Trash panda

bra, shoe and biscuit

doesn't listen

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

Navigation

September 21st, 2020

Add to Memories Tell A Friend
don't ask, this for ballītes orgkomitejas
https://youtu.be/H2p2VL2pKC8

September 12th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Posts, kuru es centīšos updeitot as we go.

Ziniet tās ciešanas, kad negribas nest mugursomā jaku, bet ir aizdomas, ka ar krekljaku vien nepietiks?
Jo cik daudz smaga hlama vispār gribas nest līdzi ta?
Bet salšana arī neliekas tik jestri?
Meh.
Anyway. Drīz jābeidz ciest un jādodas.
...
Vlakā:
kaķ: tur cilvēki urbj kalnu. Ar urbi. Kalnu.
VZ: tur tiešām izmisumam jābūt, ka nav vairs ko urbt.

...par gājienu rakstīšu atsevišķi, bet gribas piezīmēt, ka vairākas nedēļas atpakaļ nejauši izmestais apgalvojums, ka lekt pāri upītēm būs the new thing (the old being kāpt stāvos kalnos), izrādījās pārāk patiess.

Bet toties atkal sākusies pilsētas svētku karma. Haha. Ha. Biju jau atradinājusies iegūglēt pilsētas webu pirms doties, lai uzzinātu. Pat divi pilsētas svētki, vieni uz mūsu trases. Haha. Ha.
Iedzers vēl, vai.

Ak jā - atkal sākusies nejaušo bez papildus maksas apgreidu sezona. Un ar to nākošās papildus nopūtas.
...
Ziniet, ballītes orgkomiteja ir lieli Tábor Cool Bar fani. Un, sakarā ar pilsētas svētkiem, aizsēdējāmies Havana iestādē, jo nebija ticības, ka Cool Bar būs brīvas vietas. Bet nu, kad Havana vērās ciet, atnācām iečekot. Pfft, vajadzēja nākt uzreiz. Te mierīgi un patīkami. Un, kas vēl patīkamāk, bāra čuvaks atzīmējās, ka atceras mūs! Nospriedām, ka tomēr atstājam labu iespaidu bāros. Patērējam produktus, aizsēžamies, nejūtamies entitled vai citādi neuzvedamies kā Nepatīkama Pacientūra. Te ir ļ labi, ja tikai elles aparātu (jukebox) nebūtu ieslēguši. Oasis so far bija labākais.
....
Ok, atnāca pjanaja zaja un sāka aurot līdzi Queen. So much for mierīgi. Cerams, ka viņa nezinās nākošās dziesmas. Vai ies prom. Vai abi, protams.

Sunday:

Vakar tā zaja aizgāja sēdēt ārā un dziedāt, toties cits mataina čuvaks atnāca pajautāt, vai mums nav sēnes. Tiešām nav? Nu neko, aizgāja. Vispār tur vakar bija metaļoru vakars. Nospriedām, ka tas ir labāk par 80s shit.

Šorīt paskatījos pa logu lejā uz hipsternīcu un aizdomājos, vai nevar palūgt, lai aizsit mums tur to vienu brīvo galdu. Bet nu, man nav pietiekami skaļa balss. Īpaši agri no rīta. Bet, kad visi nokāpa lejā no tā oversized dzīvokļa, galds jau bija aizņemts. Staigājām pa vecpilsētu meklējot vēl kādu kafijvietu, kur neuzpistos uzreiz ar ēšanu. Jo nu, ir pārāk agrs. Tiek nolemts iemēģināt paiet pa ielām, pa kuram vēl nav iets.
VZ: pat nezinu pa kuru iet tagad
kaķ: jā, pa kuru ielu iet vilties.

Bet tomēr hipsternīcā atbrīvojās galdiņš. Sēžam galvenajā laukumā, klausamies izcili sliktu dzīvo muzikālo ansambli, jo Táborai 600 un mums atkal dēļ tā jācieš. Brīvdiena :)
....
kaķ: es nekad neesmu sapratusi, kas vispār ir tā “svētku gaisotne”.
VZ: svētku gaisotne parasti ir cringe, nopūtas un baloni.
kaķ: bet... kāpēc visi sev to nodara?
VZ: es nezinu, tiešām.

Tad pēc stundas bez sliktās grupas laukumā (spriežot pēc baznīcas zvaniem), atkal atnāk izteikti sliktais ansamblis.
VZ: tas arī iederas svētku gaisotnē.
kaķ: man bija tādas aizdomas. Es nebiju droša, bet aizdomas bija.

kaķ: cik daudz cilvēku staigā visi tādi pazuduši svētku gaisotnē, nezina ko iesākt.
VZ: jā, atnāca uz svētku gaisotni, a ko nu tagad?

Also, šodien Tábora izskatās pēc kaķīšu un metaļoru pilsētas (nu, ārpus tā cringe, nopūtām un baloniem). Tas ir kļova. Tábora ir lieliska vieta.
...
Atnācām uz Cool Bar. Kūlīgais barčiks ir tiešām kūlīgs. Te atkal tas pats bāra čuvaks, kurš bija eksplicītā sajūsmā mūs atkal redzēt te. Mēs viņu vispār arī, labs apteksnis tomēr. Normalizējām atkal brokastu burgerus. Te tie ir fantastiski.

Bet ko es gribēju teikt? Pasēžot dažas stundas galvenajā laukumā un vispār tas, cik daudz būts Táborā, tik daudz seju ir atkal un atkal redzētas, ka brīžiem gribas gandrīz sākt sveicināties. Visi tak visus zina, nu! Diez gan smieklīgi. Also, starp šīm sejām ir Thom Yorke wannabe, young Neil Gaiman un vienkārši tik redzētas sejas. Laba brīvdiena, aga. Un šajā barčikā arī nav svētku gaisotnes, so ir pavisam omulīgi.

