I'm going to try and make this post the most raw and unedited as possible.

vispirms darbā viss bija tik slikti, ka es sāku dzert vēl pirms darbadienas beigām.

tad braucām uz Amanda Fucking Palmer gig. tas bija teātrī. seated gig. kurš sākās ar In My Mind. ā, ja jūs neesat dzirdējuši, jūsu loss, ejiet noklausīties. the best cheesy song ever in this universe. un then... wow, fuck. fucking fuck. all the stories. being tied to a table, the abortions, the misscarriage, Anthony, Ash, the everything. tik daudz plosošu stāstu, visi krietnā jestruma un joku dressingā, un tās dziesmas, kas izvelk ledus gabalu no manām krūtīm, saspārda gabalos un tad baksta ar icepick pa palikušajām soft places. and it did blow my mind, it dismantled me to bits, to molecules, then atoms. and... so human, so, so, so, so human. I love that woman. no. even more. I _admire_ that woman. un viss šis vājprāta haoss, visas šīs nenormālākās lietas, tas viss ir smieklīgi and the songs. thanks, AFP. it's not like _any_ gig. it never is. AFP is the most human human that I've ever met (yes, I have spoken to her, I've met her).

- I phoned Anthony and asked him, can you for once tell me what to do. he just put the phone down. what an asshole!

- so I forwarded his email to my sister. she Hated him. she replied with that you're not going to answer him? **makes a face** I did answer.

- we googled "abortion near shit hotel in midtown" [... bad exp story...] so, we went back to the shit hotel and googled "nice abortion near..."

un tik, tik daudz.

after the gig we went to Jiržikbārs. jo kur citur, tas tuvākais. steidzami vajag iedzert un overwhelm is the biggest one can imagine. there's feels and emotions and all the other human shit. so raw. so, so raw it hurts and heals at the same time.

pie Jiržika bija Alejandro, kas bija atvieglojoši. bet tur palika skaļš un es gribēju mājās. aizgājām pie pakistāņa pēc some essentials. gājām gaidīt tramvaju. kakbe 15 min vēl.

pienāk kaut kāda īsa zaja (ar čuvaku) un zaja flirtīgi diņģē no VZ cigu. visādi tur pieprasa, vai viņam nav Camel vai kas tāds. bet nu nē. nu, sorrz, zaja. un tad zaja sāk tincināt, no kurienes VZ. un nekā, nekā, nekā nesaprot, kur ir Latvija. a moš mēs gribot iet ar viņiem iedzert pivci? bet nu nē, kas the fuck ir Latvija? viņas čuvaks mēģina palīdzēt, šķiet, ka viņš kursā aptuveni, bet nu tas viss bezjēdzīgi. mēs ar viņas čuvaku vairākas reizes saskatamies, visi tādi nopūtas, nopūtas vien. zaja tikmēr flirtē, flirtē, bet nu... tad pievēršas man, (visa saruna notiek čehiski, ja kas.) paprasa man, vai es arī no tās pašas vietas. es saku, ka jā. zaja metas man ap kaklu, novelk (fiziski) līdz savam līmenim un skūpsta. es, protams, ka ohujā, bet kaut kā uz izbrīnu paķerta iesaistos kakbe. tad viņa atraujas, saka man, ka es skaista, un atkal metas skūpstīt. es atkal totālā ohujā. also, jūs esat mēģinājuši izlīst no kaut kā tāda, kamēr esat puspietupienā, ar muguru iespiesti sienā un jums uzmetusies zaja? bet nu, man izdodas kaut kā pieslieties pilnā garumā un zajai nekas neatliek, kā atlaist mani. viņa mēģina mūs pierunāt iet ar viņiem iedzert pivci, bet mēs nu ka nē tomēr. zaja tur flirtē tagad jau vienkārši in the general direction of. tad pieķeras čuvakam un saka, ka šis ir mans vīrs un viņš mani mīl. mēs tādi, ānuok. viņi sabučojas un zaja pieprasa, lai mēs ar VZ bučojamies. atrunājamies, ka neesam pāris. tad pieprasa, lai mēs sadodamies rokās, uz ko VZ (ļ korekti) norāda, ka nevar, jo viņam tuvākajā rokā pudele piena. tad zaja pieprasa, lai es atvados arī no viņas Sergeja, kurš man paspiež roku, tad apskauj. man likās awkward, bet padomāju, ka es nupat ar viņa sievu bučojos, laikam jau sociālais protokols prasa awkward hugu. tad zaja kaut kā sakabina mūsu ar VZ rokas un aiziet.

visi acis.

labi, ka atnāca tramvajs, kurā bija tikai aizmidzis čuvaks, kurš pamodās un dzēra caurspīdīgo printera tinti, tad enerģijas dzērienu. tad bija cits čuvaks, kurš ēda havčiku un es atcerējos, ka es tak badā. ā nē, vēl tramvaja vadītājs kompostrēja kaut ko.

tikmēr ballītes orgkomiteja noturēja sapulci, lai secinātu, ka normālākā lieta, ko mēs daram involvē VZ bāžam galvu mana dzīvokļa nosūcējā virs plīts. pēc tam pavadījām laiku domājot, ko vēl salīdzinoši normālu mēs daram. came up empty. well, not true tho. we came up with shitloads of jokes. those are worth more. might write some of them down, but when I have had a moment to gather my thoughts tho.

dakujem.