bra, shoe and biscuit

Where feelings come to die

doesn't listen

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

Navigation

November 30th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
ceturtdien ballītes orgkomiteja gandrīz aizgulējās uz vlak. bet vispār savācāmies kaut kā nebūt un iekāpām vlak uz Berlīni. jūs, protams, neticēsiet, bet man bija jāstrādā. neko daudz gan nesanāca patrādāt, jo pārsvarā nebija zonas manam hotspotam. bet nu, reizēm visiem ir bad day at the office. especially if sitting on a train.

nokļūstot Berlīnē, aizgājām uz Kāzu rajonu un atradām savu paliktuvi - penziju. em. tā bija virs poļu bāra. jāok. tā bija vienkārši viens stāvs dzīvokļu mājā, kas bija sataisīts par istabām. mums bija ar privāto bathroom, kas vienalga bija ārpus istabas. bet "neviens cits nelietojot to", šī sadaļa esot nodalīta no tās, kur shared. ok. it was weird, but ok.

man, protamska, bija jāpastrādā vēl. aizgājām uz kaut kādu jocīgu bāru pāri ielai, kas bija ne mazāk dīvains. tur spēlēja dīvainu aziātu mūziku, es tiešām nezinu teikt precīzāk, pardonējiet manu ignoranci, bet es tāda stila mūziku neklausos dēļ mūzikas nevis izcelsmes. pamalkojām kaut kādus pivčus, tad visi apdarīja kaut kādus darbus un bija laiks ātri atrisināt pusdienas un doties uz gigu.

piezīmēšu, ka čillīgs hotdogs bija laba nejaušība pusdienu risinājumam. un tur varēja maksāt ar karti, pārdevēja gan nemācēja īsti pati savu karšu maksājumu sisķiku, bet viņai tur citi palīdzēja un pa visiem kaut kā tikām galā. un pat pamanījos nenoģībt. :D

tad tika ieraudzīts un saprasts, ka Jay Jay Johanson spēlē kaut kādā mega posh venue. tiny and posh. bet tur deva Pilzenes pivci. pudelēs, bet tomēr. un tur varēja maksāt ar karti, kas vispār likās unbelievable, ka divās vietās pēc kārtas Berlīnē varēja maksāt ar karti! :D

pirms Jay Jay Johansona bija iesildītājzaja. viņa nebūs mans jaunais favorītākais mūziķis. pārāk gaudulīgi dažādos veidos. aizgājām sēdēt atpakaļ barčika daļā. apspriedām kā būtu, ja uz visām lampām būtu viens un tas pats kukainis. tad izdzirdējām applausus un aizejot atpakaļ uz koncertzāli (tho, tik mazu gribas saukt deminutīvā, bet no), secinājām, ka Jay Jay beidzot iznācis uz skatuves.

par spīti tam, cik abnormāli depr ir Jay Jay dziesmas, šis koncerts kaut kā sajūsmināja, iešūpoja, ielīksmoja, tas bija milzu baudījums visādām maņām. Jay Jay pats ir camp AF un lēnā garā tā sakarīgi sapļurkājās uz skatuves. viņš kļuva arvien animētāks, arvien mazāk sasaistīts savā kautrībā. un tiešām tik skaista, tik skaista balss. un fantastiskas dziemas un ļoti laba elektronika uz viņa pults. un viss ir tiešām daiļi un skaisti. un viņa intrumentālists arī izpildīja ļoti wonderful melodijas. viss bija tiešām fantastiski skaisti. absolūti. also, kad Jay Jay nedziedāja un nebakstīja savu pulti, viņš mēdza iet un vērot savu Ēriku, kamēr tas tur izpildīja klaviermākslu un to visu. jā, tā bija māksla, tas, ko mēs tur pieredzējām.

mazliet kaitināja daļa skatītāju, kuri vienkārši uzvedās in an annoying manner. bet kopsummā tas nesabojāja vakaru.

atpakaļceļā gājām un abi wow-ojām un ah-ojām. aizdomājāmies, ka jāiet uz poļu barčiku runāt ar poļiem čehiski.

bet par to vēlāk, es drusku noguru rakstīt burtus un vispār esmu visādu tīrīšanas procesu mindsetā. protams, ir risks, ka aizmirsīšu, ko tieši gribēju par poļu barčiku rakstīt, tāpat kā aizmirsu, ko gribēju rakstīt par pagājušo svētdienu un tam sekojošajām dienām līdz, including dažāda veida pārdomas. bet it's a risk we're all going to take here.