...
Nav viegli live-cibot lietas, izrādās. Tāpat kā būt hūmanim ar fotoaparātu ballītē. Ja gribas actually piedalīties, kaut kā jocīgi sanāk.
In any case, Cool Bar beidzot ņem karšu maksājumus. Es viņus joprojām mīlu.

VZ **kasa sunīti**: Dēmoniņš (šis mazais sunītis ar lielām ausīm) laikam aizmirsis, ka pagājušoreiz nepadalījos ar burgeri.
kaķ: da cik tur tajā galviņā ietilpst! Sen jau aizmirsis.
VZ: jā, tik daudz noticis jau.

Tagad jau vlak uz Prāgām. Centīšos uzrakstīt iešanas iet postu pa nedēļu. Un vispār laikam visu paturēt atstāstos. Was fun experiment, thanks.

VZ: tavu somu arī uzlikt augšā?
kaķ: pag, man vajag atrast lādētāju.
kaķ **atrod lādētāju, meklē telepurķi**: man te kādreiz bija...
VZ: ko uzlādēt?
kaķ: jā, telepurķis, kas nāca līdzi lādētājam.

August 21st, 2020

Add to Memories Tell A Friend
ko es aizmirsu iepriekšējā postā pieminēt, bija divas mini upes pa ceļam. aizejot līdz vienai skaļi nolamājos, jo tai pāri bija 4 baļķi pārlikti tupa, no kuriem viens bija konkrēti salūzis uz pusēm un pārējie arī neinspirēja safe feelings. paskatījos apkārt, atradu citu vietu netālu, kur tai upītei var tikt pāri. tur bija sabērta žagaru čupa, kas bija tomēr funkcionējošāka nekā.
kaut kur vēlāk bija arī otra upīte. kurai nebija neviena žagara pārlikta pāri. VZ pārkāpa viņai pāri. es teicu: "and this is where I do my bitching about why I want to be taller". bet sapratu, ka man nav labākas iespējas, kā darīt savdabīgu lecienu pāri, daļēji atsperoties upītē :D
vēlāk rakstīju savu Strava appa postu, kur šito pieminēju.
VZ: nu upe ir vispār neatbilstošs vārds tur...
kaķ: jā, a kas?
VZ: vārds upe tomēr.. tās huiņas pat kartē nebija atzīmētas.
kaķ: kā tā ir mana problēma? nu, ka neviens nav kartē atzīmējis.
VZ: nu it kā jau
kaķ: es neesmu kartogrāfs nekāds!
VZ: jā, tu esi vēsturnieks nevis kartogrāfs.

... bet nu, aprejošie sunči. ejam tālāk mazliet noņirgušies cauri tam nekurienes minimiestam. un te visi saprot, ka esam nonākuši galamērķa pilsētā Rakovník. visi noskumst, ka tik ātri. uzreiz teicu, ka gribu iet šito trasi vēlreiz pirmoreiz! bija tik labi tie meži, tik, tik labi. atkal nopriecājāmies par to, ka bija vairāk priežārija nevis egļārija. nogājām vēl pāris km līdz paliktuvei. tā ir dīvaina paliktuve.

ieej kaut kādā vārtrūmē, zvani zvanu pie durvīm un ceri, ka kāds ielaidīs tevi tajā posh-ish spa huiņā. bet atnāca zaja, iečekoja mūs. pateica, ka mūsu dzīvoklis ir pavisam citā ēkā, uz citas ielas. tur bija jāslēdz trīs durvis vaļā, divas arī ciet aiz sevis. tās durvis bija ļoti netriviālas. viņi kaut kā bija pamanījušies sarežģīt pierasti vienkāršo durvju operēšanas mehānismu.

aplieties ar ūdeni dušā un tad jau atpauzēju savu Strava appu, jo biju domājusi to record arī barčika meklēšanas staigāšanu. kas izrādījās tīri kļova, jo tas bardaks, kāds tur kartē savilkts tagad, izskatās diez gan jestri. also, anyway ended up pusdienu vietā, kuru VZ ierosināja pašu pirmo, kas pie paliktuves :D bet nē, nogājām ap 4 km, lai nonāktu pie tā :D iestāde saucas MyMy Restaurant un ir tiešām labākā vjetnamiešu ēstuve valstī! nopietni! tiešām fantastiski gardi un lēti!

vēlāk nācās atrast late night barčiku. un.. ziniet ko? tajā pilsētā barčiki etc ir Pilnīgi Savādāk nekā google maps uzzīmēts. tur.. VISS ir savādāk. toties atradām Bar Texas, kurā bija divi sunči, kas spēlējās savā starpā. mazliet arī ar mums draudzējās. bāra zaja bija labi nīgra. kaut kādi random vietējie, bet vispār barčiks bija pa lielam tukšs. lieliski. tur noķērām nonkrētu vecā, labā SpB vibe. bija labi, tiešām, tiešām labi.

un nākamajā dienā mums paliktuve ļāva migt normāli, atdot atslēgu tikai ap 12 dienā. urā! bet te atkal problēma, kur iedzert kafiju. un gūgli vairs nav jēgas vērt vaļā, tur viss, viss ir savādāk. barčiki ir citur nekā patiesībā ir. vai ir atzīmēti neeksistējoši barčiki un nav atzīmēti eksistējoši. bet nu.. kaut kāds dīvains kafūzis atradās. tur gan pašam jāiet pakaļ savām vēlmītēm, so pamalkojām tēju / kafiju, sagaidījām, kamēr atveras Zelta Zoss un gājām tur.

