Trash panda

nupat ierāpos gultā. šodiena vispār bija diez gan izcila diena. pirmkārt, es piecēlos ap 10am sestdienā (Black Books quote "Half ten? Half ten? I've never been up at half ten! What happens?"). pie tam, pēc grandiozās piektdienas, biju ar samērā grandiozu pohiņu. turpināju ar mēģinājumu ielogoties darba datorā, kas beidzās ar to, ka I locked my account (bet mūsdienās to var viegli atrisināt ar Office 365 palīdzību), lai uzzinātu, ka visi serveri tiek patchoti un restartēti. ok. anyway, pēc kādas stundas vai vairāk, Kriss no ops padeva ziņu, ka nupat jau var. pat visādus procesus palaidu notikties. tad izcili bija tas, ka pagulēju dienguļu, pamodos, uzēdu mazliet buffalo cauliflower bites un uzreiz pagulēju otru dienguļu. vēl izcili bija pēc tam secināt, ka pohiņa diez gan pārgājusi, lai sāktu skatīties shit telly un strādāt. tad bija Dr Who pauze, kura bija ar tik izcilu cliffhanger, ka joprojām nevaru nomierināties. pēc tam pārgāju atpakaļ uz shit telly un strādāšanu. kad izbesīja tā strādāšana vakarpusē, noskatījos līdz galam Taskmaster 3. sezonu, kas ir truly izcila. iesāku skatīties Taskmastera 4. sezonu, kas ir vēl izcilāka, jo tajā ir Hugh Dennis un Noel Fielding. tagad beidzot esmu gultā un domāju par to, ka vajag iegādāties bralette. tāda lūk, izcila mātes dzimšanas diena. Dārtiņš sēž blakām un miegaini murrā, laikam jāļauj kaķītim gulēt (kas nozīmē, ka man jāiet gulēt). ciao!

Šodiena ir viena no bipolārākajām dienām pēdējo gadu laikā. Ļoti dažādās jomās.

Nezinu pat, kā lai pastāsta par weekendu. Bija tik ļoti labi. Apelsīnu džins ir kaut kas, ko vajag pamēģināt pašai iestāvināt (fruit salad forever). Masku balle bija vispār mega pasākums. (Ak es un manas melnās kleitas) Spārni gan salūza ap pusnakti un tad uz tiem bija fake (I hope) blood un ko nu vairs, atstāju pie skatuves. Pie maskas vispār pieradu. Izskraidījāmies un izbaudījām visu. Sīpolu istabu gan neatradām. Toties es aplēju gan neoplasm (mēģinot high 5-ot pie griestiem piekārtu roku), gan brittany, kuru aplēja arī karavīrs, ar viņu pašu džiniem. Viss kā jau ballītē. Nu un tie pērēji arī diez gan smieklīgi. Šķiet, ka to pērēju beibi neaizmirsīšu, kā viņas lateksa miņuki šūpojās. Err, ok. Nu, un pārmaiņas pēc mega paģira bija man.

Pārējais weekends arī bija fantastisks. Jūzerneima brittany gulta tika atzīta par labāko restorānu ar krutāko servisu un gardāko pārtiku un pidžampārtijs ar gultasbiedrenēm. Ārpus tās (gultas, nu) bija gan kultūra, gan vjetnamiešu vieta, gan Bridžbārs, gan arī fancy pants restorāns un pastaiga pa Brick Lane. Tajā fancy restūzī gan viesmīle totāli uztaisīja o_O, jo viss galdiņš pieprasīja veģetāro meņū. Austriešu restūzī, haha. Potato! Anyway. Ciba, we thank you for these amazing people.

Bet nu, moving on, vakar tiku mājās un mazkaķis neatstājās no manis visu vakaru. Luteklis. Atpūtos. Šovakar uz citu ballīti, jo sen nav ballēts. :)

Asociāciju ķēdes:

Ierados darbā ar čemodānu. Cilvēki prasa, kur nu atkal. Lepni atbildu, ka uz otru Lielmiesta galu. Ir te vēl daži kolēģi no pilsētas ziemeļu gala, viņi saprot.

Tūbiņā ar spārniem padusē un jau iepriekšminēto čemodānu otrā rokā, tas ir piedzīvojums, kuru pārāk bieži negribas. Bet spārni jau ir un kaut kā tak viņi būs jāpielieto. I've been waiting for this, hehe.

