Trash panda

bra, shoe and biscuit

doesn't listen

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

Navigation

Skipped Back 15

July 4th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
Ja godīgi, man labāk patīk Frankfurte nekā Berlīne. Bet šobrīd gribas vispār tikai un tikai uz Prāgām, mā nomali un SpB. Skatījos uz cilvēkiem barčikā pie stacijas, kuri pļurkāja pivci. It kā sagribējās, bet paskatījos ciešāk, ievēroju pivča krāsu un teicu VZ: “es labāk palieku skaidrā nekā dzeru vēl vācu pivci.” VZ atbildēja ar: “nevar izdzert tik daudz vācu pivča, lai varētu dzert vācu pivci.”

Iemesls visām šīm ciešanām bija Thom Yorke koncis. Es nezinu, vai jebkad spēšu jebkā sakarīgi uzrakstīt par to exp. Bet pirmais, ko es (giga) sakarā teicu, bija, kāpēc tam (koncim) vispār bija jābeidzas? Un barčikā kaut kā teicu, ka ne tikai ciešanas nokļūt te (Frankfurtē), bet arī viss, kam dzīvē nācies iet cauri, bija tā giga vērtas. Šis tagad būs mans oficiālais mīļākais gig.

Starp citu, tādai publikai kā čehi un vāci, mēs ar VZ noteikti nenormāli besījam kā daļa no skatītājiem. VZ, jo garš, bet es daudz kustos.

Varbūt kaut kad pierakstīšu vēl ainiņas, varbūt arī par turienes sports bar, bet pagaidām apnika bakstīt burtus telepurķī. Zinkā, šodien arī brīvdiena.

May 26th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
par festivālu psihenē reports laikam būs tāds, ka es laikam vairs neiešu uz festivāliem vispār.
EtF gan apgalvoja, ka tur (psihenes pagalmā kā tādā) varot iet romantiskās pastaigās.

bet mēs aizmukām no festivāla, aizgājām paiet iet pa pilsētu, kamēr vēl. tas bija ļ la. apm. un Cross Club tomēr ir forša vieta.

also, gribas, kaut man piemistu pacietība.

May 25th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
Kas tik ļ nesaprotams ir teikumā, kas ir atbilde uz jautājumu par maniem dienas plāniem, ka es paņēmu laptopu un braucu uz festivālu psihenē?

May 19th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
sakarīgāku koncerta pārstāstu prasiet no VZ. man tomēr drusku par īsu čehu valodas zināšanu, lai tā brīvi saprastu slovākus.

ceturtdien bijām Cross Club uz Katarzia uzstāšanos. gandrīz nokavējām konci, jo darbi un tas viss. bet tad izrādījās, ka kavē Katarzia. kad Katarzia ar grupu uzkāpa beidzot uz skatuves, pagrozījās un teica, ka nu, atvainojiet, bet mēs spēlēsim jakās un iespējams dziedāsim šķībi, jo auksti. :D man ir grūti pastāstīt par dziesmām un mūziku, jo vispār viņas pēdējie albumi ir baigā elektronika, bet te bija kaut kāds wannabe Scorpions ģitārists un vēl nez kas. bet nu. vispār bija ļ baudāmi. es slovāku valodu sapratu vairāk nekā man likās, ka es sapratīšu, bet mazāk nekā gribējās anyway :D bet nu. lieliska zaja. pa vidam kaut kā sapratu, ka vispār ļ, ļ gribētu ar viņu kādā barčikā sadzert un parunāt. padzīt jokus, parunāt ironiju, padzīt jokus. liekas, ka būtu ļ, ļ jestri. anyway, ja kas, ja jums patīk dīvaina elektronika un pareizi jebanutajas zajas, paklausieties Katarzia.

bet nu pārsalu. kamēr aizgājām pie Jiržika, tikmēr gan paguvu atkal uzsilt vispār. pie Jiržika aiz bāra bija Alejandro, iedzērām tīri la. parunājām par lielgabaliem. man liekas, ka es vienā brīdī teicu: "why does my mind always turn to murder in any situation?" retorisks jautājums, protams.

piektdien bijām uz Kamerām un ilgi apspriedām, kā būtu sadzert ar kuriem mūziķiem. izdomāju arī fantastisku, bet slepenu plānu kā izdarīt, ka VZ pamostas blakus Pollard un ir par to pat priecīgs. uh!

