Trash panda

es saprotu, ka var likties, ka visa mana dzīve ir kaķīša iedzīvošanās jaunajās mājās. par ko runājot, kaķītis atklājis, ka var apgulēt manas melnās drēbes skapja vidējā plauktā. viens plaukts pie ledusskapja arī atstāts tukšs priekš kaķīša. lopiņš beidzot arī sācis atpazīt, ka kaķa gultiņa ir kaķa izmērā, ērta un ieguļama. nu tā.

bet notiek arī viss kaut kas cits. pasaule griežas un dzīve haoss. SpB un citas izklaides. šovakar apsveru domu iziet paballēties, nokāpt no kalna, paskatīties civilizācijas. ceturtdiena liekas drošāka nekā piektdiena.

joprojām palicis pārāk daudz dokumentu, ko nokārtot un sakārtot, bet es nejaudāju vairāk kā vienu dienā, citādi atkal sākas anxiety attacks. totāli esmu nepiemērota struktūrai, disciplīnai un birokrātijai, kautvisinomirtu. bet sarunāju ar darbu, viņi iedeva man drusku vairāk laika to visu izdarīt.

gaidu Anna Calvi konci un mazliet baidos par to, ka pēc tam kādu laiku būs jādzer ar Rāžu.
vispār jāpaskatās, kādus vēl koncertus mums te dod tuvākajā laikā. un jānopērk tiketi uz Architects.

Šodien bija jāsatiek dzīvokļa saimniece, kura nerunā angliski. Vispār tikšanās bija as smooth as possible. Izrādās, ka man pietiek čehu valodas zināšanu, lai paskaidrotu, ka mans kaķis ierodas tikai piektdien, man viss ir labi, paldies un es redzēju dāvanā atstāto kaķa gultiņspilvenu, nekas nav salūzis un nākamreiz atkal satekstojamies. Ņemot vērā, ka es tā īsti neesmu mācījusies vēl valodu, uzskatīsim to par progresu.
Gribu drīz sākt mācīties valodu gan.

Also, Anna Calvi gan jau nenovērtēs, bet es esmu savākusi veselu čupu cilvēku, kuri ies uz viņas koncertu. Jo man liekas, ka Annai Calvi pienākas fani. Man tikai jāatceras rīt nopirkt Rāžam tiketu beidzot.

O! Jāiet pīpēt. SpB teļikā sola AC/DC.

Un rīt uz lidostu. Pārmaiņas pēc savākt nevis lidot. Tā ir lieliska sajūta.

dažādu apstākļu sakritību rezultātā, aizgāju pagāšpiektdien uz Suede koncertu. beidzot laikam sanāk apsēsties un pierakstīt ta.

norm rīcība, protams, ir pirms tam nostaigāt 20 km, bet ko nu par to.

ierodamies uz koncertu, tur rinda, man pat ID paprasīja, salīdzināja ar vārdu, kas uz tiketiem, vispār visāda drošība tur bija. nu ok, jā. kaut ko tur padīdamies, iedzeram. tad uznāk kaut kāda iesildošā grupa. savā ziņā jau labi, ka viņiem slikts skaņotājs, jo nebija jāklausās, ko tas solists tur dzied. bet nu, vispār likās, ka grupa visa ir ap to kā ģitārists tur ģitārē. neko citu tā īsti tur nevar dzirdēt pāri tam. un bija briesmīgi. un viņi ne par ko nekāpa nost no tās jobanas skatuves. bet atradās tak daži frīki, kas lēkāja un fanoja. mēs pārsvarā zīmīgi acurullējām, feispalmpojām un citādi paudām savu ne pārāk pozitīvo attieksmi pret notiekošo.

anyway.
bet tad beigās tur tomēr Suede saņēmās un uznāca uz skatuves. teorētiski man it kā ir jautājums par to, vai bez Mr Andersona tur vispār būtu grupa, also, kas ir šie mistiskie cilvēki ar instrumentiem, ar viņiem nevienā brīdī neiepazīstina. bet tas nav tik svarīgi laikam.

