Trash panda

šodien tāda skaista diena tur ārā. cik labi, ka pusdienlaikā vajag iziet uz aptieku, apģērbšos kā cilvēks un došos pastaigā, nananā.

BA saka, ka lidojums pēc 12 dienām un 5 stundām. gribas sakrāmēt čemodānu jau tagad.

ceturtdien kaut kāda biešu balle no Butch, Please organizatorēm, uz kuru esmu apņēmusies aiziet, ja Elena ies. vienai gan man tur būtu tā nedaudz dīvaini. un nē, nemeklēju sev butch, tur būs arī citas. also, identities are more complicated than that. hehe.
vispār arī šovakar ir kaut kāda queer ballīte, bet pat nezinu, vai saņemšos uz to aiziet. varētu jau it kā, bet ej nu sazin, vai vakarā vēl būšu apņēmīga. it kā nav tālu, bet čakars tur nokļūt.

Šonakt pabakstīju savu Cat Spanish mācību appu. Iemācījos crucial frāzi: me molesta tu voz.
Vispār man pietrūkst spāņvalodas nodarbību.

aj, kaut kas totāli nesaprotams tā mana romantiskā dzīve. ar Megiju izlēmām būt just friends un nākamreiz satikties viņas krajā. viņa baigi vainīga sajutās, ka šodien shut me out. oh well.

pie sevis domāju par to Spāniju. mājbiedrs runā, ka vajag pārkrāsot sienas tepat.
starp citu, man visvairāk traumē tas, ka vajadzētu atrast jaunu darbu. I'm so shit at interviews. I'm just shit with people, but I can learn your product and keep your devs a little scared of me in a good way.

1) liekas, ka iešu kaut kur internetos uzsākt atsevišķu blodziņu par to, ka gribu pārvākties uz Spāniju.
2) [te bija teksts]
3) šodien (vakar) pirmoreiz developerim teicu, kaut ko tipa, ka it works on my machine. abi apmainījāmies screenshotiem un apņirdzāmies, šis aizgāja debuggot.

sestdienas vakarā pirmoreiz redzēju David Tennant in the flesh. omg, nemaz nezināju, ka viņš ir īsts cilvēks :D
bet vakars sabojājās, kad pamanīju, ka esmu saindējusies ar kaut ko. nakts no ellītes. svētdiena bija arī mega mokas, jo jāstrādā un jāmokās. atzīšos, tagad ir baigi, baigi bail ēst.

citās ziņās, ir piebukots dzīvoklis Alicantē uz 6 naktīm. viesnīcu uz vienu nakti Madridē meklēšu citudien.

Vispār esmu palikusi krietni nīgrāka un antisociālāka. Grūti to paskaidrot draugiem, bet reizēm tomēr pat viņiem ir skaidrs, ka I am me. Lūk. Viss interesanti. Dzīve piegādā dažādas izklaides. Gribētos, protams, lai piegādātu arī vairāk naudas šīm izklaidēm. Oh.

Citās, bet tajās pašās ziņās, kad janvārī aizdodies brīvdienī un tur vakaros zemākā temperatūra ir 15, tad zeķubikses ir ienaidnieks un netiek vilktas vispār. Daļa vietējo valkā pufaikas. Kaķ staigā plikām kājām, sandalēs (nesen jaunas nopirku. Me gusta!) un citās vasaras drēbēs. Kad temperatūra nokrīt zem 17, ir plāns cardigan.

Ir atklāta ļoti pareiza picērija, kur cilvēki iet dzert.

gribas uzrakstīt visu ko par asinsradinieku lietām, bet drusku liekas, ka nevajag. daudziem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi. nē nu, man arī kaut kādā mērā, tikai ar raksturīgu devu pohuja.

tā vietā pastāstīšu jums, ka man brīvdienā būs jāceļas agrāk nekā es visu nedēļu modos uz darbu. MP sola, ka ļaus lidmašīnā gulēt, naturāli neticu. viņi tur visi būs pamodušies un dzīvelīgi. visu nedēļu nesaprotu, kāpēc es piekritu vispār doties ar viņiem uz citu salu uz vairākām dienām. un būt atkarīga no MP kā šofera. jāiet pagūglēt kā viņiem tur ir ar takšiem.

kas lika paskatīties pulkstenī un secināt ne pārāk iepriecinošus faktus. mazkaķis jau sen čuč man te piespiedies blakus. bet man drusku gribas ballīti, nevis. bet rīt agri jāceļas. un mazkaķim sāk besīt televizors un viņa tagad mani spārda.

