Trash panda

man gribas uzrakstīt šī gada aprakstu un tas principā ir:
šis ir bijis dīvainākais gads mūžiņā.


elaborējot sanāk, ka notika viss kaut kas, nenotika šis tas no gribētā, notika šis tas no gribētā, notika viss kaut kas neparedzēts un overall.. one laughs, one cries, lives got changed. un man ir par vienu ķirzaku uz kājas vairāk nekā pagājšgad. un gribas teikt tādu kā milzu paldies visiem tiem fantastiski lieliskajiem cilvēkiem, ar kuriem vienā vai otrā veidā šis gads pavadīts. daļa cilvēku, kam šis adresēts, nemaz nezina, ka eksistē cibas un tajās būs šas šāds posts, bet vienalga, visiem, visiem tiem madžik brīnumcilvēkiem, kas bijuši manā sociumā šogad, y'all made me want to not kill myself due to not miss out vēl jestruma un prikoļnuma. so, thanks :)
un thanks for tolerating that I'm such a cunt at times.

un nobeigumā jums visiem gudrībiņa no VZ sakarā ar to, cik daudz viss kas visu laiku aizmirstas:
Nez, kā tur voids vispār nejūk prātā no visas tās info pārbagātības, kas viņam tiek izsniegta :D

dakujem

kā man vakar gāja tetovētuvē, jūs jautāsiet?

sēžam ar Tomāšu un šis zīmē man ķirzaku. kaut ko tur dūdlo, es domīgi skatos uz ķirzakas galvu un mēģinu noformulēties, kas tur tieši nav _tā_.
Tomāš: you're not talking to me!
kaķ: I'm thinking, that's why!
Tomāš: oh ok
kaķ: is that allowed?
Tomāš: yes, thinking is good.

stāvu uz pakāpiena, Tomāš ar flomīti apvelk, kur viņam būs jāliek tetovējuma zīmējuma nospiedums
Tomāš: **mumbles**
kaķ: what?
Tomāš: nothing, I said nothing!
kaķ: **aizdomīgi skatās**
Tomāš: well, it does touch some sensitive points...

durstīšanās procesā
(viņiem tur Ellē ir palaista youtube skanēt, kas pati kaut kā tur "similar artists" turpina autoplay)
Tomāš: another romantic song? is this a hint? do I need to buy flowers on my way home?
kaķ: ahahah, wtf
Tomāš: or maybe I will fall in love with a lizard
kaķ: now that would be impractical!

kaķ: **paceļas bik uz rokām**
Tomāš: you ok?
kaķ: yeah, just that was au!
Tomāš: oh yeah, ahaha, those sensitive points. don't worry, I'm done there, moving on to the next (lizard) leg
...
kaķ: that is not going to be my favourite spot either.

Tomāš: I'm sorry about this one (vēl vienā "sensitive spot")
kaķ: nah, that's fine
Tomāš: good to know, I can go deeper then!
kaķ; O_O

Tomāš: I did tell you there will be some painful spots
kaķ: **apņirdzas** I was just about say that that was au
Tomāš: you're laughing, that's good

Tomāš: **pūš kaut kādu līdzekli virsū** I'm sorry, it will hurt
kaķ: not funny!
Tomāš: to me it is! is it burning yet?

Tomāš: **tīra jauno tetovējumu** what a cutie! **pabaksta blakus** aw, she's so playful! the best looking of your lizards! **pabaksta vēl blakus ķirzakas kājai** ah look, so playful!
kaķ: **dusmīgi** you got the other lizards dirty!

man jākāpj tagad atkal uz pakāpiena, lai Tomāš var nofotkāt un ietīt ķirzaku
Tomāš: don't fall down!
kaķ: as a hiker you'd think I'd be more stable on my feet..
Tomāš: if you fall, yell, so I can get out of your way!
kaķ: haha!
Tomāš: **ar cling film rulli tin man ap kāju** can you spread your legs a bit.. and don't fall!
kaķ: you can have one or the other, not both!

svētdien bija neliela socializēšanās ar hūmaņiem, no kuriem viens nebija mani saticis kopš te dažu labu cibiņu kāzām. mind you, tā vispār bija pirmā reize, kad šis hūmanis vispār mani satika. so. anyway, bijām iepļurkāt. vispirms uzēdām Kozlovnā un tad aizgājām uz Brāļiem iepļurkāt tā norm. kaut ko tur runājām par vecumu un ko tur...