August 9th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Dziesmā gaudulīgs čuvaks: I’m walking away
kaķ (līksmi): TAP TAP TAP!
VZ: jo, lai uzsvērtu, ka nebrauks tak ar tramvaju

August 6th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Havlíčkův Brod ir samērā savdabīga pilsēta. pat ne tāpēc, ka viņiem ir pašiem sava Žižkova, bet drīzāk tāpēc, ka tā ir pivnīcas Rebel pilsēta. Rebel ir tiešām gards pivcis, recommend!

bet staigāt apkārt un vērot visur dzeltenus saulessargus ar sarkanu uzrakstu Rebel visur pa pilsētu, tas ir... savdabīgi :D nu, es te lietoju vārdu "staigāt" tā somewhat loosely, ja godīgi. tātad, man virs potītes viena saite totāli nopisās un viss ir au. visgrūtāk ir kāpt vai pat vienkārši iet lejā pa kalnu, daudz sāpīgāk nekā augšā. nav gan tā, ka iet augšā vai iet pa plakanu nebūtu au, tikai mazāk au nekā doties lejup.

lēnā garā dodamies uz vecpilsētu. nezinu īsti, kas tieši tur notika, bet daļa vecpilsētas un centra, arī gar upi, ir tupa viss uzrakts. kaut kādi.. nez. karoč, ielas uzraktas un nekas nav saprotams. dēļ tā sanāk izmest kaut kādu līkumu gar pīļu dīķi. y'know - dīķis, kurā dahuja pīļu. dodamies tagad uz centriem. tur galvenajā laukumā ir viens Rebel barčiks, viena Pilznīca un viena Bernardnīca. protamska, mēs visi tādi Prāgeri un mums dodiet Rebeļpivci! kad kāds pēdējoreiz pie Rebeļa tika, ta? bet nu, tur viss aizsēdēts. nopūšamies. un no palikušā Bernardnīca ņem preferenci pār Pilzņīcu. jo nu, Bernards _ir_ labāks pivcis nenoliedzami! (also, es nekur diži tālāk nevaru tagad aizklibot anyways.)

Bernardnīca vispār izrādās ir padārga iestāde. bet, paskatieties uz visām citām immediate izvēlēm. nolēmām, ka nav tik traki, nepārsit Prāgas cenas, paliks tepat. also, Bernards. limonādes gan viņiem huiņa, fuj. bet toties ēdiens. tur sanāca tā, ka lasis, kas parasti visur ir dārgs AF, šeit uz visa pārējā fōna ir salīdzinoši ok cenā. I mean, lasis, kas ir lētāks par krkovici? izvēle ir Easy. un lasis bija gards. uhti. tiešām, lielisks lasis un lieliski un perfektā konsistencē sagrillēti dārzeņi un neviena paša burkāna!

ja jūs esat Havlíčkův Brod un gribat aiziet tiešām kvalitatīvi un garšīgi un uhhh uzēst, ejiet uz Restaurace U Zlatého lva. ja sanāk sēdēt iekšā (we didn't), ņemiet vērā, ka krēsliem ir kapucītes.

bet nu, nepaliks tak tur. also, ap pus11 mums anyway palūdz jau samaksāt un doties, jo grib tomēr taisīt ciet barčiku. tiek izvilkta gūgle. I know, I know, cheating, bet atcerieties, ka man kāja nestrādā? atrodam kaut kādu ielu, uz kuras 3 potenciāli late night barčiki. klibos taga tai virzienā. pa ceļam sanāk iet cauri kaut kādai mazai alejai un tur ir āra galdi. un, ejot garām vienam, tur milzu suncis viss tāds ieintersējas par mani. saimnieks it kā tur kaut ko sanervozējas, ka es nobīšos, bet mans pirmais reflekss bija pakasīt suncim aiz ausīm. tad nu sakasīju un samīļoju sunci, gājām tālāk.

pēc nelielas un konkrētas neizpratnes un tomēr lieku kvartālu nostaigāšanas, atrodam kaut kādu barčiku, kur, izrādās, ir divi barčiki. un tie nav dzīvojamajās mā iebūvēti, so ļauj sēdēt ārā! uhti! urā! izvēlamies to, kurā mazāk cilvēku un nīgrāka bāra zaja. tur gan nez kāpēc nedod Rebeli, bet laikam atkal Bernardu, ja pareizi atceros. vai Krušovici? in any case. kaut kādā brīdī gan paliek pārāk jau vēsi un tomēr ejam iekšā. un tad viņi pamanās nomainīt industriāli Lindermann uz kaut kādu popsu. nu kas tā dara? un vispār nīgrajai zajai apnīkst strādāt un viņa aiztaisa ciet barčiku. ballītes orgkomiteja sapīkst un iet uz otru barčiku. bet nu visi samiegojas salīdzinoši ātri un dodas atpakaļ uz paliktuvi.

nākamajā dienā mana kāja ir mazliet labāk, bet joprojām au. auauauau! neko. mums paliktuves receptioniste bezmaz piespiež iet brokastu telpā vismaz kafiju iedzert, ja ne ēst brokastis (brokastlaiks jau bija beidzies tur viņiem), citādi nevar tak laist mūs prom. paklausīgi iedzeram kafijas un apelsīnu sulu. un dodamies uz vecpilsētu.

