Trash panda

Es kaut kad uzrakstīšu vairāk par Lielmiesta apciemojumu. Bet pagaidām pateikšu, lūk ko:
Ja Priekšnieks grib, lai es turpinu būt his therapist and work motivator, I’m going to charge extra for that.

man ir jauna biznesa ideja.
tirgot elektriskās tējkannas manā rajonā. jo neviens cits to te nedara.
nu, vai arī tas ir ar likumu aizliegts un tur jāzina cilvēki, kuri pa kluso ieved un zem letes tirgo pa bargu naudu.

it's not even funny any more.

tas nav paaugstinājums, tas ir titulu reorganizācijas jocīgais rezultāts, dude.
also, tiešām uzskatu LinkedIn par kaut kādu elles portālu, kuru lietojot one loses the last will to live.

vēl man kaut kā mistiski ir izdevies kārtējo reizi pārmaksāt manu (jau nomaksāto) student loan. refund pending. apm ņurd. citi iegulda akcijās vai valūtā, es, izrādās, ieguldu student loans company.

es šito, nu. man rīt desmitos meeting ar Priekšnieku. manas domas, ko un kā viņam stāstīt, ir kaut kāds random juceklis. man nav nekāda runa galvā, man ir piezīmes, pie tam, pat nevis postit lapiņu, bet tādas, kura nu uz beer mat, kura uz čeka otras puses, vēl kaut kāda uz noplēsta avīzes stūra un vienmēr jau ir vēstule no bankas.

par ko runājot, man ir vēstule no bankas sakarā ar kredītkonta Ts&Cs. no vienas puses, apsveru to jobanu kontu vienkārši aizvērt. bet atkal kredītkartei tas pluss, ka viņu ērti un labi lietot ārzemijās bez liekām komisijām vai satraukumiem. plus jau tas, ka negribas tomēr palikt ar vienu vienīgu Visa, jo ir tiešām dzīvē noderējis, ka makā atrodami dažādu karšu veidi.

kas atgādina, jānopērk jaunas sandales, jo vecās, par spīti sauklim, ka shoes for life, nav izturējušas pat vienu pilnu sezonu. nē, nu, ir jau skaidrs, ka es staigāju daudz, bet nu, tas nekā nemaina faktu, ka man atkal būs jāmeklē jaunas sandales, kuras nav: rozā, ar glitteriem, sudraba, zelta, brūnas, plastmasas, dārgas, priekšā starp pirkstiem, tiešām ar glitteriem, ar augstiem papēžiem, iešļūcenes, ar pūkām. pēc tam, kad tas atlasīts, sēdi un skumji skaties uz tām (pāgjušoreiz bija) 11 izvēlēm un domā, kuras tev nepatīk vismazāk. smalkās un ūber dārgās neredzu jēgu pirkt, jo man liekas, ka es vienkārši nemāku pareizi staigāt, man viss jūk ārā :D

Skatoties uz cilvēku, kurš pārvietojas ar braucošu tabureti, radās pārdomas, ka varbūt cibas festivālu ietvaros uzģenerētās pilnīgi vājprātīgās biznesa idejas nav nemaz tik bezcerīgas. Ja jau kāds ir izlēmis masveidā ražot un acīmredzami successfully notirgot cilvēkiem tādu huiņu, varbūt arī ballītes orgkomitejas idejas varētu veiksmīgi realizēt un padarīt ienesīgas, lai jau minētā orgkomiteja beidzot varētu atļauties nestrādāt.

Also, lasīju te šodien internetus un pavisam nopietni aizdomājos, kādā veidā ar mani kopīgu valodu atrod mani creative friends? I am the socially awkward tech team member and nobody knows what I really do for a living. Bet man ir draugi (kuru man nav, jo man taču nav draugu), kuri visādi nodarbojas ar radīšanu, creative shit un all the things that I don’t really get. Bet kaut kā skaidrā vēl neviens nav palicis.

man ir par vienu kredītsaistību mazāk. tas gan prasīja apmēram 5 minūšu sarunu ar autoatbildētāju, ar kuru es konkrēti sastrīdējos un nonācu iekš loop. bet nu kaut kā izkļuvu un nokļuvu pie dzīva cilvēka parunāties. tagad visa lepna.