P.S. pateikšu arī jums, ka pie mums (haha) teļikā dziesmu Black Betty izmanto, lai reklamētu Actimel.

Šodienas spāņvalodā:

... (grammar talk)
- so, being dead is not permanent, but flight prices are?

(Spāņiem ir divi to be - to lietojums atšķiras atkarībā no konteksta. Viena no (vairākām) atšķirībām ir, ka vienu lieto, lai aprakstītu permanent state, bet otru - mainīgām)

Šodien sēdēju spāņu valodā, klausījāmies kolumbieša Juanes (laikam) dziesmu un man pēkšņi tik ļoti sagribējās uz Spāniju. Jo vispār man tur gāja tik labi. Nu labi, tur nopelns bija arī Marlīnei. Bet arī vienatnes laiks bija ļoti labs un vērtīgs un izbaudīju ļoti. Kaut kas ar to valsti un valodu. Bet, piemēram, Londonā esot, ikdienā klausīties hispanic music kaut kā nepiedur. Not my cool en Londres.
Jā, prāts = sapists. Viss sarežģīti.

atzīmēsim, ka vispār iet tik labi, ka no rītiem sagurums. un man tas videočats ar kolēģiem first thing in the morning, kad viss liekas miriens, bet jāsmaida un jāčato. un šorīt vēl pie tam urbj.

šitas kontinenta brauciens man būs kaut ko iemācījis laikam. piemēram, ka spēju tomēr no sevis izspiest teikumus spāniski. vai, cik tomēr ir forši, kad ir labs lokālais barčiks. sestdien jādodas mājās, kas satrauc.

beidzot arī tā kā sapratu, cik bipolāras ir manas darba dienas. totāls I hate being bipolar, it's awesome. /parausta plecus/

nu un Marlīne raksta īsziņas, ka raksta man īsziņas, bet nesūta. /nopūta, žesc/

toties ļoti patīk, kad mani kolēģi raksta "Nah", jo... nu paši saprotiet :D izglītot par tēmu negrasos.

(totāls mīļo dienasgrāmatiņ ieraksts)

tātad. uhtī. visi jau zina, ka esmu nemiera gariņš un, ja nu darbs palaida skriet pa kontinentu, tad vajag arī skriet. šodien vakarā ir nākamais lidojums tālāk. esmu pat atradusi jūserpikču šai te ceļojuma daļai (ticu gan, ka gan jau noderēs arī citur, hehehē).

manu vakarvakaru var labi aplūkot instagrammās, ko tur daudz.

jāsaka, ka dažas dienas vienatnes ir nākušas ļoti par labu. esmu gatava atkal pavadīt laiku ar actual cilvēkiem.

Esmu iemīļojusi bar - cafe ar āra galdiņiem kaut kur pusceļā starp mājām un centru (starp citu, tas man ir tāds ūberfaktors, ka uz centru var aiziet 20 min laikā ar kājām! Neticas brīžiem, ka nav jāvaktē pulkstens un jārēķinās ar stundu ilgu kratīšanos tūbiņā. Fuck yeah). Te ir gards vīns, lieliskas olīves, dīvains ēdiens un spāņu publika, gan treniņtērpos, gan hipsteri. Vēl te ir viesmīlis, kuram nekur nav jāsteidzas. Viņš ne tikai nerunā inglišā (kas man pat patīk, jo vismaz kaut kāds practice), bet diez ko nerunā vispār, ja var no tā izvairīties. Šī brīnumainā iestāde ir blakus baznīcai, pretī skvēram un zem apelsīnu kokiem. Pāri skvēram ir redzams Bar Pedro, kurā esmu redzējusi tikai mazliet urliska paskata pavecus vīriešus. Tad nu es šeit sēžu atkal, skatos uz Malagu un domāju, cik brīnumaini sanācis te būt. (Bet tās spāņu zemenes tiešām šodien nebūs - viņiem kaut kāda diena tur un fruterias abas ir ciet.)