šoreiz Rebeļa barčikā ir vieta, kur piesēst. ir arī baigi karsti un laukumā nav īsti nekādas ventilācijas, nu - vēja. limonādes tur nav vispār. bet ir vinea. nedaudz apspriežamies, paņemam kafijas un tonikus. bet kaut kā liekas, ka jāpāriet uz radleriem. aptekšņi tur tādi... nu.. nav gluži sava amata meistari tomēr. mēģinam no viņiem dabūt pivci ar spraitu un atsevišķi vinea. dabūjām radlerus - pivcis + vinea. ir ļoti savdabīgi, bet nav tā, ka negaršīgi. limonāde :D uzēdam arī brokastis tur. nav it kā slikti, bet nekas sevišķi special. paprasījām vienkārši Rebel pivci, vairs ne atjauktu, bet apteksnis nemaz neklausījās un atkal atnesa radleru. eh. eventually jau izdevās ieskaidrot :D pēc kāda laika nolēmām iet tomēr atpakaļ uz tiem barčikiem, kas tur pagājšnakt bija. šoreiz kaut kā uzreiz piesēžam otrajā, jo tur sola dot Rebel pivci atkal. bet nu, izrādās, ka tomēr Kozelu. bet tur vismaz ir norm ēna un kaut cik vējš, daudz omulīgāk. also, kaut kāds mazs suncis skraida apkārt un ir amusing. vispār laba žūžošana ar pivčiem tur bija. tīri jauki un patīkami.


----
lepojos ar shaving down cibparādu listi! :D tā parādu liste vispār radās tāpēc, ka darbu un Mega Korp related un vispār visu pasaules stresu bija daudz par daudz. nevarēju nekādus burtus vispār īsti parakstīt. arī visos comms man tur izveidojās liste ar unread messages, kuras atliku un atliku. bet nu, tagad laikam vieglāk un mierīgāk palicis, ka jau tā izdodas tomēr sadrukāt burtus. tātad, kas te tagad palicis? Olomouc trip, Kutna Hora ar Bar 22 etc, Dobřichovice kāpiens, salīšana apkārt kalnam un whatever vēl atcerēšos. :D

August 5th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
The Prosecco Story

3 weekendus atpakaļ, tajā Chrudim gājienā kaut kur pa ceļam kaut kas tur par prosecco sanāca runāt.

kaķ: nu viss. tagad man gribas prosecco...
VZ: ...es labāk pivci.
kaķ: un pivci.
VZ: wut?
kaķ: divos dažādos traukos, ja kas!
visi noņirdzas
VZ: vispār tagad es arī gribu. prosecco un pivci, divos dažādos traukos.
...

kaķ: bet nu nav tā, ka pudele prosecco būtu starp tām lietām, kuras es nēsāju līdzi janukas, kā inhalatoru vai elastīgo saiti
VZ: nu kaut kā nav iegājies, jā.
kaķ: bet tagad drusku nožēloju. jo gribas!
VZ: bet tak paliktu silts!
kaķ: tur ir downsides. un tas svars.
VZ: bet gribas gan to prosecco tagad.
...

kad sēdējām vlakā un braucām uz Zbraslavice, pirmais vlak bija actually uz Kutna Hora, kas bija tas ļoti jocīgais Brno vlak, ar tām mega dīvainajām kupejām. tur iekāpj famīlija ar kinderu. kinderam uz mugursomas uzsiets tukšs spainis.

VZ: labi, ka spainis!
kaķ: nu tā toč nav nekāda pudele prosecco!
visi noņirdzas
VZ: spainis prosecco, vo līdzi nesamais!
...

ejam tagad uz Kutna Hora, kaut kur tur jākāpelē bija.

kaķ: nē nu tagad man prieks, ka nav tā spaiņa ar prosecco līdzi, te viss izšļakstītos.
VZ: jā, tik daudz izveistota alkohola būtu!
kaķ: un pats aplējies.
VZ: nekādā jēgā!
kaķ: varbūt tomēr pudelē jēdzīgāk?
VZ: bet spainis ta?

un man nav miera, man gribas plūmes.

kaķ: jā, plūmes, kur ir jau?! kāpēc nekur nav plūmes?
VZ: vai ne? nu vajadzēja tak jau būt tām plūmēm!
kaķ: nu viss, tagad man gribas plūmes UN prosecco!
VZ: jā, to spaini ar...
kaķ: varētu pat nodzert pa ceļam jau drusku no virsas, lai var sabērt plūmes.
VZ: jā, pārmaiņas pēc tiešām var vienā traukā!

August 3rd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
tātad, kas man te iekrāts cibpostu parādos. Chrudim barčiki + Pardubices bliss. par Kutna Hora tūrismu. viss Olomouc trips, labākā daļa no Havličkův Brod gājiena (tas, kur viss beidzas ar Květinov piesolījumu turpinājumā) un kaut kādi vēl rnd barčikstāsti. un, protams, actual pagājušais weekends ar 21.5 km sestdienā un 14.5 km svētdienā tepat tuvumā. un tiešām, nav jau tā, ka kaut kas slikts notiktu, ja nepierakstītu nekad, bet tomēr, tomēr, tomēr ir tik patīkami, ka tas viss tā labi pierakstīts. īpaši, kad ziema un nekur nevar aiziet iet. lasīt lifeline un atgādināt sev, ka būs arī šitas atkal.
also, noder, kad nevar atcerēties "nu kā saucās tas barčiks, kur mēs toreiz gājām, kad bijām te" :D

you know what, es pastāstīšu par to Chrudím turpinājumu, ko te sāku.

