Trash panda

kaķ: ja man kāds divus gadus atpakaļ būtu teicis, ka es +10 grādos iešu ārā ne tikai neuzvilkusi mēteli, bet arī vispār sandalēs un bez zeķubiksēm, es būtu smējusies viņiem sejā, ka tā nevar būt.
VZ: nav jau aizliegts arī tagad
kaķ: **paskatās uz savām kājām** būtu tā muļķīgi
VZ: mazliet, jāpiekrīt

un tā interneta apokalipse, kas te bija notikusi, vispār man būtu papisusies nepamanīta, ja vien VZ un Gā nebūtu man pastāstījuši kādas pāris stundas vēlāk. jo īpaši tāpēc, ka šajā valstī (un Fāterlandē ar', laikam) bija nomiris Vodafōns kā ISP. bet es vairs ar viņiem nesadarbojos, so arī tas man gāja secen. lai gan, šito te, vjetnamietim laikam arī Vōdafōns bija provaideris un nestrādāja karšu maksājumi, līdz ar ko uz apmēram diennakti palikām tur parādā, jo kuram mūsdienās ir cash. la būt vietējiem, I guess.

also, tā kā Saxifraga Stolonifera ir principā invazīvs sevis pavairotājs ar jaudu, ieliku sludinājumu augu apmaiņas grupā. skatoties tracking, laikam šodien vēlāk varēs iet pakaļ tam augam, ko man sūta pretī. kas, according to visādas amurikāņu websaites, ir pretty rare as a house plant. un, protams, ka zaja, kas pieteicās, ka grib manu augu un iemainīs pret kaut ko, dzīvo Dečīnā. kas dara nemierīgu prātu. jo ja arī augus apmainam caur Zasilkovnu, tomēr tak jāizdara tas Dečīnas brauciens kaut kad šogad tak jau!

man ir viena no trim gada mokošākajām nedēļām darbos. es arī atejot no darba laptopa visu redzu caur Zooma logiem, bļaķ.
anyway. ko es gribēju pateikt?

sakarā ar dažādu jaunu darbu uzņemšanos, esmu apguvusi jaunu set of people skills. domāju nevienam nebūs pārsteigums, ka es tos spēju pielietot tikai par (manuprāt adekvātu) atalgojumu naudiskā veidā.

**goes back to staring out of the window**

strādājot fintech un tirgojot savu produktiņu arī bankām, diez gan daudz sanāk saskarties ar to, cik ļ, ļ regulētas ir bankas. īpaši to, cik regulētas tās ir arī tehnoloģijās, ko tās lieto. cik tām visām jābūt testētām un pārtestētām un sekjūrām, un cik dahuja red tape ir par jebkādiem apgreidiem. mums, kā the innovative un all new tech uzņēmumam, bieži vien ir konkrētas grūtības un beši par to, cik ļoti we still need to support novecojušas tech, lai mūsu siķiks uz tām strādā. piemēram, I shit you not, internet explorer 8. un MS Office arhaiska versija, kas nemāk .xlsx failus atvērt. tās ir mokas un ciešanas mums. jo nu, uz mūsu shiny new tech nemaz neiet tāds brīnums kā IE8. līdz ar to, ir zināmas problēmas notestēt un supportēt tādus brīnumiņus. tas ir fucking kaitinoši un sarežģīti.

bet vakar notika kaut kas, kad izstāstīju VZ, viņš teica, ka jūtas konkrēti atvieglots, ka bankām ir tādas rules and regulations, jo tas tiešām for the end user ir sekjūrāk. nācās piekrist. tiešām.

for context - man ir multi benefit vouchers kā daļa no algas. tie vairs nav papīrīši, viņi ir uztaisījuši, ka tas ir specific kind of pre-paid Mastercard. un ar to var norēķināties internetos par specifiskiem pirkumiem, uzņēmumos, kas sadarbojas ar šo voucheru izsniedzējuzņēmumu.

bet viņus laikam tik efektīvi neregulē vis :D
so what happened?
visvieglāk laikam attēlot the changes of transaction history as I observed them when checking that account:

