Trash panda

ja kas, es tiešām neesmu beigta. man tikai, es tur, nu. noguru no vēsturnieka darba un paņēmu atvaļinājumu. jo tā ir legāli!

klau, cilvēki. man jums ir jautājums. jūs arī esat sākuši pārbīdīt mēbeles un pārvietot priekšmetus pa māju on regular basis vismaz reizi divos mēnešos?

citās ziņās, es laikam esmu nedaudz pārlaistījusi savu kafijas augu. cerams, ka atkopsies.
un rīsu ūdens, izrādās, ir lieliska, lieliska ādas kopšanas lietiņa. jāiet uz bodi, kamēr vēl var, pēc vēl rīsiem.

ak jā, Kalles entuziastiem rekur ierakstīts koncis čībiņās!
un Kvety galvenais čuvaks Martins, izrādās, ir actually ļ dīvaina personība off stage.

varbūt kādreiz pabeigšu rakstīt tos neuzrakstītos gājienus iet un arī nemaz rakstīt neiesāktos. then again, noguru šito jau sacerot :D

another gig for ballītes orgkomitejas vajadzībām:
https://youtu.be/_uhq447z7OU

don't ask, this for ballītes orgkomitejas
https://youtu.be/H2p2VL2pKC8

tātad tramvajvlakā iekāpa miljons kinderu, vane? kaut kādā brīdī kļūst skaidrs, ka arī viņi dodas uz Dečīnu. šis vlak pietur 3 pieturās within Dečīn. so, izlemjam viltīgo plānu, ka tos kinderus noteikti laicīgi vāks taisīties kāpt ārā, ja viņi nekāps ārā pieturā tieši pirms Dečīnas galvenās stacijas, tajā kāpsim mēs! kinderus uzreiz sarosa un sāk vilkt jakas un to visu. mēs tādi, aha! viņi kāps tur,mēs varam sekjūri braukt uz galveno staciju. bet te kinderi mūs appisa, viņi arī brauca uz galveno staciju. **nopūšas** tik daudz ciešanu. anyway.

tiekot ārā no tramvajvlaka, ballītes orgkomiteja nopriecājas, ka nebrauc ar the connection to Praha, jo kinderi dodas tur. a mēs uz burgernīcu Burger Berg! visi zina, kur jāiet, ejam, nananā, pūš, viss drusku besī. runājam, ka burgernīcā vispār šodien varētu būt sanitārā diena un tad, we're fucked. bet nu nē. tur viss vaļā, fuf!

es par pagājušo reizi tajā burgernīcā neko daudz neuzrakstīju. bet tur bija apteksnis, kura vārdu mēs gribējām uzzināt, bet nejauši papisām šo iespēju, jo aizmirsām paskatīties rēķinā uz aptekšņa jūzerneimu. šoreiz tur nebija tā aptekšņa, bija kaut kāda blonda zaja. nu neko, tā arī nekad neuzzināsim, kā to apteksni sauca, vai viņu sauca Martin Vrana.

kur prikols? ā! burgernīcā uz sienām ir sakarinātas dahuja ilustrācijas. melnbaltas, diez gan kļovas. visas ar celebrities. tad nu mēs pirmoreiz tur būdami minējām, kas ir kas. visu ko atpazinām, šo to nācās prasīt Rūd. bet tur bija nu.. Patti Smith ar Bowie t-shirt. bija Lady Gaga. bija David Bowie gan pats, gan savā Man Who Fell To Earth lomā. bija Sid Vicious un Marlyn Manson. kaut kādi čehu wtf. ā, kaut kādi rakstnieki arī. nu, jūs saprotat ideju, vane? vienu pikču gan beigās nekā, nekā nespējām atpazīt, kas tie par ļaužiem tur. un Rūd vienā brīdi mega satrakojās un atrada ilustratora vārdu (Martin Vrana) un to, ka viņš ir co-owner of the establishment. bet, cik var saprast, viņam nav nekādu soctīklu. viņa nekur nav!