November 23rd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
karoč, ja nu kāds nezina, tad VR dzīvo Mexico City. un ir tāda lieliska angļu - čehu jaukuma mūziķe ar nosaukumu Emika, kura dzīvo Berlīnē tagad. un Emika bija aiztriekusies uz Mexico, spēlēt tur gigu, bet kaut kādā citā pilsētā, ja pareizi sapratu no VR, tad 4 stundu drive from Mexico City. bet pagājšnedēļas beigās Emika izziņoja, ka piektdien (tajā, kas vakar) spēlēs arī Mexico City vienu gigu. sabakstīju VR, kura te pazudusi no sakariem, ka viņai jāiet, jāiet, jāiet. ignore me all you want, bet ej uz Emiku, dude, ej, ej, ej. un zaja vakar savācās un aizgāja ar'!

es no VR saņēmu fotku no giga, viģiku no giga (My Heart Bleeds Melody brīdī). tas norm. VR visa sajūsmā un thanks for making me go. un mega fane būs un vīīīi! tiktāl viss norm. tad Emika rīkojusi signing afterwards un VR iestājusies rindā uz. tas arī norm. VR dabūjusi autogrāfu, nofotkājusies ar Emiku. arī norm. un tad! VR palūgusi Emikai VR telepurķī ierunāt balss ziņu kā sveicienu man!

un te nu es esmu, ir kaut kādi četri no rīta (te), un es klausos over un over tikko saņemtu 9 sec balss ziņu, kurā Emika saka: "She's Czech no? Ahoj, Kaķ, here's Emika, I'm in Mexico with your friends, čau, ahoj!"

ohujs ir neaprakstāms.
also, iedomājaties, kā tas bija pašai Emikai, ja? Emika aiztriecas visu ceļu uz nahuj Mexico, izsludina somewhat last minute gig Mexico City, tur atnāk meksikāņu zaja un palūdz balss ziņu priekš zajas Prāgās! bet nu, vismaz Emika zina, ka viņas Eiropas fani ir sasnieguši level up un vairo viņai fanus uz citiem kontinentiem :D

tāds vot vairot prieku pasaulē.

November 1st, 2019

Add to Memories Tell A Friend
Archive gig.

mēs ieradāmies un gigs faktiski sākās within minutes. stāvējām sānā, gandrīz pie pašas skatuves, normāli priekšā, tieši blakus tumbai.
šoreiz bija ieradušies ne tikai instrumentālisti, Dave Pen un Pollard, bet arī Maria. es tā sirsniņoju Maria. Holly gan nebija, bet nu neko. Maria. Maria. bija ieradies arī Mike Bird, kuru mēs visi mīlam un pazīstam no ansambļa BirdPen.
Archive gig. tas ir tāds experience, kurā tu vēlies palikt mūžīgi. vienkārši mūžīgi. līdz ar pirmajām notīm pie You Make Me Feel līdz pat beigām, kur Deivs kliedz mikrofonā un izrauj un izārda vēl pāri palikušās iekšas, lai atvadītos un ietu prom.

tātad viņi tur atnāca un sāka mums ar You Make Me Feel un kaut kā pat gribas gan raudāt, gan smieties, gan dejot, gan kā apburtai skatīties uz visiem tur uz skatuves. VZ man norādīja, ka gar Dariusa uzstādījumu var redzēt Mike Bird, bet VZ man to rādīja ar žestiem. visi zina, kādu žestu lieto, lai identificētu personu vārdā Mike Bird, vane? es toč zināju, sapratu un ieraudzīju. Deivs kaut ko bakstīja pulti. kad Maria aizgāja, Deivs gāja mums visiem uzkliegt Fuck U dziesmu. pie kuras tiešām gribas smaidīt, dejot, kalbasīties, dziedāt līdzi un būt apburtai. tad bija kārta Pollardam, kurš mums uzdāvināja Bullets experience, kas vienmēr ir fantastiski.

bija visādas dziesmas, nu tur Kings Of Speed, Wiped Out, Pulse. un tu dejo, šūpojies un attopies, ka gandrīz nekusties, bet skaties. vienkārši skaties. un gribas kustēties, gribas būt tajā visā. un tu esi. esi. tur. ar viņiem. tur. ar viņiem. tajā skaņā, visaptverošajā skaņā. skaņā, kas brīžiem, pateicoties tumbas blakusesībai, tevi vibrē tīri fiziski. un tev nevis riebjas, bet tu gribi vēl un vēl. pie System vispār sāc zaudēt kaut kādu prātu un pasauli vispār. un tad Maria atnāk un nodzied mums Whore un es smejos, es smejos, tās manas grumpy chicas. un viss iekšā pulsē. Dariuss viss tāds Dariuss, making his faces, dislocating his shoulder.

turpinam ar Baptism, Remains Of Nothing un šūpojamies. un esam. un tad Pollards iedod Erase. Erase laikā es aizgāju tādā astrālā. neaprakstāmā. tādā, ka vienā brīdī pazaudēju ķermeni un gandrīz nokritu. man Erase laikā vēl kaut kur smadzeņu aizmugurē rādīja tās dziesmas viģiku. tas bija. uhti. wow. jā. astrāls. pilnīgs. es gribu atpakaļ.

Finding It So Hard ir Deiva dziesma. visi zina, cik ļ, ļ es mīlu Deivu un grasos viņu precēt, vane? te, piebildīšu, ka visa konča laikā sapratu to, ka ir viegli mīlēt Deivu, kad viņš dzied visu savu dvēseli vai hujārī giču, bet it's a bit of a challenge, kad viņš, sauksim to par, dejo. bet vienalga, this is my future husband and I will be proud of him doing all those things. yes. arī tad, kad viņš Finding It So Hard laikā ir satinis mikrofona vadu sev ap roku tā, ka man liekas, ka tūliņ saraus gabalos, kad viņš tur dīvaini gorās un lokās un visu. yes, darling, I do still love you and am proud of you. bet visi saprotam, tā nav viegla dziesma. nevienā veidā. un tur Deivs kliedz tā un dejo, un sajūk prātā un brīžiem pat šķiet, ka aiziet tādā emocēšanā, ka pats pazaudē jebkādu sajēgu. (mikrofons izdzīvoja, piezīmēšu.) un man gribas raudāt un smieties un apskaut Deivu. tās ir aptuveni 15 minūtes no manas dzīves, no kurām es nekad, nekad, nekad negribu izkļūt. (praktiska piezīme - viņi jau sen končos dzied mazliet savādāku versiju nekā vecā albuma versija. gigu versija ir neizmērāmi labāka.)