Mr Andersons, protams, ir fantastisks. viņš ir viss. VISS. viņš lec publikā, viņš vispār visur lec. viņš ir totāls mūsu varonis un atnācis, lai mēs viņu apbrīnotu. to be fair, mēs arī apbrīnojām, uhti, kā mēs apbrīnojām. rodas pārdomas par tēmu, kādi bija tie notikumi, kas noveda Andersonu pie visiem tiem trikiem ar mikrofona vadu, bet laikam neuzzināsim. nu neko. apbrīnot tas netraucē, tikai palīdz. sajūsma vispār iestājas apmēram uzreiz vispār. un es viņu totāli mīlu. bija lieliskās dziesmas, bija jādejo un jādzied līdzi. bija viss, viss, viss. vienkārši un dabiski viss. viņš pārņem visu tavu prātu un saplosa tavu dvēseli mazos gabaliņos un tad tu stāvi tur, viss tāds iznīcināts pa detaļām, un vēl esi mega pateicīgs Andersonam par šo iespēju izbaudīt šādu stāvokli. nezinu īsti, kā aprakstīt to visu. bet saprotiet, es tiešām ļ, ļ mīlu Andersonu, to harizmu, to spēju tiešām būt tam varonim uz skatuves, to visu, ko viņš spēj uzburt manās iekšās ar savām dziesmām. un tas, ka viņš visticamāk ir totāls narciss, tas mani sajūsmina vēl vairāk.

es varu aiziet vēl uz kādu Suede konci, lūdzu? nu, es te uztaisīšu mazliet ēst, uzēdīšu un tad esmu vispār gatavs gājējs. ja?

Vakar bijām uz Emikas koncertu. Nav jau tik svarīgi, ka viņa stundu nokavēja. Svarīgi ir tas, ka viņas jau tā lieliskajai elektroniskajai mūzikai klāt bija live drums. Tas pēkšņi visu padarīja tik fantastisku. Es ļ ātri un ļ efektīvi aizgāju totālā astrālā. Mūzika mani iztīrīja un aiznesa pasaulē, kur ir tikai Emikas mūzika un bungas. Un es mīlu bungas. Un vairāk es mīlu Emiku. Jaunie singli ir tik lieliski. Jaunais albums būs epic. Viss koncerts bija tik epic. Vienkārši totāli epic. Vai es jau teicu, ka epic?

Pēc koncerta vēl ilgi biju koncertā.

par to Anna Calvi es jums nevaru pastāstīt, tas mani tik ļ aizkustināja, ka es esmu uzsākusi kampaņu, kurā visus savus čehu draugus cenšos pierunāt nākt ar mani uz Prāgas koncertu.
šodien nopirku tiketus uz BirdPen konci decembrī.

also, šodien liekas, ka es nekad neiemācīšos tikt pāri tai savai automātiskajai pretreakcijai, kad kāds cenšas pietuvināties man. tā cilvēku turēšana izstieptas rokas attālumā, nevaru neko tur padarīt. un when pushed, I push back as hard as I can without thinking. kā vispār iemācās, ka viss nav briesmīgs apdraudējums, ja tik daudz kas tiešām tomēr taču ir.

kad Leo atnāk uz barčiku, viņš un Kornels vienmēr paliek pēdējie un aizdzen (eventually) visus mājās.
vakar Leo atstāja mani ar Kornelu divatā un aizgāja migt. ja kas, Leo ir kontrolfrīks.

citās ziņās, uhti, šovakar iešu skatīties Anna Calvi, intimate performance + signing at the Rough Trade.