un šis hūmanis viss pret mani tāds: pffft, ko tu no vecuma saproti!
atbildes vietā es mazliet pieliecu galvu un rādīju uz saviem matiem un visa tāda: dude, what do you mean?! tā nav matukrāsa!
hūmanis mēreni apstulba un sāka konkrēti stostīties: kā nav?? nav? ... O_O ... es ... domāju, ka .. O_O ... nu .. tie krāsoti!
es brīdi neticīgi skatījos: you must be joking O_O
hūmanis: nē, es nopietni, es nejokoju, es domāju, ka tie ir krāsoti!
VZ: beidzot arī es klātienē šito dzirdēju!

nu tas tā, ja kādam likās, ka manā sirmā vecumā es esmu iemācījusies uzvesties / izskatīties pēc.. well.. cilvēka sirmā vecumā :D

.

un vēl man vienā podā ir granātābolu dīgstu birzs, par ko man ir ļ, ļ mixed feelings.

tā kā man ir aizdomas, ka man ir ieviesusies jauna ādas alerģija un uz vešpulveri, no less. uznāca vēlme ierakstīt cibās!

viss šeit rakstītais ir tikai mana vienpersoniskā empīriskā day to day life pieredze bez klīniskiem pētījumiem vai profesionāliem viedokļiem!!

bet, ja ir kāds produkts, jo mega mārketē, ka tas ir anti-alerģisks un vispār basic un tur nav nekā, kam izraisīt alerģiju... manā personiskajā pieredzē tas ir kāreiz garantija, ka man uz to produktu būs alerģija. un tas var būt krēms, šampūns, vešpulveris, ziepes, jebkāds uz ādas nonākošs vai ar ādu eksplicīti saskarošs produkts. alerģiskiem cilvēkiem domātie produkti manuprāt ir domāti kā alerģiju veicinoši produkti.

ir produkti, kuriem kaut kur uz iepakojuma in very small print ir rakstīts, ka mēs šitajā produktā iztikām bez vielas x, pret ko dažiem mēdz būt alerģija - tie nav augstākminētajā produktu grupā.

in my 20s man bija mega alerģijas arī uz bio and organic products, bet pēdējos gados laikam tur kaut kas nomainījies un viņi vairs neliek bio alergēnus pie katra no šiem produktiem. bet bio / organic label still does not fill me with any amount of confidence, ka man nebūs uz to alerģija. izņēmums ir čehu brends Bione - uz viņiem man nav īsti alerģijas. viņu produktu mega efektivitāte (manas ādas kontekstā) gan nav as a given. also, their online shop is a fucking nightmare.

ja kāds produkts ir ar Vegan atzīmi, pastāv apmēram 60% iespēja, ka man uz to nebūs alerģija. produkta efektivitāte - joprojām nav garantēta. izņēmums ir vācu brends Balea. man ir alerģija uz dažiem viņu Vegan produktiem, bet nav uz dažiem produktiem bez Vegan atzīmes. tur katrs produkts ir case by case basis. arī efektivitātes jautājumā. bet, ja arī ir 60% tomēr cerība uz ne-alerģiju, ir tomēr tikai ap 20% (no 100%) iespēja, ka būs efektīvs un darīs to, ko es gribu, lai šis produkts dara.

produkti, kas ir atzīmēti kā basic product, no additives - tur man liekas, ka neviens nav pielicis klāt aktīvās vielas, kas actually dara to, ko produktam būtu jādara. also, apstiprina manas aizdomas par to, ka alergēni tomēr ir Svarīga produktu sastāvdaļa, ja tos tik bieži iekļauj basic produktos.

/rant over, ies ģērbties, lai ietu pēc otra jaunā plaukta.

trinkets from everyday life post:

jums arī reizēm sanāk tā, ka pirms sākt vakara šmoringu, vispirms no plīts jānotīra zeme?
mans tiny dzīvoklis ir tā iekārtots, ka diez gan daudz plant related work sanāk darīt uz virtuves virsmas, kas blakus plītij. reizēm sanāk jocīgi.

kurš zināja, ka mana seja, kuru (kā izrādās) nedrīkst tīrīt ar skrubjiem etc raupjām lietām, jo tas padara visu tikai sliktāku, vislabāk respondē uz random roku ziepēm no viena no vjetnamiešu bodītēm. ok. that's cheap and easy. cool. casa kaķ like cheap and easy.

