena. tur vispār sanāca tā, ka nejauši sanāca nokāpt lejā pie vienas no upēm, kas gar vecpilsētu, jo vajadzēja atrast bodi, kur iegādāties cig. pagājāmies atpakaļ un nolēmām, ka nuinah to kalnu. pastaigās lejā, gan jau ir kāds barčiks, nu! atradām kaut kādus vairākus viesnīcu barčikus, bet kurš tādos grib? klīdām pa pilsētu, nogriežoties vietās, kur liekas, ka potenciāli lielāka iespēja uz barčiku. ejam, kaut ko runājam, paskatamies kaut kādā vārtrūmē, ejam tālāk. bet pēc dažiem soļiem smadzene apstrādājusi to infu, ko redzēja tur cauri tiem vārtiem. tur izskatījās pēc omulīga barčika dārza. nolēmām iemēģināt. piesēdām. tur apteksnim clearly bija Sistēma, pēc kādas viņš apkalpoja galdus ārā. es tā arī neizzīlēju, kas tā par sistēmu bija. nu neko. ledus tējas gardas, kafijas labas. lēnām pārgājām uz radleriem. omulīgi un žūžīgi. tikai gaismas visu laiku randomā migājās. bet nu, ēdiens gan tur bija.. briesmīgs. tiešām briesmīgs. pēc tā aizdomājāmies par to, ka moš tiešām jābrauc uz Pardubici svētdienot tālāk. Pardubice, draugi, ir 10 km attālumā.

gandrīz vai sākām runāt, ka varētu aiziet iet uz Pardubici, bet VDT (valuable drinking time) ietvaros nolēmām tomēr vlak. ierodoties Pardubices galvenajā stacijā, visi noskumst, jo uz vecpilsētu ir jāiet un jāiet. taisni pa vienu ielu. sākas viss mazliet ar Pilzēnīgu vaibu. tad sāk rasties sajūta kā Frankfurtē. tad jau Linz, bet vecpilsētā tomēr jau esi atpakaļ Čehijā. phew. laukumā domīgi skatamies uz barčikiem. atrodam izvēlamies vienu no Bernarda alus barčikiem. apteksne neiebilst, ka neēdīsim, bet tikai uz pivci. bet man gandrīz uzreiz savajagas uz tualeti.

ejot uz dāmistabu jāiziet cauri visam restorānam uz tā otru galu. kur es ieraugu alusdārzu. tas ir ar mauriņu, ar betona takām, ar nojumēm, tur ir visādi augi un vispār izskatās Fucking Omulīgi AF. pirmoreiz mūžā tas, ka man visu laiku vajag dāmistabu, novedis pie kaut kā tik lieliska. izejot atpakaļ uz akmeņaino un svelmaino pilsētas laukuma pusi, kur VZ mani gaida jau ar pivci, reportēju, ka aizmugurē ir daudz, daudz labāka iespēja. also, way less people. uzjautājam apteksnei, vai varam, viņa saka, ka varam, proč ne! tikai iegaumējiet, ka rēķina nr jums ir 52 un nododiet šo info apteksnim, kurš to galu apkalpo.

aizejam tur.. un tur tiešām ir maza paradīze. nav neciešami karsti, ir pilns ar skābekli, jo zaļie augi. visu laiku var vērot dažādus putnus darot savas putnu ikdienas rosībiņas mauriņā un puķdobēs. cilvēku ir maz, vēl gan vēl daži uzrodas, bet ne sevišķi traucējoši. visi ir klusi un pieklājīgi un patīkami. apteksnis ir saprotošs un tiešām sava amata meistars. mums visu laiku piegādā pivčus tā, lai neesam tukšā. pa nojumes augšu var vērot baložu kāju apakšas, kā tie tur skraida pa nojumi. tas ir Tik Adorable :D vienkārši maza paradīze. nolēmām arī tur atrisināt pusdienu jautājumu nevis steigties uz Prāgām. suši tiešām gardi un vispār! tas barčiks, kuru sauca kaut kā, ka Pie Baltā Zirga or something, tas ir barčiks ar tiešām skaistāko barčikdārzu, kas redzēts šosezon. tik ļ negribējās doties prom no tā.

eventually, protamska, nācās un Prāgas, svētdienas vakars un tas viss.

