Trash panda

ir kaut kādi 3 naktī, ballītes orgkomiteja sēž Prāgas nomales non-stop nolaistā barčikā. barčikā ir jukebox, kas pārsvarā griežas uz riņķi un spēlē random pusdziesmas, lidz kāds iemet tajā elles aparātā naudu un Izvēlas kādu no huiņām, lai nospēlē līdz galam. ballītes orgkomiteja sēž, rātni malko pivčus, tērgā, nīgri jestrojas, y'know, the usual. un tad

un tad

pēkšņi

no tumbām atskan

Prāta, blaķ, Vētra.

kaut kāda angliskā dziesma, izdota way after visi beidza viņus klausīties, nosaukumu nezinu.
gandrīz pa logu izlecu, bet zilajā bārā nav īsti tādu.


bet citās ziņās, trešdien communicated with Hell, ceturtdien aizbraucu uz Hell un pēc deviņām dienām būs jādodas uz Hell, lai man izdara sāpīgi puķu vārdā.

pēdējā laikā local historian nespēj vairs iecibot visu, jo 'you had to be there' combined ar 'kurš to vairs atceras kā tur precīzi bija' drusku apgrūtina :D bet nu, ticiet man, ballīte joprojām ballējas. it kā gribēju te pastāstīt vienu mazstāstu no vienas ballītes ar VZ un Rūd, bet tad atcerējos, kā mēs ar VZ katrs kļuvām par honorary Tomāšiem un so much par mazstāstu. oh well.

bet varu pastāstīt, ka man tuvākajai nedēļai idejas ārpus darba ir: 1) uzsākt research par iet iet in Portugal, 2) aizbraukt uz Hell un pierakstīties / nodepozitēt tetovējuma appointment, 3) uzsākt a bit more sciencey research par adhd.

un kaut kur deep inside liekas, ka derētu atvainoties EB.

vakar tinderī atradu meksikāņu zaju, kas dzīvo tuvāk nekā Mexico City. parunājām mazliet. apparently mana jaunā orientācija ir "women wearing suits". ok, lai jau, var būt slikākas orientācijas.
pastāstīju JBJ, šis tur viss satrakojās un sāka spaidīt gifkas :D

bet vispār, dzīve ir darbs, darbs, darbs, darba mūžs un verdzība. Priekšnieks jau kā a given pieņem, ka es strādāšu after hours. laikam iešu uz ballīti šovakar, lai vienkārši parādītu attieksmi. mind you, laptopu laikam nāksies ņemt līdzi.

un šorīt.. pamodos pie ļ confusing mesidžiem darba čatā, piecēlos, aizgāju līdz laptopam paprasīt Northern Irish zajai, wtf tas viss nozīmē. zaja man tupa piezvanīja. nezinu kā jums, bet, ja mans rīts sākas runājot ar Northern Irish zaju, sāk palikt bail par pārējo dienu. bet tad man atveda paciņu un es sajutos mazliet atvieglota, ka rīts nesākās ar to tomēr.

vēl jāpieraksta par svētdienu, kad gāju pie VZ, lai ietu iet, nonācu pie secinājuma:
tu zini, ka vasara beigusies, kad sandalē ielien nevis akmentiņš, bet nokritusi lapa.

jā, es nezinu, kas te ir noticis, bet temperatūrā virs +10 bieži izvēlos nevilkt zeķbikses un kedas, kājas nemaz tik ļoti nesalst, kā izrādās. jaku gan velku, mugura tak salst.

man ir kaut kāds jocīgs thing, ka es gribētu būt gara. es vienmēr esmu gribējusi būt gara. un katru reizi, kad man jālec pāri upei vai jādara kaut kas, kur noderētu garākas kājas, mēdzu skaļi piezīmēt, ka "see, that's why I want to be taller!". un VZ vienmēr bičojas pretī, ka toties viņam tur augšā garam visu laiku uzbrūk koki un vēl nezin kas. un katru reizi, kad es dabūju ar zaru pa seju, noburkšķu, ka arī te lejā ir bīstami. pie tam, zirnekļtīkli pāri takai vienmēr ir _manu_ acu augstumā.

kaut ko sestdien stāvējām, pīpējām pie Orindža. neatceros, par ko bija saruna, bet..

