bra, shoe and biscuit

Where feelings come to die

doesn't listen

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

Navigation

November 30th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
ceturtdien ballītes orgkomiteja gandrīz aizgulējās uz vlak. bet vispār savācāmies kaut kā nebūt un iekāpām vlak uz Berlīni. jūs, protams, neticēsiet, bet man bija jāstrādā. neko daudz gan nesanāca patrādāt, jo pārsvarā nebija zonas manam hotspotam. bet nu, reizēm visiem ir bad day at the office. especially if sitting on a train.

nokļūstot Berlīnē, aizgājām uz Kāzu rajonu un atradām savu paliktuvi - penziju. em. tā bija virs poļu bāra. jāok. tā bija vienkārši viens stāvs dzīvokļu mājā, kas bija sataisīts par istabām. mums bija ar privāto bathroom, kas vienalga bija ārpus istabas. bet "neviens cits nelietojot to", šī sadaļa esot nodalīta no tās, kur shared. ok. it was weird, but ok.

man, protamska, bija jāpastrādā vēl. aizgājām uz kaut kādu jocīgu bāru pāri ielai, kas bija ne mazāk dīvains. tur spēlēja dīvainu aziātu mūziku, es tiešām nezinu teikt precīzāk, pardonējiet manu ignoranci, bet es tāda stila mūziku neklausos dēļ mūzikas nevis izcelsmes. pamalkojām kaut kādus pivčus, tad visi apdarīja kaut kādus darbus un bija laiks ātri atrisināt pusdienas un doties uz gigu.

piezīmēšu, ka čillīgs hotdogs bija laba nejaušība pusdienu risinājumam. un tur varēja maksāt ar karti, pārdevēja gan nemācēja īsti pati savu karšu maksājumu sisķiku, bet viņai tur citi palīdzēja un pa visiem kaut kā tikām galā. un pat pamanījos nenoģībt. :D

tad tika ieraudzīts un saprasts, ka Jay Jay Johanson spēlē kaut kādā mega posh venue. tiny and posh. bet tur deva Pilzenes pivci. pudelēs, bet tomēr. un tur varēja maksāt ar karti, kas vispār likās unbelievable, ka divās vietās pēc kārtas Berlīnē varēja maksāt ar karti! :D

pirms Jay Jay Johansona bija iesildītājzaja. viņa nebūs mans jaunais favorītākais mūziķis. pārāk gaudulīgi dažādos veidos. aizgājām sēdēt atpakaļ barčika daļā. apspriedām kā būtu, ja uz visām lampām būtu viens un tas pats kukainis. tad izdzirdējām applausus un aizejot atpakaļ uz koncertzāli (tho, tik mazu gribas saukt deminutīvā, bet no), secinājām, ka Jay Jay beidzot iznācis uz skatuves.

par spīti tam, cik abnormāli depr ir Jay Jay dziesmas, šis koncerts kaut kā sajūsmināja, iešūpoja, ielīksmoja, tas bija milzu baudījums visādām maņām. Jay Jay pats ir camp AF un lēnā garā tā sakarīgi sapļurkājās uz skatuves. viņš kļuva arvien animētāks, arvien mazāk sasaistīts savā kautrībā. un tiešām tik skaista, tik skaista balss. un fantastiskas dziemas un ļoti laba elektronika uz viņa pults. un viss ir tiešām daiļi un skaisti. un viņa intrumentālists arī izpildīja ļoti wonderful melodijas. viss bija tiešām fantastiski skaisti. absolūti. also, kad Jay Jay nedziedāja un nebakstīja savu pulti, viņš mēdza iet un vērot savu Ēriku, kamēr tas tur izpildīja klaviermākslu un to visu. jā, tā bija māksla, tas, ko mēs tur pieredzējām.

mazliet kaitināja daļa skatītāju, kuri vienkārši uzvedās in an annoying manner. bet kopsummā tas nesabojāja vakaru.

atpakaļceļā gājām un abi wow-ojām un ah-ojām. aizdomājāmies, ka jāiet uz poļu barčiku runāt ar poļiem čehiski.

bet par to vēlāk, es drusku noguru rakstīt burtus un vispār esmu visādu tīrīšanas procesu mindsetā. protams, ir risks, ka aizmirsīšu, ko tieši gribēju par poļu barčiku rakstīt, tāpat kā aizmirsu, ko gribēju rakstīt par pagājušo svētdienu un tam sekojošajām dienām līdz, including dažāda veida pārdomas. bet it's a risk we're all going to take here.