February 22nd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
gribas uzrakstīt par to, kā sieviete, kura mani piedzemdēja, ik pa laikam reportē ar pikčām to, kādas fotkas ar mani viņas pirmais vīrs tur viņu kopīgajā kabinetā. pie tam, viņš viņas tur fiziskā formātā rāmī. pārsvarā fotkas no kaut kāda aizvēsturiska laika posma, visticamāk tupa nospertas feisbukos. bet mani šausmīgi besī tas, ka es nezinu kā viņus savā blodziņā saukt. man roka neceļas uz viņiem referēt kā uz maniem... nu šitiem. normāli es viņus saucu vārdā vai uzvārdā. bet neliekas smuki tā darīt kaut kādās cibās. laikam paliksiet neuzzinājuši... oh wait.

November 28th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
pēdējā laikā kaut kā sanācis tā, ka jūtos, ka neko nevaru normāli cibās ierakstīt. tas ir ļoti apnicīgi, jo vispār gribas tupa cibās ierakstīt. apsolos saņemties un laboties.

starp citu, vakar tika lieliski nosvinēts tas, cik ļoti viss besī. varens iedzēriens sanāca, varens. un vakardiena iezīmē lielisku notikumu, par kuru VZ teica, ka sen neesot redzējis nevienu tik laimīgu.
jā.

es atsāku pīpēt Īstas cigaretes.

August 22nd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Manā sapnī [info]black_data sāka izdot literatūras žurnālu. Biezu. Bez jebkādām bildēm, pat ne uz vāka. Un piedāvāja man arī rakstīt priekš tā.
*gaida*

August 16th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Jau ļ ilgi gribu uzrakstīt par to, ko arvien biežāk pamanu. Tb - uzskatu, ka sapāroties ar citas valsts pilsoni ir bezjēdzīgi, jo jūs nekad viens otru nesapratīsiet. Bet, mīļie cilvēki, kurš vispār kuru saprot? Man liekas, ka man ir tik ļ interesanti ar cita background pārstāvi tieši tāpēc, ka var stundām, dienām, nedēļām (you get the idea) sarunāties par... atšķirībām. Dot viens otram jaunus iespaidus, jaunus skatpunktus, jaunas idejas, jaunas vēlmes. Es nezinu, vai es tiektos pēc sapratnes, vai drīzāk gribu, lai vienkārši ļauj man būt man. Un to jau var izdarīt jebkuras valsts pilsonis (kā indivīds, kurš ir uz to spējīgs).

Protams, vienmēr būs joki vai kaut kas, ko nevar pārtulkot. Bet kaut kā man vienmēr licies, ka svarīgāk par nostaļģiju tomēr ir moving forward.

Neklausieties manī, es ne tikai neprotu romantiskas un monogāmas attiecības, bet arī tās pat nevēlos.

Add to Memories Tell A Friend
Vakar aizmirsu ierakstīt cibā, ka šodien jāieraksta cibā, ka vakar biju ielejā.
Vēl es vakar biju ciemos pie TrakZ. Šodien atkal jūtos ļoti domīga par visu.
Also, looks like I’m going to need an accountant. (“If you live in a council flat... next to a river... but are not blind... WHAT?”)

Vēl man interesē, vai Rāžs tiešām šodien uzradīsies Prāgās.

July 27th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
es reizēm iedomājos, ja kāds ieraksta cibā postu ar kļūdām, nu tur ortogrāfijas, vai kaut kādām nu tur tādām obviozām. paiet brīdis, pie posta nav neviena komentāra, bet posts izlabots. mana pirmā doma ir tāda, ka oh, so, do you have friends who love to point out your mistakes, too? ja posts paliek nelabots, rodas sajūta, ka visi jau ir padevušies.

also, es zinu, ka tā nav. vienkārši mans iekšējais autists domā, ka tā ir.

June 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
O! Es jums teikšu, ka saviesīgā piektdiena bija varen saviesīga un kopsummā radījusi daudz līksmu atmiņu. Protams, ka celties astoņos (8) no rīta ir nedabisks mans stāvoklis, tak tomēr tas izdevās! Ierados pie laimīgā pāra laicīgi un tad sākās. Laimīgais pāris bija vidējā sajūsmā par saviem viesiem, kuri bija neizgulējušies un pohaini. Bet sievasmāte padalījās ar sava bāriņa saturu un tad jau kļuvām varen smaidīgi.

Pēc tam tur bija viss tas, nu tas, pie kā drusku gribējās facepalm. Dzejoļi, Imants Ziedonis, sintezatorzaja. Nu tā. Jestri.
Ārpusē jau bija dialogs:
Hotai: Kur ir tie dzērāji?
Redīss, kaķ, Andris: mēs te!
Pēc tādas nopietnākas pafotgrāfēšanās devāmies svinīgi tā. Tur es jums saku, ka rabarberu dzirkstošais vīns ir manta, kura jums, dārgo lasītāj, ir jālieto iekšķīgi un jāslavē. Ja var, tad siltā laikā un pie upes.