VZ: būt garam ir ciešanas!
kaķ: jā, mums te lejā ir fucking rainbows and fucking unicorns and rainbows fucking unicorns and unicorns fucking rainbows, and rainbows fucking rainbows, and unicorns fucking unicorns, it's a fucking orgy.
VZ: O_O tev tur papjorla.
kaķ: jā, man nācās sevi apzināti apstādināt, pirms es tiku līdz trios.
VZ: ... un četr..
kaķ: jā, tā mums te lejā.
VZ: ā, nu la jums, te augšā nekā tāda nav.
kaķ: nu man jau šitas apnika, es gribu tur augšā.
VZ: jā, reizēm gribas vienkārši iedzert.
kaķ: nu, citādi iet iedzert, a tur horny unicorn, vai sliktāk...
abi vienlaicīgi: horny rainbow.
(tehniskā smieklu pauze)
kaķ: I'm sorry.
...
kaķ: still want to be taller.

local historian posts.

weekendā mums tomēr te iedeva vasaru. sestdien pamodos, sarosījos, satrakojos, ka jāiet ārā. sapingoju-sadingoju orgkomitejas VZ un gājām ārā. ielejā forši, kas tur var nebūt forši? apsvērām domu iet uz Radotin, bet tas likās baigi risky. nākamajās krustcelēs gan nolēmām iet pāri evil tiltam nevis uz centru. Branikā gan uznāca vēlme pēc als un nolēmām 7 km pauzes barčikā piesēst. viens als, divi. bet tad nomācās un sāka vilkt uz lietu. orgkomiteja noturēja sapulci un nolēma, ka vispār mērķis ir būt ārā, mēs esam ārā, te arī ir als, ja kas ir nojumes opcija dārzā, paliks tepat. tā nu nožūžojām pēcpusdienu āra barčikā. tur bija ļ smieklīga huiņa ar ausīm. VZ pēctam teica, ka gribētu 10% no tās huiņas enerģijas, lai double his. nu tā huiņa ar ausīm tiešām bija tik hyper. stundām. neatlaidīgi. un pie katras izdevības metās trollēt jebkuru citu četrkājaino, kas tika atvests. kas vispār nedaudz izbesīja citu suņu īpašniekus.

bet nu all good things come to an end un nācās doties uz kādu citu barčiku, kur dod als indoors un arī pavēlāk. pēc atkārtotas sapulces tika izlemts doties uz Brāļiem. 4 km pastaiga gar upi vakarā bija diez gan forši. kaut kur pa vidu likās, ka moš jāturpina iet tomēr, bet, kad nonācām līdz Andel tiltam, tika saprasts, ka tomēr nē, paliks tepat, ies uz Brāļiem. tur bija līksmi un tā. un tas posh pāris, kas tur iemaldījās un ļ lēnā garā izdzēra katrs trīs dzērienus, vienlaicīgi izrādot visaugstprātīgāko attieksmi, kādu mācēja, arī bija visai uzjautrinoši.

vakar toties aizgājām uz mežu un endapojām Slivenec picērijā. tas bija forši. un pēc tam jau SpB, kur bija Jana. Jana beigās mūs it kā dzina prom, ka nu jau pietiks, slēdzam bodīti ciet, bet mēs tādi, a nu moš iedod mums samaksāt vispirms? :D

piezīmēšu, ka sestdien izgāju plikām kājām, bet vakarā tomēr uzvilku zeķbikses un beigās arī abas jakas (cardigan and blazer). vakar arī izgāju plikām kājām, beigās zeķbikses palika somā, no jakām uzvilku tikai cardigan.
šodien, protams, ārā rudens. **nopūšas** varēja, protams, būt bijis sliktāk.

I'm never making tall people jokes ever again! not that I really have been, mind you. bet manā dzīvoklī ir izdegušas divas spuldzes in the general area. jaunas spuldzes ir nopirktas. pirms laiciņa saņēmos, uzkāpu uz krēsla, lai saprastu, kā dabūt lustru nost. pastiepu rokas uz augšu un ļ, ļ noskumu. romantisks, bļaķ, vakars sveces gaismā, ir šī brīža pareģojums pārskatāmajai nākotnei. unless, protams, iet nahuj ārā.

runājot par ārā, vakar laikam pirmoreiz piedzīvoju frozen rain, kad gāju uz SpB. knapi aizgāju vispār, labi, ka bija sniegs, pa kuru brist, jo vispār viss pārējais bija super ledus. pa nakti toties palika siltāk un atpakaļ jau varēja aiziet puslīdz gandrīz cilvēcīgi. es saprotu, ka everyone's a critic, bet nupat jau zajebala šitas laikapstāklis.

šovakar satiku vienu brazīļu čuvaku. nu, I got more excited about the fact that I remembered to take the rubbish out nekā par čuvaku.
citās ziņās, kaķītis ir konkrēti annoyed with me, jo palikusi tikai negaršīgā pārtika. the good news is that 1) jaunu pārtiku var nopirkt downstairs blakus durvīs, 2) tā pārtika, ko tur dod, kas kādreiz likās negaršīga, will go down as a treat.
bet skumjās ziņās, vai nu manam mīļākajam kleitu veikalam ir bugs, vai viņi Eiropās nepārdod tik plašu kleitu klāstu kā uk.