Collapse / Collide ir mazliet garlaicīgāk, bet līdz brīdim, kad Deivs sāk hujārīt ģitāru tā, ka es atkal viņu mīlu vairāk par visu pasaulē. nofotkāju tur.

Controlling Crowds jau ir lieliska klasika. un Dangervisit ir ļ la.

encorē toties mums iedeva Deivu, kurš kliedz pasaulē visvisvisvisdepresīvāko dziesmu - Again. Dave Pen, will you marry me? un ir laime un Deivs izdzied no manām iekšām ārā visu nelaimīti, izdzied, ieliek savā balsī un dzied tur ārā. un kliedz. un.. es esmu saplosīta un manis nav, bet tajā pašā laikā, es esmu visīstākā es kāda, jebkad esmu bijusi. also, pie akustiskās ģitāras daļas, pamanīju, ka Mike Bird ir tas, kurš spēlē to. te arī mūsu BirdPen moment. thanks, guys.

ieliku instagrammu tajā vakarā ar Archive. viss norm. nākamajā dienā ieliku ar Dave Pen, kā viņš hujārī tur giču tajā Collapse / Collide, minstinājos apmēram 5 minūtes, pirms saņēmos viņu tur ietagot. Deivs ielaikoja! un ne tikai! ielika manu instagrammiņu savā instastory. lepni teicu Latvian Trio čatā, ka me and Dave, we're destined to be together.

don't forget to tip your waitress.

October 11th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
laikam sanāk tā, ka pirmdien ir oficiālais anniversary. wow.

bet par vakardienu.

Android Asteroid bija dīvians gigs. ļoti bipolārs. sāka ar proper elektroniku un ballītes orgkomiteja visi astrālā un dejo. pārējā publika mīņājas. tad kaut kur pa vidu viņi tur kaut ko parunāja, kaut ko aplaistīja, tad sāka spēlēt pseidoelektronisku-ish disko. te publika aizgāja kalbasīties visi, bet mēs ar VZ stutējāmies pret stabu un drusku nīgrojāmies. tas izskaidroja ļoti daudzu zaju outfit choices tho. aaanyway. beigās tomēr iedeva vēl elektroniku, incl kraftwerkīgu tjūnu. tas atkal tomēr radīja labu sajūtiņu. lai gan, tā kraftwerka-ish tjūņa laikā man gribējās, kaut būtu pabrīdinājuši, ka tāds būs, es būtu ibuprofēnu ierijusi, lai tā nostaļģiskā high sajūta būtu efektīvāka :D

pēc tam nolēmām neriskēt iet pie Jiržika, bet aizgājām uz Brāļiem. jā nu. English football fans are total dickheads and bellends. citādi jau noņirdzāmies. saprotiet, man vajag gludekļa sejas masku (aliexpresī, vai kā nu tur, tur neesot). un gludekļa vajag, jo grābekļa liekas neefektīva, jūs grābekli esat redzējuši?

dakujem.

October 10th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
par to, ka visi te bija uz Haelos, to jau VZ pieminēja. tiešām bija fantastisks gigs. tāds astrāls un bliss un pēc tam visu atlikušo vakaru galvā mazliet žūžoja tas viss. tiešām labi cilvēki.

bet ko es jums gribēju teikt?
Brexita sakarā sāk rasties aizdomas, ka jāsāk klausīties citu valstu mūzika, jo salīdzinoši mazās grupas no UK vairs nevarēs atļauties braukt uz mūsu Eiropām koncertos. bet, ja tā paskatās, kādu mūziku taisa tās citas nācijas, uzreiz paliek tā skumīgāk. nē, don't get me wrong, gandrīz katrai (Eiropas) valstij ir izdevies kaut kas nebūt sakarīgs. jā, pat zviedriem taču ir Johansons. tomēr, tā paskatoties uz spēlētākajiem muzikālajiem grupējumiem, manās listēs iespaidīgi dominē UK mūzika.

bet nu, Haelos labi sažūžināja galvu tai vakarā un vakar līdz ar to bija diez gan globāla pohiņa, kuras iespaidā tika nopirkti tix uz koncertu šovakar.