April 15th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
džīzas, ja jūs kādreiz dzirdat mani sakām, ka gribas padarīt kaut ko out of the ordinary, vienkārši ejiet mā un palieciet tur.

par godu tam, ka es vakar līdz trijiem biju migā un pēc tam pavadīju pāris stundas mēģinot pārliecināt VZ un Gā par to, ka es neesmu citplanētiešu pārņemta, tikmēr totāli aizmirsu izdarīt pilnīgi visu, ko biju domājusi. es tupa aizmirsu pastrādāt, apēst brokastis, iedzert tēju, izslaucīt grīdu, aizskaitīt naudu, izmazgāt drēbes, aiziet pie vjetnamieša, nu karoč visu. aizmirsu pilnīgi visu. labi, ka tās kaķa smiltis atcerējos nomainīt. miskasti iznest - nu to neviens laikam necerēja, ka es atcerēšos.

bet nu, tika beigās nolemts, ka jābrauc ēst susi. (piebilde, ja es jūs aicinu doties kaut kur ēst susi, arī ejiet mā un palieciet tur.)
ļ daudz burtu par out of the ordinary incl Kiceka klonu )

gan jau bija vēl kaut kas pierakstīšanas vērts, bet man tiešām, tiešām vairs nav spēka rakstīt. piebildīšu beigās vēl to, ka ap četriem mēs savācāmies un izsaucām taksi uz mā. kad pie manas mā atvadījāmies, es apķēru VZ un teicu, ka jau tagad gribu atpakaļ uz Bohužel Bar. tas ir viens no dīvainākajiem barčikiem ever, also, probably my happy place.

April 7th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
man te it kā iekrājušies neuzrakstīti ballītes atgadījumi. bet laikam jau ir tā, ja uzreiz nepieraksta, tad kaut kā pēc tam ir vairāk tāds vague feeling of general happiness, vai kā tur tajā Fatboy Slim dziesmā bija.

bet nu, ja jūs kāds aicina uz GoGo Penguin konci, noteikti ejiet. tas nav ne mega šovs, ne tur kāds dzied. bet tas, kā tie trīs totāli modest čuvaki plosa savus instrumentus, tas ir tiešām tā vērts. bunģieris, protams, ir totāli jebanuts. bet mums ir teorija, ka par buņģieri nedrīkst strādāt, ja neesi jebanuts. un double bass vispār bija tāds uhti! nemaz nezināju, ka tā var. un klavieres arī bija konkrēti fantastiski. ļ izbaudīju un aktīvi nopriecājos, ka piedzīvoju šito. also, by the way, publika tur bija it kā visdažādākā, bet tajā pašā laikā - viscivilizētākā.

un pēc tam tika aiziets pie Jiržika, kur bija Alejandro, kurš tik centīgi lēja, ka nākamajā dienā beidzās alus vispār barčikā.

bet vakar toties. uhti! vakar satikāmies ar VZ ar mērķi iet iet. pēc Zbraslavas gājiena, kuru es arī aizmirsu cibās ierakstīt, likās, ka nu šoreiz gan savāksies un aizies līdz tai Radotin. gājiena laikā efektīvi izņirgājāmies par pa ceļam redzamo. kaut kur ceļa otrajā pusē VZ teica, ka moš varētu aiziet tālāk uz Černošici vai pēcāk nogriezties uz Zbraslavu no Radotinas. skaļi nospriedu, ka nu vispirms aizies līdz Radotin un tad domās tālāk. aizejot līdz Radotinas baznīcai, kuru izteikti atceros kā tādu, pie kuras ēd saldējumu, pat neapstājoties padomāt, tika kolektīvi nolemts, ka jāiet tomēr uz Černošici, ko tur daudz. tur gan pa vidu bija kaut kāds kinderu fests, no kura bija jāmūk. un ceļš, pa kuru nedrīkstot ne iet, ne veļikot. viena zaja gan bija likumpaklausīgs pilsonis un skrituļoja tur cauri. pie Černošices stacijas gan drusku paminstinājāmies. VZ teica, ka esot gatavs iet vēl tālāk uz Dobřichovici. man it kā gribējās als, bet nu, pēc apvaicāšanās, vai tur jākāpj kalnā, nolēmu, ka vienu kalnu tak varu izdzīvot. tas gan bija drausmīgs kalns, nemaz nepatika. also, tajā kalnā cilvēki dzīvo. dažiem pat ir ļ stāvas un šauras trepītes uz namdurvīm no ielas. it kā barčiks tepat pie mājas, minūtes attālumā, bet pēc tam huj tiksi mājās viss tāds iemalkojis. bet nu neko. centīgi gājām. lai pēc 21 km beidzot piesēstu vienā Dobřichovices picērijā pie āra galdiņa. picērijā bija labi, noderīgi atpūtināt pēdas, garšīgs ēdiens, lielisks als. omulīgi.