tātad svētdiena pēc sestdienas gājiena. tur vispār sanāca tā, ka nejauši sanāca nokāpt lejā pie vienas no upēm, kas gar vecpilsētu, jo vajadzēja atrast bodi, kur iegādāties cig. pagājāmies atpakaļ un nolēmām, ka nuinah to kalnu. pastaigās lejā, gan jau ir kāds barčiks, nu! atradām kaut kādus vairākus viesnīcu barčikus, bet kurš tādos grib? klīdām pa pilsētu, nogriežoties vietās, kur liekas, ka potenciāli lielāka iespēja uz barčiku. ejam, kaut ko runājam, paskatamies kaut kādā vārtrūmē, ejam tālāk. bet pēc dažiem soļiem smadzene apstrādājusi to infu, ko redzēja tur cauri tiem vārtiem. tur izskatījās pēc omulīga barčika dārza. nolēmām iemēģināt. piesēdām. tur apteksnim clearly bija Sistēma, pēc kādas viņš apkalpoja galdus ārā. es tā arī neizzīlēju, kas tā par sistēmu bija. nu neko. ledus tējas gardas, kafijas labas. lēnām pārgājām uz radleriem. omulīgi un žūžīgi. tikai gaismas visu laiku randomā migājās. bet nu, ēdiens gan tur bija.. briesmīgs. tiešām briesmīgs. pēc tā aizdomājāmies par to, ka moš tiešām jābrauc uz Pardubici svētdienot tālāk. Pardubice, draugi, ir 10 km attālumā.

gandrīz vai sākām runāt, ka varētu aiziet iet uz Pardubici, bet VDT (valuable drinking time) ietvaros nolēmām tomēr vlak. ierodoties Pardubices galvenajā stacijā, visi noskumst, jo uz vecpilsētu ir jāiet un jāiet. taisni pa vienu ielu. sākas viss mazliet ar Pilzēnīgu vaibu. tad sāk rasties sajūta kā Frankfurtē. tad jau Linz, bet vecpilsētā tomēr jau esi atpakaļ Čehijā. phew. laukumā domīgi skatamies uz barčikiem. atrodam izvēlamies vienu no Bernarda alus barčikiem. apteksne neiebilst, ka neēdīsim, bet tikai uz pivci. bet man gandrīz uzreiz savajagas uz tualeti.

ejot uz dāmistabu jāiziet cauri visam restorānam uz tā otru galu. kur es ieraugu alusdārzu. tas ir ar mauriņu, ar betona takām, ar nojumēm, tur ir visādi augi un vispār izskatās Fucking Omulīgi AF. pirmoreiz mūžā tas, ka man visu laiku vajag dāmistabu, novedis pie kaut kā tik lieliska. izejot atpakaļ uz akmeņaino un svelmaino pilsētas laukuma pusi, kur VZ mani gaida jau ar pivci, reportēju, ka aizmugurē ir daudz, daudz labāka iespēja. also, way less people. uzjautājam apteksnei, vai varam, viņa saka, ka varam, proč ne! tikai iegaumējiet, ka rēķina nr jums ir 52 un nododiet šo info apteksnim, kurš to galu apkalpo.

aizejam tur.. un tur tiešām ir maza paradīze. nav neciešami karsti, ir pilns ar skābekli, jo zaļie augi. visu laiku var vērot dažādus putnus darot savas putnu ikdienas rosībiņas mauriņā un puķdobēs. cilvēku ir maz, vēl gan vēl daži uzrodas, bet ne sevišķi traucējoši. visi ir klusi un pieklājīgi un patīkami. apteksnis ir saprotošs un tiešām sava amata meistars. mums visu laiku piegādā pivčus tā, lai neesam tukšā. pa nojumes augšu var vērot baložu kāju apakšas, kā tie tur skraida pa nojumi. tas ir Tik Adorable :D vienkārši maza paradīze. nolēmām arī tur atrisināt pusdienu jautājumu nevis steigties uz Prāgām. suši tiešām gardi un vispār! tas barčiks, kuru sauca kaut kā, ka Pie Baltā Zirga or something, tas ir barčiks ar tiešām skaistāko barčikdārzu, kas redzēts šosezon. tik ļ negribējās doties prom no tā.

eventually, protamska, nācās un Prāgas, svētdienas vakars un tas viss.

Add to Memories Tell A Friend
...so, jākāpj lejā. VZ nokāpj un brīdina, ka tur lejā ir stratēģiski salikti čiekuri, uz kuriem efektīvi nopisties. es tikmēr lēnām kāpju lejā un skaļi lamājos, ka gribētos jau tomēr kaut ko norm redzēt. eh. besī. bet nu, skujas, akmeņi čiekuri un ik pa brīdim kāds kukainis izsit mani no koncentrēšanās ar savu trollējienu. piemēram, mēģinot ielīst ausī vai acī. bet nu, augšā jau nepaliks un nokāpt ta nokāpām. lai drīz vien pastaigājoties pa tūristu taku ietu pāri apšaubāmam tiltam un kāptu kalnā. jo kāda jēga no nokāpšanas, ja nevar uzreiz kāpt atpakaļ augšā?

es nezinu, kā man dzīvē ir izdevies sevi visu laiku uztrollēt? bet zinkā, man riebjas lidot, patīk vlaki, so mana pirmā valsts, kur aizvākties dzīvot, bija fucking sala. un kalnos kāpt ir elle, bet tak atvācos uz kaut kādu izteikti kalnainu valsti, kur visu laiku iet iet.