ā. nu tā fruteria izrādījās diez gan pārbaudījums manam Spanish. bet es beigās tiku pie vairākiem augļiem, so - all good. tikai zemenes satraukumā piemirsu. bet vienmēr ir rītdiena. gribas aiziet uz supermercado, bet tad tā padomāju un sapratu, ka to gribas tikai ariz čista greediness nevis tāpēc, ka gribu mājās gatavot. jo vispār lokālās cafes piedāvā diez gan dzīvespriecīgus piedāvājumus par ļoti jūzerfriendly cenām.

otra lieta, kuru vēlos pieminēt ir tā, ka ir labi tomēr atlaisties uz sofas ar laptopu klēpī un ar gūglēšanas palīdzību aptvert, ko tieši biju sapisusi savā kodā, ka šis nemācēja manā autotestā uzklikāt uz dropdowna itema. baigi jālaužas visu laiku ar to savu koda rakstīšanu. bet ir interesanti un nākotnē noderēs.

tāda, lūk, mana sadzīve šobrīd. ja godīgi neesmu pārliecināta, vai dzīvoju realitātē, vai - nē.

jāsaka, ka Marlīne ir viens fantastisks cilvēks. un weekends totāli izdevies. vakar pat pavadījām lielāko dienas daļu kopā un vakarā pat izrunājām visādas lietas. protams, ka nebūs tagad viss maģiski viegli un burvīgi. bet nu, we'll always have ParisMalaga.

šorīt pamodos kaut kādā nesaprotamā laikā, bet tad pagulēju vēl. piecēlos un tagad jau bakstos pa darba datoru. secinājums ir tāds, ka uz laptopa monitora tas viss ir drusku grūtāk (mājās ir vēlviens, lielāks monitors, ko piespraust). Pele arī niķojas. bet šorīt tas viss liekas totally tā vērts. ak jā, vēl kaut kur kaimiņos spēlē diskotēku. laikam jau svin martcore svētku. un man liekas, ka siesta ir starp 2 - 5 pm, kaut kur ap to laiku viss ir ciet. pusdienas šodien plānojas vienā cafe ar āra galdiņiem un atpakaļceļā piestāt fruteria.

reizēm mani visvairāk pārsteidz, kad man izrādās bijusi taisnība. es zināju, ka Marlīne būs te. tātad vakar bija lieliska nakts. mēs vakariņojām apmēram 3 stundas. sēdējām ārā uz terases ar tiešu skatu uz viļņiem, kas sitas pret krastu. amazing seafood and lots of wine, un to visu tā lēnām.

tik lēnām, ka mums viens viesmīlis sāka (spāniski) piesieties, ka mums esot jāapēd tas, ko mēs pasūtījušas. es viņam savā broken spanglišā paskaidroju, ka mēs apēdīsim, tikai dodiet mums vairāk laika! tad viņš sāka prašņāt, kādas izcelsmes mēs esam. kad padzirdēja, ka es no Latvijas, sāka uzreiz ar mani krieviski runāt, jo vispār viņš esot turks. žēl, ka neatceros vairs precīzus citātus, bet nu veidoju teikumus, kur bija sajaukti spāņu un krievu valodas vārdi. jo, skuzējiet, bet neesmu lietojusi krievu valodu ļooooti ilgi, īpaši runāšanai tajā.

tam par godu dabūjām vēl 6 grillētas sardīnes on the house.

šodien vispār diez gan ļoti sāp galva. brokastpusdienās domāju iet ārā.