es jau pirms pandēmijas biju diez gan online shopper. tagad tas, protams, ir vēl izteiktāk. so, kurjeru kompānijā PPL ir viens kurjers, kuru man laikam nāksies pievienot feisbukos kā friend. jo nu. tas liekas the next natural step in our human connection. man liekas, ka viņš par maniem hobijiem un to zina brīžiem vairāk nekā daži cilvēki, kas man jau ir kontaktos.

un nu, I shit you not, bet cilvēkiem nez kā, bet tomēr sāk aizmirsties, ka eksistē pandēmija. nupat arī cilvēkiem manā lokālo draudziņu lokā, kas skumdina ar jaudu. jo nu, kā man pateikt, Rūd, ka es negribu viņu satikt, jo viņa pagājušās nedēļas laikā satikusi tik dahuja cilvēku, ka es nejūtos safe around her. kā man viņai pateikt, ka viņa šobrīd ir kļuvusi par vienu no _tiem_ hūmaņiem, kuru dēļ stats are not getting better and lockdowns tikai turpinās un turpinās.

bet augu audzēšanas dzīvē - nu, koks ir uz balkona ziemot, ērkšķogas turpina trakot un audzēt jaunus zarus. un izlasīju, ka Peperomias esot ļ viegli pavairot un ir 3 metodes kā. nolauzu 3 zarus un katru iestūķēju podā / glāzē pa savai metodei. redzēs, kas sanāks.
par ko runājot - augu blodziņš, kuru es v highly recommend - Plants Are The Strangest People. tas blodziņš gan vairs netiek updeitots, bet tur ir 12 years worth of posts, so.. still good reading. autors ir čuvaks, kas used to work for most of this time in a family owned garden centre un diez gan daudz tieši augu pavairošanā. un viņam mājās ir insane number of plants. un viņa posti ir lieliskā humora stilā rakstīti.
rekur ieskatam quote - "Watering is definitely the most difficult part of care for these Peperomias. All the advice I've ever seen says that P. caperata prefers evenly moist soil, without ever getting too wet or too dry. The books and websites that say this never offer any advice about how to achieve this: you're apparently just supposed to know."

ziniet, visi te lepojas ar to, ka pieaugušie, jo visiem ir savs accountant, friziere un kasturvēl.

protams, ka arī man ir savs accountant. matus gan griežu sev pati, jo izrādās, ka tas nav rocket science. bet man ir arī savs tetovētājs, kurš viss tāds aktīvi gaida, kad man atkal sanāks atnākt, jo viņam ir Idejas kā turpināt manu ķirzakkāju. man ir arī savs IRL in person mūziķis, uz kuru uzkāriens, bet vakar beidzot atvadījāmies jau. un savs insane art fotogrāfs Rollijs, kurš nesen atzīmējās, ka pie viņas labāk kādu brīdi nebraukt, jo kindera klasē viens fashionable virus pozitīvists. (joprojām gaidu bildes from the last two sessions tho.) un, kas vispār fantastiski, sava ballītes orgkomiteja, kas ne tikai māk pareizi iet iet, bet arī piegādā lulzus, pivčus un cool tech news.

bet ne par to. ziniet.. kad te bija tā gūgles krīze, kur visa pasaule aizgāja tumsā un dark ages, jo devi vairs nevarēja kōdu sagūglēt un citi nevarēja saņemt savu spamu uz gmailu. es principā papisu visu to krīzi, jo tajā laikā sēdēju pie sava tetovētāja Ellē un mēs tur flirtīgi ķiķējām par objectifying my leg, ko šis tur aktīvi durstīja, un citiem kļoviem subjs. kad iznācu ārā, krīze bija beigusies. tā es papisu pasaules tear down and the following build back up. neko, toties ķirzakkāja.

un katru reizi, kad uznāk besis par to, ka man nav dzīves un es esmu nekam nederīga kaprīza cunt bez humora izjūtas, kaut kā tomēr saniezas dzīstošā kāja vai kaut kas cits iebakstās un atgādina par visu to kļovo, kas tomēr ir, un, kas diez vai notiktu ar pasaulē nejēdzīgāko hūmani. šis bija fucking Grūts gads un man nācās VZ vakar atgādināt, ka bija gadi arī prims 2020. like, tiešām bija arī citi gadi agrāk un tajos arī viss kas notika, piemēram, Underworld playlistes uztaisīšana. bet in other ways, gads kā jau gads, you laugh, you cry, it changes your life.