November 22nd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
since I don't date any more un JBJ lieta izbeigta. TZ pārsvarā tur ar savu jauno zaju, ar kuru viņa tikai friendojoties, jo negribot kļūt obsessed. VR vispār kaut kur pazudusi. Rumāņu Zaja pa lielam arī pazudusi. mana emocionālā pasaulīte ir atkal kļuvusi par your average nothing :D nē nu ok, ir Rūdītis, la, ka Rūdītis. bet tas nav sevišķi par emocionālo pasauli. tas ir par ballēšanos.

...
jā nu, atvēru semagic, te laikam esmu gribējusi ierakstīt kaut kādu dziļu domu. bet then work happened. and then... my 5th and last meeting of the day lasted 56 mins and killed me brainfrogduckdeadfuck. un tas meetings beidzās solely tāpēc, ka Priekšniekam kaut kas piezvanīja pie durvīm viņa mā. es nezinu, who that person is, but I THANK THEM. also, esmu gatava nopirkt tam cilvēkam dzērienu, a cheap one, but still an alcoholic beverage.

tad es pagatavoju ēdienu, kuru es jau viena izdzerta sidra garumā neēdu. pat neesmu atnesusi līdz galdam.

bet hey.
kas zirgam varētu likties dīvaināks - alnis vai žirafe? also, kam būtu sliktāk būt - alnim vai žirafei and why?
un tad vēl ir zebras.

and I am swimming in my brain. Rūdītis reportē, ka same.

November 16th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
tā kā man ir slinkums ķerties pie darbiem, varētu iepostēt vēl mazliet no ballītes orgkomitejas gudrību vācelītēm un īsiem pēdējā laika reportiem.

kaut ko tur SpB teļikā bija rādījuši kaut kādu dziesmu daļēji angliski, daļēji vāciski. spriedām par to, ka vāciem ir vārds priekš visa. arī dažādiem ahtungiem. teicu, ka noteikti ir arī vārds priekš ahtunga sequence, kurā ieraugi zirnekli, uzkāp uz lego klucīša un krītot sasit galvu pret galdu.

vēl bija saruna par vienā grupas čatā iemesto wtf, ka grib 1k olu. ko darīt ar 1000 olām? glabāt kastītēs uz balkona! ieviest olu katapultu, iespējams, ka ar lāzertēmekli un pie dusmu lēkmītes pīppauzē mest tās olas pa celtniekiem pāri ielai. man te to celtnieku dahuja.

bet vakar biju pie frizieres un atpakaļceļā endapoju piesēžot vegānnīcā, lai apdarītu steidzamākos darbus, tad dotos atpakaļ mājās un strādātu tur. bet visiem tādas asap nelaimītes, ka tā arī līdz darbadienas beigām nodzīvojos pa vegānnīcu. tiešām nezinu kā citi to spēj, jo es esmu redzējusi un nejauši dzirdējusi tik daudz jocīgu cilvēku situāciju, kuras tik nenormāli distracted me, ka totāli sapratu, ka es tiešām esmu a recluse.

also, ja es jau vairākus gadus zinu to, ka labroči savu kreiso roku izmanto vairāk nekā viņiem liekas (katru reizi, kad mana iziet out of action). tad labā pleca saites/muskuļa sāpes vispār atklājušas man to, lai ko arī darītu, dominantās rokas plecs piedalās pilnīgi visā. pilnīgi. visā.
labi, ka vakar bija frizēšanās, vismaz friziere izmazgāja man matus.

un man liekas, ka TZ mazliet frustrējas par to, ka es viņu tikai atbalstu viņas jaunajā sociālajā dzīvē un ar potenciālajām zajām. nevis mēģinu atkal viņas dzīvē iepīties.

November 12th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
nu kā, es nomainīju vārdu, vane. it's caused certain troubles, issues and all sorts of. vispār nebija jāpierod atsaukties uz to vārdu, jo daudzi jau mani tā sauca. bet bija jāpierod pašai nosaukt to vārdu, kad sanāk iepazīties. un tagad man laikam jāsāk pierast pie tā, ka manas jaunās kļičkas varētu būt šī vārda atvasinājumi.

bet uzvārdu tomēr nolēmu paturēt. vispār, sapratu, ka tas uzvārds tik daudz netraucē, jo uzvārds tā īsti nebija neviena izvēle, vienkārši dahuja ilgu un nejaušu sakritību rezultātā man valsts piesprieda šitādu. un, tā kā, pārsvarā man sociāli tas uzvārds nav nahuj vajadzīgs, tas ir tikai priekš legal shit, tad tomēr ir pietiekami ok iekšiņās paturēt to priekš legal shit.

