Trash panda

vispār biju apņēmusies uzrakstīt par to Archive gigu. bet nu.. kaut kā nesanāca. un tad vakar gāju uz barčiku un klausījos Numb. un kaut kā. uhti, kā parāva atkal.

sāka viņi visai jaudīgi un tā. pirmoreiz beidzot redzēju to čuvaku, kurš noteikti dislocated his shoulder at least once per gig. viņam per. nu, var saprast, man arī. es tikai to paužu savādāk. tad, kad atskanēja Fuck U, pēkšņi biju tik drausmīgi laimīga, ka nezināju, ka tas būs. jo tas bija kļovākais pārsteigums. aizgāju astrālā. emocijā. (jā, gigi ir viena no tām retajām vietām, kur es truly ķeru un jūtu emociju.) protams, drusku traucēja tie visādi jaunieši, kuriem acimredzami mamma mājās neļauj vest savu loveri, tāpēc viņi iet uz gigu darīt to. bet nu, pa lielam kaut kā atslēdzos no visa un ķēru gigu. cilvēki uz skatuves arī šķita diez gan astrālā aizgājuši, viņiem tur viss pa savam. tik tuvu un tik ļoti, ļoti. protams, Bullets vispār. Numb tiešām bija lielisks arī, tā parāva. tur viss bija tāda viena plūsma ar.. uhti! visi viņi tur pilnīgi jebanuti, ka es jums saku.

es zinu, ka šis ir viens no īsākajiem maniem gigu aprakstiem, bet tas tāpēc, ka viņi uznāca, deliverēja, paklanījās un aizgāja. visi apm ņurd.
*iet uzlikt vēlreiz Numb*

vispirms visu laiku aizmirstu, ka jāieraksta, ka VZ vispār tagad teorētiski zina, kā izdarīt atkal - novilkt kedu ar čemodānu. es tā īsti pati nezinu, jo gāju un skatījos uz priekšu. bet VZ vilka čemodānu un novilka man kedu.

nu, bet vispār te par to, ka weekends bija epic. vienkārši epic.

vispirms kaut kā tur tā Prk ieradās un tā un šitā sestdien izstaigājāmies pa nopietno. kā pieaugušie. uz brīdi pat bija augusts un silti. tad, kad vairs nebija, tad ļoti epic arī iedzērām.

bet svētdien bija agri jāceļas. un pilnīgā bezsejā braukt fotkāt.. well, manu bezseju. protams, ka četrkārtīgs glitteru feispalms ir pareizais veids kā iesildīties pēc RL domām. pēc tam, paliekot divatā, RL izvilka no manis pat kaut kādu emociju. tā arī nesapratu, kādu tieši, jo nu tak tās nepazīstu. un tad mūs.. ē. nosēdināja uz sofas, jo nu, rekur viss norm. atskatoties uz to vēlāk, secināju, ka vispār kaut ko par dienas normālību liecina tas, ja fotkās es esmu visnormālākā. ja jums interesē kā ir būt govij, tad ejiet te pie VZ. jāsaka, ka manas attiecības ar VZ un Prk nekad vairs nebūs tādas, kādas tās bija. also, glitteri.

tagad tā domāju, ka par Archive gigu gan rakstīšu kaut kad atsevišķi un pēc nelielām pārdomām. jo, aizgāju uz gigu ar to nezināmo emociju un aizgāju totālā astrālā.

vakar jau arī mazliet iedzērām, jo Prk sākumā teica, ka nedzers vispār, tad, ka tikai drusku, tad tikai līdz pusnaktij un tad jau ap diviem mūs meta no bāra ārā.
telepurķī stāv vakardienas one-liners:
- totāli ienīstu dzīvi un visu ēdienu tajā. - jo nu, kāpēc ne?
- es biežāk aizmirstu nekā aizdomājos. - tas par to, ka Prk uzlicis, lai telepurķis nelockojas pie bezdarbības.

vispār ļoti lepojos ar cibas festivāliem. bet nu, jāiet dzert.

sēžu tādā kā tumsā. ārā debesis tādas dzelteni rūsganas. vējš pūš.
aizdomājos, varbūt tiešām būsim sagaidījuši to pasaules galu. žēl, ka pirms Archive konča, protams. bet labi, ka vismaz pēc kultūras nedēļas.

nu lūk, mums te ir reverse on tour nedēļa. bet nu. uhtī.