kaķ: nu es ceru, ka Tomāš no Elles rīt tomēr atradīs man vietu savā busy schedule.
VZ: tev var nākties kādu killot.
kaķ: nu, es šobrīd nevaru īsti paskriet...
VZ: viņi jau visi neskrien uzreiz, nevajag jau iepriekš brīdināt!
kaķ: nu... **apņirdzas** es tikko gribēju teikt, ka manā pieredzē viņi visi sāk kaut kādā brīdī bēgt!
VZ: **arī apņirdzas** es nezinu, jādara kaut kā neuzkrītošāk?
kaķ: snaiperis no manis arī sūdīgs
VZ: arī pēc pieredzes saki? :D

tas tā, pirmoreiz sanāk darīt a two session tattoo.

ja kas, es tiešām neesmu beigta. man tikai, es tur, nu. noguru no vēsturnieka darba un paņēmu atvaļinājumu. jo tā ir legāli!

klau, cilvēki. man jums ir jautājums. jūs arī esat sākuši pārbīdīt mēbeles un pārvietot priekšmetus pa māju on regular basis vismaz reizi divos mēnešos?

citās ziņās, es laikam esmu nedaudz pārlaistījusi savu kafijas augu. cerams, ka atkopsies.
un rīsu ūdens, izrādās, ir lieliska, lieliska ādas kopšanas lietiņa. jāiet uz bodi, kamēr vēl var, pēc vēl rīsiem.

ak jā, Kalles entuziastiem rekur ierakstīts koncis čībiņās!
un Kvety galvenais čuvaks Martins, izrādās, ir actually ļ dīvaina personība off stage.

varbūt kādreiz pabeigšu rakstīt tos neuzrakstītos gājienus iet un arī nemaz rakstīt neiesāktos. then again, noguru šito jau sacerot :D

we are not insane, we are brave, sounds much nicer!

paliku, ka paklausīgi beidzot iegājām mežā. tur, protams, atkal jākāpj kalnā. vispār, atzīmēšu, ka mēs parsvarā kāpām kalnā. to var atkārtot kā katru otro teikumu, izņemot tos brīžus, kad kāpām lejā, lai varētu atkal kāpt augšā. un viens vai divi horizontāli brīži bija. un te bija viens no tiem. uzkāpām kalnā un kādu brīdi norm gājām pa horizontālu virsmu. tas bija... patīkami, teikšu godīgi. šajā brīdī ieminējos, ka vispār man radusies dīvaina ideja uzrakstīt cibpostu ar praktiskiem padomiņiem par to, kā iet iet pa lietu. VZ teica, ka kādi nahuj padomiņi - ja jūs esat jebanuti, tad ejiet, ja neesat, tad neejiet? sataisīju savu grimasi un teicu, ka vispār ir visādi tips and tricks, kas pirmoreiz nebija ienākuši prātā. nu tur, ka ūdens necaurlaidīgas somas / apģērbi, protams, ir kļova, bet atmetiet domu, ka viss anyway beigās nebūs slapjš neatkarīgi no. spriedām, ka vispār drēbēm svarīgākais ir viņu vieglums (svars) un ātra izžūšana. VZ prātīgi ieminas, ka plastmasas tam tur, nu, whatever, lietushujeta toties būtu bezjēdzīgākā huiņa ever mežā.

vēl padomiņš, ja esat kaut nedaudz pressed for time, nav apkaunojoši ik pa brīdim nočekot kartēs, vai jūs joprojām esat uz pareizā route. to sakot, nočekojam mapy un tur milzu ohujs, tuvākajā nākotnē kartes mums iesaka iet pa taisno nevis mest līkumu. O_O tas ir kā? visur, visur jāiet visi pasaules līkumi, bet ne te? nuok, neiesim ar! iesim pa taisno. protams, ka līdz tam vēl jānokļūst. protams, ka jābrien pa mega dubļiem, protams, ka pretī pa taku nāk kaut kādi nesaprotami un kaitinoši hūmaņi. pāri tam tiltiņam, kas ir pāri daļai dubļu, es pieļauju, ka tur kādreiz bija strauts, bet tajā brīdī tur bija tikai dziļāki dubļi. neko, ies tur pa taisno, jo tad tikai mazliet jākāpj, nevis jāuzkāpj stāvumā, lai nokāptu lejā, bet mazliet augstāk nekā bijām pirms.

