Trash panda

- ... than when I met you first time.
- which first time?
jeb citiem vārdiem - es bez psihripām esot daudz labāka es. apm. ņurd. :)

bēēēt.. vakar. bičojos par jaunāko Microsofta Windows updeitu. tur.. tur.. sabāzuši, cik vien native apps varēja, iekš fucking Edge. besī ārā. bet nu, es nepāriešu uz linux, jūs ahujeļi? un āboļdatori arī īsti nav opcija. cik gadus jau samierinamies ar Microsofta visiem šitiem izgājieniem. šitas it kā ir a step too far, bet... nekas jau neatliek. VZ, protams, iesaka visus MS native apps, ko es lietoju, ieviest third party. to be fair, es ļ, ļ maz lietoju MS native apps. calc un snipping tool, principā.
anyway.

tad saruna derailed un bija nananā.
līdz es atcerējos un sāku stāstīt, ka man pa nakti bijis sapnis, kurā man bija sekss ar sievieti. bet es nespēju atcerēties, kuru. atceros tikai, ka ar IRL pazīstamu, bet nekā, nu nekā nespēju atcerēties, kuru tieši. tad nu stāvējām, pīpējām un es aktīvi cietu, cenšoties atcerēties.

VZ: jā nu, būtu labi zināt, kuras klātbūtnē tev tagad justies awkward. it kā varētu visu pazīstamo.
kaķ: nu nē, it's too much effort. enerģijas ir tik, cik ir. gribētos tomēr, lai zinātu to vienu.
VZ: es saprotu, jā.
kaķ: es nesaprotu, kā man tagad justies!
VZ: nu neko, sadzīvot ar to, ka tagad šitā.
kaķ: jā, tāpat kā ar Microsoft.

otro reizi savā mūžā mocījos ar bezmiegu, līdz aizmigu un sapņoju kā mokos ar bezmiegu. to, ka mocījos ar bezmiegu pa sapņiem miegā, zinu tikai tāpēc, ka ik pa brīdim modos augšā. pret rītu bezmiega murdziņos ielavījās arī mini panikas situāciju stōriji.
abas reizes es tajā vakarā nebiju bijusi uz barčiku.
secinājums - jāiet uz barčiku.
(papildus vainoju ČKLST visā šitajā huiņā, jo es viņa dēļ neaizgāju uz barčiku vakar.)

bet labās ziņas ir tās, ka man vakar izdevās uztaisīt diez gan episki garšīgu ēdienu, kas bija balstīts uz Tom Yum pastu, ko noskōroju vjetnamiešu bodē. šis ēdiens tiešām garšoja tieši tā, kā man patīk, ka garšo taju ēdieni Lielmiestā. tas bija tik, tik fantastiski, jo man tās garšas bija tik aktīvi pietrūcis. un labi ass arī. apm ņurd.

gribēju uzrakstīt par to, kā man ir apnikušas gan TrakZ, gan Rumāņu Zaja. iesāku, bet man apnika par to rakstīt.

toties citās ziņās, ja diez gan esmu iemācījusies sadzīvot, ka man uz privātā laptopa klaviatūras ir tieši blakus dīvainā veidā savietoti PgUp un Shift taustiņi, tad tas, ka touchpad atslēgšanas poga ir blakus refresh, tas gan besī ar jaudu.

also, man savajadzējās ielogoties pacienta password safe lapā. tur man lepni pateica, ka man nav perms to it. nopūtos un gāju Ops Džeimsam par to sūdzēties.
Džeims: what do you need from there?
kaķ: a password, would you believe.
Džeims: **Patrick Stewart facepalm emoji**
bet nu, pēc neliela confusion tomēr izdabūju no viņa pareizo paroli vienam testa jūzerim, kuru viņš pats nemācēja tur atrast sākumā.

vēl bija tā, ka pusdienas pārtraukumā nolēmu stundiņu nosnausties. pēc tam, kad VZ izlasīja epastisku atstāstu par to, kas tur sapnī notika, viņš teica, ka esot lasījis ar saķertu galvu un saprotot, kāpēc man tagad prasoties atpūsties. te nu bija tas, ka vismaz pa dienām varēju pagulēt mierā, bez sapņiem. tagad laikam nav neviena diennakts laika, kurā es varētu norm pagulēt, bez sapņiem.

sapnī redzēju zg un bija atkal tā sajūta, ka "I miss your stupid face". tad es pamodos stundu pirms darbalaika sākuma, bet nu kurš tad ceļas no migas?
tagad sēžu un gaidu, kad darbos notiks lietas, un domāju par to, cik labi, ka man zg nekad vairs nebūs jāsatiek in person.
ir tādi draugi, kuriem labāk palikt pagātnē.

