Trash panda

kāds bija mans gads? garš. iespaidīgs. I laughed, I cried (well, I wanted to), it changed my life.

esmu milzu pateicīga saviem draugiem par visām tām lieliskajām ceļo-ballītēm. you know who you all are. tas viss tiešām bija episki. muzikālā ziņā arī gads bija varens, visādi koncerti, albumu atklāšanas un vienkārši daudz laba klausāmā iepazīts. romantiskā ziņā gads bija vispārīgi fail, nu tur Marlīne, TrakZ epika, pāris randiņi ar randomām sievietēm. bet vismaz beidzot atzinos sev, ka attiecības nav tas, ko vēlos no dzīves. pa lielam nejaukā kārtā pateicoties kāreiz TrakZ, kuru es tik ļ nevēlējos sāpināt. arī medicīniskā jomā gads ir bijis diez gan savdabīgs, jo nu.. ir vairāk medikamentu, tiku pie inhalatora, jaunas neatrisinātas problēmas, kuras neviens anyway nevar izskaidrot. drusku esmu pavilkusies uz zobārsti, būtu viņa tikai jaunāka :D sāku nodarboties ar jōgu. sākumā pa mājām, tad pie Anmas. liekas, ka arī tas ir sācis mainīt manu dzīvi. personīgā jomā vispār bijušas dažādas izaugsmes, bet arī daudz visādu bubbliness type skillu zaudējuma. pēdējais btw kāreiz nācis pašai ļ par labu. draugu ziņā, atsvešinājos no daudziem cilvēkiem, kuri mani mocīja, bet ieguvu dažus jaunus draugus, kuri iejūsmo. asinsradnieku ziņā, tie daži, ar kuriem turpinu uzturēt kontaktu, arvien vairāk rada vēlmi arī no viņiem atsvešināties. jo nu. eh. AA toties trollē ar to savu gribēšanu braukt ciemos jau krietnu brīdi. arī no viņa vēlos atsvešināties. pareizāk sakot, vēlos turpināt būt ar viņu svešiniekos, nevis pēkšņi satuvināties pēc visa mana mūža būšanas svešiem. also, iegādājos savu trešo aifōnu un sačakarēju austiņu vadu. vēl ar milzu mokām iegādājos jaunu personīgo laptopu, lai pēc dažām dienām tiktu pie darba laptopa un sāktu strādāt no mājām full time.

šis bija tik ļ tāds spilgts gads, kurā notika gandrīz viss, kas varēja. izņemot to, kas nenotika. un tagad es skatos uz turpmākajiem daudziem mēnešiem kā sagatavošanos uzsākt kaut ko jaunu relatīvi drīz in the grand scheme of things. un tas jaunais būtu tikai sākums vēl lielākai idejai par kaķ. faktiski sākums jau ir sācies, ja tā padomā.

kā Tvarja nesen man skaipdzertiņā teica: tu izskaties daudz jaukāka nekā esi. tāds ir arī šis ieraksts.

parunājot ar Skaisto kaut kā attapos, ka tiešām. tiešām jāsāk jau kaut kā organizēties un plānot tā vākšanās prom no uk. jo nu, tas tev nav aizbraukt uz pāris nedēļām patusēt. tur tik daudz visa kā risināma. tik daudz jautājumu. tik daudz pārdomu. finanses, darbi, kaķis, mantas...

vēl ir jāatrisina arī jautājums par to, uz kurieni tad vākties. sajūtu ziņā plāns A it kā ir Spānija. plāns A.1 - Madride, A.2 - Malaga. bet ir arī plāni B un C. un tie plāni ir numurēti pat nevis sākot ar gribētāko, bet drīzāk tādā kā hronoloģiskā secībā par to, kad šīs idejas radās. protams, var pārvākties uz Madridi un, kad tur apnīkst, pārvākties kaut kur citur. nav jau tā, ka tas tagad uz forever būs. bet nu, pārvākties uz citu valsti, pamest iekārtoto dzīvi, tas ir strjomīgi. bailes ir stindzinošas brīžiem. tomēr, vēlme ir lielāka par tām. un, ja gribas tā puslīdz sekjūri, tad ir tomēr gan jāatkratās no finansiālajām saistībām šeit, gan jāsakrāj nauda priekš iesākuma tur. un tad jāatceras par tām finansiālajām sasitībām, no kurām nevar atkratīties vēl tuvākos 13 gadus vismaz. uhtī.