nav vērts ģērbties silti, jo iešanas procesā nesalst, kad sāk līt - tās drēbes tikai traucē un saldē vēl vairāk. protams, paņemiet līdzi vieglu, bet siltu jaku, ko uzvilkt, kad nonākuši galamērķī. lietus situācijā, es, personīgi, vispār iesaku arī paņemt pilnu drēbju kārtu, arī ja brauksiet tajā pašā dienā atpakaļ mājās. barčikā vai kādā stacijas tualetē nomazgāt lielākos dubļus no kājām un uzvilkt sausas drēbes - thank me later. also, lai ietu iet pa lietu mežā, jums vēl pirms gājiena ir jābūt pilnīgi pohuj, kādā paskatā jūs ievelsieties mazpilsētas smalkākajā ēstuvē otrā galā. ja tā nav - neejiet, tas nav priekš jums. un dvielis arī būtu bezjēdzīgākais priekšmets, kuru stiept visur līdzi.

bet vispār tur mežā nebija tik slikti. kaut ko it kā jākāpj, kaut ko it kā nē. man liekas, ka kaut kur tajā visā meža gājienā sāka diez gan kvalitatīvi līt gan. bet tas neturējās pārāk ilgi. bet nu, tas lietus togglējās starp on/off visu dienu. te ir nākamais padomiņš - ja laikaziņās pieļauj, kaut nedaudz, ka kaut kad līs, tiešām līs, visticamāk vairāk nekā jums gribēsies. mežā vispār ir tīri patīkami overall. ejam normāli pa kalnu, visādi skati, vēl nezin kas. bet iešanas iet process is the thing for ballītes orgkomiteja. also, kaut kad tur galā jānokļūst. kvalitatīvi paņirdzām un viss bija norm. bet tad jau jāiet no meža atkal ārā, lai izietu cauri miestam Jíloviště. tur vispirms ir jānokāpj lejā, lai varētu atkal kvalitatīvi kāpt augšā.

īsi pirms kāpiena augšā, Jíloviště ejam vēl pa ielu un uz staba ir uzzīmēta zaļās trases bultiņa (bērni, klausiet bultiņām!), kas rāda tieši uz autobusa pieturu. tāda sajūta, ka viņi tur mēģina pateikt, ka padodieties jau beidzot un brauciet ar jobanu busu, ahujeļi? bet nu, tā nedara. iet aiz pieturas kāpt kārtējo kāpienu un doties atpakaļ mežā.

saņēmu ziņu no Elles Tomāša, ka viņi vērs Elli vaļā un varēs iet tetovēties tur jūnijā. bija sarunas ar Gā un atsevišķas sarunas ar Rūd, kurās runājām par to, ka nav prātīgi tetovēties siltā laikā un dzīšana būs sarežģīta un tas viss, labāk atlikt uz rudeni. beigās ar Gā salūzām, jo cik jau var gaidīt! aiztekstoju Tomāšam pretī un tagad ir tā, ja nesāksies jauns lockdown, tad jūnija vidū man beidzot tetovēs roku. un tad uz rudeni jāizdomā līdz galam tā nākamā tetovējuma zīmējums. ķirzaciņu ideja jau ir diez gan laba un forša. bet nav vēl uzzīmēta pat ekrānā.

un esmu tikusi pie jauniem iešanas iet apaviem. rīt, baidos, ka for science, nāksies iet iet.

lietas, kas nestas uz barčiku liste ir tāda dīvaina lieta, jo mūsdienās eksistē tikai PieRiepas, bet uzstāju, ka tas totāli skaitās.

pirmkārt, es atcerējos, kas trūkst no pagājušā saraksta, kas bija tas, ko es nevarēju atcerēties.
. mērlenta!

vēl ir iets uz barčiku ar:
. keyboard,
. jaunu mugursomu, ko atpakot un pielikt lietošanā,
. tualetes papīra rullis (ja nemaldos, divreiz).

protams, Pie Riepas ir arī barčiks, kas strādā pēc BYOB principa. līdz ar to, atklāts, ka no vienas sidra bodes Johannes Cyder delivery ir next business day. tad nu tas ir ticis nests pietiekami.

nu un nebeidzamā apmaiņa ar skrūvgriežiem, tas te ir populāri.
kā arī random javčiki - nu tur sīpoli, daļa cukini, paprikas, pašgatavotas marinādes, svaigi čilīši, y'know, stuff.
rokā turamais putekļusūcējs vēl.

citās ziņās, esmu sākusi griezt pati sev matus. visi, kas redzējuši, visi atzīst, ka tīri la sanācis. nesaprotu, kāpēc visi tā ņirgājas un šeimo par pašrocīgu matu griešanu. process tho, is a bitch. ir diez gan apnicīgi. also, man, kā labrocei, neiet viegli ar matiem aiz kreisās auss. un pakausis gan ir a bit of a mess, bet to es pati neredzu, man pohuj, lai tie citi cieš, ja vajag tur baigi lūrēt.