pēc ļ jaukas tikšanās ar TrakZ, es vispār vakar ielīdu migā diez gan agri, jo bija tā pienākuma apziņa, ka septiņos jāceļas. pamocījos ar bezmiegu, bet tad kaut kā pēc pusnakts puslīdz efektīvi aizmigu. pamodos, protams, piecos no rīta un nesapratu, wtf. pamocījos kaut kādas jocīgās pārdomās par dzīvi, kāda tā ir. par neapsolījumiem un par ironiju. bija mazliet pāri sešiem, kad pēdējoreiz paskatījos pulkstenī, un nolēmu, ka huiņa viss, dzīve ballīte. nākamais, ko es saprotu ir tas, ka es esmu pamanījusies aizmigt un man zvana jobani modinātāji. izslēdzu visus un sapratu, ka šodien nebūs tā diena, kad es celšos septiņos. ne šodien. un gulēju līdz nākamajiem modinātājiem, kad uz darbu jāceļas.

bet kas svarīgi ir tas, ka manā sapnī jūzerneims neoplasm tika ievēlēta par LV prezidenti. it was.. everything! :D Neō tur konkrēti uhti. meta visu ārā, atteicās lietot kosmētiku, atlaida čupu cilvēku un visādi bija fabulous. tas bija konkrēti lieliski, cik nu es to sapni atceros. žēl, ka detaļas vairs īsti neatceros, bet ir tāda vague recollection of general epicness.

vakar te mā notika baigais haoss un man nācās bēgt uz barčiku. un kāpēc ne, barčikā forši. tur gandrīz neviena nebija, Leo aiz bāra, viss mierīgi. pačatoju telepurķī, tas mani iepriecināja. kad tur viss pierima, paskatījos pulkstenī un notika dialogs mesendžerī:
kaķ: Pub?
Rāžs: en route.
Rāžs vispār kad te dienās bija kakbe izlēmis, ka nedzers atkal kādu brīdi. jā, Rāžs ik pa brīdim uz mēnesi or so nedzer. don't ask, es arī nesaprotu prikolu. anyway. vakar kaut ko tur runājām, nejauši tika aizskarts šis temats:
Rāžš: I'm going to stop drinking when you go, kaķ. I don't think I can before.
es drusku ar sevi lepojos, I'm a good influence, even if I do say so myself, hehe.

bet vispār, es ļoti daudz redzu PF sapņos. brīžiem nemaz negribas no tiem mosties.

sapnī ne tikai redzēju PF, bet arī smēķēju īstu cigareti.

Manā sapnī black_data sāka izdot literatūras žurnālu. Biezu. Bez jebkādām bildēm, pat ne uz vāka. Un piedāvāja man arī rakstīt priekš tā.
*gaida*

sapņaini skatos pa logu ārā un nedomāju.
domāšana reizēm tikai traucē.
manā galvā dzīvo kas jauns
un patīkams.

sapnī lidoju. pirmo reizi. mazā lidmašīnā, kura darbojās uz holistic power. bija ļoti skaisti.
beigās pilots gan sapīka, jo reisu nevar īsti komercializēt, jo nekad nezini, kur un kā tas viss nonāks. un pasažieru kombinācijai vienmēr jābūt Pareizajai, lai vispār paceltos.

atcerējos, ka sapnī vienbrīd biju kaut kāds izmeklētājs. nu tur ne gluži policists, bet kaut kāds aģents. un es noķēru kaut kādu noziedznieku, kurš grasījās detonēt bombu kaut kur. un tas noziedznieks tā paskaidroja, kāpēc viņš to dara, ka es beigās devos viņam līdzi detonēt to spridzekli, jo tiešām tā vajag.

nakts divās daļās:

pirmajā daļā es esmu mājās, Lielmiestā. tikai te kaut kā savādāk izskatās. un Mājbiedrs ir izlēmis iet par kaut kādu governor. tipa, kaut kādā civil service / government job. un mūs par viņa policies harrasso. un kaut kas pat spiegoja uz mums caur Mājbiedra webcam. ā, tad Mājbiedrs man neticēja, ka tur spiego. tad tur kaut kāds fundraiser un totāla huiņa. un man, protams, nenormāli viss riebjas un besī. un Fran no Black Books arī is running for a governor position as well. mēģināju ar viņu safriendoties, bet kaut kā nesanāca. tad Mājbiedrs gribēja adoptēt ielas lapsu, bet es neļāvu, jo kaķi. un tad bija drūmais fadeout kā lapsiņa vientuļi aiziet prom.