vispār tas moving nāk arvien tuvāk. arvien vairāk redzu, cik bezjēdzīgas ir vesela čupa manu mantu. vienbrīd likās, ka esmu izmetusi ārā apmēram visu, kas traucēja un bija lieks. tagad skatos un saprotu, ka no tā, kas palicis, vēl no visa kā var atbrīvoties.

jāatceras otrdien no rīta aizvest kaķi pie veta uz pirmo no abām potēm.

vēl jums varu pastāstīt, ka šobrīd Visa kartes nestrādājot. kad gāju uz bodi, pāri galvai lidoja lidmašīna, kas clearly nebija pasažieru lidmašīna. aizdomājos, ka, ja nu karš? bodē nopirku arī mazliet kartupeļus katram gadījumam. also, appisu sistēmu - samaksāju ar sakrātajiem klienta punktiem.

es varu jau sākt dzert?

šovakar sapņaini. tādas sapņainas domas, domas, domas. un ir arī skumji. labi vismaz, ka kaķītis visur man seko un nāk būt mīlīgs.

citās ziņās, ir pienākusi tā diena, kad pasūtīju sev grocery delivery uz otrdienu, samaksāju ar Apple Pay.
rīt domāju mosties un būt praktiska. būs jāstrādā.
šovakar iedzers.

It’s easy to be “in tune with ones feelings” if one mainly feels grumpy. More amused or less amused, but grumpy.

Vispār cibas starptautiskā festivāla orgkomiteja vadīja svētdienu kāpjot kalnā, pastaigājoties pa nekurieni, kāpjot no kalna lejā, lai secinātu, ka nekurienē kaut kā šķita omulīgāk. Izķērām arī EtF, aizgājām gar upi uz hipiju vietu.

Vēl augstākminētā orgkomiteja visu laiku ģenerē biznesa idejas un ar skumjām secina, ka tās laikam būs grūti monetizēt pietiekamos apjomos. Nu piemēram, vakar tika secināts, ka visos ķiņos no portāliem lien ārā tikai nepatīkams viss kaut kas. Tad nu man radās ģeniālā ideja, ka jātaisa ķinis, kurā no portāla lien ārā kaut kas patīkams. VZ gan korekti aplauza ar to, ka diez vai izdosies ar to nopelnīt visu pasaules naudu, jo gan jau, ka visi ieklasificēs to kā kaut kādu art house, rādīs mazos cinema un huiņa vien sanāks. Nopūtāmies un secinājām, ka pagaidām laikam tā kastīšu locīšana ir vispotenciālākais.

Bet dažādu iemeslu dēļ domas vēršas pie trešdienas lidojuma un tam sekojošajām brīvdienām.

kaķ: kad nomirst, tad taču vairs nesāp galva, vai ne?
Gā: es nezinu, bet ja ir jāpārdzimst, tad simpunkt atkal sāp galva.
kaķ: es centīšos nepārdzimt.
Gā: it kā tev būtu izvēle
kaķ: ja nu neviens nepamana, ka es kaut kur klusiņām nomirstu savā nodabā un nepārdzimstu.
Gā: neticu. kāds pamanīs un uztaisīs drāmu. kāds nomirušais radinieks.

bet vispār pēdējā laikā ļ liela daļa lēmumu un domu tiešām ir par to moving lietu. pie katra pirkuma sanāk piedomāt, vai es to gribēšu ņemt līdzi. ja nē, tad nepērku. un visādi citi lēmumi. ir arī visādi lēmumi kā "vēl pēdējoreiz gribētos" (aizbraukt pie Neō) vai arī "jāsaņemas beidzot izdarīt pirms" (aizdoties uz Edinburgh). arī izklaides šeit izvēlos tādas, kuras "ir tā vērtas", pēkšņi nav bail pasēdēt mājās un paskatīties serčikus, ja liekas, ka varbūt tomēr nav gluži my cup of tea.

vakarā ies pasēdēt piemājas barčikā, šovakar Džemmas shift. that is my cup of tea pint of cider :)

atvieglojums un līksmība iestājas tajā brīdī, kad izdodas nopirkt ar vienu pirkumu biļetes, kas sevī iekļauj 3 lidostas. bet ar to es neapstājos. nopirku arī vilciena biļeti.
vēl nopirku daļu no lidtaloniem priekš jūnija visādiem eksaitmentiem.
tagad sēžu un nopriecājos par. (ja neskaita airBaltic biļešu cenas, viņi nu gan sajutušies lepni un svarīgi, aptrūkstas pat lamuvārdu.)