Available balance before feb 23.: 419 czk
Feb 23: + 1000 czk, kopā 1419 czk
Feb 24 no rīta: izdarīju pasūtījumu no online drogērijas, apmaksāju ar šitiem benefitiem, mazāk kā 1k czk kopā.
Feb 24 ap pusdienlaiku: pazūd tie 419 czk, no records of them ever being there in the first place.
Feb 25: no change in the balance / transaction statement
Feb 26 no rīta: no change in the balance / transaction statement
Feb 26 pēcpusdienā: record of -1000 czk out of the account dated feb 25
Feb 26 pēcpusdienā: epasts no voucher izdevēja, ka atvainojas par kļūdiņu sistēmā, ka man tur duplicate topup noticis kļūdas pēc un tas otrais esot tagad noņemts un salabots, sorrz visiem.
Feb 26 vakarā: no record of the purchase I did from the drogeria all together, overall balance 0 czk.

now this is an impressive fuckup un pieļauju, ka papistas datubāzes un restores with missing data. darba Kristinka saka, ka jau esot piezvanījusi tur ļaužiem un viņi kakbe sola, ka pirmdien varētu būt savākuši visu atpakaļ pareizi, viņiem esot "internal issues" (no shit). redzēs. šodien 27. februārī viss joprojām ir tāpat kā 26. februāra vakarā.


---
bērni, ieguldiet resursus savos disaster recovery plānos un backupos.

bet tā par to shorting vēl, ja?

šortošana as a trading technique ir tāds bišk discombobulating koncepts. un, kā jau te cibās citi jūzeri teica, tas diskleimeris "spekulēt drīkst tikai ar naudu, ko var atļauties zaudēt" ir ar asinīm sienā ieskrāpēts, vane. tas nav joks. un tas pat nav smieklīgi.
bet es, ļ personīgi, atrodu, ka šortošanā viena no The Huiņām ir tāda, ka tu nevari paredzēt, cik daudz tur var pamanīties papist. jo te tu vari papist ne tikai savu jau ieguldīto naudu šajā spekulācijā (in the worst meaning of the word), bet īstenībā tu vari ļ, ļ efektīvi papist trīsreiz vairāk un vēl. saproti, tur atliek tikai izlemt paskatīties filmu, velti pāris stundas patīkamai izklaidei, tad nočeko savus accounts. un pēkšņi tavā trading portfolio ir tāds robs, ka ne tikai papisās viss ieguldītais, bet nāksies te vilkt ārā ne tikai pārtikas budžetu, bet arī no zemgultas zeķes, lai nosegtu šito ahtungu. jo, kā smejies, tas tavs palienētais stock, ko tu tur viss apm šorto, tas būs jāatdod tā īstajam īpašniekam.

bet tas viss ir uz pašu šortotāju sirdsapziņas, kas vispār laikam sanāk oxymoron. in any case, man nav žēl šito te šortošanas zaudējumu. day traders tur paši vainīgi. bet kas mani mulsina visā šajā hajā? cilvēki, kuri genuinely pajautā: "How is this [shorting] even legal?"

jo īpaši mani mulsina, kad to pajautā mani kolēģi (we work in fintech). rodas tāda... jocīga(?) doma par to, cik ērti laikam tādiem tech people burbuļos. viņi saņem pietiekami naudas, lai būtu ērta ikdiena, bet ne tik daudz, lai spētu riskēt darīt day trading. līdz ar to, viņu burbuļos visi ir tādi decent, nice, pleasant hūmans, kuriem nekad nav bijis tik daudz naudas, lai izvilktu gaismā viņu iekšējo naudasrausēju, kuram nekad nevar būt gana. viņi dāvina viens otram overpriced priekšmetus uz jubilejām un brauc ceļojumos (nu, pirms pandēmijas brauca), viņi palīdz vecākām kundzītēm uznest somas pa trepēm, un tic, ka kādreiz sanāks iekrāt tai mājas pirmajai iemaksai. tiešām jauki ļaudis. dažu joki pat ir smieklīgi. jauki un patīkami ļaudis, kuri strādā fintech un kaut kādā jocīgā veidā bija papisuši, ka kapitālisma liela un svarīga daļa ir legalised un somewhat regulated, but still just cons?