bet tad (otrajā daļā) es braucu uz ballīti pie VZ. VZ dzīvoja kaut kādā Kanāriju salā, par kuru neviens it kā neko pat nezināja. tajā salā nebija īsti tūrisma, bet vienmēr bija silti. un mēs tur staigājām apkārt, ballējāmies. EtF un vēl viena zaja arī tur dzīvoja. liekas, ka Jiržiks arī. daļa no salas bija totālas klintis, tāpēc visur bija sabūvētas trepes, pa kurām pārvietoties. lai gan, reizēm šur tur iztrūka trepes. piemēram, uz VZ mājvietu vienā posmā VZ bija visu laiku mani aiz rokām jāvelk augšā. bet nu, bija lieliski, pastaigas pa klintīm un visādi gardi dzērieni, ļ kļova. un salas lidosta bija tāds kā angārs, kurš pie viena kalpoja kā izstāžu / gadatirgus zāle.
beigās pamodos no tā, ka nevarēju saprast, kāpēc paņēmu lidzi ziemas drēbes, ja uz tās salas nemaz ziemas nav. :D

pa nakti sapnī atkal pīpēju īstas cigas. un biju tik nenormāli laimīga, ka vilku vienu pēc otras. staigāju apkārt un visiem lepni rādīju, ka pīpēju īstas cigas, īstas!

šodien dienas pirmajā pusē spīdēja saule. kaimiņi atkal visi sarosījās un izvilka motorzāģus. ko tieši viņi tur tik neganti motorzāģē, es nepateikšu, bet nu cilvēki cenšas, cenšas no sirds. vēl tur dažas mājas tālāk arī urbj. tik daudzi te apkārt pēkšņi sākuši kaut kādus mega remontus taisīt. *nopūšas*

bet man jāstrādā.

also, pastiprināti klausos AFP pēdējā laikā. jo ļoti atkal kaut kā aizķer.
un drusku pietrūkst Marlīnes.

pa nakti atkal bija kolorīts sapnītis. uhtī.

karoč, es dzīvoju psihenē. tur bija baltas sienas un ļ nomācoša atmosfēra. pie tam, man līdzi bija laptops un bija jāstrādā. salecos ar vienu somu izcelsmes kolēģi, kurš mēģināja man kaut kādu huiņu iemānīt. tad bija kaut kāda parāde, kur piedalījās ratiņkrēslā sēdoši cilvēki. viņiem nebija noorganizēts atpakaļceļš. es nez kāpēc par to jutos vainīga. bija arī jāiet uz vienām cibiņkāzām un es traki pārdzīvoju, ka man psihenes drēbēs jāiet.

( tematiskais Black Books quote )

nesen te bija ietrāpījies tāds diez gan epic sapnītis divos cēlienos.

atceros, ka (sapnī) pamostos no rīta, viss kā parasti. bet Mājbiedrs uzrodas un ielien manā gultā. es visa dusmīga, eju uz vannas istabu, tak tur viss pa ceļam ar ūdeni nolaistīts un kaut kāds čuvaks manā vannā stāv headstandā. eju atpakaļ pie Mājbiedra un mums ir dusmīga saruna. beigās, karoč, izrādās, ka tas čuvaks paliks pie mums līdz 6 pm. tad mēs visi ejam uz bodi un tas čuvaks izrādās neandertālietis. tad kaut kur pazaudēju Mājbiedru. tad vēl tur kaut kas, sazin kas no atmiņas jau pagaisis. un pēkšņi es pērku cigas. sev, bet ne pīpēšanai un drusku pie viena uzspēlēju kārtis ar kasieri. atceros, cik dusmīga biju, ka jātērē milzu nauda par cīgām, kuras es pat negrasos smēķēt.

tad uz mirkli pamodos.

aizmiegot turpinājumā es asiņoju. šķiet, ka no vēdera. un man visu laiku ir šitas te, nu kā datorspēlēs, stati. cik procenti nogurusi, cik procenti asiņo, cik spēka palicis. un mēs trijatā (vot neatceros vairs, kas tieši bija tie pārējie divi, liekas, ka viena bija sieviete un viens bija vīrietis, bet hvz) ejam. pa ielām uz kaut kurieni, pa skvēriem un pāri kaut kādām tramvaju sliedēm. un galvenais ir nenogulties asiņojošam uz zemes tuvumā drains, jo tad izlīdīs dēles un uzreiz uzbruks. un vēl jācenšas nenogulties uz tramvaja sliedēm, jo, prikiņ, tramvajs brauks virsū, jo tramvajam pohujs. bet ik pa laikam ir jānoguļas zemē, kad nogurums sasniedz kaut kādu procentu. un es tik bleeding un bleeding un kaut kā eju uz priekšu. un nav pat skaidrs, kur jānokļūst, jo nekur jau nav droši.

tad kaut kādā skvērā tā vairs nevarēju saprast, kur iet tālāk, ka pamodos.

pa nakti sapņoju, ka runāju ar AFP par Anna Calvi.