ā un vēl vakar. Rāžam kaut kādi draugi iedevuši kaut kādas zajas kontaktus. šis man prasīja, ko viņai rakstīt, rādīja atbildes, to visu. es saprotu, ka I'm a woman, bet nu, dating advice from me is about as useful.. well, it's not useful at all. I don't even like dating. bet beigās tur kaut kā puse barčika iesaistījās tajā visā. vienā brīdī pagriezos pret Rāžu un teicu: "you really regret telling us, don't you?"
lokālā barčika burbulis.

un man pēkšņi liekas, ka es taču varētu visu sev sarežģīt te vēl vairāk, cik nu man tā laika šajā pilsētā palicis.

piektdien tātad landed on the Neō sōfa ar fruit salad ķepā. sestdien bija jāceļas uz Praidu. un uhti, Praids bija to vērts. jo tiešām, taču Notts uzreiz tāda līksmāka vieta, tur queering. un tik daudz marching people, bet not too much. un ir tik, tik. uhti. ja mani kaut kas aizkustina, tad tas ir Praids. ļ nopriecājāmies tipinot tur. pie skatuves aizgājām vienā āra kafejnīcā uz vīnu un (man) brokastīm. paklausījāmies Britniju un sapratām, ka nupat jau jāiet kāpt kalnā.

pēc nelielas garderobes un apavu nomaiņas, aizgājām iet. uzkāpām kalnā, kurš viss bija noklāts ar dzeltenu un nokaltušu zāli. izskatās mazliet pēc tuksneša. also, spīd saule, karsē, līst lietus un pūš vējš. drusku disonanse iestājas. paskatījāmies skatus un aizgājām uz Test Match uz sidru. paši saprotiet, ka nav viegli būt kalna galā, kur cenšas notikt maksimāli daudz dažādu laikapstākļu vienlaicīgi. also, tur nedod sidru.

barčikā mēs, protams, sēdējām ārā zem nojumes. man ik pa laikam salija viena kāja, bet tas taču nekas. galvenais, ka sidrā nelija. it's illegal to water down the drinks at the pub, teica Neō.

vakarā toties aizgājām skatīt drag show. because, people, Sharon Needles! support acts bija laikam četras personas, katrai viena dziesma. visas no rajona. also, neviena no šīm personām nemācēja vārdus savai vienai dziesmai. bija skumji. toties Sharon Needles was class. oh my, tas tik bija. ja neskaita, ka knapi izsprukām no Purple Rain. bet bija grandiozi. viņa tiešām lieliski dziedāja. viņa smieklīgi stāstīja. it really was uhti! šovs saucās Celebrity Morgue. žēl, ka nav nevienas fotkas, bet tad, kad es redzēju, ka apsargi brutāli aizvelk prom vienu čuvaku par fotkāšanu, nolēmu neriskēt. ja jums ir iespēja, ejiet skatīties Sharon Needles, ejiet.

protams, there were a few issues. piemēram, tas čuvaks mums priekšā, ja. viņš bija totally oblivious of the fact that he's not alone in the audience. that kind of a bliss must be so great to live in. his life must be so simple and lovely. also, nu bija, jā, mazliet seksisma tajā visā šovā. bet nu, drag queens, eh. it's for the drama.

Health apps saka, ka sestdien nostaigāti 17.5 km.

svētdien toties pastrādāju, bijām Contemporary Art Museum paskatīties Ikea on drugs, tad Brewdog pub. un tad jau vilciens, mājas, lokālais barčiks, Džema ļ sliktā omā, mājas. un next thing I know, it's today and I don't know what to do with myself.

also, should I tell that other woman that my name is not what she thinks it is? will she ever really need to use it?

kaķ: uzreiz pēc sesijas pieprasīju šķiršanos.
tv: un ko viņš? mantu jau sadalījāt?
kaķ: da nē, aizgājām iedzert sidru. pie upes. tā romantiski.