ārpus visādas huiņas dzīšanas, sestdien biju ar rumāņu zaju uz Kutna Hora. tur ir kaut kāda galerija. bija tiešām forša diena. maz gan sanāca pa āru pastaigāt, jo baltie mēsli un slīd. bet galerija bija liela un ļ izklaidējoša. rumāņu zaja arī ir riktīgi kļova zaja. tikai viņa baigi daudz runā. it kā neko nesakarīgu nerunā, bet tomēr daudz runā. es biju tiešām ļ apm ar to, ka aizbraucām. visādas fotkas var redzēt instagrammos, hehe. un sarunājām jau ar zaju, ka iesim kaut kad lēkāt pa batutiem.

šodien toties biju uz banku. hā, hā, jobana krievu banka ar savu Svarīgo un Nopietno Baņķieri Kirilu, kurš pamanījās visas manas trīs (3) adreses samaisīt kopā un ierakstīt visur dažādas kombo no. jā nu, tiku pie temp account, bet vispār es pie viņiem neesmu velkomēta, līdz ko manas pandas kapitāls atbrīvosies, viņi grib, lai es savu naudu savācu un eju nahuj. viņiem esot zajebaļi mazie uzņēmumi. nu ok, I didn't really want to bank with them anyway.
bet vispār, atkārtošos vēlreiz - ja jūs neesat cz pilsonis un gribat uztaisīt uzņēmumu Prāgās, just don't. brauciet uz Šveici, tur viss notiek daudz vienkāršāk un šis process esot arī tik daudz lētāks, kā man kolēģi stāsta.

citādi bija laba diena, nopirku beidzot sejas krēmu, no kura varētu nebūt alerģija. nejauši Mango atradu lielisku žaketi un kleitu, kuras abas lieliski izskatās uz mana auguma. saklausījos gan The Chemical Brothers, gan Mefjus. tiešām ļ vajadzēja tādu brīvdienu. (vakar taču bija gara un baisa darba diena.)

ārā jau ir tumšs, var sākt jau dzert?

dzīve turpinās. vakar bijām SpB. rodas pārdomas, ka MTV Krata ir tupa aizliegts barčikā nupat jau. un, ja kāds grib zināt, kāpēc vajadzīgs feminisms, paskatieties tos cringe worthy sexist music videos no 00s.
bet nu neko. šodien jāstrādā. piecēlos te ar kaut kādu aizdomīgu pohiņu, kakls sāp un viss. ziema sākusies un pēcpusdienā ies pirkt zābakus, jo man ir tikai kedas. ņemšu līdzi TrakZ un cerēšu, ka viņa būs pietiekami savākusies šodien, lai būtu atbalsta grupa. es ienīstu pirkt lietas fiziskos veikalos, bet nav ne jausmas, kāds ir mans izmērs šeit.
cik dīvaini ir arī tas, ka vienā brīdī tu esi viss tāds mazliet sentimentāls, bet jau nākamajā plāti rokas un saķer galvu.
un sāk likties, ka mans uk telepurķa numurs tagad ir vēl ceturtajam cilvēkam. nav tā, ka es būtu sajūsmā. is that related to Brexit?
also, dzeru vēl mazāku zāļu devu jau dažas dienas. I think I'm a bit more alert. is this where it all goes horribly wrong?

domāju varbūt uzrakstīt kaut kādu aprakstu no weekenda, bet kaut kā nav spēka. pateikšu lūk, ko:

dzert dārgus un gardus kokteiļus ar Gariju un Stīviju, lai pēc tam ēstu takeaway picu, ir jestri.
paveicās sestdien pie konsulāta nesatikt nevienu pazīstamu latvieti.
parunāties ar PF ir tiešām fantastiski.
parunāties ar Tv ir forši un jestri.
nogriezti mati ir daudz ērtāki, bet nepietika spēka atzīties Džonam, ka braucu prom.
Rāžs tiešām ir dīvains palicis, bet es izliekos nananā.

kad es izlasīju internetos, ka ārā ir +19, es sapratu, ka šodien būs tā pēcpusdiena, kad es iešu pirkt kaķim jaunu kasti. tā ir tāda jauka pastaiga, tur gar Lidlu un tā. iegāju arī Lidlā pēc vīna un sīpoliem. sajutos ļ omulīgi ārā, biju bez zeķubiksēm, kleitā, bez jakas, bija ļ la. protams, ka visi jakās un mēteļos satuntulētie cilvēki uz mani dikti blenza. bet nu, dude. pastaiga tiešām bija tas, kas bija vajadzīgs. kaķa kasti arī nopirku. vispār, pie izvēles drusku apnīgru, jo visas neglītas. bet nu, nospriedu, ka tas jau laikam nav svarīgākais, svarīgākais ir pavisam cits. nopirku to, uz kuras bija rakstīts, ka der ceļošanai, un ir ar iekaramo ūdens trauku included.

