Trash panda

karoč es uztaisīju Spoķikā to Placebo listi, vane. vakar pie pivča ar VZ apspriedām

kaķ: nu man nācās ielikt to Where Is My Mind kaveru.
VZ: nu es to parasti skippoju
kaķ: jā, Pixies versijā es to dziesmu nespēju vairs patērēt, bet Molko balss kaut kā izglābj.
VZ: jā, Molko balss izglābj visu, izņemot pēdējo Placebo albumu.
kaķ: tu tikko teici, ka Molko balss ir jaunais kečups?
VZ: kečups, kurš var izglābt visu, izņemot kečupu? (lepni) jā!



bet vispār pēdējās dienās ir tā, ka šodien vienkārši liekas, ka pasaule ir sajukusi prātā. nu, vairāk nekā parasti. tā, ka pat man sāk likties, ka nevis es esmu zaudējusi touch with reality, but reality is having an existential crisis, ffs.

zilā bāra jukebox nebeidz freakot. vakar aizgājām tur, jo vienīgais rajona vjetnamietis, kurš tur bodi vaļā līdz desmitiem, vakar neplānoti aizvēra deviņos. un zilajā bārā ir teļiks, vane. tas parasti ir ieslēgts un vienlaicīgi on mute, jo skan tā jukebox random diskotēka. vakar teļikā bija mūzikas kanāls on mute un jukebox.

te mēs skatamies teļikā viģiku vienai Muse dziesmai bez skaņas un jukebox elles aparāts tikmēr spēlē pusi no citas Muse dziesmas.

ja tā nav disonanse, es nezinu, kas ir.

vēl vakar tajā bārā. atnācām, pie letes gulēja viens čuvaks. tad atnāca hiperaktīva zaja ar drausmīgu balsi, iztraucēja tur visus pie letes, lēkājot visiem apkārt un izdodot drausmīgas skaņas. tas čuvakam kakbe traucēja. bet tad zaja aizgāja. un tad, kad mēs pirms trijiem gājām mājās, čuvaks tur joprojām gulēja. vērtigs vakars cilvēkam. varētu teikt, ka ballite izdevusies pat. bet vismaz neizdeva skaņas, nepurinājās, negramstījās ap elles aparātu un vispār bija nekaitīgākais barčika pacients.

also, izrādās, ka Placebo listi uztaisīt nav tik triviāli kā sākumā likās, ka būs.

ir kaut kādi 3 naktī, ballītes orgkomiteja sēž Prāgas nomales non-stop nolaistā barčikā. barčikā ir jukebox, kas pārsvarā griežas uz riņķi un spēlē random pusdziesmas, lidz kāds iemet tajā elles aparātā naudu un Izvēlas kādu no huiņām, lai nospēlē līdz galam. ballītes orgkomiteja sēž, rātni malko pivčus, tērgā, nīgri jestrojas, y'know, the usual. un tad

un tad

pēkšņi

no tumbām atskan

Prāta, blaķ, Vētra.

kaut kāda angliskā dziesma, izdota way after visi beidza viņus klausīties, nosaukumu nezinu.
gandrīz pa logu izlecu, bet zilajā bārā nav īsti tādu.


bet citās ziņās, trešdien communicated with Hell, ceturtdien aizbraucu uz Hell un pēc deviņām dienām būs jādodas uz Hell, lai man izdara sāpīgi puķu vārdā.

dienas ohujs:
vakar kaut ko te pa māju pēc barčika biju uzlikusi mūziku Spoķikā. tad kādā brīdī tā beidzās, nu neko, migā. bet laptops palika ieslēgts istabā.
visa tāda čučst, vane? un pēkšņi atskan mūzika. es sākumā padomāju, ka man sapnī, ka man galvā skan. bet sāku ausīties un.. nē, skan, actually ārpasaulē skan. pie tam, skan... kaut kas no Emikas Melanfonie albuma. padomāju, ka moš kāds kaimiņš klausās un es dzirdu pa atvērto logu. bet, kāpēc lai kāds no maniem kaimiņiem klausītos Emiku? paskatījos pulkstenī, secināju, ka ir septiņi un tiešām, tiešām skan Destiny. neko, atnācu pie laptopa, lai ohujā secinātu, ka septiņos no rīta Spoķiks ir uz savu AI izdomājis ieslēgt man paklausīties konkrētu depr.
O_O
wut?

