Trash panda

ir tāda grupa - July Talk. tās front man ir ar milzu dziļo balsi. nu vienu no _tām_ balsīm. you know the one. kad viņi uzpeld manā kaut kādā feisbuka lentē, katru reizi klusībā vēlos, kaut viņi kļūtu slaveni. protams, ar savu Nickelback wannabe ģitāristu (viņi arī no Kanādas) viņiem tas nesanāks. bet varbūt viņi varētu saņemties un kaut kā muzikāli aiziet kaut kādā interesantākā virzienā, un kļūt slaveni. un tad es visiem lepni stāstītu, ka es ar Peter Dreimanis (uzminiet, kādas izcelsmes ir viņa vecāki) esmu patērgājusi bāriņā Rotterdamā un viņš bija ļ jauks pret mani, kaut arī es biju jau sadzērusies un nevarēju pilnībā pieslēgties sarunai, jo tā balss vienkārši is booming through me.

citās ziņās, šodien atcerējos, ka sen Marlīne nav uzradusies. kas nozīmē to, ka vai nu viņai ir pavisam slikti, vai daudz labāk. es ceru, ka tas ir otrais variants un viņai vienkārši vairs nav vajadzības pēc maniem self care tips. bet nu, gribas tā skaļi teikt, ka laikam jau tas viss beidzot ir beidzies. vismaz es vairs nejūtos tā, ka tur vispār būtu jebkas, ko turpināt.

un es to atcerējos, jo man te mesendžerī notiek AFP cilvēku sarakste par to, ka notiek tikšanās Camdenā. apsveru domu pievienoties.

kaimiņi klausās regeju un ik pa brīdim urbj. tad viņiem uzkārās dziesma, kas izklausījās kā sound effect.
sestdien arī urba, tieši tad, kad es gulēju. tieši guļamistabas mājas pusē.
apsveru domu uzlikt kaut kādu savu mūziku.

šodien sēdēju meetingā, pie durvīm klauvē. es visa O_O. jo nu ārā joprojām baltie mēsli, pūš pretīgs un skaļš vējš, mīnusi. nu, ziema, ja. un man klauvē pie durvīm. bet nu, on the off chance nolēmu atvērt durvis. nometu klausuli meetingā, skrienu lejā tagad. atveru durvis. tur delivery man (un aukstums).

*dm sniedz man paraksta aparātu un kaut ko nomurmina.
kaķ: ah yes! thank you
dm: well, it's not a good one, but it is a morning. so, morning
kaķ (sajūt žēlumu, ņem pasniegto paku): thank you, thank you very much
dm: yes. (aiziet)

par spīti tam, ka ir mīnusi, kaimiņi neizturēja, tomēr motorzāģē savā pagalmā.

citās ziņās, vispār Moby jaunais albums ir lielisks. tās divas promo dziesmas katra pati par sevi nelikās tik ļoti. bet kopumā, kad klausās visu albumu, ļoti patīk.

vēl man piezvanīja no ārstu kantora, lai pārliecinātos, ka man nav iedots faulty inhalators.

tas laikam jāpieraksta manai personīgajai vēstures lappusītei.

vakar ar Gariju un Stīviju aizgājām iedzert. tā izlīksmojāmies. pārsmējāmies. un izrunājām darba sāpītes. oh, kā mēs izrunājām darba sāpītes. un izrunājām visādas attiecību huiņas. izrunājām visu ko jautru. Garijs aizveda mūs uz sex shop un padarīja mūs ar Stīviju ļoti nekomfortablus. un tad mēs ar Stīviju sākām runāt par sievietēm, kas padarīja Gariju nekomfortablu. nu. un beigās vakars noslēdzās Trišās. un nu. ir divi jauni Trišu fani, ko lai saka. apm ņurd.
un tiešām ir milzu atvieglojums pēc tādas uguņu nodošanas kā vakar ar šiem konkrētajiem cilvēkiem.

tikai kāpēc DJ atkal visu laiku tik apsēsts ar Molko, ka atkal jāklausās Placebo? eh. nu labi, neko.

šodien kakbe jāstrādā, bet viņi tur vēl nav visu sataisījuši. tirinos pa māju un nesaprotu, ko ar sevi iesākt, kamēr gaidu. neko jau īsti nevar iesākt, jo jebkurā brīdī var gadīties, ka jāpieslēdzas darbiem. tik pat varētu būt, ka šodien vispār nepagūšu pieslēgties. tas ir tik kaitinoši.