bet nu, šoreiz mēs jau pazīstami ar ilustrācijām, mierīgi ēdām brokastus burritos un offlainīgi čalojām. fonā skanēja dīvainas lifta mūzikas kaverversijas of. arī džezīga lifta mūzikas kaverversija of Wonderwall. un te pienāk brīdis, kurā ballītes orgkomiteja sarunā saprot to, ka pati svarīgākā interview question ir: "How many Gallaghers are within your limit?" tas ir The Question, kas jāuzdod jau intervijā. jo, nepieņemt kādu darbā ir vieglāk atrunāties, ka tas nebija par Gallagheru. jo atlaist darbinieku par to, ka viņš ir ok ar pārāk daudz Gallagheriem, tas pagiadām vēl nav īsti legal.

malkojam tālāk Bernarda pivci un jūtamies omulīgi. ik pa brīdim kādi ļauži atnāk, paēd un aiziet. diez gan lielu laika daļu esam vienīgie pacienti burgernīcā. vismaz mierīgi un omulīgi. also, apkure šoreiz ieslēgta jaudīgāk nekā pagājušoreiz.

aizdomājāmies, ka nu.. tai dziedošajai zajai, kas dzied to lifta mūziku. zinkā, es saprotu, ka cilvēki dara dažādas lietas for cash. we all get them bills. un ne visas dziedošās zajas var but Katarzias un bīdīt savu indie shit pietiekami, lai sevi uzturētu ar to. tur es neko nepārmetu. bet tad es iedomājos, if I was in her place. rekur uztaisīju lifta mūzikas albumu for cash to fund my indie shit. indie shit still didn't take off. nu cik ilgi taisīs lifta mūziku? tupa mainītu profesiju, vane. piemēram, uz HR vai admin, kur maigi žūžot cilvēkiem ausī, pirms viņus atlaiž. bet. te parādās problēma. jo lifta mūziku mēdz actually atskaņot... liftā. un tagad zaja brauc ofisa buildingā ar liftu un tur skan viņas iedziedātā lifta mūzika. eww, vane? bet tas nav sliktākais! sliktāk ir tad, ja kāds kolēģis piefiksē šito. tur uzreiz jāmaina darbs. vēlams uz tādu, kur ofiss atrodas mājā, kuras liftus apsaimnieko cits uzņēmums. no šitā grūtāk izbēgt un noslēpt nekā izbijušu sex worker status.

bet, kamēr mēs risinājām zajas profesionālo krīzi, tikmēr blondā apteksne sāk aplīmēt tāfeles malas. kaut ko noņirdzamies, ka neviens tagad neatlīmēs tāfeli. bet nē. zaja vispār atnes spannīti ar krāsu un sāk ķellēt sienu. varēja jau VZ paprasīt, lai palīdz ar augšu. tāpat mēs tur vienīgie pacienti tajā brīdī :D

bet nu, kaut kādā brīdī jau pienāk tas brīdis, kad jāpaspēj uz vlak 18:02, lai dotos uz Prāgām un tad nezin ko.

ar monētas palīdzību izlēmām pusdienas pie vjetnamieša, nevis picērijā. tad gājām pie Jiržika, bet aizgājām uz Orindžu un beigās vēl norm iedzērām ar EtF.

cik labi, ka ir weekendi.

karoč, ja nu kāds nezina, tad VR dzīvo Mexico City. un ir tāda lieliska angļu - čehu jaukuma mūziķe ar nosaukumu Emika, kura dzīvo Berlīnē tagad. un Emika bija aiztriekusies uz Mexico, spēlēt tur gigu, bet kaut kādā citā pilsētā, ja pareizi sapratu no VR, tad 4 stundu drive from Mexico City. bet pagājšnedēļas beigās Emika izziņoja, ka piektdien (tajā, kas vakar) spēlēs arī Mexico City vienu gigu. sabakstīju VR, kura te pazudusi no sakariem, ka viņai jāiet, jāiet, jāiet. ignore me all you want, bet ej uz Emiku, dude, ej, ej, ej. un zaja vakar savācās un aizgāja ar'!