bet vispār es gribēju teikt par to The Chemical Brothers gigu, ja. nu, es tur biju tik izteikti laimīga. pēcāk drusku pat sajutos, ka patiesībā savā mazajā ledus sirdī esmu elektroniskās mūzikas cilvēks. totāli māku novērtēt un izbaudīt visādus citus žanrus, nu ar prieku šobrīd klausos Asking Alexandria, priecīgi lēkāju un sajūsminos par jau minēto grupu Zrní, totāli sirsniņoju Nick Cave un aktīvi gribu uz viņa koncertu un visādi tā. bet tur, dziļi, dziļi tajā ledū, tur, kur feelings come to die, tur man tomēr patīk kārtīga elektronika, tāda, kas sapurina un aiznes astrālā, kur nekā cita vairs nav.
un tas nekā netraucēja šodien nopirkt tiketus uz Anna Calvi konci novembrī.

citās ziņās, dz.d. laikam jāsvin Bratislavā.
kaķ: varētu vienkārši piebukot to pašu viesnīcu, kuru pagājušoreiz, jo man slinkums iedziļināties un meklēt.
VZ: jā, tur jau labi bija.
kaķ: jā! tur viss kas bija, arī telepurķis nužņikā.
VZ: nu, ja. nevar jau zināt, vai citās tā būs.

also, ja kāds prasa, tad yes, we're not a couple.

cibas festivāls vakar pamodās, paskatījās Killing Eve un aizgāja vēlreiz uz festivālu.

normāli tikām iekšā, stāvam tādi abi starp divām miniskatuvēm un neko nesaprotam. no visām pusēm skan huiņa, gribas iedzert. tad VZ apmēram 15 minūtes bakstīja telepurķi, lai mēs varētu, ar mūsu ērtībām ieviesto cashless sisķiku, iegādāties pāris als. bet nu, tie visi dzīves sīkumi.

uz lielās skatuves, saprotiet, saņēmās un uzkāpa The Chemical Brothers. apmēram pie otrās dziesmas (Do It Again, ja kas) es aizgāju totālā astrālā. dejoju. dziedāju līdzi. man nebesīja apkārt esošie cilvēki, nekas pēkšņi nesāpēja, klepus netraucēja. es biju kā E aprijusies. šovs bija vienkārši mind blown. tās visas grafikas un gaismas, lāzeri, milzu roboti, viss. un tam visam pa virsu kārtīga un īsta elektronika. es tā dejoju, tā dejoju. vienkārši rauj jumtu. un tur tu, cilvēk, dejo viss tāds, smaidi līdz ausīm, tev nav nevienas pašas kaut kādas jobanas emocijas, tu esi viss aizgājis The Chemical Brothers. mūzika ir pārņēmusi visu tavu esību, tev nekas vairs nav jājūt. smadzenes ir pārņemtas ar šovu, tev nekas tā īsti nav jādomā. viss pēkšņi ir bliss. vienkārši pure bliss. manai mazajai ledus sirdij šo te tiešām ļ vajadzēja.

man priekšā arī bija ļ kaislīgs Brāļu fans, kurš izteikti aktīvi lēkāja un dejoja. bija mazliet smieklīgi, bet tomēr es totāli viņu sapratu. un nebija besīgs vispār. viņa cīņubiedre gan izskatījās drusku jūtoties out of place, bet nu, dude, what did you expect? tad vēl kaut kādā brīdī mums garām pagāja tāds izteikts The Cure fans, kurš bija uztaisījis Smita frizūru. izskatījās mazliet sanīgrojies un neapm.

pēc tam jau pa ierasto taciņu aizgājām pie Jiržika (bez Jiržika, bez Daniškas un bez Honzas). it kā la sēdējām, pļurkājām als, es daudz smaidīju, kādu brīdi viss bija vienkārši pareizi un fantastiski.

bet nu, Verkai toties bija bad day at the office. kaut kādi pacienti aizlaidās nesamaksājuši un vēl tur vispār. bija tā beigās nopietni žēl zajas. kaut ko tur centāmies palīdzēt nokopt, uzklausīt, morāli atbalstīt, to visu. viņa tikmēr turpināja centīgi mums liet. jo labākais brīdis barčikā taču ir tad, kad aizslēdz durvis, jo tad beidzot ir miers no visiem jobaniem tūristiem un citiem, var iedzert kā pieklājas. beigās atstājām Verkai pavairāk naudas, jo nu, ar padomiņu jau visi gudri, bet finansiāli atbalstīt tomēr reizēm efektīvāk. taxifajs saka, ka atvedis līdz rezidencei 4:59 am. drusku lepojos ar mums.