vēl es mēģinu saprast, ko likt gifkā, ko neizbēgami būs jāpostē darba čatā. y'know. the "I told you so" gifkā. jo, ja godīgi, šodien ir tā diena, kad gribējās ierakstīt darba čatā, general channel, ka "I hate you all" un iet uz dienvidiem. un pat ne tāpēc, ka mani personīgi šodien ahujenna trollētu. bet tāpēc, ka you should listen to this shit that I'm saying and we're all going to get in deep shit when all of this blows up in our faces and I need that gif. tā vietā es aizgāju uz bodi un pat atnācu atpakaļ.

November 6th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
par piektdienu varu pateikt to, ka ir la, ka draugi ir draugi un norāda reizēm uz lietām. bet vispār viss mierīgi. ja neskaita, ka likās, ka JBJ nomiris. (spoiler alert - nav.)

sestdienā bija ieplānots (haha, when will we learn) mierīgais vakars ballītes orgkomitejas sastāvā ar ķīniešu paiku un Preacher. bet pēc divām ep izrādījās, ka jāglābj Rūdītis. neko, izglābām. cik tur tā darba, vane. Rūdītis vispār ir daudz incantāka persona nekā man sākumā bija licies. also, vienmēr ierodas ar alkoholu, kas vienmēr much appreciated. vienīgais, ka VZ kaut kad nācās darīt the alcohol run tomēr. bet labi saballējāmies, indeed. jestri. noņirdzāmies par tik daudz ko. čupa jaunu šī setup inner jokes un tā. kaķītis vispār bija ohujā, ka tik daudz uzmanības dabū. atnāk paprasīt uzmanību un kāds no hjūmaņiem hobana! un iedod uzmanību. satrakojās biš, bet visi izdzīvoja. tikai ap sešiem gan nācās celties, lai atvērtu logu. laikam kaimiņi beidzot savas apkures ieslēguši. un jāatzīmē sev un citiem, cik dīvaini tomēr mēdz būt diognāles.

svētdien pamodos, piecēlos, lai ieraudzītu virtuves virsmu ar 17 tukšām sidra bundžām, vienu pustukšu, tukšu prosecco pudeli un gandrīz tukšu sarkanvīna pudeli. var arī tā, protams, var. diena, kas pamatā sastāvēja no 'not today'. un tad, to make matters worse, ja? ne tikai vjetnamietis bija bodi aiztaisījis pāragri ciet, bet SpB bija beidzies pivcis un Jana man paziņoja, ka vispār nahuj taisīs ciet, jo nav pivča. protams, zelta maliņa ir tā, ka es sapratu visu to tekstu čehiski, ko viņa teica, bez problēmām un katru vārdu. bet mākonis paliek mākonis. ballītes orgkomiteja tomēr nav īsti tik viegli dismisojami un aizdevās uz Brāļiem.

un, kā jau jūs manījāt, tad ne sestdienā, ne svētdienā nebija pieminēta strādāšana. tas nozīmē, ka pirmdien gan nohujārījos līdz totālam bļuram acu priekšā un zombja galvai.
bet vakar noskatījāmies Preacher līdz galam. O_O em. wut? pēc tam sēdēju barčikā un biju O_O (acis).

also, varat apsveikt mani ar to, ka sociālā taisnīguma vārdā arī es esmu saslimusi un mazais nabadziņš. gluži kā te daži jūzerneimi. hate you all.

**nožāvājas**

October 30th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
weekends bija.. busy.

piektdien visi pēc barčika aizgāja kaut kādos savos āfterpārtijos. sestdien pamodos pēc četru stundu miega, according to FB, sapratu, ka esmu alkohola kapsēta. iepingoju VZ un viņš teica, ka vispār same. man, protamska, bija jāstrādā. atradu pusizdzertu sidru, malkojot to, sabakstīju visādus darbus. tad jau iztaisījāmies un aizgājām zelta rudenī. neuzvilku zeķbikses, visa tāda sandalēs, jo nu pohuj, I'm still so drunk, it doesn't matter, vasara, bļaģ. zelta rudens jestri, bet obviously attapāmies āra barčikā, kur bija tik labi. nu, ja neskaita, ka man vēl bija jāpastrādā. bet nu, kaut kā vakarpusē gan palika pavēsi un aizgājām pie EtF uz Orindžu. kur lielākā problēma bija par to, kāpēc Orindža logo ir ar citronu? un kopīgajā āfterpārtijā, sastāvā kaķ, VZ, Prk, bija ļoti dīvainas sarunas. bet nu, alkohola kapsētas ir alkohola kapsētas.

