Trash panda

parunājot ar Skaisto kaut kā attapos, ka tiešām. tiešām jāsāk jau kaut kā organizēties un plānot tā vākšanās prom no uk. jo nu, tas tev nav aizbraukt uz pāris nedēļām patusēt. tur tik daudz visa kā risināma. tik daudz jautājumu. tik daudz pārdomu. finanses, darbi, kaķis, mantas...

vēl ir jāatrisina arī jautājums par to, uz kurieni tad vākties. sajūtu ziņā plāns A it kā ir Spānija. plāns A.1 - Madride, A.2 - Malaga. bet ir arī plāni B un C. un tie plāni ir numurēti pat nevis sākot ar gribētāko, bet drīzāk tādā kā hronoloģiskā secībā par to, kad šīs idejas radās. protams, var pārvākties uz Madridi un, kad tur apnīkst, pārvākties kaut kur citur. nav jau tā, ka tas tagad uz forever būs. bet nu, pārvākties uz citu valsti, pamest iekārtoto dzīvi, tas ir strjomīgi. bailes ir stindzinošas brīžiem. tomēr, vēlme ir lielāka par tām. un, ja gribas tā puslīdz sekjūri, tad ir tomēr gan jāatkratās no finansiālajām saistībām šeit, gan jāsakrāj nauda priekš iesākuma tur. un tad jāatceras par tām finansiālajām sasitībām, no kurām nevar atkratīties vēl tuvākos 13 gadus vismaz. uhtī.

sapnī sēdēju saules pielietā fucking parciņā un dzēru to garšīgo Portugāles vīnu.

protams, ļoti atvainojos, bet jūs paši zinat, kā tur tas viss ir un, ko no cibas gaidīt tuvākajā laikā. festivālam būt.

vakar bija ļ savdabīgs tas lidojums un tā. bet neko, nokļuvu galā. pasu tas automātiskais geits gan uzstāja, ka es nemāku stāvēt vidū, kad stāvēju vidū. bet nu. beigās ielaida te. urā, protams. nosvinējām ar vegānu jackfruit burgeri un pāris als. pastaigā gar ieslodzījumiem secinājām, ka tas ir daudz patīkamāk, kad spīd saule, bet nu neko, kā ir, tā jāiet. bet nu tad jau barčiks.

izejam uzpīpēt, kaķ, pagrabina mēteļa kabatā
VZ (viszinoši): paunds astoņdesmit!
kaķ (izvelk): nē, to es atstāju mā, man līdzi divas pogas!
VZ: protams, kurš iet uz barčiku bez.

bet nu, cik labi tā nosmieties. vēl tur bija viss kas ar you had to be there momentiem, bet ticiet, ka mēs bijām un mēs apsmējām.

šovakar man otro reizi mūžā bija ūbera draivere sieviete. ja pirmā bija pastulba un nemācēja roundabouts. tad šitā bija ne tikai safrizēta, bet arī mācēja braukt ar auto. šai atstāju tipu, jo nu bija par ko.

ja neskaita, ka viņa klausījās kaut kādu tuc tuc (kas pats par sevi man ir totāli ok), bet tur bija tāda dziesma, kas izklausījās pēc vecās Tatu - Maļčik Gej (negalvoju par nosaukumu). tagad huiņa DJam manā galvā. šis totāli wtf :D

bet nu, nav jau viss slikti. browsēju tos Amazon Prime Day offerus un secināju, ka vispār esmu ērti iekārtojusies. also, gribas atkal šķirot mantas un mest lietas ārā, nevis baigi pirkt jaunas. lai gan, dažas vecās nomainīt būtu nice to have.

Šodiena ir viena no bipolārākajām dienām pēdējo gadu laikā. Ļoti dažādās jomās.

I've let my guard down. vispār vairāki šī gada notikumi liecina par to, ka I'm too open, kas nozīmē, ka too vulnerable. arī cibā, kaut kā esmu jau pārāk pieradusi, pārāk aizrāvusies teikt lietas. derētu tomēr savākties un atcerēties, ka too vulnerable means exactly what it says in the dictionary. kaķ, atceries, ka esi kaķ.