es saprotu, ka pensijas kā finanšu nozare, īpaši defined benefit pensijas nav tas trauksmainākais un viesuļvētrānākais finanšu lauciņš. pat par spīti tam, ka uzņēmumi reizēm bankrotē, jo drusku sapisās meistarībā un visos uzņēmuma kontos kopā pēkšņi nepietiek tur izmaksāt ļaudīm pensijas tagad un nākotnē. bet tas notiek salīdzinoši reti. retāk nekā ķinī, vismaz pēdējo 10 (? nu vai kad credit crunch kakbe beidzās) gadu laikā. es saprotu, ka pensiju fonda uzkrājumi un ieguldījumi visi tiešām ir diez gan long term un as low risk as possible. jā, this is what we do - mēs palīdzam uzņēmumiem dīlot ar riskiem sakarā ar naudu, kas atlikta pensiju izmaksām. un, kāpēc lai kāds pensiju tech darbinieks vispār apzinātos, ka tur ārā eksistē arī citi ieguldījumu veidi. pensiju riska menedžmentā jau tāda lieta kā ieguldījums real estate ir galvu reibinošs borderline insanity.

un es spēju tikai skatīties uz to absolūto šoku cilvēkos par to, ka ārpus viņu komfortablā un mīlīgā burbuļa, izrādās, prikiņ!, ir samērā nepielūdzams kapitālisms, kurā pastāv šāda veida mahinācijas as legal trading techniques un tie bagātie cilvēki tiešām negribēja dalīties ar saviem profitiem.
tad es atceros savu pirmo darbu in fintech, kas bija in a spread betting company, un man drusku skauž manu kolēģu burbuļus. es arī gribētu nezināt, ka "no, we're never going to make profit unless the market is volatile enough" un apzināties, ka šis teikums attiecas uz manu aldziņu, aldziņas potenciālo pielikumu, bonusu un vispār darbavietas esamību kā tādu.

reizēm liekas, ka katrs gads sākas ar drausmīgu un nekad nebeidzamu janvāri tikai tāpēc, lai jebkas, kas notiktu tālāk (ja tas janvāris kaut kad beidzas tomēr, jo katru gadu māc šaubas par), neliktos vairs _tik_ drastiski slikti. bet varbūt tā liekas tikai, kamēr velc cauri tam jobanam janvārim, neticēdams vairs, ka tas jebkad, jebkad beigsies.

also, nu. kopš kādas pāris dienas atpakaļ, Mega Korporācija beidzot samaksājusi visu, ko bija uzkrājusi man parādā kopš oktobra. tik daudz par stabiliem, regulāriem un paredzamiem ienākumiem, kad esi permanent employee.

bet vispār izteikti rekomendēju audzēt mājās iekšā kokus. izrādās, ka koki tiešām uzlabo dzīvi. manējais ir ķirsis, variācija Stella, kuri neaug garāki par 1.5 - 2 m jebkādos apstākļos un ir self-pollinating. šādas vairācijas ir ļoti daudziem augļu / ogu kokiem. šis te dzīvo laikam tikai nedēļu, bet es esmu izteikti apm ar to, ka šis ir. tikai jūzerneimu nesanāk izdomāt viņam.

ā un. ja kādam ir padomiņi, kā atkopt kurjera (vai izsūtītāja) pārmērcētu Peperomia (Obtusifolia, ja sīkāk), kurai tas slapjums un salipums noteikti nenāca par labu, es visa gatava izlasīt! (gūglē jau palasījos, bet who knows, kādi jums te padomiņi nāk prātā)

Sēžam tajā Lovosices picērijā. Ienāk čuvaks, aiziet pie bāra letes, samaksā, saņem atlikumu, aiziet.

Pastāstīju VZ šito, jo viņš bija ar muguru pret notikumu.
VZ: laikam negribējās ēst. Kaut kā slikti šodien jūtas, vai kas tur. Atnāca, samaksāja par, ēēē, šito te cūku, aizgāja. Neko negribas laikam viņam.

Vēl picērijas sieviešu tualetē strādāja tikai izlietnes ūdens krāns un griestu lampa. Ne ziepju, ne dvieļu dispenseri nedarbojās. Un poda flushing system bija dodgy. Bet es iemācījos vismaz to. Tur pie sienas bija pielīmēta lapiņa ar tekstu (čehiski), ka flushing system slikti strādā, mēs kursā.

