deestructa
21 Aprīlis 2017 @ 11:50
everything they do [for you] is a trap [for you]  

nu jau kādu treknu mēnesi vai cik tur čatoju ar vienu jaunekli no londōnas. pie brittany ciemojoties, tindera algoritms drusku nojuka un sāka piepisties visādi londōnieši, bet nesūdzos, ļoti jauki čatojam - aicināja mani ciemos kamēr bijām pietauvojušies izgāšnedēļ, bet londōnas transports mums visus plānus izpurgāja, uz ko es atsmēju, ka ta' jau mums nav lemts, bet puiks neliekas mierā. un es jau pavisam atklāti pateicu, ka es neflirtēju, mincīt, un attiecības mani arī neinteresē, bet dažreiz man liekas, ka puikas mani vienkārši nedzird. gandrīz vai apvainojās par to 'mincīti' [nu labi, es teicu "don't break yer teeth, kitty"], jo pieaudzis vīrietis taču un viss tāds. ar tādu skārienjūtīgu egō man labāk nemaz netuvoties, bet mums visu laiku ir par ko patarkšēt un randiņa vietā viņš gribot ar mani visur kur braukt/ceļot. galnais viņu netīšām nenosaukt par seržu, khm, bet tā pa lielam es jau vienmēr piedzīvojumiem gatafs.

atgriežoties no rich people dimensijas mani darbā sagaidīja kas? jā, algas pielikums, pēc izmēra tāds, ka kaķis varētu vairāk pieraudāt, aiz kam aizdomājos par rezumejas apdeitu un moš paošņāšanos vietējā darbatirgū. nēnu, kaut kāds zen jau ir sasniegts, jo nauda man noteikti nav dzīvē svarīgākais un darbs kaulus nelauž vispār nemaz [bez tam man nav jārunā ar cilvēkiem, jo ekseļa lauks, viens vienīgs ekseļa lauks], bet gribās vairāk blandīties riņķī pa pasauli un audzēt uzkrājumus, līdz ar ko slinki pabrauzēšu sludekļus un likšos uz otras auss.

kakjux un roskild, ja jūs braucat ciemos nākamnedēļ, pie skaista laikapstākļa varu piedāvāt jūs izvest uz attenborough nature reserve uz pikniku, ja ir interese un attiecīgi apavi. dārza bārbekjū būtu pats par sevi, jūs tikai man pastāstiet, uz cik ilgu jūs pie manis pārvācaties pavisam :)

 
 
Garastāvoklis: :))
Mūzika: The View - Same Jeans [!!]
 
 
deestructa
20 Aprīlis 2017 @ 11:16
into the mildly wild  

es nemaz nezinu, no kura gala sākt, bet viss bija lieliski un zajebis. māku tagadiņ lēniņām čukčināt ar laivu pa upi un māku arī hujārīt uz pilnu klapi, piesiet ar virvi arī māku un nomest enkuru alsō. iepazīšanās ar krisa vecākiem arī bija normāls piedzīvojums, vai drīzāk trauma [tā, ka satiec drauga vecākus un viss par draugu vienkārši kļūst skaidrs, nevienam nenovēlu]. bet es persōnīgi ļoti labi pavadīju laiku. uz brītiņu noparkojāmies londōnā iekš west india docks, kur vakarā turpat pāri upei visa tā canary wharf gaismiņu diskotēka. aizvedu puikas uz kamdenu un brikleinu, kamdenā viņiem patika reiveru seksšops, brikleinā - vinils un lieliskais ēdiens, ko mums burtiski meta pakaļ. un vēl es dabūju pati persōnīgi savām mazām ķepiņām izstūrēt cauri london barrier un tur mēs iztrakojāmies uz pilnu klapi. izgājām arī vairākās ļoti zolīdās vakariņās, kur pēc tam banketa turpinājums norisinājās uz jahtas ar bāriņa tukšošanu. principā jahta pati par sevi ir vienkārši mobils bāriņš, jo tur vīns ir vienkārši visur: pacel dīvānu [jebkuru no trim] - vīns; atver ledskapi - vīns; sarullē tepiķi un atver jebkuru no lūkām - vīns; bāriņā - vīns; paskaties glāzē - vīns. kriss saka, ka viņa mātei savulaik esot bijušas problēmas ar alkohōlu. izstās, ka problēmu ar alkohōlu čist vairs nav :)