šodien nācās atgriezties reālajā dzīvē pēc kādu vairāk kā 3 nedēļu pārtraukuma. fuck this shit. sāku skatīties lidtalonus. it kā tur on the other side arī ir zināma realitāte (un nav tā, ka es šaipusē dzīvotu baigā realitātē), bet šitā realitāte ir kaut kāda ne tāda. no vienas puses, es totāli neesmu mainījusies, bet, atzīšos, prioritātes gan ir stipri mainījušās. tikai ikdienu neesmu nomainījusi tām līdzi. meklēju kaut ko, pret ko iemainīt dažādas konkrētas lietas.

un tad vēl Didi lūdzas, lai braucu pie viņas uz prosecco un citām ķermeniskām izpriecām. bet man nav iedvesmas. tāpat arī nav iedvesmas ne tikties ar Džonu, ne MP. vispār negribas tikties ar tiem, kuri par mani kēro. šitos crash and burn (čau mājbiedram) vieglāk būtu izdzīvot starp svešiniekiem. bet ir totāls pirmsalgas periods.

un šodien varētu būt tas vakars, kad aizeju gulēt laicīgi. pat ne laicīgi - agri!

neliek mierā dažas lietas šobrīd. jāatrod kaut kas jauns sev. Ir ideja par basģitāras spēles apguvi. Sarunā ar labāko draugu izkristalizējās sapratne, ka nu grupā spēlēt gan man nu tā alternatīvi gribas. Tā jau daudz naudas tērēju. Protams solo karjera ar simfoniju tamburīnam būtu vēl lētāk, bet tomēr liekas, ka varbūt basģitāra man piedurtu vairāk. Jāparunā ar Džonu par šo tēmu. Vienīgais, ka jau tā maz radošā spēka rakstīšanai. Kur nu vēl spēlēšanai. Bet sākumā jau tas laikam tīri tehniski jāiemācās. Nu, jā. Tā kaut kā.

nē, man tas ir cilvēkiem jāpastāsta.

mana banka man atsūtīja papīra vēstuli pa pastu, ka es esot reģistrējusies apple pay. (es tikai nomainīju karti, ar kuru)

Rakstu, rakstu par to krīzi galvā, bet visu laiku pārāk bail iepostēt.
Arvien domāju, ka dzīvoju kaut kādu dubulto dzīvi. Ticiet man, it's nothing like Batman's life. Katra no dzīvēm atstāj mani pārāk iztukšotu otrai. Bez maz vai kā divi vāveru riteņi un man viss noriebies. Sporta zāle liekas vienīgais, kur var tik pamatīgi cīnīties, ka ir vismaz kaut kāda izdarījuma sajūta. (Aivans ir foken nežēlīgs.) Vispār, man liekas, ka ļoti tipisks rādītājs tam, ka man galvā ir pizdjets, ir mans lasīšanas ātrums & biežums. Jo vairāk es lasu, jo labāk. Jo sliktāk, jo mazāk spēju lasīt. Un prāts aizņemts mēģinot izlemt, what am I made of? Vai arī - what do I want to make?

Ak jā, Marlīne atrakstīja. Man liekas, ka viņa arī ir riktīgi traka. Traka, traka, traka.

Šodien kaut kā neiet ar tiem cibrakstiem, visi liekas nepareizi, kad pārlasu.

Bet nu, es uzzināju, ka vispār ļoti daudz ikdienā izmantoju kreiso plaukstu un vispār roku. Uzzināju, ka SportsDirectā nevar nopirkt wrist support splint un nācās to iegādāties amazonā ar next day delivery. Delivery, protams, maksā gandrīz tik pat, cik pats splints. Nu, cerams, ka līdz tai garantētajai piegādei plauksta nenokritīs, ahahā.

Hmm. MP pateica, ka tieši šodien pirms gada esot ieradies Londres ar visu savu bagāžu. Tāpēc iešot dzert un svinēt. Aizdomājos, ka es laikam neesmu nosvinējusi nevienu no savām šurp atvākšanās gadadienām. Tāpat arī nekad neesmu svinējusi attiecību anniversaries. Bet tās tāpēc, ka parasti nevienu no tām neatceros. Ā, atceros, kad satiku savu Besto Friendu, bet tas tāpēc, ka vienreiz speciāli izraku bezmaz puscibu un epastus un vēl sazinko, lai nonāktu pie tā datuma. Atzīmējusi to dienu anyway neesmu. Nav sanācis tai dienā piefiksēt, ka ir Tā diena.