un tad man savajadzējās uz tualeti. kad atnācu atpakaļ, VZ manā sejā nolasīja, ka bijis ahtungs un apvaicājās. atbildēju, ka tā īsti pat nezinu, ar ko sākt. bet nu. vispirms es uzzināju, ka picērijā nevar maksāt ar karti. tad es uzzināju, ka tualete ir Harley Davidson brendota. izlietnē bija akmeņi, I presume, on purpose. skanēja čehu covers par Mrs Robinson, no kura angliski bija tikai šie divi vārdi. šķidro ziepju trauks ne pa kam negribēja dot ziepes, kaut arī bija clearly redzams, ka tās tur ir. kad man beidzot izdevās saspaidīt to pogu tā, lai tiktu pie tām ziepēm, tās nāca ārā pa pogu nevis tam paredzēto vietu. un vispār, tualete ir maksas pakalpojums - 10 krōnas. restorāna pacientiem gan neesot jāmaksā.

vēl tur tajā pagalmā bija divi būri ar trušiem iekšā. tie bija rebeļi, jo pēc nolikšanas gulēt, vēl lēkāja pa migu. bet nu, kaut kad jau bija jādodas uz vilcienu pa kaut kāda profesora tiltu un jābrauc atpakaļ uz SpB. pa ceļam tika observēts, ka te cilvēki konkrēti ietaupa naudu uz trepēm, jo ielu apgaismojuma stabu spuldzes VZ mierīgi varētu nomainīt.

SpB toties tualetē... es biju kabīnē. un dzirdēju, ka ienāk priekštelpā zaja, sasit plaukstas trīs reizes, kaut ko skaļi iesaucas, un tad ieiet otrā kabīnē. pēcāk nospriedām, ka gan jau tas viņas coping mechanism, ko mamma bērnībā iemācījusi, lai nav bail vienai iet uz tualeti. nav gan skaidrs, kāpēc man tagad dēļ tā jācieš.
un beigās vēl kvalitatīvi izbičojāmies, par cilvēkiem, kuri jūtas entitled uz visu pasaulē, jo piederas pie kādas konkrētas subkultūras.

March 26th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
sestdien ballīte bija aizgājusi atkal uz NOHA konci tās pašas Žižkovska Noc sakarā. jo nu, normāla tūre - 3 dienas, 3 konči, 2 valstis.

par grupu NOHA esmu jau rakstījusi te. viņi joprojām ir totāla eksplozija un uz nākamo konci tiešām jāņem līdzi maiņas drēbes, jo nodejojies viss līdz nezin kam. bet tur neko nevar izdarīt, viņi tādi. pavelk un ievelk. lielisks exp. tāda enerģija. uhti!

bet es gribētu pastāstīt par publiku. saprotiet, tās Žižkovska Noc sakarā NOHA spēlēja tikai 23:30. mēs tur pastaigājāmies tā un šitā pirms tam. mazmazliet iemalkojām un bijām gatavi uz. aizgājām uz venue un iestājāmies pašā priekšā. mums apkārt salasījās visādi ļauži. nu gadās.

vispirms bija kaut kāds pāris, kuri tur baigi flirtējās un ņēmās. tad čuvaks tur sāka drusku ārdīties, neņemot vērā apkārt esošos cilvēkus. aizgāju stāvēt dejot drusku sāņus. tur man priekšā pēkšņi atradās kaut kādas 3 dīvainas zajas. viena bija pie pašas skatuves malas un laikam jau mega fane. viņa visādi sniedzās un aiztika visus grupas dalībniekus, kuri piegāja pie skatuves malas. abi dziedātāji - Chevy un Kaia vienā brīdī vispār sāka turēties no skatuves malas patālāk, kas viņiem bija clearly unnatural thing to do, jo viņi pieraduši tomēr tuvoties publikai. arī pašu Noha pamanījās apgramstīt. viena cita no tām trīs zajām ar milzu fake lashes visu laiku centās pievērst Kaia uzmanību, bet, kad tas nesanāca, sāka brutāli fiziski uzmākties jau iepriekšminētā pāra blondajai zajai. drusku atrāvās, protams.