October 2nd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
kad man urbj te apkārt, parasti uzlieku Skinny Puppy listi spoķikā, jo tas ir vienīgais, kas palīdz. nesen noklausījos to listi bez urbšanas fōnā un bija gandrīz vai pavisam cita skaņa listei. tā dzīvojam.

bet local historian returns ar sestdienas aprakstu. par piektdienu nav nekā daudz, ko teikt, jo nu.. darbs, darbs, darbs.

sestdien pamodos visa tāda laicīgi uz darbiem pirms desmitiem. secināju, ka Mattie neko nav sācis darīt. uz brīdi nezināju, vai vispār šodien būs tā release vai nē. aizgāju atpakaļ ar laptopu migā un kaut ko randomā snoozoju / skatījos serčiku. īsi pirms divpadsmitiem pamanīju, ka Mattie tomēr sācis kaut ko darīt. tad viņš man iepingoja, ka izdarījis savu un nodod tālāk darbus man. tad nu cēlos un hujārīju darbus, lai atrastu mega nelaimīti. piezīmēšu, ka release atkal pacientiem nebija izziņota, sisķiks viss stāv live un accessible. bet puse no sisķika nestrādā. sabakstam visādus citus cilvēkus, tie tur izlemj rīcības plānu, but it's going to take a few hours. kaķ sapingo VZ un izlemjam iet ārā tagad un vēlāk barčikā piesēdīs fiksi apdarīt, kad nu sisķis būs apvākts.

izejam ārā, aizejam tur, kur toreiz salijām. silti, saulaini un patīkami. ejam un ejam un baudam būšanu ārā dienasgaismā. bet tikmēr Borgijs un Džeimss savāc sisķiku. kaķ un VZ nobāzējas Andel āra pagalmā, jo vispār pūš un sāk nomākties, liekas, ka iekšpagalms ir risinājums. izvelku laptopu, a tur.. ok. lielākā daļa ir savākusies atpakaļ, bet vēl dažas huiņas nē. tad ir mega stragls ar visādām huiņām, gandrīz tiek zvanīts kastītē Pat, bet nu, Mattie savācās un atnāca atpakaļ darbos. visi te hujārī, hujārī. gandrīz nevaru pacelt galvu no laptopa. tik, lai pasūtītu pivčus. jūtos vainīga, ka nerunājos ar VZ, bet nu.. **nopūšas**

tad pēdējā brīdī ielecam metro un aizhujārījam uz Cross Club. tur NOHA. par NOHA gigiem es esmu jau rakstījusi. piezīmēšu, ka tur ierodoties es biju tik, tik izbesīta, nogurusi, ka nevarēju vispār neko parunāt vai respondēt. un tad atnāca NOHA uz skatuves, sāka spēlēt un visi sāka dejot. galvā nebija darbs, galvā nebija nogurums, nebija nīgrums, bija NOHA. koncis bija tik neaprakstāmi draivīgs un epic. izkratīja visu, visu, visu. vienīgais, ka NOHAs gigos vispār ir viskaitinošākā publika. bet nu pohuj. also pats Noha likās, ka bija totāli pjanijs. neko nepārmetu, vienkārši smieklīgi. instrumentos pūta vienalga ar pilnu atdevi un kvalitatīvu draivu. Chevy toties izbičojās par būšanu precētam.

pēc koncerta tiek saprasts, ka man nāksies vēl hujārīt darbus vēl šovakar. iekāpjam tramvajā, kurš, izrādās, nebrauc tur, kur mums likās, ka brauc. bet nu, sanāk savākties un nokļūt Brāļu barčikā. kur es vēl kādu stundu vai ciktur hujārīju darbus. tad laptopam beidzās baterija, iebāzu to somā un pieslēdzos atpakaļ ballītei. forši iedzērām vispār. mājās braucām atkal ar tramvaju, bet šoreiz bez negaidītiem random uzbrukumiem.

svētdien vēl rītu nohujārīju darbos, bet tad atkal par godu saulainam laikam sanāca iziet ārā. nevienam organismam nav spēka uz varoņdarbiem. tad nu aizgājām tos 8 km uz Branīk un piesēdām saulē malkot pivčus. šoreiz bez laptopa. bija tiešām forši. bet nu, ballītes orgkomiteja Māk forši. kad nosalām, tad jau SpB un nananā.

September 27th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
I'm going to try and make this post the most raw and unedited as possible.

vispirms darbā viss bija tik slikti, ka es sāku dzert vēl pirms darbadienas beigām.

tad braucām uz Amanda Fucking Palmer gig. tas bija teātrī. seated gig. kurš sākās ar In My Mind. ā, ja jūs neesat dzirdējuši, jūsu loss, ejiet noklausīties. the best cheesy song ever in this universe. un then... wow, fuck. fucking fuck. all the stories. being tied to a table, the abortions, the misscarriage, Anthony, Ash, the everything. tik daudz plosošu stāstu, visi krietnā jestruma un joku dressingā, un tās dziesmas, kas izvelk ledus gabalu no manām krūtīm, saspārda gabalos un tad baksta ar icepick pa palikušajām soft places. and it did blow my mind, it dismantled me to bits, to molecules, then atoms. and... so human, so, so, so, so human. I love that woman. no. even more. I _admire_ that woman. un viss šis vājprāta haoss, visas šīs nenormālākās lietas, tas viss ir smieklīgi and the songs. thanks, AFP. it's not like _any_ gig. it never is. AFP is the most human human that I've ever met (yes, I have spoken to her, I've met her).

- I phoned Anthony and asked him, can you for once tell me what to do. he just put the phone down. what an asshole!

- so I forwarded his email to my sister. she Hated him. she replied with that you're not going to answer him? **makes a face** I did answer.