bet nu jā. kāpjam kalnā. nav gan it kā pārāk stāvs. tikai taka kaut kāda aizdomīga. anyways. un nonākam beidzot līdz stāvam kāpienam. a tur... kāds izbārstījis glitterus pa zemi! nē nu, tur ir tā, ka tai kalnā bijušas kādreiz sudraba raktuves un tas viss. un brīžiem zeme visa mirguļojoša kaut kāda. bet tas arī traucē kāpt kalnā, bļaķ, jo distraktē :D
VZ: glitterus izbārstījuši! gan jau gāja kāds gejs uz ballīti, viss glitteros un nošķaudījās.
kaķ: jā nu, te apkārt alergēnu netrūkst!
VZ: vot, nošķaudījās un tagad viss apkārt glitteros. viss!
kaķ: varēja jau aiz sevis satīrīt.

bet nu kalnā uzkāpām un pastaigājām pa kalnu. skati jau skaisti, bet vispār viss smieklīgi. un takas arī kaut kādas drusku dodg. pa mežu jau vispār tīri forši anyway. un pamanījām, ka mums kartē atkal mūsu trasei ir mapy algoritms uztaisījis neiet vienu līkumu līkuma pēc. it kā sākumā nopriecājamies, bet tad nāk bažu bažu par to, ka ja nu atkal mega trollings ar kalnu? bet nē, tur tiešām bija normāls shortcut. thank fuck.

tomēr vienmēr pienāk tas brīdis, kad jāiet pa pļavu un lauku. un augšā lejā jāstaigā pa akmeņainu taku. nu tādu, kur lielformāta akmeņi, ka kāju nekā nevar nolikt plakaniski, visu laiku vai nu uz augšu, vai nu leju un arī sāniski šķībi. haha, tas norm piš tomēr manas jocīgās saites potītē un celī. eh. kaut ko tur pa lauku ejot bičojos. VZ aizrādīja, ka nav jau nekāda risinājuma - ko, helikopteri saukt? uzburkšķēju, ka eju tak, ļauj vismaz pabičoties pa ceļam :D VZ atzina par valid bičojienu un pēdējie km pa dīvaino lauku, garām milzu traktoram, kurš pēc tam mūs apbrauca, kamēr mēs plūmes no koka rijām. un nu. Kutna Hora, protams, atkal ir kalns un ejiet visi mirt beidzot. uzkāpām uz paliktuvi.

nebija jau slikti un diez gan agri pat ieradāmies, so sagaidījām iečekošanās rindu, iečekojāmies, nomazgāties un iet meklēt barčiku.

netālu no paliktuves bija barčiks, kurš pie viena arī bija paciņu saņēmējfranšīze. noņirdzāmies, ka jātaisa šitāds side bizness, ja nu kādreiz tiekam pie barčika ownership. tikai jāsaprot, ar ko sadarboties - PPL, Zasilkovna, Balikovna. jo jāsaprot, caur kuru deliverē tos aitemus visvairāk, kuru pasūtītāji būs the most likely piesēst uz pivci, ka jau atnākuši pēc pakas :D

bet nu, nokāpām vecpilsētā un ilgi riņķojām pa tām trīs ielām, meklējot, kur jau piesēst. atradām kaut kādu Mexikāņnīcu un piesēdām tur. cenas nu tā, Prāgas cenas, meh. bet Kutna Hora vispār ir mega tūristu vieta, ja kas. lielākā nelaime tam barčikam bija tā, ka aptekšņi īsti nevēlējās darīt savu darbu. tad nu pēc ēšanas pārvācāmies uz barčiku galvenajā laukumā, kur bija diez gan ok. un secinājām, ka to ver vaļā agri, so varētu būt la vieta brokastīm. bet, kad to vēra ciet, bija jāmeklē late night barčiks.

cik labi, ka ir Bar 22 tur. visiem iesaku un vispār gribētos tur nokļūt vēl. vienīgais, ka baisa valodu diskotēka. kurā čehu aptekšņi ar mums runā in English, bet mēs, tūristi, atbildam čehiski, un tā visu sarunu. ja sanāks, par barčiku uzrakstīšu atsevišķi.

July 24th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Chrudím ir dīvaina apdzīvota vieta. I mean, srsly dīvaina. es zinu, ka esmu to teikusi par vairākām pilsētām, bet šitas kaut kā Īpaši Dīvaini. tātad.. vecpilsēta ir zemāk nekā paliktuve, kas ir 15 min gājiens no. bet vecpilsēta arī ir blakus upei un tur ir Lielās Trepes. lai tiktu pie Lielajām Trepēm no barčiku ielas, sanāca kaut kā noiet visu to ielu, principā. kā tādi totāli cirslīši, izlēmām, ka gan jau tie barčiku dārzi sasniedzami no otras puses.

pret šo brīdi man potītes saite _it kā_ turas kopā, bet kreisais celis atkal bik sapisies. nothing new. līdz nākamajam weekendam sadzīs. bet nu, šobrīd kāreiz lejā kāpt ir vissāpīgāk. nokāpjam pa tām nolādētajām trepēm, lai secinātu, ka točna esam nolohojušies. protams, ka barčiki ir Tur Augšā, bet mēs Tagad Te Lejā. visi feispalmo un iet. atrodam kaut kādas citas trepes atpakaļ augšā un ar nopūtu kāpjam pa tām. kāds tur bija tas sauklis?

uzkāpjam augšā, lai saprastu, ka ieeja tomēr tajos barčikos ir no ielas. visi nopūšas. neko, ieejam vienā, tur nav omulīgi un dīvaini ož. ieejam citā, bet tas nav barčiks, tā ir kafejnīca. apstaigājam vēl kaut kur citur vietas, bet viss besī un nekas nepatīk. līdz beidzot ar gūgles palīdzību atrodam, ka vienā no tiem barčikiem ar dārzu virs upes, varētu būt ok. pirms tam papisām, jo tur netriviāla ieeja. aizejam tur un nolemjam, ka ir omulīgi enough.

