džīzas, ja jūs kādreiz dzirdat mani sakām, ka gribas padarīt kaut ko out of the ordinary, vienkārši ejiet mā un palieciet tur.

par godu tam, ka es vakar līdz trijiem biju migā un pēc tam pavadīju pāris stundas mēģinot pārliecināt VZ un Gā par to, ka es neesmu citplanētiešu pārņemta, tikmēr totāli aizmirsu izdarīt pilnīgi visu, ko biju domājusi. es tupa aizmirsu pastrādāt, apēst brokastis, iedzert tēju, izslaucīt grīdu, aizskaitīt naudu, izmazgāt drēbes, aiziet pie vjetnamieša, nu karoč visu. aizmirsu pilnīgi visu. labi, ka tās kaķa smiltis atcerējos nomainīt. miskasti iznest - nu to neviens laikam necerēja, ka es atcerēšos.

bet nu, tika beigās nolemts, ka jābrauc ēst susi. (piebilde, ja es jūs aicinu doties kaut kur ēst susi, arī ejiet mā un palieciet tur.)
aizdevāmies uz jobanu Namesti Miru un raitā solī devāmies kalnā, lai ietu ēst susi. man pret to brīdi jau bija diez gan pamatīgs reibonis no jebkādu uzturvielu trūkuma organismā. aizejot līdz konkrētajai iestādei, tika secināts, ka nevis tā ir ciet svētdienās, bet tieši šo svētdien gan. orgkomiteja noskuma un sāka gūglēt, kur iet. jo skaidrs ir tas, ka vienkārši iet un atrast - tā šobrīd nav opcija, mans organisms turas uz enerģijas, ko ir aizņēmies no nākotnes. jebkurā gadījumā, arī tur huiņa sanāca. bet ieraudzījām, ka ir kaut kāda iestāde, kurā dod gardu als. nolēmām, ka viss pohuj, ejam.

iestāde saucas Retro un tā noteikti nebūs mana jaunā mīļākā ēstuve. viss ir dīvaini dārgs, bet pie viena arī ļ neveiksmīgi mēģināts uztaisīt posh. bet nu tur pārmudrīta huiņa vien sanākusi. un kuram idiotam ir izdevies pārsālīt olīves? ak jā, aptekšņi tur noteikti šņauc morfiju, sen nebija redzēti cilvēki, kas ir tik ļ sapratuši dzīvi un tik ļ nesteidzas. un, protams, kur nu bez tualetes stāsta. nepietiek ar to, ka durvis no (tikai) iekšpuses ir ar mazām flīzītēm, kas pilnīgi padara to četrstūri smadzenei neuztveramu kā durvis. dāmistabā toties viss ir ļ zemu. un tās rozā flīzītes... nu, nepalika iespaids, ka šī telpa tikusi uztaisīta pieaugušu sieviešu vajadzībām. bet nu neko. saziņā ar EtF tiek secināts, ka tomēr varam paspēt uz Kalles konci.

tikmēr mans organisms ir tā apsities ar kalorijām, ka nezina, ko tagad darīt, tāpēc dara, ko nu māk - reibina galvu. bet nu, aizsoļojam uz pasaulē dīvaināko telpu, tur tikmēr vēl tikai iesildītāji. EtF diez gan norm raksturoja ar frāzi "depresīvo tīņu mūzika". nu tā grupa sastāvēja no zajas, kura māk dažas notis izdabūt no pūšamā instrumenta, čuvaka, kurš vakar iemācījies dažas notis uz sintezatora, zajas, kura cenšas dziedāt, un, kas svarīgi, no prožektorista! lūk tas bija cilvēks, kura radošo ģēniju es tupa neuztvēru un pavadīju konci konkrētā iekšējā facepalm, par spīti tam, ka tas viss tikai veicināja reiboni. viņš tur.. nu... improvizēja uz vietas, bīdīdams un kustinādams lietas uz prožektora. reizēm ar otiņu pārkrāsoja visam pāri. bet nu, tas vispār kaut kad beidzot beidzās.

Kalle bija lieliski. atzīšos, ka iesita vispār tādu norm depr, bet no Kalles koncerta grūti kaut ko citu gaidīt. also, ļ smieklīgi kā viņi nekad nezina, ko darīt, kad nospēlējuši visu. tusē stūrī un gaida, kad varēs iet vākt nost savus instrumentus.

pēc tam ekstendētā ballīte nolēma, ka nekāps tak kalnā un nokāpa no kalna lejā, par spīti tam, ka EtF teica, ka lejā mazāk barčiku. bet mēs nolēmām, ka nav taču Berlīne, barčiks atradīsies. atradās arī! atkal ar garšīgo als. Latvian Trio, protams, ka atrada viskustīgāko galdu, bet nu. kāds nu galds, pie tāda jāsēž. jāpiemin, ka EtF vienmēr vajadzētu ņemt līdzi savu blociņu, kad iet uz Latvian Trio ballītēm, citādi uzskates materiāli ir jāzīmē ar pirkstu pa virsu maniem twittera screenshotiem telepurķī. Aņička būtu lielisks mājdzīvnieks. viens cirvis un pieci āži izklausās pēc savietojamas kombo. un visādi citādi pārsmējāmies. you had to be there, paši saprotiet. bet nu, tur bija kaut kādi pārdzērušies pacienti un bārmenim viss apnika un viņš nolēma nevienam vairs neliet. EtF tā satrakojās, ka aizgāja mā.