- we googled "abortion near shit hotel in midtown" [... bad exp story...] so, we went back to the shit hotel and googled "nice abortion near..."

un tik, tik daudz.

after the gig we went to Jiržikbārs. jo kur citur, tas tuvākais. steidzami vajag iedzert un overwhelm is the biggest one can imagine. there's feels and emotions and all the other human shit. so raw. so, so raw it hurts and heals at the same time.

pie Jiržika bija Alejandro, kas bija atvieglojoši. bet tur palika skaļš un es gribēju mājās. aizgājām pie pakistāņa pēc some essentials. gājām gaidīt tramvaju. kakbe 15 min vēl.

pienāk kaut kāda īsa zaja (ar čuvaku) un zaja flirtīgi diņģē no VZ cigu. visādi tur pieprasa, vai viņam nav Camel vai kas tāds. bet nu nē. nu, sorrz, zaja. un tad zaja sāk tincināt, no kurienes VZ. un nekā, nekā, nekā nesaprot, kur ir Latvija. a moš mēs gribot iet ar viņiem iedzert pivci? bet nu nē, kas the fuck ir Latvija? viņas čuvaks mēģina palīdzēt, šķiet, ka viņš kursā aptuveni, bet nu tas viss bezjēdzīgi. mēs ar viņas čuvaku vairākas reizes saskatamies, visi tādi nopūtas, nopūtas vien. zaja tikmēr flirtē, flirtē, bet nu... tad pievēršas man, (visa saruna notiek čehiski, ja kas.) paprasa man, vai es arī no tās pašas vietas. es saku, ka jā. zaja metas man ap kaklu, novelk (fiziski) līdz savam līmenim un skūpsta. es, protams, ka ohujā, bet kaut kā uz izbrīnu paķerta iesaistos kakbe. tad viņa atraujas, saka man, ka es skaista, un atkal metas skūpstīt. es atkal totālā ohujā. also, jūs esat mēģinājuši izlīst no kaut kā tāda, kamēr esat puspietupienā, ar muguru iespiesti sienā un jums uzmetusies zaja? bet nu, man izdodas kaut kā pieslieties pilnā garumā un zajai nekas neatliek, kā atlaist mani. viņa mēģina mūs pierunāt iet ar viņiem iedzert pivci, bet mēs nu ka nē tomēr. zaja tur flirtē tagad jau vienkārši in the general direction of. tad pieķeras čuvakam un saka, ka šis ir mans vīrs un viņš mani mīl. mēs tādi, ānuok. viņi sabučojas un zaja pieprasa, lai mēs ar VZ bučojamies. atrunājamies, ka neesam pāris. tad pieprasa, lai mēs sadodamies rokās, uz ko VZ (ļ korekti) norāda, ka nevar, jo viņam tuvākajā rokā pudele piena. tad zaja pieprasa, lai es atvados arī no viņas Sergeja, kurš man paspiež roku, tad apskauj. man likās awkward, bet padomāju, ka es nupat ar viņa sievu bučojos, laikam jau sociālais protokols prasa awkward hugu. tad zaja kaut kā sakabina mūsu ar VZ rokas un aiziet.

visi acis.

labi, ka atnāca tramvajs, kurā bija tikai aizmidzis čuvaks, kurš pamodās un dzēra caurspīdīgo printera tinti, tad enerģijas dzērienu. tad bija cits čuvaks, kurš ēda havčiku un es atcerējos, ka es tak badā. ā nē, vēl tramvaja vadītājs kompostrēja kaut ko.

tikmēr ballītes orgkomiteja noturēja sapulci, lai secinātu, ka normālākā lieta, ko mēs daram involvē VZ bāžam galvu mana dzīvokļa nosūcējā virs plīts. pēc tam pavadījām laiku domājot, ko vēl salīdzinoši normālu mēs daram. came up empty. well, not true tho. we came up with shitloads of jokes. those are worth more. might write some of them down, but when I have had a moment to gather my thoughts tho.

dakujem.

September 21st, 2019

Add to Memories Tell A Friend
ceturtdien bija gara diena. pa dienu hujārīt darbus, naivi cerot, ka tai dienā nebūs tomēr otrā maiņa jāstrādā un tiks uz gigu. un tad sanāca tikt arī! beidzu darbu septiņos un jutos kā nostrādājusi tikai pusslodzi :D

Cafe V Lese ceturtdienas vakarā laipni aicināja atnākt paskatīties kā uz skatuves izpildās Květy. tā joprojām ir the most underrated grupa, bet es slepeni gribētu, lai tā paliek. vienīgais, ka Martins neko īsti nestāstīja šoreiz, man pietrūka viņa totāli juceklīgo monologu, kurā sāk vienu stāstu, turpina ar citu un pabeidz ar trešā beigām, un klausītājs nav dzirdējis nevienu no trim pilnībā.
bet nu instrumentus hujārīja ar jaudu un atdevi. dziedāšana arī patika, man vispār patīk tāda veida balsis. un vairākas dziesmas bija drusku pārveidotas, kas likās massive improvement, ja kas. dejoju, tā dejoju. dejoju. dejoju. uhti! (liekas gan, ka jau tad biju sākusi aizņemties enerģiju no nākamās un aiznākamās dienas jau.)