tātad in km?
iešanā iet līdz paliktuvei ir 25.97 km.
+ vēl 5 km pa pilsētu, kamēr nobāzējāmies barčikā.

bet tas barčiks tiešām bija jauks. skats uz pilsētu no augšas glīts, ir diez gan ok temperatūra, sēžam ārā, pivči un lieliskas limonādes. ēdiens lēts un sakarīgs. apteksnes pieklājīgas un patīkamas. omulīgi sēžam un ķiķējam par visu. tikai tad tur uzradās kaut kādi sadzērušies idioti, kuri kļuva arvien skaļāki un skaļāki.

eventually aizvācāmies uz citu barčika dārza daļu, kur bija klusāk. overall, barčiks tiešām lielisks un, ja jūs kādreiz esat pilsētā Chrudím, ejiet uz Restaurace Na Hradbách. tur, ja kas, dod garšīgu Morāviešu pivci Litovel nevis to pārējo huiņu, ko viņi tur rajonā ražo.

barčiku vēra ciet ap vieniem, solīja vērt atkal svētdienā ap četriem. bet no paliktuves jāiet prom ap 11 jau, so nākamajā dienā ballītes orgkomiteja gāja meklēt citu barčiku. kaut kur lejā, upes otrā pusē. vienas no upēm otrā pusē eventually.

July 5th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Kaut kādi irrigation entuziasti ir pamanījušies ierīkot purvus kalnā. How and why? VZ uzskata, ka bijusi gada sacensību tēma par.
Un šī pilsēta ir barčiku entuziasti.
Gaidiet reportus later in the week (for my only fan!).

July 3rd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
ziniet, šito tomēr prasās pierakstīt. visi taču zina, ka pirms lockdown es katru vakaru biju atrodama barčikā, vane? nu un ar lockdownu tas viss izputēja un paputēja un viss nonāca pie dīvainiem risinājumiem, ko darīt ar vakariem. ir izskatīts tāds serčiku kvantums, ka bail. ir izspēlēta The Stanley's Parable. ir saspēlēts dahuja Portal, tur laikam palika tikai challenges bonus leveļi. un Portal 2 arī iziets. ir uzspēlēts Goat Simulator un atzīts par huiņu.

nu lūk. un tad atdeva barčikus, vispirms tikai āra, tad arī iekšas, bet tikai līdz 11 pm, un no 1. jūlija tagad dod barčikus ar normāliem opening hours. vakar breivoju iziet un aizbraukt uz centriem-ish, satikt Rūd un VZ. Bar no 7 vismaz uz brīdi deva pasēdēt savā "dārzā", kurā man visu laiku likās, ka es šas nokritīšu no beņķa, un es sēžu in someone's parking spot. desmitos visus sadzina iekšā (trokšņa likums). sēdējām barčikā un es sapratu, ka es biju totāli aizmirsusi, ka barčiki vienmēr nāk komplektā ar super shit music.

pēc tam aizgājām uz Brāļiem un tur bija vēl jocīgāk. it kā bija organic norm sajūta, ka Brāļos tak, pierasts. arī pie visiem idiotiem apkārt, kas neko nesaprotu, pierasts pie brāļa aiz letes un mazās blondās apteksnes. bet it also felt very extremely strange and unnatural. also, they don't take card payments any more, kas liek domāt, par to, ka gan jau bija nelegāli atvērti vēlākās stundās jau kādu brīdi.

un šodien ir ļ trokšņa nogurusi galva. īstais vakars, lai uztaisītu tacos feast.

July 2nd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
14.jūnijs, Hradec, sēžam barčikā.

VZ: man tagad aktīvi besī akmentiņš tupelē!
kaķ: tu tagad sēdi, kas traucē atšņorēt, izbērt to huiņu un aizšņorēt?
VZ: a par ko tad es besīšos?
kaķ: par pūtēju!
VZ: ā o! **sāk aktīvi atšņorēt tupeli**

---

citās ziņās, es esmu full time employee Mega Corp jau mēnesi, saņēmusi pirmo algu, bet man joprojām nav Mega Corp epasta adreses un piekļuves jebkādiem internal sisķikiem. labi, ka actual darāmie ir in RF siķikā anyway.

Add to Memories Tell A Friend
ziniet, es bik noguru no tā local historian shit and I need a break. bet pierakstīšu tomēr vēl šito te.

arī ar visiem dubļiem, bija labs gājiens. bija kaut kādos kalnos jākāpj, bet pietiekami lēzenos. un bija jālēkā lejā pa dīvainiem stāvumiem. un mēs izgājām cauri apmēram 5 dažādiem privātiem pagalmiem, jo tur veda trase. vienā pat čuvaks savā pagalmā turēja suņus un atvainojās, ka tie mūs aprej, kamēr mēs tur cenšamies neuzkrītoši iet tālāk. bet vispār bija forši. tikai karsti un mana roka sāka sāpēt ar tetovējumu. tur nācās dažādi to notīrīt un tā. beigās pat piestājām uz pivci randomā pie-upes barčikā, jo labāk tomēr, ja ir running (clean) water. ātri izpļurkājām katrs pa pivcim un gājām breivot the last 5.6 km līdz paliktuvei.

trase over all bija the perfect combo of ahtungi (kāpelēt, lekt pāri visam kam, kāpt pāri nokritušiem kokiem, brist pa nātrēm un tas viss) un chill, kur ej patīkami gar upi vai pa mežu un ir tīri omulīgi uz brīdi. kopā nepilni 30 km.