es no VR saņēmu fotku no giga, viģiku no giga (My Heart Bleeds Melody brīdī). tas norm. VR visa sajūsmā un thanks for making me go. un mega fane būs un vīīīi! tiktāl viss norm. tad Emika rīkojusi signing afterwards un VR iestājusies rindā uz. tas arī norm. VR dabūjusi autogrāfu, nofotkājusies ar Emiku. arī norm. un tad! VR palūgusi Emikai VR telepurķī ierunāt balss ziņu kā sveicienu man!

un te nu es esmu, ir kaut kādi četri no rīta (te), un es klausos over un over tikko saņemtu 9 sec balss ziņu, kurā Emika saka: "She's Czech no? Ahoj, Kaķ, here's Emika, I'm in Mexico with your friends, čau, ahoj!"

ohujs ir neaprakstāms.
also, iedomājaties, kā tas bija pašai Emikai, ja? Emika aiztriecas visu ceļu uz nahuj Mexico, izsludina somewhat last minute gig Mexico City, tur atnāk meksikāņu zaja un palūdz balss ziņu priekš zajas Prāgās! bet nu, vismaz Emika zina, ka viņas Eiropas fani ir sasnieguši level up un vairo viņai fanus uz citiem kontinentiem :D

tāds vot vairot prieku pasaulē.

kad man urbj te apkārt, parasti uzlieku Skinny Puppy listi spoķikā, jo tas ir vienīgais, kas palīdz. nesen noklausījos to listi bez urbšanas fōnā un bija gandrīz vai pavisam cita skaņa listei. tā dzīvojam.

bet local historian returns ar sestdienas aprakstu. par piektdienu nav nekā daudz, ko teikt, jo nu.. darbs, darbs, darbs.

sestdien pamodos visa tāda laicīgi uz darbiem pirms desmitiem. secināju, ka Mattie neko nav sācis darīt. uz brīdi nezināju, vai vispār šodien būs tā release vai nē. aizgāju atpakaļ ar laptopu migā un kaut ko randomā snoozoju / skatījos serčiku. īsi pirms divpadsmitiem pamanīju, ka Mattie tomēr sācis kaut ko darīt. tad viņš man iepingoja, ka izdarījis savu un nodod tālāk darbus man. tad nu cēlos un hujārīju darbus, lai atrastu mega nelaimīti. piezīmēšu, ka release atkal pacientiem nebija izziņota, sisķiks viss stāv live un accessible. bet puse no sisķika nestrādā. sabakstam visādus citus cilvēkus, tie tur izlemj rīcības plānu, but it's going to take a few hours. kaķ sapingo VZ un izlemjam iet ārā tagad un vēlāk barčikā piesēdīs fiksi apdarīt, kad nu sisķis būs apvākts.

izejam ārā, aizejam tur, kur toreiz salijām. silti, saulaini un patīkami. ejam un ejam un baudam būšanu ārā dienasgaismā. bet tikmēr Borgijs un Džeimss savāc sisķiku. kaķ un VZ nobāzējas Andel āra pagalmā, jo vispār pūš un sāk nomākties, liekas, ka iekšpagalms ir risinājums. izvelku laptopu, a tur.. ok. lielākā daļa ir savākusies atpakaļ, bet vēl dažas huiņas nē. tad ir mega stragls ar visādām huiņām, gandrīz tiek zvanīts kastītē Pat, bet nu, Mattie savācās un atnāca atpakaļ darbos. visi te hujārī, hujārī. gandrīz nevaru pacelt galvu no laptopa. tik, lai pasūtītu pivčus. jūtos vainīga, ka nerunājos ar VZ, bet nu.. **nopūšas**

tad pēdējā brīdī ielecam metro un aizhujārījam uz Cross Club. tur NOHA. par NOHA gigiem es esmu jau rakstījusi. piezīmēšu, ka tur ierodoties es biju tik, tik izbesīta, nogurusi, ka nevarēju vispār neko parunāt vai respondēt. un tad atnāca NOHA uz skatuves, sāka spēlēt un visi sāka dejot. galvā nebija darbs, galvā nebija nogurums, nebija nīgrums, bija NOHA. koncis bija tik neaprakstāmi draivīgs un epic. izkratīja visu, visu, visu. vienīgais, ka NOHAs gigos vispār ir viskaitinošākā publika. bet nu pohuj. also pats Noha likās, ka bija totāli pjanijs. neko nepārmetu, vienkārši smieklīgi. instrumentos pūta vienalga ar pilnu atdevi un kvalitatīvu draivu. Chevy toties izbičojās par būšanu precētam.