Lovosice. Sauklis šai vietai ir no manas puses “this is what happens when you let _me_ do the map browse!”

Braucot vlakā visu laiku salīdzinājām, kurā pusē smukāks laikapstāklis. VZ sāka un es nevarēju pārstāt. Tikmēr EtF no mā savācās man uzzīmēt nākamo tetovējumu. Lielisks, paldies!

Aizbraucot uz, atviegloti nopūtos, ka beidzot nekuriene. Stacijas bodes ciet, viss huiņa. Es nevarēju to pilsētu lietu aptvert, bet nekurienē viss easy - nekā jau nav.

Paliktuve kaut kādā cukurnīcā. Nu. Recepcija restorānā, bet numuriņš (kā jūs nezinat, kur ir četri?) kaut kur jāiet un jākāpj pa caurredzamām kāpnēm. Un visur čīkst grīda un vispār nav skaidrs nekas. It kā nav pat top 5 dīvaināko paliktuvju listē, bet arī neizpratnes sajūta nepamet. Un ir dīvaini puķu / dekorāciju kārtojumi. neko. Ies ārā, vai? Btw, cukurnīca 10 min gājienā no stacijas, bet tur var redzēt pilsētas beigu zīmi. Tas izskaidro, cik ļoti nekuriene, pieņemu.

No cukurnīcas centrs ir 10 min gājienā. Te laikam viss ir 10 min gājieni. Neko, gājām kakbe klaiņot. Labi tak klaiņot. Ir nebeidzami facepalms. Barčiku Grāmata nevar atrast un gūgle nepalīdz. Viss ir wtf un visur ir hotelis lauva. Visur. Un internacionālā futbola spēle notiek pie baseina.

Bet sākās nokrisnis. Nebija izteikts, toties besīgs. Barčikā Sarajevo dod sliktu pivci un pacientūra izskatās orkaina. Atrodot vienu picēriju secinājām, ka tur nav iekšas sēdētuves. Aizgājām uz citu. Apēdām ēdienu, kas it kā garšoja labi, bet vispār gribējās noskaidrot, what the fuck was that :D

Neko. Dadzers, VZ te kaut kas darbos epastā. Un tad laikam ies meklēt citus barčikus.

weekenda stāsts atkal būs vairākās daļās, I'm afraid.

karoč, ballītes orgkomiteja brauca uz Chomutov, tur Jūnijs. izrādās, ka arī Rūdītis bija attriecies uz šo vienu no baisākajām pilsētām kādā jebkad būts. ballītes orgkomiteja tādi nuokjā, bet vispirms aizies uz paliktuvi un uzņemt kalorijas, sagatavoties.

paliktuve Chomutovā.. **nopūšas** protams, ka jumta istaba, protams, ka viss ir mazliet wtf. protams, ka trūkst dvieļu. protams, ka grib maksājumu in cash, bet nav, ko izdot no 2tk banknotes. aizsūta mūs uz restorānu samainīt. tur arī visi nopūšas un plāta rokas. aizejot atpakaļ uz reception atstāstam šito, zaja tāda, nuok, vispār jau var ar karti. te tā nedaudz condescending gribas teikt, ka, redz kā, varam, ja gribam.

vispār ir pizģec auksti un drūmi un pelēki un salst tā, ka knapi vienu cig var izturēt nopīpēt. bet, es domāju, ka visiem skaidrs, ka ballītes orgkomiteja nevar vienkārši aiziet uz tuvāko ēstuvi un atrisināt kaloriju uzņemšanas problēmu. izstaigājāmies pa visurieni, vairākas reizes attapāmies galvenajā laukumā, kas izskatās kā laukums Boļeslavā, bet bez barčikiem un bez strūklakas ar skulptūrām. vobšem, viss ir downgrade. gandrīz viss ir ciet. klīstam pa pilsētas vecpilsētu randomā un atradām Ameriku. bet pie Amerikas atradām nejauši sportsbāru, kur rakstīts, ka līdz 4 am vaļā! iemetu sev gūglkartē pin, jo šitas noderēs, saprotiet. izstaigājamies visādi visapkārt uz riņķi, ievērojam barčiku pie bibliotēkas, bet tur nemaz nav bibliotēkas. ok. bet atrodam arī texmex ēstuvi, tiek nolemts, ka fuckthisshit, let's just do this. mums patīk texmex.