nu, 29.37 km :D

ar paliktuvi dīvaini sanāca, jo jāiečekojas citā viesnīcā nekā mūsējā. atklājās arī, ka Pīseks ir dīvaina pilsēta, kura totāli Nemāk barčikus. it kā sabūvējuši ir, bet kaut kā tomēr nav sanācis tā īsti līdz galam. bet paliktuvē bija jauks inner garden, kur toties varēja kvalitatīvi pačillot.

nākamajā dienā mēs centāmies atrast kaut ko nebūt, kur tajā pilsētā piesēst un izbaudīt brīvdienas. bet, kad izrādījās, ka pat Kozlovna, uz kuru bija liktas lielas cerības, šajā mega karstumā dod sēdēt tikai iekšā un dārzu aizbarikādējuši, nolēmām, ka pohuj visu un aizdevāmies uz Tāboru.

un Tābora ir tāds happy place, ka nožūžojām tur līdz pat pašam pēdējam vlak uz Prāgām.

June 26th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
it kā vispār gribas visādi rekomendēt Tāboru, kā the happy place, bet tur parasti visas paliktuves tā sabukotas, ka visi jau, šķiet, to sen zina anyways.

sestdien gan sanāca tā, ka.. bija plānots noiet 27 km pa mežu un gar upi, tā trase, kuru pagājušogad nenogājām, jo es Tāborā biju mazais, slimais nabadziņš. tur kaut kas ar to trasi nav labi, viņa varētu būt pārāk kļova, jo Māte Daba neļauj to nekā iet. pagājušogad saslimdināja mani 30 grādu vasarā. šogad tā lija, ka tas pat nebūtu bijis bravery tur iet iet, bet tas būtu bijis tupa stupid.

bet tam ir izgudroti barčiki!

Tābora ir tā maģiskā vieta, kur vjetnamietis piektdienā atvērts tikai līdz deviņiem, bet vēl desmitos ir vaļā. un tā pati vieta, kur sestdien apteksnis Cool Bar saka, ka svētdienā būs vaļā no 12, bet vēl pusdivos nebija. trijos gan bija.

Havanas barčikā noteikti ņemat manuela vistas tīstokli, tas ir ļoti labs. tikai bārda ir lēns un negribīgs apteksnis.

vispār brīvdienas izdevās izteikti brīvdienīgas. to nevar izstāstīt, cik brīvdienīgs chill visur sanāca. izrunāts tik daudz jestras huiņas, izmalkoti tik daudz gardi pivči un sidri. apskatīts tik daudz dīvainu ļaužu un mazliet pilsētas. vienīgais, ka paliktuve bija lejā pie upes un abus rītus sanāca sākt ar konkrēti stāvu kāpienu pa slapjām akmens trepēm. pa dienu atgriezties paliktuvē nebija opcija, jo cik var kāpt. toties milzu bonuss - paliktuvē Pie Kaķīšiem vispār ir arī kaķīši pie mājas saimniekiem. ar vienu ginger tom iedraudzējāmies sestdienas vakarā. pakasījām un visādi, kamēr pa terasi chill. bet nu, zvēriņam eventually bija jāiet Svarīgajās Zvēriņa Darīšanās.

ā, sestdienas vakarā Cool Bar bija pasualē labākais apteksnis. viņš bija neuzkrītošs, bet vienmēr uzradās apjautāties par aktuālajām vajadzībām pareizajā brīdī. ar uzrašanos nekad nesabiedēja ar pārsteigumu, bet nesanīgroja ar uzbāzību vai skaļumu.

June 23rd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
kā bija Tāborā? kā jau vienmēr, kad aizbrauc uz Happy Place. nekas nesanāk kā domāts, bet viss sanāk lieliski.

Kalles koncerts bija skaists. jaunieši uz skatuves konkrēti kapteiņoja un noņirdzās. nu, starp savām plosošajām depresijas dziesmām. tiešām skaisti.
sākumā gan nevarējām atrast pareizo ieeju teātrī. jo neviens nebija iedomājies, ka teātra galvenās durvis nav oficiālā adrese. jo tā ir uz sānu durvīm. nu tām, kuras redzamas no Cool Bar. bet beigās izrādījās, ka koncis notiek backstage, kuram ir pašam savs backstage. uzvaras! cilvēku bija maz, bet tas nekas. vismaz man rokā neviens neiegrūdās.

Kalle ir tiešām fantastisks ansamblis. svētdien sēdējām laukumā un žūžojām ar sidriem, galvā skan Kalle un garām iet... Kalle!

bet nu jā. piektdienas vakars bija fantastiski. Kalles koncis tiešām, tiešām skaists. un vispār bija tik lieliski būt atkal dzīvajā koncertā. tā bija pietrūcis tas notikums kā tāds. dodiet, dodiet vēl! also, Kalle ir no Tāboras, kā jau visi zina, apskatīt viņus savā natural habitat arī bija kļova. highly recommend.

un tad sagrābāmies pivčus, pieturējām Havanā pie bārdas, devāmies uz piebukoto paliktuvi, kas saucas Dzīvoklis Pie Kaķīšiem.

ak jā, kā pirms konča sāka līt, tā lija, vispār, līdz svētdienas pēcpusdienai. bet tas netraucēja piektdienas vakarā piesēst ar pivčiem dzīvokļa terasē. netraucēja gan. tur labi bija. tikai kaut kādā brīdī palika pārāk jau slapjš. bet neko. promises, ka sestdien beidzot dos mazliet pagulēt, nevis metīs kaut kur ārā.
Powered by Sviesta Ciba