pēc koncerta tiek saprasts, ka man nāksies vēl hujārīt darbus vēl šovakar. iekāpjam tramvajā, kurš, izrādās, nebrauc tur, kur mums likās, ka brauc. bet nu, sanāk savākties un nokļūt Brāļu barčikā. kur es vēl kādu stundu vai ciktur hujārīju darbus. tad laptopam beidzās baterija, iebāzu to somā un pieslēdzos atpakaļ ballītei. forši iedzērām vispār. mājās braucām atkal ar tramvaju, bet šoreiz bez negaidītiem random uzbrukumiem.

svētdien vēl rītu nohujārīju darbos, bet tad atkal par godu saulainam laikam sanāca iziet ārā. nevienam organismam nav spēka uz varoņdarbiem. tad nu aizgājām tos 8 km uz Branīk un piesēdām saulē malkot pivčus. šoreiz bez laptopa. bija tiešām forši. bet nu, ballītes orgkomiteja Māk forši. kad nosalām, tad jau SpB un nananā.

pirms iegrimstu atkal milzu palaga rakstīšanā, bija tāda lieta pagājšnedēļ SpB.

teļikā rāda mūzikas kanālu (neatceros kuru) un tur kaut kas tur. zaja kaut ko plivinās un tā. mēs ar VZ izlemjam iziet uzpīpēt. es izeju pa durvīm pirmā, man seko VZ.
VZ: tā nav tā tur zaja?
kaķ: ...
VZ: es nevaru nekā precīzāk paskaidrot :D
kaķ *padomā*: vispār, ja kas, man liekas, ka ir.
VZ: O_O
kaķ: nu tu domā to zaju, kas tur ar tiem čuvakiem bija tajā grupā, vane?
VZ: aga.
kaķ: jā, tā ir tā zaja.

(nupat sagūglēju, lai jūs arī zinātu, jo mums vismaz bija pieejams zināms vizuālais materiāls no teļika. šitā zaja.)

sakarīgāku koncerta pārstāstu prasiet no VZ. man tomēr drusku par īsu čehu valodas zināšanu, lai tā brīvi saprastu slovākus.

ceturtdien bijām Cross Club uz Katarzia uzstāšanos. gandrīz nokavējām konci, jo darbi un tas viss. bet tad izrādījās, ka kavē Katarzia. kad Katarzia ar grupu uzkāpa beidzot uz skatuves, pagrozījās un teica, ka nu, atvainojiet, bet mēs spēlēsim jakās un iespējams dziedāsim šķībi, jo auksti. :D man ir grūti pastāstīt par dziesmām un mūziku, jo vispār viņas pēdējie albumi ir baigā elektronika, bet te bija kaut kāds wannabe Scorpions ģitārists un vēl nez kas. bet nu. vispār bija ļ baudāmi. es slovāku valodu sapratu vairāk nekā man likās, ka es sapratīšu, bet mazāk nekā gribējās anyway :D bet nu. lieliska zaja. pa vidam kaut kā sapratu, ka vispār ļ, ļ gribētu ar viņu kādā barčikā sadzert un parunāt. padzīt jokus, parunāt ironiju, padzīt jokus. liekas, ka būtu ļ, ļ jestri. anyway, ja kas, ja jums patīk dīvaina elektronika un pareizi jebanutajas zajas, paklausieties Katarzia.

bet nu pārsalu. kamēr aizgājām pie Jiržika, tikmēr gan paguvu atkal uzsilt vispār. pie Jiržika aiz bāra bija Alejandro, iedzērām tīri la. parunājām par lielgabaliem. man liekas, ka es vienā brīdī teicu: "why does my mind always turn to murder in any situation?" retorisks jautājums, protams.