kā cibas festivāls gāja uz festivālu.

protams, ka vakar bija (un šodien turpina būt) ļ pretīgi laikapstākļi. tomēr, radošie kolektīvi Zrní un Massive Attack piedabūja mūs ar VZ un EtF saņemties un aizdoties uz to tur parku. piezīmēšu, ka festivāla organizatori laikam nekad nebija bijuši nevienā masu pasākumā, kur nu vēl actual festivālā. ierodoties nācās pamatīgi noskumt, jo iekšā laišanas procedūra bija ne tikai lēna, bet arī ļ lēna, līdz ar ko rinda bija gara un ļ masīva. bet nu neko. izstāvējām.

nokavējām Zrní sākumu, bet nu to, ko nu tur redzējām, tas ļ priecēja. iešūpoja nelielā dejā un bija līksmi. stāvējām salīdzinoši tuvu skatuvei un vērojām vijolnieku. patika, nu tā patika. uhti!

pēc nelielas tehniskās pauzes bija arī headlineri.
Massive Attack taču ir tik ļ uhti! nu tur bija tik epic. nu āāā! tiešām labi cilvēki. ekrānā arī rādīja diez gan jestras lietas. tur grūti kaut kā jebkā atstāstīt, tāpēc vēlreiz teikšu uhti un viss.

toties tā tīri esot publikā, nācās daudz un dikti secināt, ka cilvēki ir.. nu. kā to pateikt? neciešami. gan visi tie randomie staigātāji, gan dzērieniem pakaļ gājēji, gan visi tie hipiji, kas nezināja, kur nokļuvuši. gan arī visi, visi pārējie. drusku bojāja experience brīžiem. bet tad es pamanīju vienu dredainu jaunieti, kurš bija redzami aizgājis astrālā un vispār viss exp gāja uz augšu.

nu un pēc tam jau aizgājām pie Jiržika (bez Jiržika un bez Daniškas). atkal attapāmies ieslēgti barčikā. tad kaut kad jau nācās iet uz tuvāko diennaktnieku, vai nu kas tur bija. bija neaprakstāmi dīvaini tas, ka bija jau gaišs, kad nokļuvām atpakaļ rezidencē. don't ask. hehe.

a ko nu?

Tas bija ļ laipni no airB puses noorganizēt man to spēļu lidmašīnas reisu no Rīgas tā, lai tieši paspētu uz ansambļa Asking Alexandria konci. Gan jau tie citi pasažieri tur bija tā starp citu. Aizdevāmies pie Jiřika, ielikām čemodānu blakus alus mucām, ielējām sevī džintonikus, savācām Janu un devāmies. Uhti!

Koncerts bija tiešām lielisks. Ir tik ļ kļova skatīties uzstājamies grupu, kurai ļ patīk uzstāties (te es akmentiņu Placebo dārziņā, jā). Proper headbanging un nokliegšanās likās the appropriate behaviour. Un tiešām tie jaunieši bija lieliski, ka bija žēl, ka tik agri beidzās. Taču tiešām vienā brīdī aizdomājos uz mirkli, kāpēc es neeju vairāk uz headbanger gigs, bet nepaguvu domu izdomāt, jo biju aizņemta ar... well, headbanging and singing along.

Ā, nu visi zina taču, ka VZ ir tā kā priekšrocības koncertos zem haštaga tall people see more. Anyway. Es tur izvelku telepurķi, dodu VZ, lai pafotkā. Jana skatās apmulsusi. Ar žestiem parādu, ka VZ par mani garāks. Janai iedegas lampiņa virs galvas, arī velk ārā telepurķi un amuzēta dod VZ, jo Jana vispār pat ir īsāka par mani. Hehe.