vēl man skaicka gadījās misēklis. man patīk iet dušā, mkēj, es tur neko nevaru padarīt. uz jahtas tā dušā iešana nav tik aizraujoša, jo ūdens krājumi nav nebeidzami, tamdēļ west india piestātnē es nolēmu izmantot piestātnes dušu, kas ir drusku bomzīga paskata sportazāles dušas/ģērbtuves ekvivalents. bet tur tāds spocīgi kluss un es viena pati, spuldze raustās, vienā duškabīnē liels zirneklis, iespruku tātad nākamajā, lai man nenograuž kāju. bet tad kaut kur dušai pusceļā pēkšņi visā ģērbtuvē izslēdzās gaisma un palika ļoti tumšs, nu tā, ka ļoti tumšs - ka vispār ne sūda nevar redzēt. es tā kā iepīkstējos, jo pirmā doma bija, ka puikas mani nes cauri, kas standartprakse mūsmājās. pēc tam ilgi klausījos, vai esmu telpā viena un, ja neesmu, galvā fiksi pārliku, kuri priekšmeti no visnotaļ kolorītā asortimenta [šampūns, skuveklis, apenes?] vislabāk derētu pašaizsardzībai. bet neko, nācās plikai un saziepētai taustīties uz gaismas slēdža pusi, kas ģērbtuvei otrā galā. bet tad pēkšņi akaliņ un negaidīti tapa gaisma, jo izrādās, ka kustībsensōrs vienkārši mani dušā neredz. lieki piebilst, ka krisa ģimene par mani ņirdza līdz krampjiem, pārējo 7 laivu floti ieskaitot, senkjū senkjū.

uz atvadām krisa vecāki un viņu draugi mani ļoti skāva un mutēja, un draudēja ar tikšanos nākamā tripā. kriss teica, ka es esot viņiem ļoti patikusi. tiku arī pie viena no visjaukākajiem un oriģinālākajiem komplimentiem ever - izrādās, es esot ļoti patīkams sarunbiedrs un taj's retās reizēs, kad veru muti, tad parasti ievirzot sarunu interesantā gultnē. vot tas ir kompelments, to es saprotu :)

 
 
Garastāvoklis: turos
Mūzika: kolēģis ar savu čīz fm bļe
 
 
deestructa
12 Aprīlis 2017 @ 12:06
blasfeminists, unite  

vispār viss ir pizģec labi. es tagadiņ kādu nedēļu dzīvošu laivā.

bet galnais jautājums ir tāds - pēc nopietnas apspriedes ar kakjux'i, gribu zināt, vai cibas dāmas nevēlas atšmaukt ciemos uz kādu fruit salad maija sākumā vai maija beigās, kad garās ned.nogales banku brīvdienu sakarā? alsō, maija beigās es būšu apriņķojusi sauli ļoti apaļu skaitu reižu, kas pa lielam nav neko svarīgi, bet nav arī slikts iemesls pacelt glāzi [vai kādu lielāku toveri vai burgeri [esmu atradusi vegetarian pulled pork burgerus, so bring a change of pants], grilsezōna mūsmājās jau atklāta - ar blīkšķi, paukšķi un nekontrolētu uzliesmojumu]. brittany, roskild, kakjux? siri?

 
 
Garastāvoklis: <3
Mūzika: kolēģis dīdžejo čīzī sūdu
 
 
deestructa
07 Aprīlis 2017 @ 16:18
where do you see yourself in a smidge'n'a half  
mēs ar krisu pagalma saulītē:
- y'know, like a year ago i wouln't have even imagined that i'd be lying here naked in the sun with a latvian girl
- yeah, welp, nobody expects a naked latvian
 