Zrní gigs bija kļovijs. tur bija emocija, viņi baigi draivīgie. un tas .NET errors tiešām sajūsmināja, žēl, ka neattapos nobildēt. tur bija tiešām mazais burbulis un viss aizmirsies. bet nu, ir tomēr biš dīvaini klausīties grupu, kuras tekstus vispār nesaproti. ā, tak vijoļnieks clearly skatās Elisa viģikus un mācās, kā tur to elles pasākumu uztaisīt. pēc tam bijām piestājuši pie Jiržika, kur mums tā piesolīja, ka sestdien būs tatru tēja, despite tam, ka piegādātājiem nav, ka šodienas vakara plāns ir skaidrs.

bet vakar. wow, vakar aizgājām uz EMA konci. feisbukā nevienam pašam tas nepatīk, un velti, ja kas! apmēram 50 cilvēku. pie bungām sēdēja ļoti forša sieviete. multiinstrumentālais čuvaks arī kalbasīja. un pati EMA, protams, izšāva man smadzenes. vienā brīdī pagriezos pret VZ un teicu, ka she is future Mrs Kaķ. pēc koncerta vēlreiz griezos pie VZ ar jautājumu: "Can we take her home with us?" VZ teica, ka drīkstu, bet nu. nu jā. noķēru ahujenno emociju, draivu un vispār aizgāju astrālā. nu tā, ka nopirku t-kreklu, kuru nekad nevilkšu, bet toties it's signed! (un pie 33 Nihilistic and Female radās sajūta, ka she's my spirit animal.)

bet tagad laikam lēnām jāsāk mosties un rosīties, jo nu, Annija brauks man pakaļ un vedīs kaut kur ar viņu ēst vafļas un spēlēt 7 Wonders.

es arī gribu pastāstīt, ja kas.

karoč, nu. jā. vilcienu satiksme it kā ir vieglāka nekā tā mana mūžīgā lidošana visur. tomēr, nu.. kā jau VZ saka, tad rodas sajūta, ka dzīve notiek vilcienā.

Berlīnē biju pirmoreiz un ļoti tāda visāda, nu. no pilsētas sapratu to, ka, lai kaut kur nokļūtu, ir jāiet taisni. izkāp no vilciena, ej taisni uz viesnīcu, kur saurbj un salauž durvis. no viesnīcas pēc nomiršanas ej taisni cauri mežam uz koncertvietu. nu ok.

Sigur Ros, protams, ka bija episki. drusku nedeva man to, ko parasti gaidu no dažādiem māksliniekiem. bet esmu ļ priecīga, ka aizdevos. ļ, ļ priecīga. tiešām izcili. ko tur daudz pateikt, tas jau viss tāds vizuāls mega.

pēc tam trijatā gājām bārmeklējumos un gūglēšanās uz dažādiem telepurķiem, jo nu, VZ telepurķis visu laiku uzstāja, ka mums jādzer Prāgās. atradām to barčiku, kurā dod lētu als, dod VZ pīpēt un klausīties Purple Rain vairākas reizes vakara gaitā. ja sākumā publika bija smieklīga. tad uz beigām facepalm pozīcija bija mana defaultā. vēl safotkājām točas un uzzinājām, ka narkotikas nedrīkst lietot tikai dāmistabā. visādi vispār cibas starptautiskais festivāls turpinās ar pilnu jaudu par spīti tam, ka nav laika ne ēst, ne gulēt, jo diennaktī ir tikai tik stundu, cik nu ir.

