Trash panda

man nav skaidrs, kā Bugface fotosesijas rezultāta skatītāji spēj aiziet un pajautāt Rollijam, vai tas ir īsts?
(skatīt pikču feisbuķos, vai, kur es satagota instagrammās)

vakardienas notikumu un vēl visādu citu pagātnes notikumu un kontekstu sakarā šodienas shower thought:
I'm a controlfreak, I like having control, I like giving control and I like sharing control.

sakarā ar to, ka mēdzu strādāt weekendos un ņemt random darbadienas kā brīvdienas, katru dienu, kad pamostos, uzreiz čekoju, vai šodien ir jāstrādā. reizēm pamostos ceturtdienā un kādu brīdi nesaprotu, kāpēc šodien jāstrādā. reizēm pamostos sestdienā ar paniku, ka aizgulējos uz darbadienu.

citās ziņās, beidzot redzēju fotkas no pagājušā gada normālākās dienas. ja pareizi atceros, tad tas bija tieši jāņos. uzskatu, ka jānings tiešām bija izdevies.

šodien man pienāk tādas notifikācijas "labdien liked your photo.". uzklikāju uz jūzerneima tā īsti nezinādama, ko tieši tur sagaidīt tagad. nu, jā. jo itāļu fotogrāfei, kura jūtas estēts un garšo suši, viņai noteikti liekas, ka Juliet Labdien ir pašizvēlēto jūzerneimu tāds kā sasniegums. gan jau lepna. bet es zinu, ka pēc "Labdien" jāliek komats, bļaģ. also, viņai no visām manām IG fotkām patīk divas totāli sliktas kvalitātes pikčas, kas katra iebakstītas ap četriem no rīta pēc tādiem attiecīgi jestriem atspirdzinošo dzērienu iesmēlieniem.

bet tā strādāšana pēdējā laikā.. *nopūšas* tur no viena ahtunga nākamajā, nelaimītes visapkārt un spēj tikai facepalmot. bet nu, tad tā paskatos kontā, vēlreiz nopūšos un eju izlikties, ka man tas viss rūp. un nē, citā darbā nebūs labāk. būs vienkārši kādu brīdi mazliet savādāk. un nē, šobrīd uzskatu, ka man nav depresija, ka tas besis ir totāli adekvāta reakcija uz pasauli as it is right now.

bet nu, vismaz brīvajā laikā, kad nu tādu visžēlīgi piešķir, pagaidām vēl nav ar likumu aizliegts, ka dzīve ballīte.
also, countdown apps saka 107.

ejam dzert?

vispirms visu laiku aizmirstu, ka jāieraksta, ka VZ vispār tagad teorētiski zina, kā izdarīt atkal - novilkt kedu ar čemodānu. es tā īsti pati nezinu, jo gāju un skatījos uz priekšu. bet VZ vilka čemodānu un novilka man kedu.

nu, bet vispār te par to, ka weekends bija epic. vienkārši epic.

vispirms kaut kā tur tā Prk ieradās un tā un šitā sestdien izstaigājāmies pa nopietno. kā pieaugušie. uz brīdi pat bija augusts un silti. tad, kad vairs nebija, tad ļoti epic arī iedzērām.

bet svētdien bija agri jāceļas. un pilnīgā bezsejā braukt fotkāt.. well, manu bezseju. protams, ka četrkārtīgs glitteru feispalms ir pareizais veids kā iesildīties pēc RL domām. pēc tam, paliekot divatā, RL izvilka no manis pat kaut kādu emociju. tā arī nesapratu, kādu tieši, jo nu tak tās nepazīstu. un tad mūs.. ē. nosēdināja uz sofas, jo nu, rekur viss norm. atskatoties uz to vēlāk, secināju, ka vispār kaut ko par dienas normālību liecina tas, ja fotkās es esmu visnormālākā. ja jums interesē kā ir būt govij, tad ejiet te pie VZ. jāsaka, ka manas attiecības ar VZ un Prk nekad vairs nebūs tādas, kādas tās bija. also, glitteri.

tagad tā domāju, ka par Archive gigu gan rakstīšu kaut kad atsevišķi un pēc nelielām pārdomām. jo, aizgāju uz gigu ar to nezināmo emociju un aizgāju totālā astrālā.

vakar jau arī mazliet iedzērām, jo Prk sākumā teica, ka nedzers vispār, tad, ka tikai drusku, tad tikai līdz pusnaktij un tad jau ap diviem mūs meta no bāra ārā.
telepurķī stāv vakardienas one-liners:
- totāli ienīstu dzīvi un visu ēdienu tajā. - jo nu, kāpēc ne?
- es biežāk aizmirstu nekā aizdomājos. - tas par to, ka Prk uzlicis, lai telepurķis nelockojas pie bezdarbības.