svētdienā, jūs neticēsiet, man atkal bija jāpastrādā. bet nu, aizvedām Prk krūmos un mežā un uz picēriju, kura bija ciet, tāpēc gājām uz picēriju, kurā, surprise, surprise, wait for it, man atkal bija jāpastrādā. bet nu, visi izdzīvoja. SpB bija omulīgi un jauki. kaut ko kvalitatīvi noņirdzāmies, bet, kurš to visu pierakstījis? vienu gan es pateikšu, ja jūs sauc Aigars, iesaku pārāk netuvoties vilcienu sliedēm, there's a conspiracy, apparently, by local serial killers, kurus var sasvaipot speciālā serial killers appā.
un tad uzzīmējās Rūdītis ar kaut kādiem posh vīniem, saspertiem no megakorporācijas. ar VZ savācām no takša un iestūmām dzīvoklī. was a busy day. (es ceru, ka šodien ir trešdiena, ja godīgi, jo, ja šodien ir ceturtdiena, tad ir pizģec. jo it was so busy, ka nav vēl viss aftermath novākts.) nav īsti skaidrs, ko par to pateikt, bet nu, jauns zvēriņš jau nav slikti. (**iet ielikt dvieļus mazgāties, kamēr atceras**)

pirmdienā te lokāli bija brīvdiena, bet... miniet, vai tā uz mani attiecās? hehe, atkārtošos, man bija jāstrādā. VZ vispār arī, tas mierināja mazliet. Rūdīti aizsūtījām pļurkāt un centāmies katrs darbos. bet kaut kad pēcpusdienā kļuva skaidrs, ka te visi.. šitādi. savācos, savācu sidrus un gāju pie VZ žūžot darbadienā ar sidriem pirms Archive gig.

Me and Dave Pen, we're destined to be together.

October 24th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
šodienas darba čata sakarā un man jau pusotru nedēļu ilgušās darba problēmas sakarā, uz balkona pīpējot noņirdzos pie sevis:

ja jūs neklausīsieties manī jau no sākuma, tad vēlāk būs jādzird mans smug "I told you so".

also, man to "I told you so" vajag kaut kā ierakstīt gan telepurķī kā gan audio, gan written response, ko var triggerēt ar vienkāršu kustību, to save me time and effort saying / writing that every fucking time.
efektīvāk, protams, būtu, ja manī klausītos from the beginning, bet tas laikam no dzīves ir par daudz prasīts indeed.

October 17th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
vakar tinderī atradu meksikāņu zaju, kas dzīvo tuvāk nekā Mexico City. parunājām mazliet. apparently mana jaunā orientācija ir "women wearing suits". ok, lai jau, var būt slikākas orientācijas.
pastāstīju JBJ, šis tur viss satrakojās un sāka spaidīt gifkas :D

bet vispār, dzīve ir darbs, darbs, darbs, darba mūžs un verdzība. Priekšnieks jau kā a given pieņem, ka es strādāšu after hours. laikam iešu uz ballīti šovakar, lai vienkārši parādītu attieksmi. mind you, laptopu laikam nāksies ņemt līdzi.

un šorīt.. pamodos pie ļ confusing mesidžiem darba čatā, piecēlos, aizgāju līdz laptopam paprasīt Northern Irish zajai, wtf tas viss nozīmē. zaja man tupa piezvanīja. nezinu kā jums, bet, ja mans rīts sākas runājot ar Northern Irish zaju, sāk palikt bail par pārējo dienu. bet tad man atveda paciņu un es sajutos mazliet atvieglota, ka rīts nesākās ar to tomēr.

vēl jāpieraksta par svētdienu, kad gāju pie VZ, lai ietu iet, nonācu pie secinājuma:
tu zini, ka vasara beigusies, kad sandalē ielien nevis akmentiņš, bet nokritusi lapa.

jā, es nezinu, kas te ir noticis, bet temperatūrā virs +10 bieži izvēlos nevilkt zeķbikses un kedas, kājas nemaz tik ļoti nesalst, kā izrādās. jaku gan velku, mugura tak salst.