also, apsēžamies uz mirkli šiten, es tur ielīdu darba čatus palasīt, VZ klabina cibā. un. nu. protams, ka Prāgas mūs sagaida atpakaļ ar konkrētu un īstu uzurbienu. joprojām gaidu motorzāģēšanu. bet nu jā, pirms urbšanas pārsteiguma galvā jau biju sarindojusi visādus jaukus teikumus par you had to be there prikoliem, bet nu tagad tas viss, protams, ir vējā, I'm not easily distracted.

ak jā. atnākot atpakaļ izkrāmēju somu un... aizgāju nomazgāt traukus. jo, izrādās, man ir atkarība no trauku mazgāšanas.

un vēl domāju ataudzēt savu dabīgo matu krāsu ar visiem sirmajiem.

ok, bet vispirms jātaisās uz current music konci. pēc tam gan jau pafestivālēs vēl, jo rīt darbadiena, rīt varēs celties vēlāk nekā šajās brīvdienās.

bet. ja Mr Nick Cave ceturtdien nokonfjūzēja mani ar savu mega performance (kura bija so much more than my last post, bet man joprojām nav vārdu), kas radījusi totālu darkness un pielūgsmes viesuli kaut kādā tālākā dvēseles stūrītī. un nelielu konfjūžonu par to, ko tas sirmais garmatainais onkulis darīja ar vijoli, jo, lai kas tas bija, viņš to parasti darīja uzgriezis muguru publikai.

vispār, ar Neō lieliski pavadījām laiku. biju totālā paradīzē, kur mani lutināja. bijām gan ārā, gan iekšā, gan staigājām, gan sēdējām, gan arī pidžamballe bija.
aizgājām uz lielisko Test Match pabu un tur dārzā aizsēdējāmies līdz tumsai. un tad turpinājām ar fruit salad mājās. sestdien man bija pohiņa un pidžamballe uz sōfām. tas arī bija totāls bliss. visu dienu skatījāmies vecus Mock The Week. bija ļ interesanti skatīties kā viņi spriež par tā brīža aktualitātēm, par kurām mēs tagad jau zinam, kā tas izvērtās. vakarā aizrāpojām uz tuvāku pabu un pabakstījāmies pabā no viņu tapas menu, izvēloties grieķu ēdienus. un tad.. uzminējāt, more fruit salad! :) un šodien aizgājām uz Alley Cafe un pierijāmies tā, ka pēc tam pa Contemporary Art muzeju staigājām klusi vaidot. un kaut kā tad jau bija jāiet uz dīvaini sarežģīto braukšanu atpakaļ uz Lielmiestu. tas arī bija diez gan savdabīgi, sēdēt blakus džekam, kuram nebija bagāžas, bet bija milzu daudz banknotes ar vietējo valūtu, kurš bija izslēdzis savu iPhone 5, bet lādēja savu stulbofōnu un runāja pa to daudz.

milzīgs paldies Neō par aprūpēšanu un visu to. milzīgs paldies par sarunām, par brokastīm, kafiju, pastaigām, smiekliem un iepazīstināšanu ar That 70s Show serčiku, kuru laikam nāksies skatīties tālāk pašai. un vēl liels paldies par našķiem. protams, ka ejot uz vilcienu, zvērēju, ka nekad vairs neēdīšu, tomēr šo to jau apēdu un jūtos varen apmierināta ar to.

bet lielākais downer visā ir tas, ka AA ir man atsūtījis divus identiskus epastus ar pāris dienu starpību, izsakot nesaprotamu vēlmi mani apciemot. I don't want to sound rude, bet kas tā par jaunu trollēšanu?

Nu. Nu.

A es ceturtdien biju uz Nick Cave & The Bad Seeds koncertu Notts. Tagad te vilcienā beidzot ir laiks par to uzrakstīt. Jo nu visu laiku atliku, jo, es tā īsti nezinu, kas tur notika. I mean. Nu.