Martins, protams, vispār ir garš, un Cafe V Lese pagrabā nav pārāk augsti griesti. man liekas, ka viņš bija ļ, ļ self aware, lai nepalektos aizrautībā, hujārījot ģitāru, jo tad garantēti iepist ar galvu griestos. tur trūka vien dažu centimetru jau tāpat. kaut kādā brīdī viņš pacēla roku gaisā. well, mēģināja, bet nevarēja, jo iesita pa griestiem. :D

fantastisks gigs, fantastisks. sirsniņas, tādas sirsniņas.

pēc tam, protams, ka ballītes orgkomiteja nepiepūla smadzenes un aiziet uz Jiržikbāru, gar austiņu veikalu, kurš ciet. barčikā, izrādās, Jiržiks pats savā godībā! uhti! sen nebija bijis. la patērgājām, vispār. bet nu es biju totāli miegaina un miegaina. relatīvi neilgi pēc pusnakts, Jiržiks bez uzaicinājuma demonstratīvi nolika divas šotu glāzes mums priekšā. **nopūšas** jap. te mums nācās dzert tēju. es gan savu paprasīju ar ledu, jo kaut kā taču kaut kam nebūt vajag piepisties, nevar akli sekot. jo īpaši Jiržikam nevar. nu, not recommended anyway.
pie otrās tējas orgkomiteja saskatās, saprot, ka vairs nav ko zaudēt, māj ar galvu, jā, dzers vēl, nu dzers.
pie trešās tējas jautājuma ballītes orgkomiteja jau azartiski sajūsminās, ka būs vēl, jo orgkomiteja sapratusi, ka pohuj visu, pļurkājam, pļurkājam!
bija arī ceturtā tēja, ja kas.
un vēl mēs izmalkojām Jiržikam visu barčika als. viņam vispār, vispār neesot bijis als vairs. **lepni**
neko, džintoniki it is! nepadosies tak.
ap četriem Jiržiks laikam būs beidzot izdabūja ārā. bet nu tik fantastisks vakars, mēs konkrēti atlaidām visu. no visa. nosmējāmies tā, ka viss. man liekas, ka kaut kādā nestundā ieradās arī Vadīms, kuram es ļoti jestri uzreiz uzbraucu.

piektdienas rītā pamodos un secināju, ka esmu nogulējusi modinātājus un aizgulējusies uz darbu. pie rīta kafijas tiek secināts, ka visi joprojām ir pjanie vispār. un, unlike kā būtu darīts in my twenties, orgkomiteja nevis izraisa pohiņu un izcieš dienu. nē. es noklausījos savu meetingu, paņēmu darba laptopu un divos aizgājām uz lokālo picēriju dzert vīntonikus. ar milzu prieku secinot, ka tur šodien strādā Mōnika, jo vispār organismi ir trausli un galvā alkohols - vajag, lai kāds pacietīgi paauklējas ar.

par ceturtdienas vakara pagarinājumu piektdienā turpinājums sekos.
tikko apēdu brokastis un gribētos jau iet ārā, žūžot saulē, kamēr vēl dod sauli.

September 6th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
no barčika tiek secināts, ka uz Eels konci jāiet 25 minūtes, tā gūgle. ballītes orgkomiteja ceļas un iet. nonākot tur, caur visiem industriāļiem un vēl nezin kā, secina, ka noiets 14 minūtēs. norm, var pivci vēl paņemt. tiek secināts, ka kultūras punkts ir slēgts, viņi zvana zvanu kā skolā / operā. iesildītājus neklausījāmies, bet, cik sanāca izdzirdēt, izklausījās pēc wannabe EMA.

ieejot zālē mūs saspiež starp hipsteriem, random zajām, dīvainu famīliju un čuvaku ar akmenscietu grimasi. prātā jau drusku nīgrums, ka besīs un traucēs. hehe. uznāca Eels un visus parāva dejā. es tā aizrāvos, ka visi hipsteri pieklājīgi parāvās nostāk, lai dotu man vietu izpausties. neviens tā īsti nebesīja apkārt. un akmenscietās grimases čuvaks ar, surprise, akmenscietu grimasi aizrautīgi visu laiku applaudēja. mēs smaidījām un dejojām, smaidījām, dejojām, smaidījām, dejojām, smaidījām... you get the idea.

Eels. viņi.. nu. viņi ir jebanuti šī vārda labākajā nozīmē. viņiem ir 50+ gadi, bet viņi tā spārda, uhti! enerģija, prikoli. izrādīšanās ar kastaņetēm. tad E teica, ka esot saguris, let's play some soft rock. un mēs visi līgojāmies un smaidījām. dejojām. smaidījām pie visa tā prikoļnā depr. tad jau atkal deva lēkāt un kaut ko ahujenna hujārījamu. viņi spēlēja ar azartu, ar atdevi, ar jokiem un prikoliem, ar daudz lamuvārdiem, visu ko.

pa vidu bija tā - let me introduce the band. let's start with me! :D iepazīstinot ar basistu bija tā: "come here little buddy, come here. you know, I'm 6ft tall, but you could never tell with him next to me. I did something Prince would never do - I hired a band of giants" :D un basists tiešām bija impressive izmēra, hehe. ģitārists toties bija ar mock modeling story. jaunajam buņģierim tika vesela dziesma par little Jo. tur viss bija tik jestri. nu neaprakstāmi.