iestāde, protams, nav tik kļova kā Šumperkas Red Rat, bet nu. **nopūšas** derēs. tad, protamska, izrādās, ka tur visi galdi nahuj sarezervēti, bet uz stundiņu ar drusku mēs drīkstam piesēst pagrabā pie galda un aprīt kaut ko. havčiks bija dārgs pat priekš prādziniekiem, bet garšīgs. menu nez kāpēc bija planšetes, bet caur tām anyway nevarēja make the order, jāgaida apteksnis. toties varēja ielaikot feisbukos! pivča izvēles - poor. pie sienas teļikā rādīja to pašu, ko spēlēja tumbās, bet ar nelielu nobīdi. kas ir dzīve bez disonanses? sieviešu tualetē vienai no kabīnēm bija divas durvis.

tikmēr Jūnijs mūs nospamo, ka viņas abas esot Cafe Rouge (neļaujiet nosaukumam asociēt to iestādi ar Cafe Rouge in UK) un lai mēs tik nākam. tas tak turpat 3 mins away. bet ballītes orgkomiteja ir kaut kādi stubborn rebeļi un nolemj aiziet meklēt citu barčiku, kur iedzert, pirms iet uz barčiku. kā rezultātā ballītes orgkomiteja atkal atklāj Ameriku un vēl visu ko, bet viss ir ciet vai konkrēti restorāni ar galdautiem. izmetām vairākus lokus pa vecpilsētu. atradām kaut kādu Pilzenes iestādi, nolēmām ieiet tur. iestāde, mind you, ir tukša šobrīd, neviena pacienta. zaja mūs informē, ka mēs varam _tikai_ iedzert, bet tad pie šitā galdiņa un tikai uz pusstundiņu, jo rezervācija. kamēr izmalkojām vienu pivci katrs, šī iestāde jau bija pilna. ok. nvm. Jūnijs jau sāk strjomīt, vai mēs nomiruši pa ceļam. informējam, ka nosalām un piestājām uz pivci :D bet nu tagad laikam ies pie zajām, ko jau gudrāku.

Cafe Rouge, ja? pie barčika visi nopriecājas, ka tur dod kaut kādu ūberkļovo pivci ar kaķīša logo. nopīpē, ies iekšā. apmaldās, nejauši atrod Rūd un Jūniju trepjutelpā pīpējam. visi drusku noņirdzas, bet nu ies uz barčiku, paņems dziriņas un piesēdīs, vane? atspirdzinošos dzērienus pasūta un savāc pie bāra. aiziet pie sava galda un tur tos līksmi patērē. uz alus krāniem ir kaķīšpivča logo un uz otra ir Bernarda pivča logo. mēs gandrīz nevaram izvēlēties, bet bāra čuvaks mūs informē, ka vispār viņam nav ne viena, ne otra, ir cits. ballītes orgkomiteja noskumst, bet nu, dzers tad to, kas ir, kas atliek. paņem pivčus un dodas uz the back room pie zajām.
(mind, es īsti nesapratu, kā tieši tas čuvaks veda savu grāmatvedību pivču uzskaitē, bet I suppose not my problem anyway.)

also, pilnīgi nopietni - netetovējiet ribas, īpaši, ja jums nepieciešams valkāt krūšturi, bet tetovējums ir kaut nedaudz zem krūštura. just don't.

Vakar ballītes orgkomiteja aizgāja uz zilo bāru un detalizēti apsprieda, brīžiem ar kustībām, kā barčikā esošos priekšmetus izmantot, lai killotu. Pieņemot, ka killojamais paklausīgi nepurinās. Nu tur neasais zobens, krēsli, cig automāts, grāmatplaukts, tā. Daudz ko gribējās notestēt, jo nu, tech people thinking, for science. Kad sāka aptrūkties priekšmeti (pēc šampanieša glāzēm, kurām nosist pamatni un stūķēt down their throat), visi padomāja un nobukoja vizinājienu uz totālu shithole. Tur Jūnijs dzīvo pagaidām. Neko. Tagad šitā. Vlak.

Vēl es varu dot gudra padomiņa, ka tetovējiet, kas nu ienāk prātā, bet ne uz ribām. It will kill you. Dakujem. **cieš**

Un satiku atkal EB. Nezinu, kas viņai kaiš, ka es viņai patīku, bet vot. Tagad arī šitā. Nē nu, lai jau cieš, kurš var aizliegt, pati gribēja.