Let’s just start at the beginning. Karoč, bija atsūtīts epasts par tēmu, ka jāiet laicīgi, jo nav iesildītāju. Nu, es arī aizgāju laicīgi. Bet, protams, ka uz māksliniekiem anyway bija ilgi jāgaida. Bet toties biju diez gan tuvu skatuvei, bet ne rokas stiepiena attālumā. Nu jā.

Ok, es nemāku šito aprakstīt. It kā likās, ka ar laiku radīsies vārdi, ar kuriem to pastāstīt, bet nē. Nav.

He is the king and the king is good to us. Viņš bija tajā savā mafijozņika uzvalkā, ar zelta ķēdi un gredzenu. Un viņš ļāva pie skatuves esošajiem pavalstniekiem pieskarties viņa rokai. Bija arī pāris stage half dives. Bija arī iešana cauri pūlim, lai pagorītos pie sēdošajiem ļaužiem. Bija publikas aicināšana uz skatuves. Got to love the king, you know.

Also, viņš joprojām dejo tā kā es. I mean, ja man apkārt būtu bijusi vieta, es tieši tā būtu dejojusi. Vēl viņš vienreiz nejauši aizmeta pa gaisu savu mikrofonu. Un citam mikrofonam bija vads, kurš acīmredzami traucēja.

Setlisti gūglējiet paši, bet, ja nekad neesat bijuši uz Nick Cave & The Bad Seeds koncertu, tas setlist nepasaka pat ne pusi no tā, ko mākslinieki izpildījās.

Ā. Vēl pavēroju arī The Bad Seeds. Un tur točna redzams, ka viņi nav pirmoreiz uz skatuves kopā. Totāls respekts.

Klausos tagad viņus uz ausīm un ir tik fucking dīvaina sajūta. I mean, got to love the king, but I’m not great with authority. Es nezinu kā to pateikt.

Karoč, ejiet visi skatīties Nick Cave & The Bad Seeds, ja jums ir iespēja, bet nevainojiet mani pēc tam.

bija lielisks vakars. saņēmos un satikos ar Elenu. aizgājām uz biešu dejošanas nodarbību. tur mācīja valsi (atkal). Elena man tur dīca, lai es vedot viņu prom, bet uz nodarbību es piespiedu viņai palikt. hehe.
pēc tam, kad sākās sociālās dejas, Elena teica, ka davaj ejam uz gotu bāru, tur būšot dragons. padomāju, teicu: "ok. I'm tired of this anyway. I don't get touched by this many women in a week, let alone in an hour." gotu bāru ar dragonu neatradām gūglē. es atradu rokeru bāru netālu. domāts - darīts. gājām. pa ceļam padirsāmies ļoti veselīgi. Elena ir lielisks cilvēks. ar viņu var visu, visu apsmiet un arī izrunāt, vienlaicīgi apsmejot. tralalā un tā. pie roka daivbāra durvīm I got manhandled. bet nu. iegājām iekšā, tur bija drūmie metaļori. man mugurā bija puķaina kleita un zilas kedas. Elena bija biksēs un oversized džemperī. bet nu, tur bija daži vēl neiederīgāki ļauži, par kuriem mēs lieliski paņirgājāmies. iedzērām. parunājām, pasmējāmies. man trūkst balss tagad, cik smieklīgs vakars bija. also, tur vienā stūrī ik pa laikam kaut kādi čuvaki drūmi hujārīja ģitāras un kliedza mikrofonā. visas dziesmas bija tādas, kas visas likās pazīstamas no kaut kādiem 80-90tajiem :D bet ne gluži, lai būtu precīzi tās. uzzināju, ka Elenai patīk gotiskas rudmates. vai es jau teicu, ka nosmējāmies? sarunājām, ka atradīsim labākus veidus kā tikt mā no turienes, tad iesim uz rokeru daivbāru vēlreiz.

cik uzjautrinoši, kā mums vajadzēja 2 gadus garu puslīdz blā huiņas runāšanu, kas kļuva kvalitatīvāka un kvalitatīvāka, lai beidzot pēc 2 gadiem sāktu runāt tik šausmīgi kvalitatīvu un īstu lietu. tā, ka es viņai kaut kādā ziņā pat uzticos beidzot.