 
Garastāvoklis: hohohō
Mūzika: big mountain - baby, i love your way
 
 
deestructa
04 Aprīlis 2017 @ 19:41
mainly humanely  
par cik dzīvoju getō rajōnā, tad ļauju getō rajōnam ienākt arī manā pavasara garderōbē, šoreiz trennušku veidolā [man tagad ir 2 pāri, prikaļi?]. un šī maskēšanās taktika tiešām strādā. nabaga urlas tagadiņ atskatās nevis, lai svilptu pakaļ, bet lai pārliecinātos, ka tiešām jaunkundze. trennuškās arī jūtos drošāk, jo urlas jau no urlām nepizģī. pēc sevišķi besīgas darbadienas izskrēju paskeitot un tad izplājos uz soliņa pie upes, pastīties, kur forši airētāji kajako pret saulrietu, un satikās divas pasaules - garāmejošs zolīds angļu pendžuks, blakusesošā turīgā rajōna iedzīvotājs, tvīda žaķetē tāds, rūtainā nāģenē un pēc krāsas pieskaņotu mazu brūnu sunīti, man, a-eirōpas urlai trennuškās, vēlēja jauku pēcpusdienu un es viņam pretī to pašu. saulainas dienas cilvēkus padara labākus.

vēl manā garderōbē ir ienācis kas drusku mazāk negaidīts. puikas bija blandījušies riņķī un ross viena veičuka skatlogā ieraudzījis man kleitu. gāju vēlāk lūkot un kleita izrādījās balts džinsu sarafāns ar dinozauriem, nācās nest mājās. paldies, puikas :)

un tinderblenderī mani pirmoreiz piesērkociņoja apukaļ čiepiņa, veselas divas, ja gribam būt precīzi. viena izstās pēc beth ditto wannabe, kolorīta jaunkundze, un otra - smuka īsmataina īru drostaliņa, kas še studē, patīk abas. it's going great, jau kādu nedēļu nesarakstamies :) man no viņām neko nevajag, varētu vienīgi aiziet kopā iedzert, jo viņas izskatās pēc ļoti interesantiem cilvēkiem, bet baidos, ka pēc tindera etiķetes tas nebūtu īsti košers [jo mana biseksualitāte ir ļoti apšaubāma, if not non-existent, un neinteresē čakarēt jaukas gejdūdiņas]. pavasara sakarā vispār esmu nonākusi pie secinājuma, ka man vienkārši gribās iemīlēties, tā vienkārši un kaut vai neatbildēti. man liekas, ka es [beidzot] varētu.
 
 
Garastāvoklis: gribās ēst
Mūzika: a tribe called quest - can i kick it?
 
 
deestructa
24 Marts 2017 @ 10:00
alternative approach  

tonijs vakardien uz darbu atnesa savu bēbīti alfiju, viņam ir kādi 5-6 mēneši. smieklīgākais moments laikam bija, kad priekšniece turēja alfiju un teica "look at kate, look at kate" un bēbītis sāka projektīli vemt, uz ko visi korītī uzreiz "don't look at kate, don't look at kate!!" :)) ānē, smieklīgi bija arī, ka tonijam bēbīšsomā nebija iepakotas nedz salvetes, nedz vate vai kas tamlīdzīgs, lai iztīrītu bērnam iekaisušo aci, līdz ar ko aunty neō šai procedūrai ziedoja no kosmētikas maka izķeksētu tampōnu, ko mēs izjaucām un veiksmīgi utilizējām. tagad mans menedžeris [vīr.dz.] man ir parādā tampōnu, that's a first. alsō, man joprojām bail no tādiem pavisam maziem cilvēkiem, es ar viņiem labprāt paākstos no attāluma, bet rokās nekad neņemu, jo liekas, ka ņems un izjuks.

vēl man pms'a sakarā bija histērija darbā - tas ir tā, ka es aizeju uz dāmistabu, ieslēdzos, man nobirst veselas 2 asaras un es eju atpakaļ strādāt. tas pat nebija stresa sakarā, vienkārši hormōni, bet es totāli vairs nemāku raudāt. varētu domāt, ka i'm just dead inside like that, bet nē - prieka manī ir daudz. pat neskatoties uz to, ka darbs pamazām kļūst par sūdu - aleksa nedēļu apukaļ iesniedza atlūgumu, jo nevarēja vairs to čūsku midzeni izturēt. tonijs tagadiņ prasa, vai negribu iet viņas vietā, jo daudz naudas un man ir atbilstoši nervi, uz ko es atbildu, ka es nemaz negribu daudz naudas, ja tas nozīmē dahuja stresa un strādāšanu iespiestai starp priekšnieci un natāliju. zinu, ka natālijai patīku un mums tādu problēmu nebūtu, bet viņai ir tieksme profesionālo dzīvi jaukt ar privāto and i want none of that. viņa ir pārāk alkatīga un varaskāra, kā arī pilnīgā bezsakarā lec augstāk par savu dibuā un cenšas visiem uzmesties par priekšnieci - man tas cilvēkos ļoti riebjas. tur vēl bōnusā visa tā neraža, ka viņai nav vispār vairs nevienas draudzenes, līdz ar ko ir bijušas situācijas, kur natālija vēlā naktī zvana aleksai [cilvēkam, kam viņa izmisīgi mēģina uzmesties par priekšnieci un regulāri nesmuki pret viņu izturās] un raud klausulē, ka šķirās no sava vīrieša u.tml. huiņas, klausies tagadiņ un mierini, ja. diezgan neadekvāts cilvēks, mkēj, un man nav laika un pacietības tādiem izgājieniem, maksā man, cik gribi.