dziesmas, protams, ir.. paši zinat kādas. bet izpurināja, tā izpurināja. smaidi un dejas, smaidi un dejas. un enerģija, kas nāk no skatuves, tas tā pacilāja. beigās E teica kaut ko, ka šis viss bija proper badassery un viss tas. nekas neatlika, kā piekrist.

ja jums patrāpās Eels giga iespēja - noteikti ejiet. pat, ja jūs sen vairs īsti neklausaties ģitārmūziku. nenožēlosiet, saku godīgi.

pēc tam aizgājām atpakaļ uz Pareizo Barčiku. sēdējām, smaidījām un teicām "āāāā", "uhti", "wow", "fuck me" un tādā garā :D jutāmies neadekvāti un nesankcionēti laimīgi. lējām organismā pivčus un galvā turpinājām dejot pie tā bliss.

Paldies, Eels, tik ļ paldies.

August 6th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
svētdienā solīja bezmaksas Květy konci Cross Clubā. ballītes orgkomiteja pačilloja un saprata, ka negribas kāpt tramvajā. tad nu ies ar kājām uz, vane. jo kurš negrib nokļūt koncī viss tāds nogājies iet un saguris?
līdz Andel aizgājām atkal breaking the speed limits ātrumā, uzēdām un gājām tālāk. tur gar Letnu un tā. aizgājām. Health apps saka, ka 13.6km, bet es sen esmu ievērojusi, ka health apps vispār nemāk kilometrus. labi, ka bija brīdis apsēsties pirms koncerta, jo pa ceļam bija salīdzinoši maz gaisa, bija ļ grūti elpot un vispār sagurums. kamēr malkojām pivci Cross Club nesekmīgo stāvā, uzradās arī EtF.

eventually arī Květy savācās uzkāpt uz skatuves. piezīmēšu, ka skatuve ir ārā, pagalmā.

tā tiešām ir the most underrated grupa ever. Květy uz skatuves kāpj četru cilvēku sastāvā. buņģieris ir pilnīgi jebanuts, vājprātīgs un izskatās izkāpis no the 70s. ģitārists, kurš ir arī taustiņnieks, toties ir kaut kāds 80s metaļors, tas lieliski atspoguļojas arī viņa sintezatora spaidīšanas manierē, ja kas. galvenais čuvaks Martins ir tāds norm čuvaks no 90s, ar ģitāru un manai ausij ļ patīkamu balsi. un tad pie kontrabasa un nesaprotamām pultīm ir totāls mileniālis.

Martins tātad visu laiku stāstīja kaut ko, runājot pinās vārdos, pazaudēja sarunas pavedienu, daudz pārteicās, reizēm pieteica nepareizās dziesmas, bet viss bija smieklīgs un jestrs un ļ la. apm. nu jā, tieši tā, kā ir runāt ar mani :D dziesmas vispār arī ir izcili jestras. saturiski liriskā daļa ir absolūti smieklīga. bet, ja distancējas no tā, ja paklausās mūziku, tad es secināju, ka tur ir daudz ska ritmu, brīžiem ģitāra un siņķiks rada mock brass section sajūtu. nu tā. jestri. mileniāļa ietkemē, pieļauju, toties ir arī džezīgas huiņas. un ļ, ļ daudz instrumentu pamatīgas hujārīšanas. šis gig bija neaprakstāma bauda, vienkārši neaprakstāma. nodejojos, nosmējos. lieliski, vienkārši lieliski. astrāls.

tad grupa nokāpa no skatuves. pagrozījās savā teltī un kāpa atpakaļ. nu, encore, paši saprotiet, vane. Martins teica, ka viņiem tur paziņots, ka vēl 20 min laika esot. ģitārists noņirdzās un piezīmēja kaut ko, ka jā nu, strādājiet, strādājiet, vergi. nospēlēja vienu dziesmu. tad Martins teica, ka pastāstīs, kā brauca uz Ostravu, jo vispār nav īsti skaidrs, kādu dziesmu spēlēt. tas bija fantastisks stāsts, bet nu you had to be there stāsts. tad viņi nospēlēja mums vēl vienu dziesmu un mēs viņus par to mīlējām vēl vairāk.

pēc tam Jiržikbārā sagūglēju grupu, atradu Martinu feisbukos un joprojām neliek mieru doma, ka vajag aizrakstīt. ja es ar viņu aizietu iedzert, mēs visticamāk nomuldētu stundām, iesāktu apmēram 20 stāstus katrs un nekad nevienu nepabeigtu. neviena doma vai fakts tur netiktu līdz galam pastāstīts. toties visiem visu laiku būtu bijis neaprakstāmi jestri. jā.

July 4th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
Ja godīgi, man labāk patīk Frankfurte nekā Berlīne. Bet šobrīd gribas vispār tikai un tikai uz Prāgām, mā nomali un SpB. Skatījos uz cilvēkiem barčikā pie stacijas, kuri pļurkāja pivci. It kā sagribējās, bet paskatījos ciešāk, ievēroju pivča krāsu un teicu VZ: “es labāk palieku skaidrā nekā dzeru vēl vācu pivci.” VZ atbildēja ar: “nevar izdzert tik daudz vācu pivča, lai varētu dzert vācu pivci.”