Un vēl. Reizēm runājies par cilvēku par dziesmu un pie sevis skumji nopūties, bet beigās izrādās, ka nav nemaz tik skumji, ir arī mazliet silti. Tad no rīta uzliec jauku albumu, bet aizmirsti, ka šī dziesma tur ir numur 2. Tāda diena laikam.

Piezvanīju uz ārstu kantori. Pēdējā laikā ar tām nopūtām tā mazliet dīvaini. MP un VP abi uzskata, ka man ir plaušu masas problēmas. Ārste, protams, dodas atvaļinājumā. Lai viņai viegli uzelpojas. Es tikmēr parīšu gaisu līdz the 27th.

MP atrakstīja ļoti dīvainas ziņas, totāli nesapratu, kur prikols. Pie tā laikam arī palikām.

Identitāte ir sarežģīti.

Tas, ka man mugurā ir kleita, nebūt neliek man justies sievišķīgi. Tas nav mērķis - būt sievišķīgai. Reizēm liekas, ka vajag un tam ir īpašas dažas drēbes (roleplaying, hehe). Bet es neesmu sievišķīga un neesmu arī maskulīna. Jo mana pasaule nav bināra.

viss ir ar melniem glitteriem, viss, es jums saku. manā istabā točna viss, pārējā mājā arī šur un tur. pēc šī vakara baidos, ka arī kaķis būs. nu ok. ko nu vairs.

aizdomājos, trakums tāda baiga lieta vispār. un nu, nesavaldīgā daba kombinācijā ar nīgrumu, tas viss. ir aizdomas, ka tieši tāpēc lielākā daļa visu manu šito te potenciālo afēru pazūd nebūtībā. hehe. tikai nu, nevēlos relationship šobrīd. hehe. tas gan netraucē uzsākt šīs afēras.

Sūds ar visu! Man atnāca maska, cimdi un spārni! Jūtos pacilāta pēkšni, hehe.

Vispār esmu palikusi krietni nīgrāka un antisociālāka. Grūti to paskaidrot draugiem, bet reizēm tomēr pat viņiem ir skaidrs, ka I am me. Lūk. Viss interesanti. Dzīve piegādā dažādas izklaides. Gribētos, protams, lai piegādātu arī vairāk naudas šīm izklaidēm. Oh.

Citās, bet tajās pašās ziņās, kad janvārī aizdodies brīvdienī un tur vakaros zemākā temperatūra ir 15, tad zeķubikses ir ienaidnieks un netiek vilktas vispār. Daļa vietējo valkā pufaikas. Kaķ staigā plikām kājām, sandalēs (nesen jaunas nopirku. Me gusta!) un citās vasaras drēbēs. Kad temperatūra nokrīt zem 17, ir plāns cardigan.

Ir atklāta ļoti pareiza picērija, kur cilvēki iet dzert.

fuck. šodien visu dienu drusku gribas lamāties. nevis tāpēc, ka kaut kas slikts notiktu, bet tāpēc, ka man ļoti patīk lamāties, tas tiešām liek justies fucking labāk.

šķiet, ka ņemšu pauzi spāņvalodas nodarbībās līdz nākamajam gadam visticamāk. jūtos nedaudz nodzīta un vairs neizbaudu procesu. kad māsa teica, ka atsākt būšot grūti, atgādināju, ka mācos sava prieka pēc, nevis tāpēc, ka vajag pagūt termiņos. pie tam, jau sākas decembra nebeidzamo ballīšu plānošana. decembrī mani grūti satikt fecking skaidrā, jāpiezīmē (unleashing my inner Irish there and in more ways than one, hahahā).

citās ziņās 1, domās jau pakoju čemodānu, pēc divām nedēļām un divām vienas dienāmas jālido.

citās ziņās 2, ko cilvēki velk +10 grādos? ziemas mētelī ir pārāk silti (cik nu ziemas mētelis var būt "ziemas" šajā valstī), bet žaketē un cardiganā no rītiem trīceklis. nopirkt jaku "pa vidu", šķiet bļa, nav a fucking option, jo nu... mode nepareizā atkal šosezon liekas, bollocks.

Darba čatā ierakstīju: FYI, I'm WTF tomorrow.
W(orking) F(rom) H(ome) vietā.
Sajutos atbilstoši.

Bet tagad man pieleca, no kurienes Spotify man ģenerē tās psihās weekly pleilistes. Tās ir dienas kā šīs, kad klausos tik daudz visa kā (sev) nestandarta.