VZ: ... gan jau par darbu gribēja runāt.
Mobijs ierakstā: .. that's when I reach for my revolver...
..

VZ: tu zināji, ka Mobijs nesarakstīja šo dziesmu? es pat noskumu.
kaķ: kurš tad uzrakstīja?
VZ: nezinu, noskumu un neiedziļinājos tajā. gan jau kāds cits.
kaķ: gan jau, ka cits, jo nu nevar visi tomēr būt Mobijs.

pa nakti sapnī atkal pīpēju īstas cigas. un biju tik nenormāli laimīga, ka vilku vienu pēc otras. staigāju apkārt un visiem lepni rādīju, ka pīpēju īstas cigas, īstas!

šodien dienas pirmajā pusē spīdēja saule. kaimiņi atkal visi sarosījās un izvilka motorzāģus. ko tieši viņi tur tik neganti motorzāģē, es nepateikšu, bet nu cilvēki cenšas, cenšas no sirds. vēl tur dažas mājas tālāk arī urbj. tik daudzi te apkārt pēkšņi sākuši kaut kādus mega remontus taisīt. *nopūšas*

bet man jāstrādā.

also, pastiprināti klausos AFP pēdējā laikā. jo ļoti atkal kaut kā aizķer.
un drusku pietrūkst Marlīnes.

kaķis aizgāja pie desktopa klaviatūras, apsēdās, sāka mazgāties, uz mirkli pacēla galvu, nospieda F10 un turpināja mazgāties.

also, varētu atvainoties kaimiņiem, ka man tik skaļi šodien vajadzīga visāda jocīga mūzika, bet tur pāris mājas tālāk skaļi urbj. sorry, not sorry.

manedžēju negatīvās emocijas lietojot shredder. shreddoju visādus vecus dokumentus, vēstules no ārstiem un bankas. iztīrīju bin vakar vakarā. nupat iznesu vēlreiz, jo atkal pilns.

mēs tādu win plānu izdomājām vakar. ka un kā grupa Placebo Rush beigās mūs visus padarīs totāli bagātus. radās gan neatbildētais jautājums, vai uzaicināt Molko padziedāt kādu dziesmu ar šo grupu, ir ironically or will he just say no? šorīt atcerējāmies un nopriecājāmies. aizdomājāmies, ka nutik jāsāk, ja! samulsu, nevarēju saprast, ar ko sākt.
VZ: nu kā, ar Nick Cave laikam jau.
kaķ (paskatās pa malām): diez, kur viņš tagad ir?
bet nu plāns ir un ir epic. hehe.

life as a general stream of existential consciousness.
ir ļ izteiktas pārdomas pēdējā laikā. kaut kā.. nu. eh.

labāk iešu ārā. jāiet iet. šodien tak nav ne mazākās šitās te iedvesmas strādāt.

tikai vēl piebildīšu, ka AA apgalvo, ka esot iegādājies tiketus uz Lielmiestu. *nopūšas*

ak jā. man ir iepatikušies šitie totāli raibie mati. vēl aizdomājos, ka nokrāsot tos violetus tagad būtu ļ interesanti. tur būtu diskotēka uz galvas.

Par vakardienu neko daudz jau nesanāks pastāstīt. Ir tāda sajūta par general nosmiešanos, bet tā līdz galam vārdos aprakstīt nesanāk. Noskatījos arī beidzot to Hitmans Bodyguard, kas tiešām patika. Un tad jau aizgājām uz barčiku, jo nu, ko tad gudrāku. Pauzjautrinājāmies par teļikā redzamajiem cilvēkiem, paņirgājāmies viens par otru.

Ā! Aizvakar toties
Kaķ (pagriežas pret VZ): you know, you’re almost as annoying as I am.
RL: it sounded like a compliment coming from you.
Kaķ: no, it was an insult.
RL: from you it’s the same thing anyway.

Anyway, kur es paliku. Vakardiena tātad. Vispār skatījos tos mūzikas video un prātoju, ka vispār es esmu divās grupās (mana Placebo Rush un otra kopā ar Neo un Brittany - tā Steamed Vaginas), varbūt būtu laiks iemācīties spēlēt kādu instrumentu. Lai gan, is this fixing a thing that’s not broken?