mājupceļā klausījos AFP dīvaino gōtu albumu. apm ņurd.

es esmu lepns turētājs biļetei uz Nick Cave & The Bad Seeds septembrī Notts.
kuru atsūtīja ierakstītā vēstulē. (unlike Elbow biļeti, kuru atsūtīja neaizlīmētā aploksnē.)

nākamnedēļ jāsāk skatīties vilcienu biļetes pie.. uzminējāt! Neō! :)

jaunas sajūtas dzīvē vienmēr liek apdomāt, kas tieši tu pats esi. kāds tu esi. ko tu gribi. un visādu tādu huiņu. liekas, ka nupat jau pietiks man.

vakar satiku Elenu. bijām ar MP un Elenu uz comedy. I had a better time than what I expected. nē nu, ok, Elena ir lieliska sieviete, par to nebija šaubu. vispār, tiešām negribu par to pārāk daudz domāt. gribu viņu satikt svētdien atkal.

tas ir, ja mūsu darbi ļaus.

laikam dzīvē pienācis tas brīdis, kad vairāk par jaunām kleitām gribas jaunu un labāku yoga mat un sakarīgāku laptopa somu.

MP šodienas piedāvājumam iet skatīties comedy vienā no reviews ir rakstīts "spunkstorm of bad taste", kā tur var ienākt prātā, ka es to gribētu redzēt? (nopūta, žests.)

Šodiena ir viena no bipolārākajām dienām pēdējo gadu laikā. Ļoti dažādās jomās.

sestdienas vakarā pirmoreiz redzēju David Tennant in the flesh. omg, nemaz nezināju, ka viņš ir īsts cilvēks :D
bet vakars sabojājās, kad pamanīju, ka esmu saindējusies ar kaut ko. nakts no ellītes. svētdiena bija arī mega mokas, jo jāstrādā un jāmokās. atzīšos, tagad ir baigi, baigi bail ēst.

citās ziņās, ir piebukots dzīvoklis Alicantē uz 6 naktīm. viesnīcu uz vienu nakti Madridē meklēšu citudien.

ar māsu2 sarakstamies angliski. viņa gribot practice un iemācīties labāk. šodien iemācīju viņai "knackered".

nopirku divus plane tickets. secināju, ka ar bagāžu lidojot atkal labāks deal sanāca lidot ar BA un ČSA. trešo tiketu iegādāšos kaut kad citreiz, kad tam būs nauda.

aizgājām ar Megiju uz Rough Trade East. tur bija mazliet dīvains grāmatas fragmentu lasījums un divas grupas. grāmata nu tāda paštīksmināšanās tur vien bija. bet tā She Drew The Gun bija nākamie. tur tā dziedātāja... viņas balss liek maniem ceļiem ļodzīties un rada visādas patīkamas sajūtas organismā. grupa pati par sevi nu tāda. protams, nepalīdzēja tas, ka viņiem nebija smuki sačinīta skaņa (rekomendēju citu sound guy). bet viņiem bija emocija un presence un tādas lietas. un likās diez gan raw sajūtiņa. dažas dziesmas pat patika vispār kopumā. un nebija visas vienādas. kad bija pārtraukums, pirms otra grupa kāpa uz skatuves, tā Louisa vienbrīd stāvēja man tieši blakus. un es jutos drusku nepareizi, ka man ir randiņš ar Megiju, bet es visādi ļoti gribēju pieskarties Louisai no grupas. otra grupa bija Hannah Lou Clark ar grupu. varēja redzēt, ka Hannah tur vada šovu un viss par viņu. viņi bija tehniski labāki un ar labāku sound guy, bet nu, nedeva to emociju. lai gan, piezīmēšu, ka basiste gan bija pievilcīga, bet pēc Louisas neiešūpoja tik ļoti.

šī vakara gigu apskatā būs Elbow.