October 4th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
pēdējā laikā esmu mazliet nogurusi no tā, ka nevis iziet no komforta zonas, nevis tā neliekas brīva izvēle iziet no komforta zonas, bet es nezinu, where the fuck palika mana komforta zona. then again, varbūt tā ir jaunā komforta zona. šis totāli nesaprotamais haoss.

VZ: kāds sunītis, tāda pīlīte.

brīžiem konkrēti neatrodu galvā resursus sarunām ar cilvēkiem. tā, ka dienām. ar cilvēkiem, ar kuriem parasti tiek runāts katru dienu. un nav jau arī īsti nekā, ko teikt. ko tur pateikt? ka atkal šitāds te sql serveris nemāk pats sevi? vai disku cluster palidoja? vai atkal facepalmīgi bugi jāsaglāb? par koncertiem jau nav nekā daudz stāstāma, tas viss vispār ir "you had to be there". serčiki? reti kurš manā draugu lokā skatās tādus pašus serčikus. un nav arī tik daudz laika vairs pašai tos skatīties, skatīt tur par disku klasteriem un to visu. par mūziku nav vēlmes runāt, there be dragons.

it kā nekas nenotiek, bet tajā pašā laikā, visu laiku kaut kas notiek un man zudusi jebkāda izpratne un kontrole pār. jau kādu brīdi galvenais secinājums par visu ir tāds, ka nekas jau nemainītos no tā, ja saprastu, kas te notiek, tāpēc nav vērts pat mēģināt (saprast). es teicu, ka man bail no augusta un tā arī bija. ir. kopš sākās augusts viss ir kļuvis neaprakstāms un nesaprotams. it kā sākumā bija cerība, ka tas viss arī paliks augustā. bet nē. tagad laikam oktobris, ja?

kaķ: izrādās, ka atkal esmu uzvilkusi saplēstās zeķubikses.
VZ: nu a ko?
kaķ; nē nu, man likās, ka es viņas izmetu, on the account, ka saplēstas.
VZ: gan jau izmeti pilnīgi norm zeķbikses.
kaķ: gan jau!

ja atcerēšos to, kas bija smieklīgā saruna vakar, varbūt uzrakstīšu. pagaidām atceros tikai to, ka gandrīz nopisos no krēsla aiz smiekliem.

ā, vēl bija tā lingvistikas saruna kadte dienās. par iegaumēt vs atcerēties. uzskatu, ka tā ir ļoti ilustrējoša un būtu jāpielieto kā mācību materiāls.

kaķ: es gribētu iegaumēt nepieciešamo produktu sarakstu, kad eju uz bodi.
VZ: nevis atcerēties?
kaķ: da kā es varu atcerēties, ja neesmu iegaumējusi in the first place?

---
jap. this is a good enough illustration of my brain processes of late.

October 2nd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
kad man urbj te apkārt, parasti uzlieku Skinny Puppy listi spoķikā, jo tas ir vienīgais, kas palīdz. nesen noklausījos to listi bez urbšanas fōnā un bija gandrīz vai pavisam cita skaņa listei. tā dzīvojam.

bet local historian returns ar sestdienas aprakstu. par piektdienu nav nekā daudz, ko teikt, jo nu.. darbs, darbs, darbs.

sestdien pamodos visa tāda laicīgi uz darbiem pirms desmitiem. secināju, ka Mattie neko nav sācis darīt. uz brīdi nezināju, vai vispār šodien būs tā release vai nē. aizgāju atpakaļ ar laptopu migā un kaut ko randomā snoozoju / skatījos serčiku. īsi pirms divpadsmitiem pamanīju, ka Mattie tomēr sācis kaut ko darīt. tad viņš man iepingoja, ka izdarījis savu un nodod tālāk darbus man. tad nu cēlos un hujārīju darbus, lai atrastu mega nelaimīti. piezīmēšu, ka release atkal pacientiem nebija izziņota, sisķiks viss stāv live un accessible. bet puse no sisķika nestrādā. sabakstam visādus citus cilvēkus, tie tur izlemj rīcības plānu, but it's going to take a few hours. kaķ sapingo VZ un izlemjam iet ārā tagad un vēlāk barčikā piesēdīs fiksi apdarīt, kad nu sisķis būs apvākts.

