vispār biju apņēmusies uzrakstīt par to Archive gigu. bet nu.. kaut kā nesanāca. un tad vakar gāju uz barčiku un klausījos Numb. un kaut kā. uhti, kā parāva atkal.

sāka viņi visai jaudīgi un tā. pirmoreiz beidzot redzēju to čuvaku, kurš noteikti dislocated his shoulder at least once per gig. viņam per. nu, var saprast, man arī. es tikai to paužu savādāk. tad, kad atskanēja Fuck U, pēkšņi biju tik drausmīgi laimīga, ka nezināju, ka tas būs. jo tas bija kļovākais pārsteigums. aizgāju astrālā. emocijā. (jā, gigi ir viena no tām retajām vietām, kur es truly ķeru un jūtu emociju.) protams, drusku traucēja tie visādi jaunieši, kuriem acimredzami mamma mājās neļauj vest savu loveri, tāpēc viņi iet uz gigu darīt to. bet nu, pa lielam kaut kā atslēdzos no visa un ķēru gigu. cilvēki uz skatuves arī šķita diez gan astrālā aizgājuši, viņiem tur viss pa savam. tik tuvu un tik ļoti, ļoti. protams, Bullets vispār. Numb tiešām bija lielisks arī, tā parāva. tur viss bija tāda viena plūsma ar.. uhti! visi viņi tur pilnīgi jebanuti, ka es jums saku.

es zinu, ka šis ir viens no īsākajiem maniem gigu aprakstiem, bet tas tāpēc, ka viņi uznāca, deliverēja, paklanījās un aizgāja. visi apm ņurd.
*iet uzlikt vēlreiz Numb*