Īsi pieminēšu, ka man neizdodas sagūglēt tos Glasgow čaļus, kuri viņus iesildīja, tas nu, jā ok. vispār, jāsaka, ka neiedvesmoja necik. bet viņi jau arī ilgi nespēlēja, viss kārtībā. tikai, ir dīvaini skatīties kā citādi līksmi puisieši džemperīšos un džinsās paši kaifo no savas mūzikas, kura ir kaut kāds dīvains depresņaks. un gūglēt viņus vajadzēja tikai tāpēc, lai nejauši nesāktu kaut kur klausīties :D

un tad bija moment we were all waiting for.
kā jau Telegrāfs mums stāstīja, tad Elbow is a moments band and this gig was full of them, atsaucoties uz laikam sestdienas gigu (turpat, kur bija šīvakara).
pirmās dziesmas laikā uzreiz sapratu to, ka ir draivīgi. ir ļoti, ļoti draivīgi. otrajā dziesmā drusku aizlūza balss dziedot līdzi un bišķi uznāca emocija, tāda laba, bet no kuras velk uz asaru.

un tad sākās gigs. jāpiezīmē, ka tam galvenajam vīrietim (Guy) šodien kāreiz dzimene. tad nu, tur bija visāds fun šajā sakarā.
ā, vēl viņš taču teica, ka kaut kas esot uzrakstījis avīzē review, ka šis esot uznācis uz skatuves kā wounded bear. pēc nelielas sarunas ar publiku Guy secināja, ka he needs to work on his wounded bear.
dziedāja visu ko, tikai mazliet no pēdējā albuma. toties bija vairākas dziesmas no Seldom Seen Kid, kurš ir mans totālais favorītalbums. un viss tā draivīgi. un Guy visu laiku tiešām ņēmās ar audience. viņš mūs tur iesaistīja liekot darīt kustības ar rokām (te man attaisījās kleitas āķītis, bija grūti to dabūt ciet, apsvēru domu palūgt palīdzību aizmugurē esošajam vīrietim, bet nolēmu, ka nevajag uzprasīties), applaudēt, padziedāt. viņš stāstīja stāstus. bija par mīlestību. ā, bija tas par viņa vectēvu, kurš esot viņam stāstījis stāstu iz dzīves, pateicis frāzi "best friend" un sācis baigi klepot. kad atklepojies, tad esot aizmirsis, ko stāstīja. but he wasn't going not to finish a story! un sācis stāstīt no tās pašas frāzes ("best friend"), bet jau citu stāstu. un sekoja laikam dziesma no pirmā albuma. starp citu, atzīmēsim, ka dzīvajā, tajā draivā man patika dziesmas, kuras albumos mēdzu skippot.

publika viņus mīlēja un viņi mīlēja publiku. un to varēja redzēt, cik ļoti viņiem patīk. Magnificent dziesma vispār. Lippy Kids
ai, nu tik, uhh. (te, pēc kādas trešās reizes kleitas āķīša aiztaisīšanas, pamanīju, ka vispār viens no āķiem ir izplīsis un pazudis. te nu bija jaunā kleita. kāds negrib piešūt āķīti? man pašai tas varētu prasīt kādu gadu)
viņi tur paņirgājās savstarpēji viens par otru arī. viss kā pie cilvēkiem, ja.

(bāc, jau tik daudz uzrakstīts, bet vēl gribas)
nu lūk, jā. viņš tiešām daudz noņēmās ar publiku. un mēs visi stiepām viņam pretī rokas un dziedājām visam līdzi. visam. īpaši tas tika sarīkots uz On A Day Like This. tur jau cilvēki sāka riktīgi izpaust pilnīgi visu savu sajūsmu. bija vēl ļoti daudz dziesmu, kurām es nejaudāju tagad nosaukumus atcerēties, bet klausīšos ierakstus un lekšu kājās - šitā, šitā arī bija! uh, šitā bija forša.

un fuck,
pašās beigās viņi ņēma un nospēlēja mums Grounds For Divorce. tas bija tik fucking iespaidīgi. fuck.

(P.S. es esmu skaidrā)