vēl man nav ne jausmas, kas šodien par dienu, tātad laikam otrdiena. otrdienās parasti pazūd sajēga par laiku.

skatos pa logu ārā un domāju, ka varbūt varētu pēc meetinga vēl iziet pastaigā.

ir pienākusi tā diena, kad es saņemu promotions epastus angliski, spāniski un čehiski.

bet es jums pat izstāstīt nevaru, cik ļ man izbesījuši baltie mēsli. tagad it kā kūst nost tai saulē. es gan biju uz bodi un izjutu skaudri to auksto vēju. nemaz negribas teikt, ka this is an improvement. un bodē tā sāku domāt, vai tik nevajag iepirkt rezerves, bet atcerējos, ka tagad jau kādu brīdi nesola baltos mēslus birdināt. pat weekendā ne! gribēju teikt, ka beidzot varētu weekendā kaut kur aiziet, bet, mīļie draugi, man jāstrādā. vēl kaut kāda zaja no tindera teica, ka Lieldienās atkal solot baltos mēslus. sāku aizmirst, kā tas ir, kad nesalst. cerība uz to, ka vēl kādreiz nesals, sen jau zudusi.

mēģinu saprast, ko darīt ar maiju šogad. bet nu, laikam vispirms jāsagaida papildus nauda kontā. bet nu darbs atkal izdomājuši, ka maija vidū rīkos to Planning pasākumu, par kuru es tā besījos februārī. nezinu kāpēc tieši viņi mūs tā trollē, bet nu. visi jūtas varoņi, ka šo te ieviesuši. tagad viss, protams, ir zajebisj un visi kļūstam par miljonāriem. nu ok, paskatoties kontā, atliek secināt, ka tomēr ne visi.

viena kaut kāda samērā randoma sieviete man raksta reizi nedēļā, lai uzaicinātu uz vienu ballīti. es katru reizi gribu, bet man katru reizi nesanāk. šodien sapratu, ka rīt tomēr jāiet, jo citādi beigs aicināt taču. bet man vispār gribētos ar to sievieti kaut kā iedraudzēties.

citās uk ziņās. tas sniegs un sals ir sapisis diez gan pamatīgi dzīvi. ne tikai es notizlojos un nokritu un esmu ar milzu zilumu un uzplēstu roku. šodien vienkārši piezvanīja no bodes un pateica, ka nevedīs manus groceries. no, we're not rescheduling, we don't even know if we're delivering tomorrow. vilcieni tā sapisti, ka netiku uz Anmas jōgu. viss konkrēta bēdu leja. slidena, pie tam.

prah ziņās varu pateikt, ka TrakZ atrakstīja, ka grib, lai es dzīvoju.

otrās prah ziņās ar skumjām secināju, ka Editoru gigs ies secen. ne tikai tāpēc, ka sold out, bet tāpēc, ka nesanāk lidot uz to datumu (lai noķertu last minute offers from people who can't make it), jo jobanas skolas brīvdienas vienmēr sadārdzina visas biļetes līdz vājprātam. tā, ka skatos uz cenu paundos un rodas sajūta, ka viņi sajaukuši valūtas un tas vispār ir krōnās.

šķiet, ka šis ir tas gads, kurā beidzot varētu sākt tērēt visus pēdējo 10 gadu laikā sakrātotos punktus uz dažādām klientu kartēm. to tak nevedīs līdzi.

šito te, kā lai pasaka. rodas sajūta, ka darbs mani trollē trollēšanas pēc. un es te pat nesūdzos par kolēģiem indivīdiem, ar kuru nelaimītēm ikdienā noņemos. nē. [insert a swearword of your choosing here]

also, skatos pa logu, a tur staba galā čuvaks. ok.

pag, vispār laikam kaut kas ar kaķu paiku bija jāatrisina šodien.

*nogurst*

tagad es zinu, kas ir šausmīgākie divi vārdi pasaulē pirmzsvētku laikā.
"jāmaina boileris"