piektdien bijām uz Kamerām un ilgi apspriedām, kā būtu sadzert ar kuriem mūziķiem. izdomāju arī fantastisku, bet slepenu plānu kā izdarīt, ka VZ pamostas blakus Pollard un ir par to pat priecīgs. uh!

es it kā esmu nenormāls crowdfunding kind of atbalstītājs. piemēram, mūzikas industrijā, fuck the labels, let's do this shit. konkrēti es daudz labprātāk sēžu tādā patreon un piesolu AFP cik tur tos dolārus per Thing, pat, ja man ne viss liekas releatable, nevis pērku label ietekmētus un izdotus albumus.

bet tad notiek kaut kas tāds: link to the lastest in the Pledge Music freeze thing.
un man drausmīgi, drausmīgi uzdzen dusmu.

es tiešām gribu supportēt ārstistus ar pēc iespējas mazāk steps in-between. bet nupat sāk likties, ka short of flying to Southampton and giving Dave Pen cash in hand, nekas tajos internetos nav droši.
**nopūšas**
**iet pirkt BirdPen digitālo albumu**, jo Deivam (un Maikam) tiešām tur ahtungs sanācis.

tiešām kvalitatīvs weekends tomēr sanāca. it kā bija ahujennie plāni strādāt, bet tā vietā divas dienas pēc kārtas ir paiets iet. apciemoju EtF, tas bija tiešām lieliski. Jiržikbārā satiku Danišku un tas arī bija jestri. iepazinos proper ar vienu jaunēkli. vakar arī bija ļ jestra brīvdiena, kurā tika iesākts viss kas, bet nekas no tā nebija sevišķi produktīvs. es ļ apm.

bet vispār gribēju parunāt par muzikālo kolektīvu The Prodigy. for personal reasons es ļoti daudzus gadus nebiju viņus klausījusies. too many memories, too many associations. bet tad kaut kā VZ iespaidā, aizgāju noklausīties vienu viņu koncertierakstu Spoķikā. uzreiz ar sajūsmu kratīju pačku un to visu, fantastiski, where have you been all these years, tādas domas. un then it all started coming back. tagad man ir kaut kāda disonance par tēmu, ka ļ patīk albums, ļ gribas klausīties, bet tas nekā nenāk par labu pH līmenim.

pie tam, ja! sēdēju sestdien, kaut ko tur klausījos šo koncertieraksta albumiņu, centos nedomāt par asociācijām, līdz manu uzmanību pievērsa The Prodigy čuvaks, kurš man ausī iekliedza "Panda!" man protams, O_O. un čuvaks tik turpina, ka "I hear panda, but I see no rain.." O_O. bļaķ, tā mana smadzene ir visur (visur!) sākusi automātiski aizstāt vārdu "thunder" ar vārdu "panda".

šodien ir tāda svētdiena, kurā ļ, ļ noderētu BirdPen koncis. also, kad es precēšos ar Dave Pen, emm, nu. tur divas lietas 1) neapķiķināties ceremonijas laikā, kad sauc viņa pilno vārdu, 2) after I'm going to walk him down the isle to the stage, then he picks up his guitar and the gig starts and we're on, baby!

vēl, in light of recent events, uzinstalēju lepni tinderi atpakaļ. tik pat lepni, kā es no viņa izdzēsos, tik pat lepni atkal taisīju profilu no jauna. kļūdas pēc pat iekrituši daži matches. viena pat atrakstīja, bet man liekas, ka tā ir kaut kāda kļūda. tas taču nav tam domāts. bet iedeva man pāris dziesmas paklausīties. man liekas, ka es iešu no viņas prasīt, lai dod vēl ārtistus, ko klausīties.
par ko runājot, pēdējās dienās gribas teikt publisku paldies jūzerneimam miligrami par viņas elektronikas listēm spoķikā.

