Trash panda

skatoties uz visām tām Brexita mokām visapkārt, pārliecība par to, ka manas attiecības ar šo vietu ir salūzušas, tikai nostiprinās. daļa manu draugu arī jau sāk plānot savas došanās uz draudzīgākām vietām. visādi britu draugi arī grasās doties prom, līdzi saviem partneriem. ne visi mērķē uz EU, dažiem skats sniedzas tālāk, bet tomēr - prom.

sapņaini skatos loga virzienā un domāju. tās vairs nav dīvainas domas. tās jau ir diez gan konkrētas domas par tēmu.

tikmēr AA turpina mani trollēt ar to savu braukšanu ciemos. apnicis jau drusku ar to noņemties.
MP arī kaut ko cenšas trollēt ik pa laikam, bet nu to gan var ignorēt.

ak jā. also.
sirmie mati ir diez gan redzami tagad vispār. tad nu kaut kāda (krietni jaunāka par mani) pārdevēja Waitrosē man paprasīja ID par manām 2 pudelēm vīna. *nopūšas*

esmu pavadījusi rītu mēģinot uzņemt selfiju vai kaut kādu fotku, kurā būtu saprotami redzams, kādi ir mani jaunie mati. atvainojiet, bet Neō, tev būs jāmēģina sestdien pa dienu nofotkāt tie mani dīvainie jaunie mati. jo tiešām ir dīvaini.

citās pārdomās, protams, ka pie pirmdienas spīd saule un izskatās pat tīri omulīgi tur ārā. gandrīz varētu iziet pastaigāties.

vai pagulēt.

domāju visādas domas par to moving. par fizisko mantu pārvākšanu no šīs salas uz kontinentu.

un tad beidzot ir pienākusi tā diena, kad man nogriezīs nost krāsotos matus. kas tad notiks, tā īsti nezinu. sūtīšu selfijus. doma ir braukt pie frizieres ar pudeli vīna, lai labāk viss padodas. un lai man mazāk bail. (es sāku krāsot matus 17 gadus atpakaļ, kopš tā laika savus īstos matus esmu redzējusi vienreiz uz 10 min.)

tas, ka šī diena ir sagaidīta, nozīmē arī to, ka būs jāsāk gaidīt cita diena. nav īsti skaidra, kura tieši.

vakar soļoju soļošanas pēc un tā aizdomājos par pēdējo gadu. secināju, ka tādā kā romantisko attiecību jomā tas ir bijis totāls train crash. I fucked everything up. šorīt pamodos un secināju, ka galvenā emocija par to šodien ir annoyance. nav arī īsti skaidrs, kam man to visu vispār vajadzēja.

vēl vakar ar māsu skaidrojām attiecības savā starpā. šorīt pamodos ar ziņu, ka iecietību jau var iemācīties. nopūtos. mācos iecietību - neatbildu.

biju uz randiņu. bija tik jauki, ka pa pēdējām pāris stundām jau esmu aizmirsusi lielāko daļu no tā visa. nē, bija tik jauki, parunājām, pastaigājām, pasmējāmies. bet nu. nu neko. nav gan arī tā, ka kaut ko baigi gaidīju.

pēc tam aizgāju uz lokālo. tur kaut kāds piepisies čuvaks piepisās. lielākoties viņu ignorēju. atteicos no dzērienu izmaksāšnas. vairākas reizes aizrādīju viņam, ka viņa komplimenti mani garlaiko. bet tad, kad uzzināju, ka viņš sašņaucies, atmetu ar roku un nācu mājās. anyway, bija īsi pirms bāra slēgšanas laika. bārmenis saprata. vispār biju gribējusi patērgāt ar bārmeni. nē, ne flirtēt vai ko. bet vienkārši tā, papļāpāt par bāra lietām.

pēc pusotras nedēļas man nogriezīs krāsotos matus.