Iemesls visām šīm ciešanām bija Thom Yorke koncis. Es nezinu, vai jebkad spēšu jebkā sakarīgi uzrakstīt par to exp. Bet pirmais, ko es (giga) sakarā teicu, bija, kāpēc tam (koncim) vispār bija jābeidzas? Un barčikā kaut kā teicu, ka ne tikai ciešanas nokļūt te (Frankfurtē), bet arī viss, kam dzīvē nācies iet cauri, bija tā giga vērtas. Šis tagad būs mans oficiālais mīļākais gig.

Starp citu, tādai publikai kā čehi un vāci, mēs ar VZ noteikti nenormāli besījam kā daļa no skatītājiem. VZ, jo garš, bet es daudz kustos.

Varbūt kaut kad pierakstīšu vēl ainiņas, varbūt arī par turienes sports bar, bet pagaidām apnika bakstīt burtus telepurķī. Zinkā, šodien arī brīvdiena.

May 26th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
par festivālu psihenē reports laikam būs tāds, ka es laikam vairs neiešu uz festivāliem vispār.
EtF gan apgalvoja, ka tur (psihenes pagalmā kā tādā) varot iet romantiskās pastaigās.

bet mēs aizmukām no festivāla, aizgājām paiet iet pa pilsētu, kamēr vēl. tas bija ļ la. apm. un Cross Club tomēr ir forša vieta.

also, gribas, kaut man piemistu pacietība.

May 25th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
Kas tik ļ nesaprotams ir teikumā, kas ir atbilde uz jautājumu par maniem dienas plāniem, ka es paņēmu laptopu un braucu uz festivālu psihenē?

May 19th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
sakarīgāku koncerta pārstāstu prasiet no VZ. man tomēr drusku par īsu čehu valodas zināšanu, lai tā brīvi saprastu slovākus.

ceturtdien bijām Cross Club uz Katarzia uzstāšanos. gandrīz nokavējām konci, jo darbi un tas viss. bet tad izrādījās, ka kavē Katarzia. kad Katarzia ar grupu uzkāpa beidzot uz skatuves, pagrozījās un teica, ka nu, atvainojiet, bet mēs spēlēsim jakās un iespējams dziedāsim šķībi, jo auksti. :D man ir grūti pastāstīt par dziesmām un mūziku, jo vispār viņas pēdējie albumi ir baigā elektronika, bet te bija kaut kāds wannabe Scorpions ģitārists un vēl nez kas. bet nu. vispār bija ļ baudāmi. es slovāku valodu sapratu vairāk nekā man likās, ka es sapratīšu, bet mazāk nekā gribējās anyway :D bet nu. lieliska zaja. pa vidam kaut kā sapratu, ka vispār ļ, ļ gribētu ar viņu kādā barčikā sadzert un parunāt. padzīt jokus, parunāt ironiju, padzīt jokus. liekas, ka būtu ļ, ļ jestri. anyway, ja kas, ja jums patīk dīvaina elektronika un pareizi jebanutajas zajas, paklausieties Katarzia.

bet nu pārsalu. kamēr aizgājām pie Jiržika, tikmēr gan paguvu atkal uzsilt vispār. pie Jiržika aiz bāra bija Alejandro, iedzērām tīri la. parunājām par lielgabaliem. man liekas, ka es vienā brīdī teicu: "why does my mind always turn to murder in any situation?" retorisks jautājums, protams.

piektdien bijām uz Kamerām un ilgi apspriedām, kā būtu sadzert ar kuriem mūziķiem. izdomāju arī fantastisku, bet slepenu plānu kā izdarīt, ka VZ pamostas blakus Pollard un ir par to pat priecīgs. uh!

April 15th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
džīzas, ja jūs kādreiz dzirdat mani sakām, ka gribas padarīt kaut ko out of the ordinary, vienkārši ejiet mā un palieciet tur.

par godu tam, ka es vakar līdz trijiem biju migā un pēc tam pavadīju pāris stundas mēģinot pārliecināt VZ un Gā par to, ka es neesmu citplanētiešu pārņemta, tikmēr totāli aizmirsu izdarīt pilnīgi visu, ko biju domājusi. es tupa aizmirsu pastrādāt, apēst brokastis, iedzert tēju, izslaucīt grīdu, aizskaitīt naudu, izmazgāt drēbes, aiziet pie vjetnamieša, nu karoč visu. aizmirsu pilnīgi visu. labi, ka tās kaķa smiltis atcerējos nomainīt. miskasti iznest - nu to neviens laikam necerēja, ka es atcerēšos.

bet nu, tika beigās nolemts, ka jābrauc ēst susi. (piebilde, ja es jūs aicinu doties kaut kur ēst susi, arī ejiet mā un palieciet tur.)
ļ daudz burtu par out of the ordinary incl Kiceka klonu )

gan jau bija vēl kaut kas pierakstīšanas vērts, bet man tiešām, tiešām vairs nav spēka rakstīt. piebildīšu beigās vēl to, ka ap četriem mēs savācāmies un izsaucām taksi uz mā. kad pie manas mā atvadījāmies, es apķēru VZ un teicu, ka jau tagad gribu atpakaļ uz Bohužel Bar. tas ir viens no dīvainākajiem barčikiem ever, also, probably my happy place.
Powered by Sviesta Ciba