NOHA ir uzrakstījuši jaunu dziesmu, kuras laikā viņi iziet actual publikā, nokāpj no skatuves un iziet aplīti cauri publikai, ja. pa to laiku tā mega fane zaja pamanījās uzkāpt uz skatuves un sākt tur... sauksim to par dejot. kad NOHA sastāvs uzkāpa atpakaļ uz skatuves, viņa turpināja tur gorīties, bet nu uz pašas malas. Chevy un Kaia nenormāli noņirdzās, bet nu izlikās, ka viss norm. tad atnāca Noha ar savu pūšamistrumentu uz savu solo partiju un vienkārši nopūta zaju nost no skatuves. es saprotu, viņa grupa, ņehuj kaut kāda zaja tur. ā, vēl tā zaja pamanījās nospert no skatuves Chevy lapu ar dziesmu listi.

pa šo laiku man otrā pusē blakus esošais pāris pamanījās laikam sapļurkāties. čuvaks pie katras izdevības sniedzās visiem pāri, lai high five NOHA dalībniekus. lieki piebilst, viņa krekls viss bija slapjš un vēl viņš ik pa laikam uzkāpa man uz kājas. tas turpinājās līdz pat pašām koncerta beigām.

tā mega fane zaja toties sāka ar ceļiem nostāties uz skatuves malas un tur gorīties un mēģināt aiztikt visus. Noha vēlreiz atnāca viņu nopūst no skatuves, šoreiz laikam pat ar saksofonu. bet nu kaut kādā brīdī zaja saprata, ka laikam negūst vajadzīgo uzmanību vairs un lētais vīns pudelē arī beidzies. viņas visas savācās un aizgāja prom.

kādu brīdi viss bija salīdzinoši civilizēti. bet tad uzradās kaut kādi totāli pjanie čuvaki, kuri sāka viens otru grūst un sviest pret pārējo publiku.

beigās izgājām ārā, ieelpojām skābekli pēc pusotras stundas pārtraukuma un aizgājām pie Daniškas uz Jiržikbāru.

March 24th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
cilvēki, kas atbrauc no Berlīnes, no stacijas aiziet uzreiz 7 km pastaigā līdz vienam tiltam. aizbrauc katrs savās mājās ar tramvaju. pakasa katrs savus kaķīšus. un kopīgi dodas uz nākamo konci.

te tāda Žižkovska Noc pasākums uz trīs naktīm, ja. tur visādas grupas spēlē. hoho. mēs noskatījām, ka tur Kalle un Katarzia spēlēs piektdienā. sarosījāmies, ka jāiet. diemžēl vēlāk (pēc biļešu iegādes) uzzinājām, ka Kalle un Katarzia spēlē vienlaicīgi. eh. izvēlējāmies Kalli tomēr. jo nu, Kalle!

Kalle bija atnākuši ar veselu šito te. akustisko ansambli. dziesmas joprojām sirdi plosošas un rauj iekšas uz āru, tas viss. papildus tie visi čīgātāji un sitēji un kas tik ne. tas viss bija mind blowing exp. kaut arī nogurums un sanīkums, ļ kvalitatīvi uzdepresējām tajā visā. visu atzīstu, neko nenožēloju. Kalles pamatsastāvs gan joprojām ir totāli kautrīgākie mūziķi ever. kad viņi dara mūziku, tikmēr tiešām skaties uz viņiem kā raw souls. bet, kad dziesma beidzas, iestājas klusums, visi applaudē, tad šie cilvēki redzami nezina, kur likties. tāpēc drošības pēc ķeras pie nākamās dziesmas. skaisti, sirdi plosoši skaisti.

pēc tam tika nolemts, ka centrā piektdienas vakarā būs ellīte un brauksim atpakaļ uz SpB. emm. uz SpB bija atnākuši visi. Visi! atradām pēdējās divas brīvās vietas visā barčikā. un vēlāk notika šis:

kaķ un VZ pīpē pie SpB un dzied Patata Puta.
čuvaks: do you speak English?
VZ: I'm sorry, I don't
čuvaks: oh, I thought.. nevermind.
VZ: no worries.
čuvaks čehiski pajautā, vai mēs runājam čehiski
VZ čehiski saka, ka nu nē
iznāk čuvaks2, čehiski apsveicinās ar VZ un kaķ, kaut ko čehiski parunājam.
čuvaks2 (čehiski čuvakam1): šis ir mans labs draugs **rāda uz VZ**
čuvaks1 (čehiski): jā, mēs pazīstami!

end of day bilance: 11.5 km, ja tic manam Health appam.