ha! man bija satraukums par to, ka šodien bija jāiet uz branču. viena puspazīstama sieviete uzaicināja ar viņu un vēl dažām viņas paziņām. kaut kā neapdomīgi piekritu. šorīt satraucos dikti par to, ka esmu branču ņūbis un visi par mani ņirgāsies. uzvilku daļēji pieklājīgas drēbes un kurpes un devos. bet, kad jau biju vilcienā un nobraukusi divas pieturas, tā puspazīstamā sieviete atcēla visu pasākumu. uff, yes. so much win. uzreiz sajutos atvieglota un devos pastaigā atpakaļ māju virzienā. iegāju posh bodē un sapirkos visādus posh huiņēdienus un mazliet alkohola.

tagad sēžu un domāju, laikam jāuzēd vienkārši brokastis un varētu parosīties tepat pa mājām.

tā lūk, es un brunch don't mix. apparently.

starp citu, visi cilvēki, kuriem es esmu teikusi, ka audzēju ārā īsto matukrāsu, ka decembrī griezīs nost tos krāsotos. nevienu nesatrauc sirmums. visi uzreiz aizrāda, ka traki īsi mati man būšot. (ok, izņemot tvarju un VZ.) pat Elena to teica, atkārtoja vairākas reizes.

vēl pēdējā laikā I'm faced with tās normality druskas, kas atrodamas manā dzīvē un galvā. tā tīri salīdzinoši ar visādiem cilvēkiem, pēkšņi sajutos, ka tās nebeidzamās un plosošās skumjas un sāpīgā nesaderība ar pasauli, kurā dzīvoju, ir tik normālas. bet varbūt tiešām tās ripas, ko riju ik rītu, notur mani tomēr kaut kādā sakarīgumā. pie kaut kāda saprāta. un tā ir visdīvainākā doma ever.

also, visu dienu gaidīju, kad beidzot tikšu pie strādāšanas. ap septiņiem vakarā (7pm) beidzot tiku pie. tagad iešu meklēt, vai kaut kur nav aizķērusies kaut kāda pudele vīna. gribas tieši vīnu.

šopēcpusdien būs tas brīdis, kad es beidzot atkal iešu pie frizieres, lai viņa man nogriež ļoti īsus matus. nogriež to asimetriju priekšā, visu visādi nost. jo man pienākas īsi mati.
iespējams arī, ka tie vairs netiks krāsoti. jo nu tiešām. I kind of think I could rock my grays. bet nu, vispirms lai nogriež un tad izdomās tālāk.

also, aiz loga kaimiņš pāri ielai atkal centīgi motorzāģē.

es arī gribu pastāstīt, ja kas.

karoč, nu. jā. vilcienu satiksme it kā ir vieglāka nekā tā mana mūžīgā lidošana visur. tomēr, nu.. kā jau VZ saka, tad rodas sajūta, ka dzīve notiek vilcienā.

Berlīnē biju pirmoreiz un ļoti tāda visāda, nu. no pilsētas sapratu to, ka, lai kaut kur nokļūtu, ir jāiet taisni. izkāp no vilciena, ej taisni uz viesnīcu, kur saurbj un salauž durvis. no viesnīcas pēc nomiršanas ej taisni cauri mežam uz koncertvietu. nu ok.

Sigur Ros, protams, ka bija episki. drusku nedeva man to, ko parasti gaidu no dažādiem māksliniekiem. bet esmu ļ priecīga, ka aizdevos. ļ, ļ priecīga. tiešām izcili. ko tur daudz pateikt, tas jau viss tāds vizuāls mega.

pēc tam trijatā gājām bārmeklējumos un gūglēšanās uz dažādiem telepurķiem, jo nu, VZ telepurķis visu laiku uzstāja, ka mums jādzer Prāgās. atradām to barčiku, kurā dod lētu als, dod VZ pīpēt un klausīties Purple Rain vairākas reizes vakara gaitā. ja sākumā publika bija smieklīga. tad uz beigām facepalm pozīcija bija mana defaultā. vēl safotkājām točas un uzzinājām, ka narkotikas nedrīkst lietot tikai dāmistabā. visādi vispār cibas starptautiskais festivāls turpinās ar pilnu jaudu par spīti tam, ka nav laika ne ēst, ne gulēt, jo diennaktī ir tikai tik stundu, cik nu ir.