tas ir tik dīvaini, kad viss beidzot salauzts un tā atskaties uz pēdējo mēnesi, kad tas viss bijis kakbe full on, un saproti, cik šausmīgi vientuļi visu to mēnesi esi juties.

bet citās ziņās, mani šodien ļ, ļ notriggerēja ar tādu "too close to home", tā, ka drusku sarāvos izlasot.
šitāds te -
me: **doesn't eat**
stomach: **hurts**
me: **eats**
stomach: **also hurts**
me: ok, you know what, fuck you.

un taisīt spoķika listes ir tik sarežģīti.

kaut kā nejauši šorīt aizgāju klausīties Radiohead. noklausījos jauno singlu, kas Spoķikā izlikts. pagrozījos, padomāju, uzliku Hail To the Thief.
izrādās, ka There, There bija tā dziesma, kas bija jādzird pēc tam, kad aizsūtīju JBJ ziņas, ka nevaru šito vairs turpināt. jā, paldies.

bet vakar ballītes orgkomitejai bija īsākais un lēnākais gājiens iet. jūs pamēģiniet tos kalnus, bļaģ. anyway, toties Dobřichovices picērijā atgriezties bija tik patīkami. piezīmēšu, ka roku ziepju dispenser ir salabots, bet toties tualetes stūrī ir laterna, kas ir tik.. emm. nezinu. tāda, ka sajutos nepieklājīgi, ka atnācu bez lupstāja, this clearly is a memorial.

un vispār, gribu vasaru atpakaļ, kas te aiz loga par nekārtībiņu notiek tagad?

šodien saņēmu garu atbildes mesidžu no savas čehu valodas skolotājas, kura man (angliski) skaidro, kādas lirikas viņa dziesmā spāniski, kuru es viņai ielinkoju, dzird un, kādi ir spāņvalodas gramatiskie pamatojumi tam.

mūzikas kanāls Retro ir labs tādā ziņā, ka rāda pāris dziesmu playlist uz priekšu. ir vieglāk ieplānot pīppauzes. protams, downside being, ka pie katras otrās dziesmas gribas iet pīpēt. bet nu, visu vērtē skalā slikti - mazāk slikti un tad jau tiek gudrs, kad izies uzpīpēt.

vakar ballītes orgkomiteja sēdēja SpB, tur teļikā Retro, tralalā, vai ne. visi ļ apm, ka izdevies izvairīties no Jason Donovan un tādām lietām. bet nu nevaktē to teļiku tak visu laiku, orgkomitejai tomēr ir interesantākas lietas, par kurām runāt tomēr pārsvarā. un pēkšņi uzrodas Bryan Adams. daļa no orgkomitejas aizsteidzas uz nužņiku, daļa paliek nīgri sēdēt un klausīties sākumu dziesmai par Everything I do I Do It For You. kad orgkomiteja ir atkalapvienojusies, visi iziet nervozi uzpīpēt, vaine.

kaķ: bet iedomājies. Bryan Adams, ja! kad viņš aiziet uz nužņiku, viņš to dara dēļ tevis.
VZ: O_O
VZ: wut?
kaķ: nu kā, viņš visu dara dēļ tevis.
VZ: O_O
VZ: tu man tikko visu, visu! dzīvē sabojāji.

tiešām kvalitatīvs weekends tomēr sanāca. it kā bija ahujennie plāni strādāt, bet tā vietā divas dienas pēc kārtas ir paiets iet. apciemoju EtF, tas bija tiešām lieliski. Jiržikbārā satiku Danišku un tas arī bija jestri. iepazinos proper ar vienu jaunēkli. vakar arī bija ļ jestra brīvdiena, kurā tika iesākts viss kas, bet nekas no tā nebija sevišķi produktīvs. es ļ apm.

bet vispār gribēju parunāt par muzikālo kolektīvu The Prodigy. for personal reasons es ļoti daudzus gadus nebiju viņus klausījusies. too many memories, too many associations. bet tad kaut kā VZ iespaidā, aizgāju noklausīties vienu viņu koncertierakstu Spoķikā. uzreiz ar sajūsmu kratīju pačku un to visu, fantastiski, where have you been all these years, tādas domas. un then it all started coming back. tagad man ir kaut kāda disonance par tēmu, ka ļ patīk albums, ļ gribas klausīties, bet tas nekā nenāk par labu pH līmenim.