izejam ārā, aizejam tur, kur toreiz salijām. silti, saulaini un patīkami. ejam un ejam un baudam būšanu ārā dienasgaismā. bet tikmēr Borgijs un Džeimss savāc sisķiku. kaķ un VZ nobāzējas Andel āra pagalmā, jo vispār pūš un sāk nomākties, liekas, ka iekšpagalms ir risinājums. izvelku laptopu, a tur.. ok. lielākā daļa ir savākusies atpakaļ, bet vēl dažas huiņas nē. tad ir mega stragls ar visādām huiņām, gandrīz tiek zvanīts kastītē Pat, bet nu, Mattie savācās un atnāca atpakaļ darbos. visi te hujārī, hujārī. gandrīz nevaru pacelt galvu no laptopa. tik, lai pasūtītu pivčus. jūtos vainīga, ka nerunājos ar VZ, bet nu.. **nopūšas**

tad pēdējā brīdī ielecam metro un aizhujārījam uz Cross Club. tur NOHA. par NOHA gigiem es esmu jau rakstījusi. piezīmēšu, ka tur ierodoties es biju tik, tik izbesīta, nogurusi, ka nevarēju vispār neko parunāt vai respondēt. un tad atnāca NOHA uz skatuves, sāka spēlēt un visi sāka dejot. galvā nebija darbs, galvā nebija nogurums, nebija nīgrums, bija NOHA. koncis bija tik neaprakstāmi draivīgs un epic. izkratīja visu, visu, visu. vienīgais, ka NOHAs gigos vispār ir viskaitinošākā publika. bet nu pohuj. also pats Noha likās, ka bija totāli pjanijs. neko nepārmetu, vienkārši smieklīgi. instrumentos pūta vienalga ar pilnu atdevi un kvalitatīvu draivu. Chevy toties izbičojās par būšanu precētam.

pēc koncerta tiek saprasts, ka man nāksies vēl hujārīt darbus vēl šovakar. iekāpjam tramvajā, kurš, izrādās, nebrauc tur, kur mums likās, ka brauc. bet nu, sanāk savākties un nokļūt Brāļu barčikā. kur es vēl kādu stundu vai ciktur hujārīju darbus. tad laptopam beidzās baterija, iebāzu to somā un pieslēdzos atpakaļ ballītei. forši iedzērām vispār. mājās braucām atkal ar tramvaju, bet šoreiz bez negaidītiem random uzbrukumiem.

svētdien vēl rītu nohujārīju darbos, bet tad atkal par godu saulainam laikam sanāca iziet ārā. nevienam organismam nav spēka uz varoņdarbiem. tad nu aizgājām tos 8 km uz Branīk un piesēdām saulē malkot pivčus. šoreiz bez laptopa. bija tiešām forši. bet nu, ballītes orgkomiteja Māk forši. kad nosalām, tad jau SpB un nananā.

September 26th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
skatīties kā no lielgabala šauj cilvēkus pa pretējās mājas sienu ir savietojams ar matu griešanu, bet AFP koncis nav. - tādi ballītes orgkomitejas secinājumi vakar.


freelancera dzīve - jau kādas vairākas nedēļas esmu atcēlusi 99% visu ārpusdarba lietu, jo jāhujārī darbi. ap vienpadsmitiem parasti vienkārši aizeju uz SpB un tur zombējos nīgri.
šajā sakarā nonākts pie domas, ka

ir cilvēki, kuriem derētu pieņemt, ka mana dzīve ir random chaos un viss notiks, ja notiks, kaut kādos ad hoc režīmos. nu, vai pietiekami vēlu.
ir cilvēki, kuriem derētu tomēr pieturēties pie mūsu norunātajiem laikiem nevis raustīt mani visos virzienos, kad vien ienāk prātā ārpus šiem laikiem.
un man derētu beigt respondēt uz darba čatu ārpus darba laika. jā arī pusnaktī vai septiņos no rīta.

dakujem.

September 25th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
te pēdējās dienas, protamska, atkal bijis jāstrādā arī vēlos vakaros (priekš darbadienas, priekš darbamūža). bet šodien kaut kā pamodos, piecēlos laicīgi uz darbu, apdarīju darbos visu ko. un nu. tagad sēžu un domāju, ka man bija kaut kas svarīgs manā personīgajā dzīvē diez gan steidzami jāizdara, ko es visu laiku atlieku, jo darbi. un tā es te sēžu un man nav ne jausmas pat par kontekstu vai jebko. un, kamēr es sēžu, tikmēr jau jauni darbi jādara.

bet tīri tādā local historian tradīcijā tomēr darakstīs to pagājušo weekendu.