Un visu laiku gribas staigāt kedās. Apnikušas kurpes. Tikai lietainā laikā manas gaišās taureņu vans vienkārši izbeigsies. Jādabū kaut kas ūdens necaurlaidīgs. Un zem £75. (Nu nav no manis nekāda tur fucking lēdija vai frikkin madāma. Tikai es.)

Šodien uzvilku vienu vasaras kleitu, kuru nedabonu pārāk daudz vilkt. Ehm, jo viņa mazliet atkailina dažas vietas. Šodien nolēmu, ka vienalga, kleita smuka un viss. Un kaut kāds jaunietis uz ielas mēģināja saņemt manu roku savā. Es, ē, nezinu, par kādu te romantisko aizsoļošanu saulrietā roku rokā viņš tur bija izdomājis, bet ir tikai pēcpusdiena un vispār noderētu arī mans consent pirms tam.

Citādi, atkal spīd saule, viss liekas mazliet pozitīvāks (vai vienaldzīgāks, tas arī) un dodos iedzert ar Džonu. Mums ir doma uztaisīt labu pēcpusdienas pub crawl pa Brentfordu.

Gaidu savus braucienus septembrī. Gaidu ziņu no Marlīnes.

Ļoti daudzi cilvēki nesaprot, kā mēs ar MP spējam tā draudzēties. Un es jums teikšu, ka pēc ļoti civilizētām vakariņām ar sidru un puspinti ūdens, ejot cauri parkam klausījāmies Fascinating Aida skeču par Dogging. Jo MP likās, ka visi sabraukušie auto parkā ir dēļ tā un man pielipa dziesma galvā. Nonākot līdz ielai ar actual gājējiem, tur gan viņš izslēdza, bet es turpināju ķiķināt. Jo MP ir cilvēks, ar kuru var parunāt par nodokļiem, pensiju, naudas krāšanu, attiecībām, neattiecībām, feisītī bloķēšanām, biešu - aknu sautējumu uz mēnešreizēm, viesmīļu gadiem un dogging. Un lists nav izsmelts.

Londonā +30.

Mums liekas, ka tāpat kā on snow days neviens neiet uz darbu, to pašu vajadzētu uz +30.
Jo, nu... Vispār varētu iet uz darbu šortos. Bet nezinu, vai drīkstu.

vārdos neizstāstāma bezspēcība, nogurums, izmisums, bailes, panika un vēlreiz nogurums. can't sleep, can't eat, don't want to think.
un tas viss papildus tiem referenduma rezultātiem. samīļoju kaķi, uzvilku kleitu, ar kuru ir labas atmiņas, uzšņorēšu jaunos vans ar taureņiem un došos pidarēt.

jo man bail. un tā liekas laba alternatīva idejai, ka jāizmēģina kā ir ēst breakfast cereal with beer (instead of milk).

I need a new life, as a lizard in Tenerife, living in that 5* hotel with a view to the ocean.

Pirmoreiz 12 gadu laikā aizmirsu brilles mājās. Vēl paskatījos laika ziņas no rīta (bet ne pa logu), nepaņēmu cardigan un uzvilku auduma kurpes. Kas tālāk?

Man ir divi naktskrekli - viens ar kaķa spalvām, otrs bez.

Weekenda soma sapakota un stāv blakus. Vispār, man nav piemērota lieluma mugursomas, tāpēc, ja dodos kaut kur, kur palieku 2-5 naktis, ņemu līdzi savu hand luggage čemodānu. Tur var ielikt arī lielo spāņu valodas mapi un vilcienā izlikties, ka mācos.

Drāma nupat jau novedusi līdz viena tīņu seriāla klipu skatīšanai tutrubā. Laikam vajag to darīt telefonā, ne datorā :D par darbu runājot, vispār ir kaut kāds mega besis, jo nez kāpēc nevaru izdarīt vienu lietu. Kolēģi var, bet, kad es palaižu, tad process vienkārši nofeilo. Wtf. Par fuck runājot, šodien pateicu priekšniekam, ka man patīk lamāties. Varētu atsākt, jo, who the fuck cares anyway. (Sākās viss ar viena websaita (Where the fuck should I go to eat) apspriešanu.) Priekšnieks teica, ka yes, me too and what a load of fucking bollocks.

Jā, ups and downs, all together. I hate being bipolar, it's awesome. Un viss tas.

Vakarā džinu sola. Jē, aha. :)