Šodien toties nopirku plane tickets ar Apple Pay. Sajutos lepna par.

kāds bija mans gads? garš. iespaidīgs. I laughed, I cried (well, I wanted to), it changed my life.

esmu milzu pateicīga saviem draugiem par visām tām lieliskajām ceļo-ballītēm. you know who you all are. tas viss tiešām bija episki. muzikālā ziņā arī gads bija varens, visādi koncerti, albumu atklāšanas un vienkārši daudz laba klausāmā iepazīts. romantiskā ziņā gads bija vispārīgi fail, nu tur Marlīne, TrakZ epika, pāris randiņi ar randomām sievietēm. bet vismaz beidzot atzinos sev, ka attiecības nav tas, ko vēlos no dzīves. pa lielam nejaukā kārtā pateicoties kāreiz TrakZ, kuru es tik ļ nevēlējos sāpināt. arī medicīniskā jomā gads ir bijis diez gan savdabīgs, jo nu.. ir vairāk medikamentu, tiku pie inhalatora, jaunas neatrisinātas problēmas, kuras neviens anyway nevar izskaidrot. drusku esmu pavilkusies uz zobārsti, būtu viņa tikai jaunāka :D sāku nodarboties ar jōgu. sākumā pa mājām, tad pie Anmas. liekas, ka arī tas ir sācis mainīt manu dzīvi. personīgā jomā vispār bijušas dažādas izaugsmes, bet arī daudz visādu bubbliness type skillu zaudējuma. pēdējais btw kāreiz nācis pašai ļ par labu. draugu ziņā, atsvešinājos no daudziem cilvēkiem, kuri mani mocīja, bet ieguvu dažus jaunus draugus, kuri iejūsmo. asinsradnieku ziņā, tie daži, ar kuriem turpinu uzturēt kontaktu, arvien vairāk rada vēlmi arī no viņiem atsvešināties. jo nu. eh. AA toties trollē ar to savu gribēšanu braukt ciemos jau krietnu brīdi. arī no viņa vēlos atsvešināties. pareizāk sakot, vēlos turpināt būt ar viņu svešiniekos, nevis pēkšņi satuvināties pēc visa mana mūža būšanas svešiem. also, iegādājos savu trešo aifōnu un sačakarēju austiņu vadu. vēl ar milzu mokām iegādājos jaunu personīgo laptopu, lai pēc dažām dienām tiktu pie darba laptopa un sāktu strādāt no mājām full time.

šis bija tik ļ tāds spilgts gads, kurā notika gandrīz viss, kas varēja. izņemot to, kas nenotika. un tagad es skatos uz turpmākajiem daudziem mēnešiem kā sagatavošanos uzsākt kaut ko jaunu relatīvi drīz in the grand scheme of things. un tas jaunais būtu tikai sākums vēl lielākai idejai par kaķ. faktiski sākums jau ir sācies, ja tā padomā.

kā Tvarja nesen man skaipdzertiņā teica: tu izskaties daudz jaukāka nekā esi. tāds ir arī šis ieraksts.

ziniet, kāpēc es tik ļ vispār mīlu Nick Cave? tieši tāpēc, ka viņš ir tāds egoists. es tur redzu radniecisku dvēseli (tikai man nav to skillu) un vēl radnieciskāku dejošanu (tas gan an nāk naturāli), hehe. un jā, es tikko noskatījos 15 Feet Of Pure White Snow viģiku. tiešām lieliski.

citās ziņās,
weekendā biju pie Neō. mēs atkal visādi izpriecājāmies. un arī visu ko nopietnu un smagu parunājām. par ko gribas drusku atvainoties, izlauzās. bettē. kopumā ņemot bija jautri un priecīgi. bija pastaigas, bija paba priekšas dārzs, bija pidžamballes, bijām uz Zapp, Neō pārvērtē mani brokastu jautājumā gan. bet tas vakariņu karijs gan šāva smadzeni ārā. kopumā par visu paldies, Neō.

vakar kaut kā pārdzīvoju to braucienu mājās. šodien māja beidzot vairs nav izsalusi. kaķiem arī viss kakbe norm beidzot. šodien toties tā omulīgi pastrjomoju pie Hugh Laurie ekrānā seriālā Chance. uhti. vispār, izrādās, ka vienītī šie svētki ir vislabākie.

also, mani izbrīna katrs cilvēks, ar kuru mēs viens otru neizbesam līdz kliņķim maksimums 2 gadu laikā.

pa nakti sapņoju, ka runāju ar AFP par Anna Calvi.

starp citu, es uzzināju, ka mans dienas limits The Smiths albumiem ir 4.

A man ir epasts no adresāta ar vārdu Rob Dougan!

Placebo Rush ir manas (vienpersoniskās) grupas nosaukums. kad iemācīšos spēlēt basģitāru, sākšu arī uzstāties. joprojām vienpersoniski.