tātad, es piecēlos tur ap vienpadsmitiem. kaut ko te grozījos pa māju. ārā ieslēguši spožu prožektoru, tas viss. nemierīgas domas, ka jāiet ārā. pohiņa, pārsteidzoši, ir krietni mazāka nekā gaidīts. bet nu organisms arī nav gatavs būt varonis un kāpt kalnos.
sakaros uzrodas arī VZ ar līdzīgām domām. visi tādi sataisās, sarosās un iet ārā. satiekamies pie VZ mājas un ejam. pēc kāda brīža rodas loģiskais jautājums: "kur mēs ejam?" pēc nelielas apmaiņas ar kapteiņa cienīgām asprātībām, ballītes orgkomiteja nolemj, ka vispār jau šovasar nav būts hipijnīcā, aizies moš tur, noķert pēdējo brīdi. (es pat neko neteikšu, ka nevienam neienāca prātā, cikos tā dīvainība vispār ver barčiku vaļā.) visi ejam.

aizejot kaut kur līdz Smichov, orgkomiteja vispār sāk justies kaut kā.. sagurusi. Višehradu atmetam, jo nav nevienas jaudas kāpt kalnā. visi aizdomājas, kas vispār tāds labs zināms un domīgi secina, ka viss ir kalnā. bet tad VZ atceras par bedres barčiku, kas, kā viegli iedomāties, ir bedrē nevis kalnā. turpinot iet visi apdomājas un saprot, ka bedres barčiks būs The Solution šodienai.

bedres barčikā viss la. pivcis la, saule la, viss la. bitch čatā iet izteikti jestri. viss vienkārši la. bet nu ap septiņiem visi nosalst un aiziet uz Brāļu barčiku. jestrs vakars indeed. smaidīga sejiņa.

svētdienā visi vispār kaut kā mistiski pamostas desmitos, bet kaut kā organisms pavisam saņurcīts un prasās kaut kāda mieriņa. ārā gan atkal prožektoru ieslēguši un ir neliela vainas sajūta par. bet nu VZ iedzīvojies kaut kādā Au un visi nolemj brīdi pačillot pa mājām. bet kaut kur kādā brīdī tomēr uzvar tā vēlme atrasties ārā, visi sarosās, sataisās un aiziet uz restaurace Kamera. sažūžojas tur ar pivčiem, atkal līdz nosalšanai, un aiziet parastajā takā uz SpB. nospriež, ka bijis fantastisks ceturtdienas vakars, kas faktiski beidzies tikai svētdienas datuma naktī. well, tehniski ņemot, datums laikam bija jau pirmdienas.

toties tā JBJ huiņa vispār ir kļuvusi par kaut ko totally unpredictable un es esmu nolēmusi, ka nav jēgas mēģināt tur kaut ko saprast vispār. da ko tā saprašana mainītu anyway? vienbrīd atkal aktīvi gribēju visu izbeigt pavisam un vispār. bet nu, pagājušoreiz, kad es visu un pavisam izbeidzu, viņš nopirka tix uz Prāgām. pagaidām esmu nolēmusi tajā neiedziļināties vispār, lai cilvēks dara, ko nu cilvēki dara. nē nu, I'm using the word "cilvēks" v loosely here. tur tā iekšējā emocionālā pasaulīte apmēram tik pat efektīva kā manējā.

September 23rd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
palikām piektdienā picērijā ar vīntonikiem. Mōnika norm ar mums auklējās, kamēr mēs tur ķiķējoši, nesavākti un visādi citādi nemākam ne uz ko īsti atbildēt. pēc kāda otrā vīntonika tiek saprasts, ka ir arī kaut ko tomēr jāapēd. jo nu, svaigs gaiss, vīntoniks un cigaretes ir lieliski, bet organismā prasās kaut ko bezalkoholisku un ar mazliet savādāku uzturvērtību. VZ tiek pie salāta un es izlemju kaut kādus makaronus ar lasi. VZ savu salātu apēd, bet man pēc kādiem 4 kumosiem paliek skaidrs, ka šitas nebūs ātri.

tikmēr darba čatā sāk notikt kaut kādas lietas, uz kurām jāreaģē. un tad vēl viņi samet tur vecas fotkas no kaut kāda pasākuma. aizeju piebakstīt Borgijam, pajautāt, co to je? Borgijs tur kaut ko pastāsta, kaut ko aiztērgājāmies, pieminējām DrN. Borgijs teica, ka man esot jāpasaka DrN tā doma, kas man neliek miera. vēlviens vīntoniks un kaķ jau ir enough under the influence, saņemas un aiziet DrN direct mesidžos iebakstīt. pirmo reizi savā sešu gadu RF karjerā, ja kas.