vēl es sapratu, ka man nupat jau gribas kādu dienu off no dzīves. tas moving mani ir drusku nomocījis un es vēlētos vienu dienu atpūsties un neraizēties par kaut ko no tā visa, kas vēl jāizdara. bet nu, dzīves realitātes ir tādas, kādas nu tās ir. Watson quote, tas viss. bet nu, drīz jau, drīz. drīz viss būs izdarīts un varēs ķerties pie jaunām problēmām.

es šito, nu. man rīt desmitos meeting ar Priekšnieku. manas domas, ko un kā viņam stāstīt, ir kaut kāds random juceklis. man nav nekāda runa galvā, man ir piezīmes, pie tam, pat nevis postit lapiņu, bet tādas, kura nu uz beer mat, kura uz čeka otras puses, vēl kaut kāda uz noplēsta avīzes stūra un vienmēr jau ir vēstule no bankas.

par ko runājot, man ir vēstule no bankas sakarā ar kredītkonta Ts&Cs. no vienas puses, apsveru to jobanu kontu vienkārši aizvērt. bet atkal kredītkartei tas pluss, ka viņu ērti un labi lietot ārzemijās bez liekām komisijām vai satraukumiem. plus jau tas, ka negribas tomēr palikt ar vienu vienīgu Visa, jo ir tiešām dzīvē noderējis, ka makā atrodami dažādu karšu veidi.

kas atgādina, jānopērk jaunas sandales, jo vecās, par spīti sauklim, ka shoes for life, nav izturējušas pat vienu pilnu sezonu. nē, nu, ir jau skaidrs, ka es staigāju daudz, bet nu, tas nekā nemaina faktu, ka man atkal būs jāmeklē jaunas sandales, kuras nav: rozā, ar glitteriem, sudraba, zelta, brūnas, plastmasas, dārgas, priekšā starp pirkstiem, tiešām ar glitteriem, ar augstiem papēžiem, iešļūcenes, ar pūkām. pēc tam, kad tas atlasīts, sēdi un skumji skaties uz tām (pāgjušoreiz bija) 11 izvēlēm un domā, kuras tev nepatīk vismazāk. smalkās un ūber dārgās neredzu jēgu pirkt, jo man liekas, ka es vienkārši nemāku pareizi staigāt, man viss jūk ārā :D

Personīgajai šitai jāpieraksta, ka vakar bija pirmā diena šogad, kad tika iziets ārā pastaigā bez zeķubiksēm, bet plikām kājām sandalēs. Bijām arī mežā, bet nezinājām, ka pa pirmdienām uz mežu jāiet ar puķēm. Tad tur vēl bija tā blondīne, kura staigāja šurpu turpu pa galdu. Mežā.
Bija arī pirmā diena šogad, kad tika proper iedzerts ārā.

Also, L patika mana kleita. Hehe. VZ tur kaut ko sapīka, bet tad nolēma, ka valodas robeža tur kaut kā nostrādās. Atgādināju, ka TrakZ arī knapi runāja angliski, kad iepazināmies.

Bet vispār vēlos uzrakstīt, ka kurš būtu domājis, ka būt grumpy ir tik nebeidzami jestri.

Un daudz turpinu domāt par to sapņaino sajūtu. Tā mani nepamet.

Starp citu, arvien biežāk manā feisbuka lentē dažādu iemeslu dēļ uzpeld raksti par “why I’m never wearing a bra again”. Un tik daudzas sūdzas par to, cik tie ir neērti un pretīgi un dārgi. Man kaut kā nav tik. Bet. Man ir cita lieta, kas milzīgi besī.

Tadā! tie ir apavi. Man ir ļoti jocīgi kāju izmēri un apmēram visi apavi vienā vai citā veidā ir neērti. Kopš strādāju no mājām, vadu savas dienas ar basām kājām. Tagad visu dienu būt apavos ir mokas un vakarā sāp pēdas.
Ja bez krūšturiem tomēr var staigāt, tad bez apaviem ārā būt ir vienkārši neiespējami.

tīri for the record:
AA ieradās. pavadīju piektdienas vakaru un sestdienas dienu ar viņu. atzīšos, ka nemaz nepatika. man liekas, ka viņam beigās arī apnika un nepatika.

šodien toties slinkā diena. izgulējos tā un šitā ilgi un dažādi. ar dažādu kaķu daudzumu gultā dažādos brīžos. tagad kaut ko slinki pa māju apvācu, kaut ko tā, kaut ko šitā. pēc 13 dienu noņemšanās un 12 dienu non stop strādāšanas, šodiena liekas vienkārši fantastiska.

un vakars arī solās būt lielisks. vispirms došos pie frizieres, negribu pat minēt, kas tur sanāks. bet apsveru domu parunāt par iespēju pavasarī nokrāsot violetus matus.
vēl ledusskapī jau atdziest vīns skaipam pēc tam.