Pēc neliela brīvā laika, kuru pielietoju dušojoties un nevarot izlemt, ko vilkt, savācu PF devos uz cibiņu ballīti.

Tā arī nesapratu, kas tieši ir vainas dzeltenai nagulakai. Iepazinos ar dažiem cilvēkiem. Patērzēju ar jau pazīstamiem cilvēkiem. Pirmoreiz satiku Neo Dievzemītē, nolēmām tā vairs nedarīt, khhh. Fotogrāfēju pakārtus teletūbijus un pēc Redīsa pieprasījuma sūtīju VZ. Intensīvi skraidīju pa dažādām kompānijām un visādi uzvedos saviesīgi. Uzzināju, ka daži cibiņi tomēr lasot manus ierakstus. Citi man pajautāja, vai tad es nedzīvojot kaut kur citur. Džintoniki vienkārši žuva ar neaprakstāmu ātrumu manā glāzē. Uz nozīmītes arī bija rakstīts “Bang!”, kas noteikti bija labāk par Sirdnas “love”. Mainīties nepiekritu, I’m not that sort of a girl, hāhā. Ielīksmojos arī tik drīz atkal satikt Ras un Kic, ar latter ļ aizrautīgi apspriežot arbūzu ēdienus (nu to chaat no Cinnamon Bazaar un arbūza gazpačo). Tad mani sabiedēja ar stāstiem par airB, kuri nemākot savus jaunos letadlo. Daudz apskāvu Tvarju, jo viņai pienācās. Iespējams, ka pat biju laipna pret Hotai, bet to tā nezinu īsti. Ap diviem mani pierunāja beidzot doties mā. Protams, ka mājupceļam izdīcām līdzņemamos džintonikus, par kuriem taksists nemaz nebija sajūsmā. Also, taksists zināja, kur mūs vest, jo esot mūs vedis no turienes jau šurp.

Paldies visiem. Par pārējo citreiz.

May 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Aizmirsu vakar pastāstīt, ka man ir jauns favorite error message. Līdz šim bija iepriekšējā darbā novērotais, kad application failed with a catastrophical error.
Jaunais favorīts atradās webservera event viewerī “Message: The server did not provide a meaningful reply.”
Gan jau, ka serveris vienkārši parādīja mēli vai teica “pļuk”.

Sajutos, ka my work here is done, jāslēdz viss ārā un jāiet dzert.

Also, man te bezmaz jauna datubāze jātaisa, jo L kakbe nav pieskārienu whitelistē, bet negribas arī viņu killot, kad viņa draudzīgi mani apskauj. Par ko runājot, ir tik daudz episku edīžu par killošanu izrunāts, kaut kad varbūt kaut ko kādreiz ballītes orgkomiteja arī cibā uzrakstīs. Bet varbūt ne. Ar šitiem frīkiem jau nekad nevar zināt.

April 5th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vispār, kopš es cibā ierakstīju, ka māku gulēt, organisms ir nolēmis mani uztrollēt un nemācēt gulēt. ja neskaita pa dienām, protams, tad visi gudri.

nujā. ar mokām beigās aizmigu. tad pamodos ap sešiem, atviegloti nopūtos, ka vēl var gulēt. ap septiņiem sāka zvanīt visādi modinātāji. atcerējos, ka biju piesolījusi iet uz ofisu šodien. nopūtos, pavārtījos pa gultu, pasnaudu, padomāju depresīvas domas, piecas reizes pārdomāju, ko darīt. bet nu, pēc kāda laiciņa saņēmos, piecēlos. duša, tas viss. uzliku saulesbrilles un gāju uz staciju. iekāpu vilcienā. un 32 minūtes braucu divas (2) pieturas, kas parasti aizņem apmēram 2 (divas) minūtes. nezinu kā citiem, bet tad man beidzās pacietība, kāpu ārā, rakstīju ziņu darba čatā, ka nu, sorry guys, I'm going back home. ņēmu busu un braucu mājās. jo tieši šorīt kādam bija izdevies pakļūt zem vilciena un sapist visu sisķiku.

atzīšos godīgi, tas ir ļoti dissatisfying.

toties, kad atnācu mājās, kaķis ļ nopriecājās un skrēja uz bļodiņu, ekspektēdams barošanu. jo, tā dara.

also, urbj.
Powered by Sviesta Ciba