vispār ļoti lepojos ar cibas festivāliem. bet nu, jāiet dzert.

also, gribas atdzīvināt fočiku un pabildēt sevi, citus un vasaru. bet mani ciemiņi ir pakāsuši visas manas plug pārejas no kontinentālā standarta uz tejienes. bet fočiks bija pirkts vēl Rīgā.
it would be interesting to get back into that sort of hobby again.

also2, gribas gummy bears.

vakar neaizgāju uz ballīti. bet šodien dzīvesbiedrs atnāca no bodes mājās un teica, ka ārā esot drausmīgs laiks. es paskatījos pa logu un sapratu! es visu Sapratu!! ārā ir Silts! (dzīvesbiedram nepatīk silts laiks.) un es izgāju nelielā apgaitā pa rajonu, dabūju sārtus vaigus un milzu prieku. pastaiga nebija varbūt stundām ilga, vai ļoti ātrā tempā, nemaz nerunājot par skriešanu. bet bija labi un šo to pat sabildēju.

pēdējā laikā ļoti grūti saņemties un izdarīt lietas. īpaši, ja tās nav sarunātas ar citiem, bet gan strictly for me.

šķiet, ka man vienkārši ir problēmas bildēt kustīgus... objektus?
racingā tā arī es neiemācījos sabildēt braucošas mašīnas. un šodien nekā neizdevās īsti noķert delfīnu palēcienus virs ūdens. neesmu laikam zibenszellis, vot.

cenšos atcerēties nēsāt brilles pēc iespējas vairāk. biju pieradusi brilles nēsāt tikai darbā. bet pēdējā acu ākste teica, ka man esot visu laiku jānēsā brilles.

ā. te ir diezgan daudz lietu priekš īriem (īru pabi, avīzes un žurnāli). un vēl pamanīju 4 iestādījumus ar varavīksnes lietiņām. tā arī nesapratu - tas tematiski vai par dabas parādību?

nekas, rīt jālido tālāk.

liekas, ka esmu viens no tiem cilvēkiem, kuriem nekad nav miera. augustā plānoju aizvizināties kaut kur viena pati. tepat pa salu. pabūt viena ar sevi. un svešiniekiem apkārt.

skatos bildes, kur esmu sabildējusi māsu. skumji, ko lai saka. viņai tas bija tikai mēnesis, bet man tas bija vesels mēnesis.

šorīt biju piesolījusi uztaisīt visiem brokastis. visi vēl guļ. mēs ar kaķīti skatamies Grimm.

baigi vajag jaunu fotosomu. jeb precīzāk - pleca somu, kurā var sabāzt vajadzīgo + fotoaparātu ar abiem objektīviem.

vakar biju Chelsea. vienā brīdī braucām ar busu pa Kings Road un bija tāda jocīga sajūta. es zinu, kas man tieši Londonā apnicis. kāpēc es gribēju izvākties. es zinu, kur es biju vīlusies.

baigi gribas ēst. bet kāda jēga taisīt brokastis, ja visi pārējie vēl guļ? pat kaķītis tagad aizmiga.

mani sapņi joprojām mēdz būt dumji. par nenākošiem metro un busiem, par kavēšanu, par to, ka feisbukā esot kaut kas jāieraksta katru otro dienu. un tamlīdzīga huiņa. bet ziniet ko? man ir atvaļinājums! un šodien vakarā es mēģināšu saskaņot kaut kādu pasūtāmo paiku, kas nav pica, ar 2 mazgadīgām jaunkundzēm no Latvijas. paredzu daudz interesatu momentu. fotoaparāta bateriju esmu uzlādējusi. atliek tikai... pagulēt.

apsveru domu iegaadaaties spotify premium. taas reklaamas mani dzen histeerijaa un vinji supporto appu uz mana BB.

shoriit gandriiz aizmirsu pabarot kakjiiti. vakar vakaraa noignoreeju pilnu piesuutiitu telefonu. centos guleet, kaut visu laiku modos augshaa. un kakjiitis jau arii... ik pa briidim liida virsuu un njemaas. labi, ka peec panjemshanaas, kad es vinju nogruudu no sevis nost, shis saldi aizmiga man blakus un ljaava man guleet. singri piespiestai pie sienas, aiznjemot lielaako dalju mazaas gultas, izstiepies pilnaa garumaa.

shodien man speeka nepietiek prieksh King Charles, tad nu klausos Instrumentus.

un vispaar, kad kaads atkal ieliek kaadu bildi no taam kaazaam, man taa jociigi paliek.