vakar sēdēju SpB, viss čill, bāra zaja rūpējas, lai man neaptrūkstas als, omulīgi sēžu, bet nu teļikā atkal ielikuši mūzikas (I'm using the word very loosely here) kanālu Retro. pie kaut kā īpaši annoying, neizturēju, izgāju uzpīpēt. pēkšņi ierodas 9 ļoti skarba paskata policisti nopietnā prikidā. pieiet gan pie ārā stāvošā pārīša, gan pie manis un prasa. es atvainojos un saku (angliski), ka nesaprotu. policistu zaja samulst, skarbā grimase kļūst mazāk skarba, bet attopas un saka: "passport". rādu ar pirkstu un saku, ka iekšā, un dodos iekšā. policisti visi arī ienāk iekšā un sāk visiem prasīt ID. es pastāstu Tv, ka ieradusies policija. Tv uzreiz tāda: "laikam slēgs mūziku ārā!" bet nu. pienāk mana kārta un man uznāk mirkļa paranoja, bet tad atceros, ja nu kas, man mā ir izziņa no Latvijas, ka es neesmu krimināli sodīta. anyway. viņi iebaksta savā aparātā manu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus. paskatās un atdod man ID, aiziet pie nākamajiem.

vispār uzskatu, ka esmu ielikta lokālo dzērāju sarakstā. un pareizi ir, man tur īstā vieta.

vēl mani var apsveikt ar interneta pieslēgumu mājās. kā jau es teicu Garijam: having your own internet makes a flat a home.
un nekavējoties ieslēdzu Spoķiku, lai paklausītos kārtējo depr playlist, visa tāda apm.

ā, MP centās terorizēt exmājbiedru ar jautājumiem par mani, jo satraucoties par manu drošību.
tikmēr mana landlady terorizē VZ ar bezjēdzīgu informāciju par viņas atvaļinājumu.
I sure know how to pick'em.

kaķ: uzreiz pēc sesijas pieprasīju šķiršanos.
tv: un ko viņš? mantu jau sadalījāt?
kaķ: da nē, aizgājām iedzert sidru. pie upes. tā romantiski.

bet vispār es gribēju teikt par to The Chemical Brothers gigu, ja. nu, es tur biju tik izteikti laimīga. pēcāk drusku pat sajutos, ka patiesībā savā mazajā ledus sirdī esmu elektroniskās mūzikas cilvēks. totāli māku novērtēt un izbaudīt visādus citus žanrus, nu ar prieku šobrīd klausos Asking Alexandria, priecīgi lēkāju un sajūsminos par jau minēto grupu Zrní, totāli sirsniņoju Nick Cave un aktīvi gribu uz viņa koncertu un visādi tā. bet tur, dziļi, dziļi tajā ledū, tur, kur feelings come to die, tur man tomēr patīk kārtīga elektronika, tāda, kas sapurina un aiznes astrālā, kur nekā cita vairs nav.
un tas nekā netraucēja šodien nopirkt tiketus uz Anna Calvi konci novembrī.

citās ziņās, dz.d. laikam jāsvin Bratislavā.
kaķ: varētu vienkārši piebukot to pašu viesnīcu, kuru pagājušoreiz, jo man slinkums iedziļināties un meklēt.
VZ: jā, tur jau labi bija.
kaķ: jā! tur viss kas bija, arī telepurķis nužņikā.
VZ: nu, ja. nevar jau zināt, vai citās tā būs.

also, ja kāds prasa, tad yes, we're not a couple.

toties, ja jums kāds saka, ka noskatamies kādu epizodi no Happy!, būs forši. ticiet. ticiet viņam. nejautājiet, ar kuru no tēliem viņš identificējas, nejautājiet, kāpēc, vienkārši skatieties un baudiet šizu.

ēst gatavošanā secināju, ka mans ledusskapis ir pilns ar divām lietām - dažādiem alkoholiem un dažādām asajām mērcēm + neiztrūkstošo chopped chilli burciņu. apm ņurd.

vēl man galvā skan kaut kāda Nick Cave dziesma. kaut kāds vidus, pāris rindiņas tā neskaidri. un es nekā nevaru sagūglēt, kas tā par dziesmu. short of noklausīties visas Nick Cave dziesmas, vai izlasīt visas Nick Cave lirikas, I'm out of ideas.

un vēl atkal skaitu dienas. skaitu un skaitu.