Nākamtrešdien uz Lielmiestu. Urgh. Neapm. Besī. Bet jāsatiek laikam tie mani ducklings in person. Sāra Rīd gan uzaicināja mani uz drinku ar viņu un Betiju, and I fancy Betiju AF.

It kā nekas nenotiek, bet visu laiku attopies nezin kur.

tātad pagājušā svētdiena un mēs tikko izslīdējuši no Hurricane L skavām, nonākuši pie Granda un apjukumā par barčiku. VZ rodas ģeniālā doma iet atkal uz D123. tas netālu no stacijas un omulīgs. slidinamiies, ejam, tas viss. pie D123 uzzinam uzjautrinošo faktu, ka šī ir viena no iestādēm, kas nestrādā svētdienās. visi nopūšas un velk ārā gūgli atkal. tiek atrasts kaut kāds cits barčiks, bet arī tur aizejot, arī tas svētdienās ir ciet. nedaudz paskatoties, iepriekšminētā Šreka taverna ir the closest option. visi vēlreiz nopūšas un dodas uz Šreku.

Šrekā, izrādās, dod arī Radegastu. it kā 12 pivcis tik agri nav the smartest decision, bet pārlasiet visus smart decisions, kas ir šajā pagājušā weekenda cibpostu sērijā, kas pieņemti. atveru ČD appu un tagad skatos vlakus. pēc dažādām domām turpu, šurpu, tiek nolemts par labu vlakam īsi pēc astoņiem. piebukojam, nananā. cik labi, ka ČD appā tagad var maksāt ar apple pay! kaut ko tur iekrājušies visādi čati ar ļaužiem telepurķos, drusku aizejam uz brīdi katrs savos tajos. also, jāpastāsta Rūdītim tak, ka mēs Šrekā!

un tad kaut kāda pjana zaja no blakus galdiņa kaut ko pajautā. ballītes orgkomiteja visi "uh, what?" zaja tāda (čehiski, atkal visa saruna čehiski), ka davaj izejam kopā uzpīpēt. mēs tādi, čill zaja, mēs tagad nea. zaja tāda, a nu pēc 5 min? mēs tādi, nu hujzina, rekur dadzers pivci, dabūs nākamo, tad. zaja tāda, ka nu pēc 5 min? un kaut ko metās skaidrot, ka vispār jau var viena uzpīpēt, bet kompānijā jestrāk, tas viss. es tajā brīdī izzonējos, jo man bija jāčato kaut kādos čatos, jālasa tviteris un tas viss. un es tiešām, tiešām vairs nevarēju piedabūt savu čehvalodas moduli smadzenē darboties. galva jau tā visa buzzing pēc Hurricane L exp. zaj turpināja visādi runāties ar VZ. tur daudz un dikti. VZ ne sevišķi iesaistījās sarunā, bet zaju tas neatturēja runāt at him. arī tas, ka bārčuvaks zajai aizrādīja, lai beidz uzpisties random ļaudīm, neatturēja.

kaut kad jau tā pjanā zaja aizvilkās uzpīpēt tomēr. mēs ar VZ saskatījāmies un noskumām, ka mēs tagad nevaram uzpīpēt, jo prasās pēc tāda norunājiena. VZ paskaidroja, ka zaja stāstījusi kā bijusi kaut kādā negadījumā (vāgena, vai?) un seriously traumēta un tagad viņai ne tikai grūtības iet, bet arī smadzenē kaut kāda trauma. tāpēc viņa esot tāda. tikmēr atnāk bārčuvaks, parunājas ar hūmaņiem pie citiem galdiem (visi galdi mūsu tuvumā bija aizņemti). beigās viens čuvaks savāca savas mantas, atnāca apsēsties pie mūsu blakus galda un zajas priekšmetus tikmēr nolika pie viņa galda, kas bija divus galdus prom no ļ cien ballītes orgkomitejas galda. zaja atnāca no pīpēšanas un aizgāja pa taisno pie tā galda it kā nekas nebūtu bijis. visi atviegloti uzelpo.

tad jau ballītes orgkomiteja uzēd kalorijas, uzņem pivčus un nojestrojas sagurumā. iekāpj vlak, aizvizinās uz Prāgām, iegādājas cigaretes un dodas uz Jiržikbāru. tur Verka, atnāca ari Vadīms un īsi pirms pusčetriem, par spīti Verkas protestiem, ka jāpaliek, dodas pa mā beidzot pagulēt.

tāds, lūk bija pagājušais weekends.

otrdien toties notetovējos un šodien kļuvu par mentor diviem bulgāru ducklings who need to learn some cuntarsery.