Un norāvām strjomu. Maksāju ar karti. Divreiz lokālās bankas karti, vienreiz Revo. Viss declined. Revo pat notifikāciju neatsūtīja, nospriedām, ka maksājums nemaz netiek līdz. Revo patīk par visu notificēt. Neko, knapi pietika cash. Bankomāts Monētbankā bija tuvākais, nolēmām izņemt cash just in case. Aizejam un tur bankomāts offlainos. Emm. Acis. Anyway, atrisinājām pie citas bankas bankomāta.

Ar mazliet vieglāku stresa līmeni aizgājām meklēt kaut kādu barčiku, kas tur tās mājas otrā pusē. Tur, kur metro. Ar vārdu metro, saprotam gājēju tuneli. Ja tur arī būtu metro, tam būtu tikai viena, pat ne divas, bet viena vienīga pietura. Tam tak nav, kur braukt te anyway. Bet barčiks izrādās kaut kāds roka klubs, kur uz dīvainām durvīm rakstīts, ka ieeja tikai savējiem. Sajutāmies outsideri un nolēmām iet uz stūra mājas barčiku.

Stūra mājas barčiks ir tieši pāri ielai no roka kluba. Bet, lai tur legāli nokļūtu ir jāiet pāri citai ielai, cauri metro un pāri vēl citai ielai. Tur ir tīņi un vēl sazinkas, bet Gambrinus maksā 26 kronas. Un Tatru Tēja ir bezmaz zem pašizmaksas, bet toties rumu sadaļā iekš drink menu. Ok. I see the logic there, but I still disagree.

ko jūs darat, kad esat slimi, apsitušies ar cold medicine un tā jauki sapļurkājušies un barčikā?
es apmaksāju rēķinus.

citās ziņās, pēdējā laikā daudz domāju par to, ka esmu entertainment junkie un kā tas iespaido / veido / izbeidz attiecības ar citiem cilvēkiem. un kur ir tā līnija starp manu iekšējo vajadzību pēc, un vienpersoniskiem lēmumiem / ricībām to risināt un otrā pusē - apzināti komunicēt šo vajadzību manā dzīvē jau esošajiem cilvēkiem, jo negribas viņus atmest? ir grūti nobalansēt uzskatu, ka tas nav citu cilvēku pienākums mani izklaidēt, un tajā pašā laikā beigt nepārtraukti pazaudēt cilvēkus no manas dzīves kā sekas pirmā apgalvojuma aftermath. tas vispār _ir_ iespējams?

palikām piektdienā picērijā ar vīntonikiem. Mōnika norm ar mums auklējās, kamēr mēs tur ķiķējoši, nesavākti un visādi citādi nemākam ne uz ko īsti atbildēt. pēc kāda otrā vīntonika tiek saprasts, ka ir arī kaut ko tomēr jāapēd. jo nu, svaigs gaiss, vīntoniks un cigaretes ir lieliski, bet organismā prasās kaut ko bezalkoholisku un ar mazliet savādāku uzturvērtību. VZ tiek pie salāta un es izlemju kaut kādus makaronus ar lasi. VZ savu salātu apēd, bet man pēc kādiem 4 kumosiem paliek skaidrs, ka šitas nebūs ātri.

tikmēr darba čatā sāk notikt kaut kādas lietas, uz kurām jāreaģē. un tad vēl viņi samet tur vecas fotkas no kaut kāda pasākuma. aizeju piebakstīt Borgijam, pajautāt, co to je? Borgijs tur kaut ko pastāsta, kaut ko aiztērgājāmies, pieminējām DrN. Borgijs teica, ka man esot jāpasaka DrN tā doma, kas man neliek miera. vēlviens vīntoniks un kaķ jau ir enough under the influence, saņemas un aiziet DrN direct mesidžos iebakstīt. pirmo reizi savā sešu gadu RF karjerā, ja kas.

vārds pa vārdam, teikums pa teikumam ar DrN, kurš ir diez gan atsaucīgs, nesaprotamu iemeslu dēļ. šis tur nošokējās, ka par maniem komandējumiem nemaksā RF, bet gan es pati. stingri un tīši pieteica, lai es pasaku Priekšniekam, ka DrN teica, lai es billoju RF par savu nākamo komandējumu. šīs sarunas daļas laikā vairākas reizes griezos pie VZ ar tekstu, ka esmu pārāk pjanaja, lai saprastu, ko tur atbildēt. un nu, visi zina, cik smooth un appropriate I am, right? tā nu DrN tagad ir uzaicināts braukt uz Prāgām. šis teica, ka uzprasīs sievai, vai laidīs. tad saruna aizgāja uz pivčiem un tas bija liels atvieglojums, jo par čehu pivčiem es gan jūtos kursā un savā elementā.