sapnī sēdēju saules pielietā fucking parciņā un dzēru to garšīgo Portugāles vīnu.

pamodos nogurusi un nikna. apsvēru domu šodien nestrādāt, bet tad atcerējos visu, kas jāizdara, nopūtos un cēlos. tagad slinki strādāju un pie sevis domāju, ka šas sāksies riktīgie šitie te. nu. karoč, nebūs labi. apsveru domu nopirkt tiketu uz Spāniju uz rītdienu un vienkārši nahuj. bet nu, nu laikam jau nē.

un tā Marlīnes lieta vispār. nu vot kāpēc man to vajadzēja visu atkal pacelt. aizmirstules neaizmirstules.

darbs toties totāli piegādā gan facepalms, gan arī vēlmi kliedzot skriet ārā. gaidu pusdienas pārtraukumu, kad varēs pagulēt.

kā lai to pasaka. jau lēnā garā domāju par savu rudens travelling. vispār šogad ir tāds dīvains travel gads. bet galvā grozās tā ideja par Portugāli nākamā gada sākumā, uz kuru pat varētu paņemt TrakZ līdzi. māsa arī teica, ka grib satikties kaut kur ceļojumā, jo esot jau drusku apnicīgi visu laiku Lielmiests atvaļinājumos, nejūtoties vairs tik exciting. var saprast. bet nu, ir vispār cerība arī nākamgad uz visādām lieliskajām starptautiskajām cibas Ballītēm. ikgadējais Spānijas apciemojums vienmēr. vizināšanās tepat pa salu. un vispār. pilna galva ar travel.

nū, visi laikam saprata, ka man tā Madride patika. bet nu, sestdien ņēmu un aizlidoju prom. Madrides lidosta gan ir mazliet dīvaina, bet nu neko. tādi viņi tur.

sestdien neatceros, kas notika, laikam sadzēros. vakar toties tika brangi pastaigāts apkārt tur un šur un vispār. ielejas un kalni un vispār izvilku inhalatoru. un alus, protams. totāli pārsmējāmies un vispār bijām dīvaiņi un frīki. bet tas jau mums normāli. tikai sākt pastaigu pirms brokastīm tajā diennakts laikā, kurā parasti tikai sāk vērt acis vaļā, tas bija ļoti jocīgi pat priekš mums.

ā, also, es Spānijā nenosvilu saulē, jo smērējos ar tiem visiem krēmiem un vispār. atbraucu te un, hujakš, man seja un kakls totāli nosviluši. kolēģis teica, ka kaķ, you so british. gandrīz apvainojos :D

citās ziņās, gribu motorzāģi.

Nostaigāti 15.2 km šajos 32 grādos. Tagad vispār, kad nespīd tieša saule virsū, ir ļoti pat omulīgi. Madride ir... Madride. Tik lieliska vieta. Ja līdz šim likās, ka Spānijas mazpilsētas ir krutas, tagad uzskatu, ka Madride ir mana fav place. Bet te atceramies, ka ne velti pārvācos uz Lielmiestu. Ļoti patīk pilsētas un viss tāds. Patīk tas, ka ir cilvēki, kaut arī tie besī. Bet patīk, ka ir tie cilvēki, kuriem besīt. Patīk veikali nevis ūķi, patīk diversity, patīk visādi cilvēki kafēs, patīk interesanti dažādās kafes, patīk hipsternīcas, patīk pamanīt random bietes. Un te daudz vairāk sanāk runāt spāniski nekā Malagā vai Alicantē. Tikko viesnīcas bāra / restorāna viesmīle, kurai nebija daudz darāmā tai brīdī, pacietīgi iedrošināja tomēr savākt domas un runāt ar viņu spāniski (ar visiem viņa tā nedara, kā tagad redzu). Sapratu, ka tiešām iešu atpakaļ kursos. Nevis tāpēc, ka ķeras valodiņa, bet tāpēc lai iemācītos labāk (see what I did there?). Drusku žēl, ka jau rīt dodos tālāk, bet, jāsaka, ka vismaz zināšu, kur atgriezties. Jā, no rīta biju domājusi iet pa muzejiem, bet nē. Ļoti vajadzēja sagrābties pilsētas elpu atkal un prosta klaiņot. Nejauši apskatīju arī dažus objektus. Jā. Šī ir vieta, kur jūtos kā tiešām es atkal. Kur es jūtos the very comfortable indeed. Fuck that they don't have a beach, that didn't stop me from moving to Lielmiests.