March 23rd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
ja man būtu jāpastāsta, ko es domāju par Berlīni? nu. visas ielas ir milzīgas. pēc tam, kad esi beidzot atradis pirmo vjetnamiešu restorānu un tur puslīdz apm paēdis, izrādās, ka vjetnamiešu restorāni ir biezā slānī visur. joprojām interesē, kas ir iestāde zem nosaukuma Queen's Art And Lashes. uz ielām, ja salīdzina ar Lielmiestu vai Madridi, ir samērā maz cilvēku. krievi ir visur. toties barčikus gan jāmeklē ar uguni gūgli. nu kas tā par pilsētu, kur cibas ballītes orgkomitejai ir ar fucking gūgles palīdzību jāmeklē barčiki?! also, kurš būtu domājis, ka Berlīnē franču bārā ir actual francūži? arī pacienti. un atrast brokastu vietu bija vēl grūtāk, jo tur pat nav skaidrs, ko tieši gūglē rakstīt. nostaigāti 16+ un 17+ km. pārsvarā gan kāreiz meklējot barčikus vai ēstuves. brokastu burgeru tradīcija arī dzīva.

bet kāpēc tur vispār tika braukts un ciests? Emika bija sarīkojusi koncertu fucking planetarium! es, protams, atvainojos visiem Sigur Ros un kam tik vēl ne, bet planetarium vizuālo efektu grandiozumu jums nahuj nepārpsēt. also, Emikas mūzika taču ir kaut kas tik episks. viņa tur spēlēja visādas dziesmas, tad miksēja savas dziesmas. tad pasita gongus. Emikas mūzika vienkārši pārpludināja visu manu esību. un, atguļoties tajā krēslā, skatoties uz episkajām animācijām, tur totāli aizbrauc jumts. bija ļ emotional. pat man bija ļ emotional. un pati Emika, sēdēja tur malā, visa tāda pustumsā un vienkārši izdziedāja savu dvēseli bez kautrēšanās, jo neviens taču neskatās (nu mēs palūrējām ik pa brīdim, jo bijām pirmajā rindā).

ā, vēl mēs bijām kaut kādā randomā vāciešu barčikā uz dažiem dzērieniem. tur mums pie pirmā als, neprasot, atnesa dīvainu šķidrumu šotu glāzē. ilgi un dikti izturējāmies ar aizdomām, līdz saņēmāmies pagaršot. emm. es nezinu, kas tas bija, bet tas garšoja pēc vislētākajām padomju laiku ledenēm. nopietni.

braukt vilcienā ir daudz foršāk nekā lidot. īpašu prieku sagādāja cilvēks, kuram es gāju garām kaut kur starp pieturām, kurš stāvēja pie vilciena durvīm, atspiedies pret tām ar abām plaukstām un seju. likās, ka ļ grib ārā. bet, atšķirībā no visiem jauniešiem un ar gurķi draudētājiem, viņš vismaz bija kluss un cieta nevienu netraucējot.

March 1st, 2019

Add to Memories Tell A Friend
ekstendētā ballīte bija aizgājusi skatīties brīnišķīgo ansambli N.O.H.A.

nezinu kā man jums pastāstīt, kas tur notika. it kā jau visi gigi ir kaut kādā ziņā you had to be there, bet šis ir tāds, kur you _really_ had to be there. for realz. bet nu, mēģināšu kaut kā burtus uzrakstīt.

N.O.H.A. ir ansamblis, kura studijas ierakstus klausīties nemaz nav vērts. nu vispār nav. bet dzīvajā viņi tā kurina. tāds epic power un epic everything. viņi hujārī tā, ka apmēram pirmajās sekundēs jau tu sāc dejot un drīz vien aizej viņu astrālā. daļa dziesmu ir spāniski un, ja godīgi, tie teksti ir pārsvarā tiešām prikoļnie. (gūgltransleits gan nespēj nodot mesidžu īsti.) tas nebeidzamais enerģijas daudzums, kas tur darās, tik ļ pavelk, spēj tikai dejot un turēt līdzi. bet nav jau izvēles, ir jātur, tu, skatītāj, esi viss totāli hipnotizēts. bunģieris vispār viņiem ir nu tik jebanutijs, cik jebanutijs vispār kāds cilvēks var būt. viņa solo daļa bija piedzīvojums šī vārda labajā nozīmē. bet nu visi viņi tur totāli traki, tiešām traki un šī vārda vislabākajā nozīmē.