kamēr visi blissfully žūžo vīntonikos un sasodītā apmierinātībā, tikmēr pienākušas darba dienas beigas, also, vairs nav tik silti ārā. ballītes orgkomiteja ir sapļurkājusies dahuja vīntonikus, vīnu jau mērot pudelēs. makaroni ar lasi ir pusapēsti pret šo brīdi, abiem ik pa brīdim ieēdot pa kumosam. neviens pat neapsver domu iet iekšā picērijā, tā vietā aiziet pie vjetnamieša pēc cigām un sidriem un aiziet uztaisīt tehnisko pauzi. zinkā, pirms iet uz barčiku.

barčikā visi ieveļas tādi mazliet saguruši un miegaini, sarkanām acīm, tas viss. bet nu, nepaliks tak bez barčika vakarā! kaut ko tur nosmējāmies, bet vispār rātni pļurkājām un nepurinājāmies. kaut kur ap pusnakti visi saprot, ka nupat jau sāk migt ar acīm vaļā un ik pa brīdim sevi tomēr ir jāsapurina, lai atjēgtos. kā rezultātā īsi pirms vieniem visi aizgājuši pa mā.

te es jums pastāstīšu, kā man iet ar migšanu. tātad, kaķ tāds totāli miegains atnācis mā. bet nu neies uzreiz migt. iedzers vakara tēju un tā. tikmēr sāku skatīties kaut kādu serčiku. tad laikam ap diviem parubījos uz sōfas. pamodos ap trijiem, secināju, ka man JBJ kaut ko te atrakstījis tikmēr. pačatojām, pasmējāmies, kaut ko tur nananā, ap puspieciem šis aizgāja migt. es paskatījos vēl serčiku un aizgāju migt ap sešiem. lai sāktu mosties ap astoņiem, ap deviņiem, ap desmitiem, ap pusvienpadsmitiem un vienpadsmitos izlemtu, ka huiņa no tās gulēšanas un jāceļas.

sestdien toties ballītes orgkomiteja gāja uz hipijnīcu, bet attapās bedrē.

ar šo vēlos paziņot, ka man vairs nav konta Swedbankā.

**ieelpa**
**paklanās**
**priekškars**

to gan jau nosvinēs aizejot iepazīties ar to spāņvalodas profesora*.




*ja vēl kāds grib piepisties, "profesora" ir norm vārds spāniski for "teacher". :)

vakar iepirkos arhaiskākajā internetbodē, kādu nācies lietot pēdējo.. 10 gadu laikā, visticamāk. bet tad, kad nonācu ar lielām mokām pie maksāšanas lapas, nebiju gatava padoties un atmest ar roku, jo tik daudz jau tajā ieguldīts. delivery un payment options were too ridiculous to list them here. bet nu, viņi pieņēma manu pasūtījumu, teica, lai gaidu instrukcijas epastā. šorīt saņēmu epastu, ka, vot, mēs esam ar mieru notirgot tev šitos priekšmetus (uzmetot aci likās, ka visus, kuru es un EtF gribējām + kaut kāda dāvana), rekur mūsu konta numurs, samaksājiet šito te rēķinu ar bankas pārskaitījumu, tad gaidiet instrukcijas. ar interesi gaidu, kādas būs nākamās intrukcijas. ja tur būs kaut kur jāiet un "come alone", var stulbi sanākt, jo es tā īsti personīgi nevienu snaiperi nepazīstu. bet varētu padomāt, ka vispār te pērku kaut ko nelegālu nevis pāris šampūnus, krēmus un tādu hlamu.

bet toties šodien liekas, ka mani pēdējie divi attiecību mēģinājumi prasīja no manis tik daudz tā, kā manī ir ļ maz, ka joprojām diez gan efektīvi nogurdina pat tikai doma, ka būtu jāmēģina ar kādu vēl.
piezīmēšu, ka nevainoju konkrētās zajas ne pie kā, pati vien izvēlējos tā darīt.
tik daudz par mindfuckiem ar skatu nākotnē.

