svētdien tiešām likās, ka nupat jau viss, nu es pat varētu nejauši nomirt no beša un depresijas. un nekur nahuj negribas iet.

bet nē. saņēmos. jo, mīļie ļauži, kurš negrib redzēt BirdPen dzīvajā?

o! cik ļoti tas bija tā vērts. BirdPen ir lieliski. tur 3 čuvaki ar ģitārām, katram otrajam ir arī taustiņi, basistam ir clearly a good day at the office, bet buņģierim gan viss esot riebies. un ir draivs. tik daudz draiva un giču hujārīšanas. un tu tur stāvi, skaties kā tevi ievelk Deiva astrālā. Deivs totāli ir astrālā un uz šo brīdi tevi ir uzaicinājuši tajā pavilkties līdzi. un tu pavelcies. pie Tookit gandrīz apraudājos. tāda enerģija, tāda atdeve, tāds izpildījums! un kaut kādā brīdī tu arī saproti to, ka realitāte un tur ārā priekš tevis vairs neeksistē. ka visa tava pasaule ir šī istaba, kuru BirdPen piepilda ar savu mūziku. un viss, ko tu tiešām vēlies, ir Like A Mountain, un tad to tev nospēlē. un tu sāc cerēt uz visu ko citu, un viņi ņem un nospēlē. un nemaz negaidīju Off, bet tas bija tik ļ tas, kas, kā izrādās, manai nogurušajai ledus sirdij bija vajadzīgs. un tava jaunā pasaule ir īsta priekš tevis un visiem tiem atnākušajiem ap 50 cilvēkiem. un tad kaut kādā brīdī es sapratu, ka, lai visi un visas man piedod, jo īpaši David Tennant, bet Dave Pen ir mans jaunais dievs. un tad, kad viņi nohujārīja mums episko Only The Names Change, es kaut kā totāli gribēju palikt uz forever with them.

riding the highs from the gig. pēc tam biju tik raw and emotional, but Dave's song emotional.

šorīt, principā, es joprojām vēlos atpakaļ uz koncertu un palikt uz forever with them.