Esmu Madridē. Un esmu pilsētas dzīvnieks tomēr. Cik redzēju pa takša logu, sapratu, cik ļoti bija pietrūcis proper pilsētas. Tagad atliek mazliet atsvaidzināties, kas gan ir nedaudz pointless, jo ārā ir 32 grādi, un doties eksplorēt. Ir idejas par vienu muzeju un vienu galeriju. Un staigāt. Būt pilsētā.

šodien tāda tramīga jūtos. no rīta bija pamatīga krīze darbā, vispār šodien baigi daudz darba. bet pa vidam esmu paguvusi visu ko vēl pievākt un apvākt. un čemodāns gandrīz jau sakravāts. lai cik ļoti kolosāla būtu Alicante, esmu ļoti excited about going to Madrid tomorrow. mazliet, protams, uzjautrina laikapstāklis, jo te ir pavēss - ap 24. bet Madridē būs pāri 30 šajā weekendā. domāju tagad, ko tādu Madridē sadarīt rīt pēcpusdienā, vakarā gan jau būs izgājiens pa barčikiem. viesnīca kaut kādā puslīdz centrā, cenšos aptvert, kas un kur vispār notiek ar tiem transportiem rīt / parīt. tagad fiksi vienu mazu regression un tad varētu pagūglēt to Madridi vairāk.

jāsaka, ka Alicante ir lieliska vieta. maziņa, bet tieši tāpēc jau es te atbraucu. pa centru klaiņot ir omulīgāk nekā te pa manu kraju un uz augšu. centrā visi rubī inglišu, te toties daudz smaidu un māju ar galvu. nē nu ok, es visu ko varu saprast, to, ko tiešām, tiešām vajag, pat puslīdz varu izdabūt no sevis ārā arī.

kalns ir ļoti skaists un tā pils tur galā arī. neesmu gan vēl uzkāpusi (because reasons).
pludmale ir īsa un maziņa, bet ļoti tīra (atšķirībā no visas pārējās pilsētas) un omulīga. esmu bijusi jau divreiz.
vispār ir ļoti skaisti, brīvi un jauki. pa dienām ir riktīgi karsts. pierod pie karstuma un tad vakarā tie 22 jau liekas vēsīgi.
saules emotikons visu laiku debesīs rotājas, palmas ir laime, citi koki zied un skaisti.
un tas ēdiens, un tas vīns (incl. vīna šitos te, nu - sangria & tinto de verano), tas jūsmina.

un man tiešām, tiešām patīk, ka visur varu aiziet ar kājām.

šim vakaram laikam jāsaprot tas, kur atrodas bārs ar nosaukumu Freak Bar.

Ha! Kopš svētdien piesēdu kafē ar nosaukumu "Koki" un ieinstagrammēju, visas nākamās bildes ir ar... well, kokiem :D pēdējo ieliku lepni, ka, mol, graffiti nevis koki. Bet tad attapos, ka tur taču uzzīmēti... well, koki. :D nupat apsvēru domu ieinstragrammēt savu tinto de verano, bet galdiņš ir no koka, blakus kaut kāds krūms.