es it kā esmu nenormāls crowdfunding kind of atbalstītājs. piemēram, mūzikas industrijā, fuck the labels, let's do this shit. konkrēti es daudz labprātāk sēžu tādā patreon un piesolu AFP cik tur tos dolārus per Thing, pat, ja man ne viss liekas releatable, nevis pērku label ietekmētus un izdotus albumus.

bet tad notiek kaut kas tāds: link to the lastest in the Pledge Music freeze thing.
un man drausmīgi, drausmīgi uzdzen dusmu.

es tiešām gribu supportēt ārstistus ar pēc iespējas mazāk steps in-between. bet nupat sāk likties, ka short of flying to Southampton and giving Dave Pen cash in hand, nekas tajos internetos nav droši.
**nopūšas**
**iet pirkt BirdPen digitālo albumu**, jo Deivam (un Maikam) tiešām tur ahtungs sanācis.

bet dzīve nav tikai ballītes. tikko aplejot tēju krūzē ar karstu ūdeni, aizdomājos, ka varbūt tomēr vajadzētu beigt niekoties un atvērt pudeli vīna.
šī diena ir pavadīta sarakstoties ar diviem accountants - abiem vārdā Tony. pa vidu vēl 3 meetingi, apdarīti visādi darbi.
un laikam esam nonākuši tajā punktā dzīvē, kurā panda beidzot izrakstīs savu pirmo rēķinu.

nē, bet nopietni, var jau to vīnu?
padomājiet, es tikmēr iziešu uzpīpēt.

es it kā esmu totāls rebelis pret sistēmu. (also, arī mans kaķītis, kurš grib sevi mazgāt, bet nekā nespēj atrast īsto vietu dzīvoklī, kur to darīt. pamēģina te, pamēģina tur, tad tur, tad tur, bet nu...) tajā pašā laikā es totāli uzskatu, ja cilvēks ir izmantojis pakalpojumu, par to ir jāsamaksā. vai tā būtu tramvaja biļete, vai četri ali barčikā.

es nezinu, kā pie jums darbojas Eiropas Savienība, bet šeit bankas izrādās ir izlēmušas, ka ņehuj vispār visiem ārzemniekiem nodarboties ar mazajiem biznesiem, arī tiem, kas jau eksistē viņu klientu rindās.

toties ar Rolliju filozofējam par to, does spring exist if nobody remembers it any more?

ārpus visādas huiņas dzīšanas, sestdien biju ar rumāņu zaju uz Kutna Hora. tur ir kaut kāda galerija. bija tiešām forša diena. maz gan sanāca pa āru pastaigāt, jo baltie mēsli un slīd. bet galerija bija liela un ļ izklaidējoša. rumāņu zaja arī ir riktīgi kļova zaja. tikai viņa baigi daudz runā. it kā neko nesakarīgu nerunā, bet tomēr daudz runā. es biju tiešām ļ apm ar to, ka aizbraucām. visādas fotkas var redzēt instagrammos, hehe. un sarunājām jau ar zaju, ka iesim kaut kad lēkāt pa batutiem.

šodien toties biju uz banku. hā, hā, jobana krievu banka ar savu Svarīgo un Nopietno Baņķieri Kirilu, kurš pamanījās visas manas trīs (3) adreses samaisīt kopā un ierakstīt visur dažādas kombo no. jā nu, tiku pie temp account, bet vispār es pie viņiem neesmu velkomēta, līdz ko manas pandas kapitāls atbrīvosies, viņi grib, lai es savu naudu savācu un eju nahuj. viņiem esot zajebaļi mazie uzņēmumi. nu ok, I didn't really want to bank with them anyway.
bet vispār, atkārtošos vēlreiz - ja jūs neesat cz pilsonis un gribat uztaisīt uzņēmumu Prāgās, just don't. brauciet uz Šveici, tur viss notiek daudz vienkāršāk un šis process esot arī tik daudz lētāks, kā man kolēģi stāsta.

citādi bija laba diena, nopirku beidzot sejas krēmu, no kura varētu nebūt alerģija. nejauši Mango atradu lielisku žaketi un kleitu, kuras abas lieliski izskatās uz mana auguma. saklausījos gan The Chemical Brothers, gan Mefjus. tiešām ļ vajadzēja tādu brīvdienu. (vakar taču bija gara un baisa darba diena.)

ārā jau ir tumšs, var sākt jau dzert?