vārds pa vārdam, teikums pa teikumam ar DrN, kurš ir diez gan atsaucīgs, nesaprotamu iemeslu dēļ. šis tur nošokējās, ka par maniem komandējumiem nemaksā RF, bet gan es pati. stingri un tīši pieteica, lai es pasaku Priekšniekam, ka DrN teica, lai es billoju RF par savu nākamo komandējumu. šīs sarunas daļas laikā vairākas reizes griezos pie VZ ar tekstu, ka esmu pārāk pjanaja, lai saprastu, ko tur atbildēt. un nu, visi zina, cik smooth un appropriate I am, right? tā nu DrN tagad ir uzaicināts braukt uz Prāgām. šis teica, ka uzprasīs sievai, vai laidīs. tad saruna aizgāja uz pivčiem un tas bija liels atvieglojums, jo par čehu pivčiem es gan jūtos kursā un savā elementā.

kamēr visi blissfully žūžo vīntonikos un sasodītā apmierinātībā, tikmēr pienākušas darba dienas beigas, also, vairs nav tik silti ārā. ballītes orgkomiteja ir sapļurkājusies dahuja vīntonikus, vīnu jau mērot pudelēs. makaroni ar lasi ir pusapēsti pret šo brīdi, abiem ik pa brīdim ieēdot pa kumosam. neviens pat neapsver domu iet iekšā picērijā, tā vietā aiziet pie vjetnamieša pēc cigām un sidriem un aiziet uztaisīt tehnisko pauzi. zinkā, pirms iet uz barčiku.

barčikā visi ieveļas tādi mazliet saguruši un miegaini, sarkanām acīm, tas viss. bet nu, nepaliks tak bez barčika vakarā! kaut ko tur nosmējāmies, bet vispār rātni pļurkājām un nepurinājāmies. kaut kur ap pusnakti visi saprot, ka nupat jau sāk migt ar acīm vaļā un ik pa brīdim sevi tomēr ir jāsapurina, lai atjēgtos. kā rezultātā īsi pirms vieniem visi aizgājuši pa mā.

te es jums pastāstīšu, kā man iet ar migšanu. tātad, kaķ tāds totāli miegains atnācis mā. bet nu neies uzreiz migt. iedzers vakara tēju un tā. tikmēr sāku skatīties kaut kādu serčiku. tad laikam ap diviem parubījos uz sōfas. pamodos ap trijiem, secināju, ka man JBJ kaut ko te atrakstījis tikmēr. pačatojām, pasmējāmies, kaut ko tur nananā, ap puspieciem šis aizgāja migt. es paskatījos vēl serčiku un aizgāju migt ap sešiem. lai sāktu mosties ap astoņiem, ap deviņiem, ap desmitiem, ap pusvienpadsmitiem un vienpadsmitos izlemtu, ka huiņa no tās gulēšanas un jāceļas.

sestdien toties ballītes orgkomiteja gāja uz hipijnīcu, bet attapās bedrē.

August 23rd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
pēdējā laikā drusku nemierīgu dara doma, ka varētu iepingot TrakZ pēc divarpus mēnešu klusuma (abpusēja). iemesls nedarīt ir tāds, ja viņa vispār atsauktos, tad tas viss visticamāk izietu cauri jau parastajam scenārijam, es atkal beigās izbesītos un atkal būtu klusums. liekas mazliet bōring darīt to pašu.

jo nu, dzīve ciešanas, bet gribas, lai vismaz jestras.

par ko runājot, boksa treniņu atrašana joprojām neveiksmīga, bet laikam jāliek uz pauzes, jo te šas Tābora, JBJ, Eels koncis Lincā. kaut kur septembra vidū varētu sākt rakstīt visādiem treneriem.

toties aiziešana uz vēstniecību nozīmē aiziešanu arī beidzot pēc manas insurance card un tam sekojošo sēdēšanu ar laptopu āra barčikā saulītē, malkojot pivčus.

August 16th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
sēdi kaķ, viss tāds, skaties kā jaunie virtual machines, kurus ieliki iekš environment, spino un nemāk paši sevi sapingot. sit galvu pret sienu, jo VMs ir onlainā, dzīvs, viss tas. visam environment ir jābūt atpakaļ strādājošā kārtībā pēc mazāk kā stundas. un tad tu saņem viģiku no JBJ, kurš sēž barčikā un uzfilmējis dažu sekunžu viģiku par to, kā viņam ir als.
Powered by Sviesta Ciba