ja man kāds palūgtu noraksturot viņu mūzikas stilu, laikam visprecīzākā atbilde, ko spēju iedomāties, būtu, ka viņi spēlē visus mūzikas stilus un, pie iespējas, katrā dziesmā visus. nu, enerģiskos pārsvarā. un, kā jau VZ teica pēc tam, ka vispār būtu vajadzējis paņemt līdzi maiņas kreklu.

summārijā varu teikt - mind. blown. legs. hurt. pieprasu Live albumus Spoķikā, jo nu, a ko citu klausīties ta?
also, nopirku tiketus uz Žižkovas nakti, kurā viņi sola spēlēt vēlreiz.

ak jā, vēl viņiem uz Patata Puta dziesmu bija surprise guest no Kubas. tas arī bija totāli spēks un galvas sprādziens un enerģijas bumba un vispār viss, viss.

dodiet vēl.

December 20th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
muzikālās grupas Kalle koncerts bija dīvainākais koncerts, uz kādu ir gadījies būt. pat tā līdz galam nezinu, ko par to visu pateikt. kā jau citur var izlasīt, tā tiešām likās pasaulē kautrīgākā grupa. ģitārists bija nosarcis, kad neveikli ar roku māja atvadas publikai. zajai tupa krita nost zeķubikses (oh, I so sympathise with that).
bet, bet, bet... kad viņi tur hujārī un dzied. tirpas skrien pāri visu ķermeni un tu zini, ka viss ir pa īstam. nav nekādas izlikšanās, nekā. mēs esam atnākuši, lai justu īstas jūtas, un ļautu tām mūs vienkārši saplosīt gabalos. ir tik dīvaini skatīties kaut ko, kur nav nekāda, vispār nekāda šova, kur cilvēki nemāk īsti neko pat pateikt. tikai māk nospēlēt jums dziesmas, kas liekas tik personīgas, ka tu tās sajūti sevī iekšā. cik labi, ka aizgāju.

nu un pēc tam kaut kā runājām, ka jāiet uz Brāļiem, tur sekjūrāk, bet, protams, ka tiek aiziets pie Jiržika. tur totāli notiek ballīte dažādās valodās. un pie visa var vainot VZ, kurš saaicinājis studentus. tad tie divi čehi, kuri savā starpā runāja vāciski man tieši blakus. vairākas reizes sastrīdējās un ko vēl ne. un Jiržika lieliskā spēja bārmenēt, tas ir kaut kas, ko vērot neapnīk. es gan drusku nomocījos ar visu to nenormālo cilvēku baru. bet nu, kad tos visus izmeta un aizslēdza nahuj durvis. tad jau viss atkal strauji gāja uz augšu. jo Jiržika bērnus sauks VZ vārdā, visus, neatkarīgi no dzimuma. arī suņus un kaķus un visus iespējamos mājdzīvniekus sauks VZ vārdā. for good measure, vispār arī kaimiņus pārdēvēs par VZ. un vispār, vispār a good dose of healthy evil in the wee hours in the morning, that's why we go there.

December 18th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vakardienas koncis bija fantastic! lieliskā čehu grupa Zrní kā parasti piegādāja kvalitatīvu vakaru. tiešām sapurināja un izkratīja. nodejojos visādi. tā ir tiešām lieliska grupa, kura ir tik jestra, tik dzīva, tik, tik ļ dzīva. viņi sevišķi daudz starp dziesmām nerunā. lai gan, jauno singlu aplēja ar als. trīs no pieciem grupas dalībniekiem bija ar basām kājām. un viņi tur visi smaida un lēkā, un līksmo. un tu tur skatītājos smaidi un lēkā, un līksmo līdzi. so animated, so easy. ā, nu vēl tas vijoļnieks tur plosījās like there is no tomorrow (at least for the violin), tas bija vareni, tiešām vareni. tiešām lieliska čehu grupa. ja jums kāds piedāvā iet uz viņu konci, noteikti piekrītiet, noteikti nenožēlosiet. pat, ja nesaprotat čehiski.