also, apsēžamies uz mirkli šiten, es tur ielīdu darba čatus palasīt, VZ klabina cibā. un. nu. protams, ka Prāgas mūs sagaida atpakaļ ar konkrētu un īstu uzurbienu. joprojām gaidu motorzāģēšanu. bet nu jā, pirms urbšanas pārsteiguma galvā jau biju sarindojusi visādus jaukus teikumus par you had to be there prikoliem, bet nu tagad tas viss, protams, ir vējā, I'm not easily distracted.

ak jā. atnākot atpakaļ izkrāmēju somu un... aizgāju nomazgāt traukus. jo, izrādās, man ir atkarība no trauku mazgāšanas.

un vēl domāju ataudzēt savu dabīgo matu krāsu ar visiem sirmajiem.

ok, bet vispirms jātaisās uz current music konci. pēc tam gan jau pafestivālēs vēl, jo rīt darbadiena, rīt varēs celties vēlāk nekā šajās brīvdienās.

ak jā. vai jūs jau esat pamanījuši, ka jaunākā mode ir staigāt pa ielu iešļūcenēs ar pūkainu virsu? nu, tādās, kas agrāk bija mājas čības ōmēm un citiem mīlīgiem cilvēkiem. mūsu lietus paradīzē tas ir īpaši uzjautrinoši.

izrādās, ka ir pasaulē cilvēki, kuriem liekas, ka my hair is cool when it's a wet mess.

vispār atrast sev yoga mat ir aizņēmis jau kādas pāris stundas mana laika (nu ok, man te vēl daži čati fonā un mazliet vēla darba). un so far esmu tikai arvien vairāk sevi apjucinājusi. (eco / pvc / +towel / +linen, kā man saprast?) (UPD.: ok, there is a wikiHow page on how to choose a yoga mat :D)
bet zināms ir tas, ka esošais mat ir pilnīga huiņa un pēc iespējas ātrāk jānomaina pret kaut ko jēdzīgu.

citās ziņās, tas, ka pēkšņi ir uzradusies cīņubiedre, kura modina visādas patīkamas sajūtas, neattur mani būt par mani. kas ir gan labi, gan ne tik, pie tam vienlaicīgi.

klau, kāds nezina tādu procesu, kā atjaunot izskatu bižutērijai?

ir kaklarota, that means a lot to me, bet viņa ir vietām nobružājusies, samelnējusi. gribētos atjaunot paskatā. internetā pilns, kā to notīrīt, bet te ir jau nobružājies pārklājums nost visur kur.

laikam dzīvē pienācis tas brīdis, kad vairāk par jaunām kleitām gribas jaunu un labāku yoga mat un sakarīgāku laptopa somu.

MP šodienas piedāvājumam iet skatīties comedy vienā no reviews ir rakstīts "spunkstorm of bad taste", kā tur var ienākt prātā, ka es to gribētu redzēt? (nopūta, žests.)

bet nu, nav jau viss slikti. browsēju tos Amazon Prime Day offerus un secināju, ka vispār esmu ērti iekārtojusies. also, gribas atkal šķirot mantas un mest lietas ārā, nevis baigi pirkt jaunas. lai gan, dažas vecās nomainīt būtu nice to have.

šodien bija pirmā diena šogad, kad es Lielmiestā izgāju pastaigā bez zeķubiksēm. ir doma iziet vēl vienā pastaigā. šī darba diena oficiāli skaitās beigusies, ēdiens uzēsts. tagad jāsaprot tikai, ko vilkt un kā būt, jo par destination varētu nolemt to queer party. tā tiešām ir tādā awkward vietā, no mājām skatoties. un tas, ko vilkt, tas vispār ir nesaprotami. apparently I don't look gay enough, ffs.

starp citu, Lielmiestu sauc par Lielmiestu, jo agrāk bija tā - viss, kas ārpus Rīgas, ir lauki.