pie tam, ja! sēdēju sestdien, kaut ko tur klausījos šo koncertieraksta albumiņu, centos nedomāt par asociācijām, līdz manu uzmanību pievērsa The Prodigy čuvaks, kurš man ausī iekliedza "Panda!" man protams, O_O. un čuvaks tik turpina, ka "I hear panda, but I see no rain.." O_O. bļaķ, tā mana smadzene ir visur (visur!) sākusi automātiski aizstāt vārdu "thunder" ar vārdu "panda".

vēl, in light of recent events, uzinstalēju lepni tinderi atpakaļ. tik pat lepni, kā es no viņa izdzēsos, tik pat lepni atkal taisīju profilu no jauna. kļūdas pēc pat iekrituši daži matches. viena pat atrakstīja, bet man liekas, ka tā ir kaut kāda kļūda. tas taču nav tam domāts. bet iedeva man pāris dziesmas paklausīties. man liekas, ka es iešu no viņas prasīt, lai dod vēl ārtistus, ko klausīties.
par ko runājot, pēdējās dienās gribas teikt publisku paldies jūzerneimam miligrami par viņas elektronikas listēm spoķikā.

toties, ja jums kāds saka, ka noskatamies kādu epizodi no Happy!, būs forši. ticiet. ticiet viņam. nejautājiet, ar kuru no tēliem viņš identificējas, nejautājiet, kāpēc, vienkārši skatieties un baudiet šizu.

ēst gatavošanā secināju, ka mans ledusskapis ir pilns ar divām lietām - dažādiem alkoholiem un dažādām asajām mērcēm + neiztrūkstošo chopped chilli burciņu. apm ņurd.

vēl man galvā skan kaut kāda Nick Cave dziesma. kaut kāds vidus, pāris rindiņas tā neskaidri. un es nekā nevaru sagūglēt, kas tā par dziesmu. short of noklausīties visas Nick Cave dziesmas, vai izlasīt visas Nick Cave lirikas, I'm out of ideas.

un vēl atkal skaitu dienas. skaitu un skaitu.

vispār, gribas pierakstīt no piektdienas vakara sarunas mirkli.

kaķ: o! man galvā skan Amandas Palmeres viena dziesma!
PF: man paklusēt, lai tu vari paklausīties?
kaķ: nē, es to dziesmu zinu no galvas.

ziniet, kāpēc es tik ļ vispār mīlu Nick Cave? tieši tāpēc, ka viņš ir tāds egoists. es tur redzu radniecisku dvēseli (tikai man nav to skillu) un vēl radnieciskāku dejošanu (tas gan an nāk naturāli), hehe. un jā, es tikko noskatījos 15 Feet Of Pure White Snow viģiku. tiešām lieliski.

citās ziņās,
weekendā biju pie Neō. mēs atkal visādi izpriecājāmies. un arī visu ko nopietnu un smagu parunājām. par ko gribas drusku atvainoties, izlauzās. bettē. kopumā ņemot bija jautri un priecīgi. bija pastaigas, bija paba priekšas dārzs, bija pidžamballes, bijām uz Zapp, Neō pārvērtē mani brokastu jautājumā gan. bet tas vakariņu karijs gan šāva smadzeni ārā. kopumā par visu paldies, Neō.

vakar kaut kā pārdzīvoju to braucienu mājās. šodien māja beidzot vairs nav izsalusi. kaķiem arī viss kakbe norm beidzot. šodien toties tā omulīgi pastrjomoju pie Hugh Laurie ekrānā seriālā Chance. uhti. vispār, izrādās, ka vienītī šie svētki ir vislabākie.

also, mani izbrīna katrs cilvēks, ar kuru mēs viens otru neizbesam līdz kliņķim maksimums 2 gadu laikā.

pa nakti sapņoju, ka runāju ar AFP par Anna Calvi.

man vienīgajai liekas, ka Dikavers Vīklijs par mani šonedēļ ņirgājas?
vispirms ieliek atklāt Kraftwerku, tad sarakstā tūliņ pēc grupas Christian Death ir grupa Soulsavers. tur tālāk sola Bjorku, arī Bauhaus un liste beidzas ar Nick Cave & The Bad Seeds.

citās ziņās, ir biš labāk nekā. tomēr gribētos pateikt, ka ieteikt trakajam grūtā trakuma brīdī "pamēģināt kaut ko jaunu" ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī drīzāk padarīs trako vēl nelaimīgāku. also, kas ir tas jaunais, kas jāmēģina? izpletņlēkšana vai tomēr kabaču spagetti?