bet nu, es nevaru atturēties nepierakstot pāris piezīmes par publiku. EtF aiz muguras stāvēja zaja, kura ik pa brīdim izvilka no somas tās mazās šņabja pudelītes (you know, like airplane ones) un iemalkoja. mums ar VZ ļ uzbāzīgi blakus bija zaja, kurai bija DSLR forčiks un 3 objektīvi. viņa faktiski man pār plecu ļ intensīvi fotkāja grupu, izejot uz kvantitāti un laikam jau cerēja, ka kaut kas tur sanāks arī ar kvalitāti, da kaut nejauši, ja nekā savādāk. tad vēl kaut kāda fotogrāfzaja gribēja pielīst mums ar EtF priekšā, bet EtF neļāvās. un vēl viss kas tur bija. bet ko nu par to.

jo vienā brīdī paskatījos apkārt un nosmīnēju pie sevis. jā, te trīs aukstie, introvertie latvieši, kuriem jūtu neesot, ir tie, kuri nodejojas un nokalbasījas pie lieliskā Zrní konča.

December 16th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
šodien ir tāda svētdiena, kurā ļ, ļ noderētu BirdPen koncis. also, kad es precēšos ar Dave Pen, emm, nu. tur divas lietas 1) neapķiķināties ceremonijas laikā, kad sauc viņa pilno vārdu, 2) after I'm going to walk him down the isle to the stage, then he picks up his guitar and the gig starts and we're on, baby!

December 3rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
svētdien tiešām likās, ka nupat jau viss, nu es pat varētu nejauši nomirt no beša un depresijas. un nekur nahuj negribas iet.

bet nē. saņēmos. jo, mīļie ļauži, kurš negrib redzēt BirdPen dzīvajā?

o! cik ļoti tas bija tā vērts. BirdPen ir lieliski. tur 3 čuvaki ar ģitārām, katram otrajam ir arī taustiņi, basistam ir clearly a good day at the office, bet buņģierim gan viss esot riebies. un ir draivs. tik daudz draiva un giču hujārīšanas. un tu tur stāvi, skaties kā tevi ievelk Deiva astrālā. Deivs totāli ir astrālā un uz šo brīdi tevi ir uzaicinājuši tajā pavilkties līdzi. un tu pavelcies. pie Tookit gandrīz apraudājos. tāda enerģija, tāda atdeve, tāds izpildījums! un kaut kādā brīdī tu arī saproti to, ka realitāte un tur ārā priekš tevis vairs neeksistē. ka visa tava pasaule ir šī istaba, kuru BirdPen piepilda ar savu mūziku. un viss, ko tu tiešām vēlies, ir Like A Mountain, un tad to tev nospēlē. un tu sāc cerēt uz visu ko citu, un viņi ņem un nospēlē. un nemaz negaidīju Off, bet tas bija tik ļ tas, kas, kā izrādās, manai nogurušajai ledus sirdij bija vajadzīgs. un tava jaunā pasaule ir īsta priekš tevis un visiem tiem atnākušajiem ap 50 cilvēkiem. un tad kaut kādā brīdī es sapratu, ka, lai visi un visas man piedod, jo īpaši David Tennant, bet Dave Pen ir mans jaunais dievs. un tad, kad viņi nohujārīja mums episko Only The Names Change, es kaut kā totāli gribēju palikt uz forever with them.

riding the highs from the gig. pēc tam biju tik raw and emotional, but Dave's song emotional.

šorīt, principā, es joprojām vēlos atpakaļ uz koncertu un palikt uz forever with them.

November 10th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
first things first. Anna Calvi koncerts.

jā, tā ir viena tiny zaja ar milzu ģitāru un spēcīgu balsi. kad viņa dzied, tas iet tev cauri un plosa tevi gabalos. un viss, ko tu vēlies ir, lai tas nebeidzas. un tad viņa savu ģitāru tur hujārī. un tas zāģē tevi gabalos. un viss, ko tu vēlies... paši saprotiet. Anna Calvi jaunais albums tevi ievelk. tu pēkšņi tajā dzirdi tik daudz, tik krāšņi, tik spēcīgi. viņa tev atdod visu sevi un pretī savāc visu tevi. cilvēks, kurš tiešām eksplodē tur uz skatuves. cilvēks, kuram ir tik īstas jūtas, ka es tajās noslīku un pazudu. un man gribējās, lai tas nekad nebeidzas.

also, diez, cik bieži viņai jāremontē giča?
Powered by Sviesta Ciba