es arī gribu pastāstīt, ja kas.
karoč, nu. jā. vilcienu satiksme it kā ir vieglāka nekā tā mana mūžīgā lidošana visur. tomēr, nu.. kā jau VZ saka, tad rodas sajūta, ka dzīve notiek vilcienā.
Berlīnē biju pirmoreiz un ļoti tāda visāda, nu. no pilsētas sapratu to, ka, lai kaut kur nokļūtu, ir jāiet taisni. izkāp no vilciena, ej taisni uz viesnīcu, kur saurbj un salauž durvis. no viesnīcas pēc nomiršanas ej taisni cauri mežam uz koncertvietu. nu ok.
Sigur Ros, protams, ka bija episki. drusku nedeva man to, ko parasti gaidu no dažādiem māksliniekiem. bet esmu ļ priecīga, ka aizdevos. ļ, ļ priecīga. tiešām izcili. ko tur daudz pateikt, tas jau viss tāds vizuāls mega.
pēc tam trijatā gājām bārmeklējumos un gūglēšanās uz dažādiem telepurķiem, jo nu, VZ telepurķis visu laiku uzstāja, ka mums jādzer Prāgās. atradām to barčiku, kurā dod lētu als, dod VZ pīpēt un klausīties Purple Rain vairākas reizes vakara gaitā. ja sākumā publika bija smieklīga. tad uz beigām facepalm pozīcija bija mana defaultā. vēl safotkājām točas un uzzinājām, ka narkotikas nedrīkst lietot tikai dāmistabā. visādi vispār cibas starptautiskais festivāls turpinās ar pilnu jaudu par spīti tam, ka nav laika ne ēst, ne gulēt, jo diennaktī ir tikai tik stundu, cik nu ir.
also, apsēžamies uz mirkli šiten, es tur ielīdu darba čatus palasīt, VZ klabina cibā. un. nu. protams, ka Prāgas mūs sagaida atpakaļ ar konkrētu un īstu uzurbienu. joprojām gaidu motorzāģēšanu. bet nu jā, pirms urbšanas pārsteiguma galvā jau biju sarindojusi visādus jaukus teikumus par you had to be there prikoliem, bet nu tagad tas viss, protams, ir vējā, I'm not easily distracted.
ak jā. atnākot atpakaļ izkrāmēju somu un... aizgāju nomazgāt traukus. jo, izrādās, man ir atkarība no trauku mazgāšanas.
un vēl domāju ataudzēt savu dabīgo matu krāsu ar visiem sirmajiem.
ok, bet vispirms jātaisās uz current music konci. pēc tam gan jau pafestivālēs vēl, jo rīt darbadiena, rīt varēs celties vēlāk nekā šajās brīvdienās.