MP (un citi) baigi nesaprot, kā tas var būt, ka mēs ar Marlīni neesam konstantās viena otras skavās. Bet mēs joprojām pat sarakstamies labi ja 2 reizes nedēļā. Ja man viņa patīk, tad tak vajagot pēc iespējas bieži satikties un darīt lietas. Nekā nevaru paskaidrot, ka vispār mani bez maz pirmoreiz nesmacē nost. Jā, ok, ir bišķi dīvaini, bet mani Nesmacē Nost.

Meklēju sportu. Uzrakstīju garu sarakstu ar lietām, ar kurām totāli nevēlos nodarboties, no kurām ir irracionālas bailes, no kurām ir tikai besis. Nolēmu iet gulēt.
Meklēju Sviesta Cibas ekvivalentu Spānijā. Atradu kaut kādu blogdiario, bet tur man neļauj piereģistrēties dēļ manas ip.
Atradu šokolādi zem galda. Tāda pusizkususi un galīgi nav garšīga. Jāiet gulēt. Not that I sleep these days, but I'll give it a go.

Šīs cibas radošais kolektīvs nonācis līdz šādam teikumam savā notebook: "Pronombre to replace objecto directo turpinot sarunu / textu."

Recurring zvaigzne (jo, šīs cibas radošais kolektīvs tiešām tā arī domā, bet parasti izdodas savaldīties, piedomāt un palikt pie vismaz tikai divām, ja ne vienai valodai) šajā cibā, zināma arī kā māsa2, ir atstājusi mani totālā bankrotā. Šodien no actual dinero makā iztērēju £0.45. Lai gan, vēl jau neesmu tikusi mājās. Anything could happen.

mūsu ungāru draugi savā sistēmiņā ierakstījuši esot, ja nu es atzvanot, prasot par savu naudu, lai paprasot man manu iban numuru, jo ar karti nesanākot. doh, cilvēki, jums nesanāk, jo jūs mēģinat refundot uz manu karti, bet ar manas māsas2 vārdu. bet nu labi. tagad, skaitot pa tiešo uz kontu, naudu sola tomēr atdot.

pirms dz d krīze turpinās. bet pa ilgiem laikiem, tiešām gaidu to dienu. kaut kāda jocīga sajūta, ka vajag šito.

un Taskmaster ir lielisks šovs, ja jums patīk Greg Davies un citi uk smieklīgie. un, vai jūs zinājāt, ka "blue" northeneriem nozīmē "dirty" (in a sexual way?).

Jo vakardien bija vakardiena.

Interneti pildījās ar pārstāstiem par cilvēkiem ielās, ar saukļiem "we won, go home", "let's make Britain white again", "go home, Polish vermin" un... Nu jūs sapratāt.

Vēl vakardien māsa2 netika pirmajā lidojumā un otro vienkārši atcēla, pēc 2 stundu kavēšanās, pie tam, atcēla, kad pasažieri jau stāvēja ārā blakus ļotenei. Vakardien bija tā diena, kad es pēkšņi kļuvu organizatorisks cilvēks, niknums savāca manas domas, radīja idejas un beigās liekas, ka viss jaunais plāns ir pat interesantāks. WizzAirs sola atdot naudu, sola tieši tik, cik es samaksāju par šodienas reisu. Expedia sola atdot naudu par vienu viesnīcas nakti tieši tik, cik man maksā tā nakts citas pilsētas viesnīcā. Tikai Easy Jets vakar atteicās pacelt klausuli, es klausījos holda mūziku 22 minūtes. Tur bija The Killers un tā. Bet tad aizgāja pa apli. Tagad braucu uz lidostu un ceru, ka viņi tur uz vietas tiks galā ar manu amendmentu piebukojumam. T.i. vajag atcelt māsas2 šodienas tiketu no Londres, bet tā, lai paliek piektdienas lidojums atpakaļ uz Londres.

Šodien laikam būšu nervu kamols līdz vismaz 4pm pēc Latvijas laika.