bet nu mēs ar VZ kaut kā.. nejauši nonācām... citā barčikā. barčikā ar nosaukumu Bohužel Bar, ko varētu tulkot kā Diemžēl Bārs. bija pādomas par palikšanu, bet tad ieraudzījām divus suņus un nolēmām, ka, ja tie tur tusē, tad būs gana labs arī mums. brīdi pagrozījušies sapratām, ka te būs tas sisķiks, kur ar cash jāiet pie bāra pašam pakaļ pēc putojošā dzēriena. grozamies tagad tur, kaut ko ņirdzam, tuvākais čuvaks lauzītā English mums paskaidro, ka bārmenis šas būs atpakaļ. un tad es pagriežos un tur stūrī sēž... Kiceks. nu nopietni. Kiceks. un Kiceks uz mani paskatās, pasmaida un parāda smēķēšanas žestu. ā, man pielec, ka tas čuvaks, kurš tur tikko pie ieejas smēķēja zaļumus, ir bārmenis. neko. pagaidīs. uzrodas arī bārmenis un mēs veiksmīgi tiekam pie tīri norm als.

barčikā ir ne tikai Kickeks stūrī, bet arī divas bietes, no kurām vienai ir jūtas, bet otrai gribas ballēties. ir kaut kādi nesaprotami cilvēki, kuri runā sliktā angļu valodā par apprentices (nē, ne šovu), bet viņi paši ir tajā vecumā, kad vēl paši varētu būt apprentices. ok. ejot uz tualeti, pamanīju čuvaku ar mazu, bet tomēr grebeni un pisķiku. padomāju, ka rotaļu. tad uzskrēju virsū Kicekam turpat durvīs. viņš atvainojās un pat viņa balss bija Kiceka balss. tualete bija.. ļ dīvaina un izlietnē nolēmu tomēr nebāzt rokas, tīri higēnas apsvērumu dēļ. VZ, kad gāja pēc vēl als, esot novērojis sarunu ar to grebeni un bārmeni, kur pēdējais esot viņam atņēmis pisķiku, kas, izrādās, ir īsts. bārmenis esot paziņojis, ka nevarot vazāties pa barčiku ar pisķiku, stulbi neesat? grebene esot noskumis, bet nu kakbe samierinājies. tikmēr Kiceka vietā apsēdās kaut kāda zaja. uz letes, nevis krēsla. Kiceks toties iesprauda zobos cigu un aizgāja nahuj. nu, tur blakus barčikam aiz aizkariem, es nezinu, kas tur bija, bet nu, Kiceks tur pavadīja lielāko daļu laika.

pie sienām atradās dahuja plakāti. divi (dažādi) no vecām UK Subs tūrēm, kuras iesilda TVSmith. vēl bija arī The Briefs tūre kaut kāda. man, protams, patīk skatīties uz plakātiem par cilvēkiem, kurus es esmu personīgi satikusi :D nu, tāda kā metaļoru / panku iestāde, saprotiet. es neesmu pārliecināta, bet man liekas, ka vienbrīd skanēja arī Spitfire.

VZ tualetes exp toties bija tāds, ka pie tās izlietnes esot stāvējusi tā zaja, kas sēdēja Kiceka vietā un apņēmīgi krāsojusies. pieprasījusi apstiprinājumu tam, ka veiksmīgi sanācis process. vēlāk attapāmies, ka zaja vai nu izlavījusies, kamēr mēs pīpējām, vai arī tupa izgaisa, jo, lai viņa jebkur no turienes nokļūtu, viņai būtu jāiet cauri manam redzeslaukam, bet tas nenotika.

vēl vienā brīdī ienāca viens čuvaks, aizpīpēja savu kāsi, kas bija apmēram 4 kāšu garumā, aizgāja pie bāra, apsveicinājās, paklīda pa barčiku. atnāca, apsveicinājās ar mani čehiski. pajautāja, kā man iet. es čehiski teicu, ka labi. viņš likās neapm un izgāja ārā. bet tad attapās un atnāca atpakaļ, paklīst vēl pa barčiku ar savu dūmojošo kāsi.

vispār, es ļ gribēju aiziet un Kicekam pateikt, ka viņš Kiceks un davaj sadzeram trijatā, bet viņš pārsvarā bija aizgājis nahuj un es nevaru visam izsekot līdzi.


gan jau bija vēl kaut kas pierakstīšanas vērts, bet man tiešām, tiešām vairs nav spēka rakstīt. piebildīšu beigās vēl to, ka ap četriem mēs savācāmies un izsaucām taksi uz mā. kad pie manas mā atvadījāmies, es apķēru VZ un teicu, ka jau tagad gribu atpakaļ uz Bohužel Bar. tas ir viens no dīvainākajiem barčikiem ever, also, probably my happy place.