ak sapņu pilsēta Tābora, ak sapņu pilsēta Tābora. it's an end of an era priekš sapņu pilsētas Tāboras.
nav jau tā, ka nekad tur vairs nebrauks. nav jau tā, ka neatradīs citus barčikus un jaunas lietas, ko darīt. bet samērā tomēr an end of this particular era. bet sāksim šo stāstu no sākuma, vai?

bija tāds ahtungs, ka man mūsu te cibiņas Tvarja uzzīmējās čatos pirms mēneša or so, ka tak būšot Tāborās. ņē, šoreiz nebraukšot Prāgās, būšot Chebā un Tāborās, lai ballītes orgkomiteja nobraucot TvarjHotajus skatīt Tāborās. ballītes orgkomiteja tādi drusku neizpratnē, bet nu, laika vēl daudz, kaut kad citad izlems. tikmēr kaut kur pa vidam lieliskā grupa Květy izsludina, ka tieši tad būs Tāborās. visi saberzē roķeles un lēmums pieņēmies pats. izdodas noskōrot kaķīšu paliktuvi (es tā saprotu, ka par to ir kaut kāda neskaidrībiņa - kaķīšu paliktuve saucas kaķīšu paliktuve, jo tā saucas Apartmány u Koček un tur ir nīgri kaķīši, kas vazājas pa terasi un tā), kas ir maziņš brīnumiņš. bettē, te ir neliels prikols. so, visiem bij doma, ka aizlaidīs trešdienā un ceturtdien atpakaļ uz Prāgām. darbi n' shit y'know, bet kaķīšu paliktuve bukojas uz 2 nights as a minimum. neko, visi nopūšas, būs divas naktis tad, I guess.

vlakā uz Tāboru nenotika tā īsti pilnīgi nekas reportēšanas vērts. kas arī vispār ir aizdomīgs brīnumiņš. ja neskaita to, ka viņi ceļ jaunu staciju Prāgās. vlak staciju, protams. tur pat šiltītes ar nosaukumu vēl nav. bet vlak viss tāds sabremzējas. VZ: jā nu, ka jau stacija, tad apstāties vai? **nopūšas** it did. fucking vlak, nesaprot VZ sarkasmu, ņem un paklausīgi piestāj. bet nu. citādi viss mierīgi, vane.

iečekojamies kaķīšos un ies tagad uz galveno laukumu mēģināt paspēt uzēst pirms giga. kaut kā viss visur bija aizsēdēts, pat aizgājām uz Kozlovnu, bet arī tur bija pilns. due to time and hunger pressure piesēdām Zelta Lauvas barčikā. tīri tā, lai ēstu negaršīgu picu, dzertu negaršīgu pivci un klausītos kā Květy dara soundchek. īstenībā, for personal reasons, es nezinu kā garšoja pica, bet es zinu, ka uz VZ picas bija olīva, bet uz manējās nē. neko, tur pievienojas Tvarja, arī iedzert negaršīgu pivci, tikai mazākā tilpumā.

Květy gigs ir galvenā laukuma bezmaz vidū. viens no tiem Stanek pasākumiem. un savā ziņā konceptuāli tas ir līdzīgs tam festam psihenē, kur kaut kad biju. tas ir pasākums ģimenēm ar bērniem un suņiem (un spainīti zupas, kā tur vienai zajai), kas nāk ar paladziņiem, piesēž un tērgā. vispār tas viss ir, lai varētu patērgāt ar draugiem no otras kalna puses, kas sen nav satikti (jo kurš grib kāpt tai kalnā??), dzīvās mūzikas fōnā. pie tam, Květy (kā zinādami, vai :D) izlēma šoreiz spēlēt nevis savas dziesmas, bet tur kaut kāda beigta čuvaka grupas kaverus savos īpašajos aranžējumos (lololol). nē nu ok. Star bija viss tāds sajuties rokeris un izskatījās, ka samērā pašam pat jestri liekas. vismaz uz vienu vakaru :D Mileniālis sita bungas, jo buņģierim laikam nepatīk šis projekts un negribēja nākt uz darbu. nespēju pārmest. for (my) personal reasons, stāvējām vairāk pūļa aizmugurē nevis vidū vai priekšā. bet nu, cik manīju tur Star izdarīšanos, drusku vīlos cilvēkā :D neko, nav mana problēma anyway. izfeispalmojušies, izeyerollojušies, paskatījušies uz wtf cilvēkiem, spainīti zupas un tā, kaut kur pie beigām nolēmām iet meklēt Hotaju, kurš allegedly atrodas Cool Barā.

es izstāstīt nevaru, cik ļ uzsila iekšas patīkamībā, kad apteksnis ballītes orgkomiteju atpazina uzreiz un sveica un nopriecājās un tāds viss. tas tomēr ir tāds warm and fuzzy feeling. aw.