pamodos nogurusi un nikna. apsvēru domu šodien nestrādāt, bet tad atcerējos visu, kas jāizdara, nopūtos un cēlos. tagad slinki strādāju un pie sevis domāju, ka šas sāksies riktīgie šitie te. nu. karoč, nebūs labi. apsveru domu nopirkt tiketu uz Spāniju uz rītdienu un vienkārši nahuj. bet nu, nu laikam jau nē.

un tā Marlīnes lieta vispār. nu vot kāpēc man to vajadzēja visu atkal pacelt. aizmirstules neaizmirstules.

darbs toties totāli piegādā gan facepalms, gan arī vēlmi kliedzot skriet ārā. gaidu pusdienas pārtraukumu, kad varēs pagulēt.