Kultūras nedēļa ir tikai sākusies. Feisbuks saka, ka būšot festivāls weekendos. Nopriecājos, izvilku tiketus no čemodāna.

šī vakara barčika gājiens bija dažāds.
aizgāju un lieliski ar Džemmu uzjautrinājos. mēs parunājām tā un šitā. viņa man pasūdzējās par pacientiem iekš leisure centre. un parunājām par visādām citām jestrām lietām. pastāstīju par savu tripu uz countryside. viņa pasūdzējās, ka tikmēr strādāja. apsmējām visādus īrus. bija tiešām labs vakars. es tā nopriecājos, ka aizgāju.

tad uzradās politiķi, kuri uzvinnējuši council election. viens no īriem man pieklauvēja pie letes un teica: "wasn't it much nicer before the politicians arrived?" sasmējāmies un piekritu.
tad ar Džemms paņirdzām par time pie durvīm klauvētājiem, uz kuriem es tā izbesījos. kādi mēs politiski.

tad Džemms man nāca čukstēt, ka esot durvis aizslēgusi :D māju ar galvu un teicu, ka gudri. viņa kakbe izdomāja, ka iešot mazgāt mašīnu, kamēr tie frīki dzer. bet tie frīki dzēra tik ātri, ka visu laiku vajadzēja jaunus dzērienus.

tad viss gāja uz leju, jo Tōnijs pieslēdzās. Tōnijs ir konkrēti after me. un man tas riebjas. kaut ko tur parunājām. bet nu, muku prom. Džemmai ar žestiem parādīju, ka nu besī viss. Džemma nosmējās un saprata.

toties nupat nopirku tiketus uz Suede.

nū. ik pa laikam ienāca prātā domā, ka kaut kas cibā taču jāieraksta. starptautiskais cibas festivāls, tas viss. bettē. nebija jau laika. visu laiku bija jāstaigā un tad, kad vairs nevar paiet, tad jau jādzer. pa kuru laiku ta lai kaut ko raksta?

karoč, svētdien iemācīju VZ Džemmu un arī sanāca, ka mums tur lēja pēc bāra slēgšanas. aizgājām uz mājām brīdi pēc tam, kad Džemma jau bija aizgājusi. barčiks tika atzīts par labu esam, kas jau bija gaidāms, jo tiešām ir lielisks. pirmdien padauzījāmies apkārt pa visādiem dīvainiem pathways gar mazdārziem un visādu tādu huiņu. apmaldījāmies. bet tad uzkāpām arī rajona vienīgajā kalnā, lai uzreiz nokāptu no tā lejā. nav brīnums, ka bija šitie te, nu, jāiedzer. vakarā arī apskatījām Kornelu. toties otrdien vispār gan pastaigājām pa pieaugušam. *rāda* nu tur, no Ealing Common līdz upei un tā. atkal pa mistiskiem pathways, kuri bija krietni sakoptāki, jo nu, West Lielmiests, baby. cauri kapsētai, garām skolai, cauri parkam, kurā parasti notiek indiešu kāzas. un tad gar upi un tur tā gar posh people houses, gar nolaistām laivām līdz turienei, tad gribējām iet gar upes otru pusi atpakaļ. bettē, nu, tide was rising fast and the path flooded in front of us. tāpēc jau mēs gājām pa citurieni, tur ar to apli *atkal rāda* rekur šitā tur pa Kew. arī apmaldījāmies, bet es atkal nejauši nokļuvu tur, kur gribēju. kad tikām atkal upes pareizajā pusē, parādīju dīvaini labo picēriju un vispār viss tāds uhti, sāp pēdas. bet tas jau cilvēkus neattur no iešanas uz barčiku, pat diviem nu. trešdien nolēmām, ka šodien neiesim tik daudz staigāt, lai nenogurtu pirms Elbow konča. bet tad Baker Street izkāpām un ar daudz līkumiem tā un šitā un caur Wahaca uz Wardour Street atkal aizgājām līdz upei un tad vēl mazliet tur, life was a walk in the park, tad pāri upei, tur pa visādiem warfs un gar veco Globe līdz Lielmiesta Tilta stacijai. tad O2 arēnā apmaldījāmies, jo tur totāli viss mūsu ērtībām, bet nonākot koncertzālē jau atkal bija tāds uhtī kā atkal sāp kājas. par konci grūti pastāstīt, jo koncis. bija visādi, bet nu Elbow ir Elbow.