Secinājums ir, ka koki pārņem pasauli. Un Dr Who skatītājiem tas varētu likties amuzējošāk nekā citiem.

Šodien pa dienu attapu, ka aizparīt jau dodos uz Madridi. Sāku satraukties un domāt par organizēšanos, ko darīt tur, un vispār dzīvot nākotnē. Par laimi pēc darbadienas went to the playa un atkal esmu here here. Jo šeit ir forši. Tikai pašu reizēm mulsina, ka "otro" (spāņu vārds) nozīmē "another one" nevis, well, "otro" :D
Un, jā. Mana galva ir totāls valodu bardaks. Viena no lietām ir tas, ka spāņvalodu mācījos angliski. Līdz ar to, domāju angliski par spāņvalodu, izņemot dažus vārdus vai dažas fiškas, piemēram, deminutīvus. Līdz ar to, tas ir kaut kā ļoti, ļoti confusing. Jo dienas iet, jo mazāk saprotu, kādā valodā runāju / domāju. Un tad paliek aizdomīgi pašai, ka darba čatā sākšu rakstīt latviski vai spāniski.

un tā, mīļie ļauži, tā jūs sēžat Alicantē, klausaties tās putnu dziesmas, aiz loga zilas debesis, saule, rijat gardas zemenes, plānojat kā apmācīsiet attālināti divus kolēģus, kuri katrs grib apmācīties kaut ko citu, un balsī pie sevis līksmā meldiņā dziedat: "I fucking hate everyone." jo lai cik skaists nešķistu tā mega garā teikuma sākums, tā apmācīšana... [insert your favourite swear word here]. jo īpaši, ka viens no apmācāmajiem ir Randris. ā, toties paskatoties vēlreiz tā apkārt atkal uzlabojās garastāvoklis, jo vispār man te ļ, ļ patīk. un varēja būt sliktāk, varēja sagadīties, ka man būtu šie ļaudis jāapmāca in person in the office.

vispār, ja jums ļoti patīk tusēt pa sporta bāriem. ja jums tiešām liekas, ka sporta bāri are The bāri. brauciet uz Alicante. :) you'll be spoilt for choice.

gūgle it kā zina, ka es esmu šajā pilsētā, kad es ierakstu "weather". gūgle teica, ka ārā ir 23 grādi. izgāju ārā un got totally blinded by the blistering sun. gāju gar aptieku un aptieka rādīja, ka ārā esot 29 grādi.
gūglēju kaut ko, kas kur atrodas. gūgle maps domā, ka es esmu Barcelonā.
gāju mājās no supermercado un domāju, what nice problems to have.
tagad sēžu te, dzīvoklī, izslēdzu kondišku un cenšos strādāt nevis skatīties pa logu ārā uz palmām zilajās debesīs.

Sēžu lidostā. Uzēdu brokastis (mm, veģetārā pārtika ftw). Tagad gandrīz varētu iedzert, bet varbūt jāpagaida tomēr līdz llegada at the destination. Hoho. Paredzu interesantu jūniju. Domāju mazliet dīvainas domas, bet kad man lidostā nav dīvainu domu?

MP baigi pušo organizēšanos uz Briseli septembrī. man tāds, ok, ok, bet it's too soon to plan this. it kā saprotu, ka viņam nav too soon, bet mana galva ir overloaded ar to, ka man jau šo sestdien jālido. un vēl nemaz neesmu apskatījusies līdz galam, ko grasos Spānijā darīt ta. tāds septembris vispār liekas totāla nesaprotama nākotne kaut kad. bet MP jau skatās AirBnB dzīvokļus un kaut ko tur ņemas. tikai man kaut kā liekas, ka viņš tomēr neuzmanīgi ar to visu. gandrīz jau vienu piebukoja, līdz es norādīju uz tādu dīvainu quote no sludinājuma. un vispār man nav skaidrs, vai es vispār, vispār gribu šo te pasākumu. I mean, protams, ka grābekļi pazīstami un mīļi savā ziņā, bet am I really going to do this to myself again?