un vakar bija ilgākais brauciens uz barčiku. kā divos izgājām, tā visādi braucām, lai nokļūtu barčikā kaut kad vakarā, neatceros, cik tur pulkstens bija vai nebija.

viena kaut kāda samērā randoma sieviete man raksta reizi nedēļā, lai uzaicinātu uz vienu ballīti. es katru reizi gribu, bet man katru reizi nesanāk. šodien sapratu, ka rīt tomēr jāiet, jo citādi beigs aicināt taču. bet man vispār gribētos ar to sievieti kaut kā iedraudzēties.

citās uk ziņās. tas sniegs un sals ir sapisis diez gan pamatīgi dzīvi. ne tikai es notizlojos un nokritu un esmu ar milzu zilumu un uzplēstu roku. šodien vienkārši piezvanīja no bodes un pateica, ka nevedīs manus groceries. no, we're not rescheduling, we don't even know if we're delivering tomorrow. vilcieni tā sapisti, ka netiku uz Anmas jōgu. viss konkrēta bēdu leja. slidena, pie tam.

prah ziņās varu pateikt, ka TrakZ atrakstīja, ka grib, lai es dzīvoju.

otrās prah ziņās ar skumjām secināju, ka Editoru gigs ies secen. ne tikai tāpēc, ka sold out, bet tāpēc, ka nesanāk lidot uz to datumu (lai noķertu last minute offers from people who can't make it), jo jobanas skolas brīvdienas vienmēr sadārdzina visas biļetes līdz vājprātam. tā, ka skatos uz cenu paundos un rodas sajūta, ka viņi sajaukuši valūtas un tas vispār ir krōnās.

Elena mani piečakarēja ar plāniem doties uz metaļoru bāru. tad nu tā vietā aizgāju ar AFP sievietēm uz Her Upstairs. biju totālā sajūsmā. ierados vēlu, sāku visu vēlu, bet redzēju labākos šovus, izdejojos pie cheesy tunes, aplīksmojos par to, cik drag queens tomēr ir femnistiskas. un visādi citādi lieliski pavadīju laiku. kļuvu par randoma Owen bestie. vienā brīdī mani apņēma divas bietes, kuras bija atnākušas pamaigoties un palaida garām pilnīgi visu, kas notika. nejauši izrubīju dažas gaismas, jo uzkāpu uz vada. redzēju female drag queen. izpriecājos pie fire performance. ā, vēl vienā brīdī pazuda skaņa pavadījumam pie šova, bet publika jau bija tā iesilusi, ka visi nodziedāja turpinājumu līdzi. tiešām, tiešām ļ patika šis totālo frīku pasākums. bija pārstāvēti visi 18+ vecumi, bija visdažādākie gender identities, bija visdažādākie sexual identities un bija visdažādāk ģērbtie cilvēki. un bija tik fucking labi. pieļauju, ka tuvākajās dienās likšu vēl instagrammas, jo nu. izrādās, ka drag can be so good. un to saku es, kam drag nu tā nepavelk parasti. nebūtu tik tālu no mājām, I'd frequent this establishment.

atnācu mājās, mierīgi iemalkoju un sajutos vēl labāk, ka esmu mājās. tagad laikam jādodas būs gulēt.

Lai jums tas, kas jums vajadzīgs.