 
 
Garastāvoklis: labiņš
Mūzika: Beck - Loser
 
 
deestructa
17 Marts 2017 @ 09:56
white girl power  

man ir tik kruts bromance ar keitu darbā. as in mēs nekad nebūsim draudzenes, jo mums nevajag, un arī profesionāli mums vienai no otras vispār neko nevajag, bet starp mums ir daudz tādas bērnišķīgas mīlestības u.c. siltu jūtu. viņa, piemēram, visu dienu trallina un dzied man dziesmiņas, es viņai dīdžejoju dejojamus gabalus un aizstāvu no puikām, un mēs visu laiku zirgojamies. vienreiz mēs palikām divatā un es viņai atzinos, ka man viņa liekas diezgan ahujenna, jo izveiks to trako peldi pāri windermere ezeram, kas 17km. viņa tam ļoti nopietni gatavojas un es ar viņu lepojos [par maratōniem man, piemēram, absolūts pofiks un negarlaikojiet mani, lūdzu]. un mēs iepazināmies tā kā to cilvēki dara tikai bērnībā - rasslabōna piecminūtes es pavadu šaujot pa kolēģiem ar mazām kancelejas gumijām un jauniņos skaicka nediskriminēju, kas keitai laikam iekrita sirsniņā, jo first human contact mūsu kūtrajā bodītē, un tagad vairs nevaram viena no otras atpisties <3

divdienas apukaļ uzhujārīju savu pirmo kariju mūžā. un tādu jiptīgu, saproties, nevis sisīšu surogātpļurzu no burkas, ja. kā jau praktiskais latvietis, biju pagatavojusi normālu sili, līdz ar ko iešķiebu vienu toverīti arī darba kaķutantei. devu tādu drebošu ķepiņu, jo viņai reti kas garšo un visi mani ēdieni mūždien par asu, jo es gatavoju pēc principa hold the salt'n'bring the fire. bet neko, visu dienu elsa, kur lielisks karijs un kļančīja receptīti, lai arī pie gatavošanas es, godīgi sakot, nezināju, ko es daru, vienkārši iztīrīju ledusskapi un metu katlā visādas lietas līdz tas bija pilns. kriss arī luncinājās riņķī apkārt pie gatavošanas un atzina kariju par pareizu esam [viņš ir eksperts], fak jess. tagad es zinu, ka, ja mājās nekā nav, tad var taisīt kariju.

 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: you don't wanna know
 
 
deestructa
09 Marts 2017 @ 15:06
hold my hand from afar  

vakardien darbā bija diena from hell. vienubrīd apsvēru, vai nevajadzētu iziet uz dāmistabu fiksiņām izņuņņāt stresu, lai netraucē strādāt, bet, vienu divsekundi šo domu prātā pārcēlusi, nolēmu, ka suck it up, princess un nav laika galu galā. pēc darba pārgāju pāri ielai pa taisno kafenē, kur mani jau gaidīja maiks ar krūziņu piparmētru tējas un skeitu. no sākuma domāju, ka vecuma krīze, bet cilvēks, saproties, nopircis skeitu, lai varētu hujārīt ar mani riņķī apkārt, kas mīļi no vienas puses. bet no otras puses man ir tā, ka man nepatīk, ja man pārāk pielāgojas [kaut kad piedāvāja arī iet peskaterjāņos, uz ko es paraustīju plecus un atbildēju, ka man vienalga, ko tu ēd]. visus tos cilvēkus, ko es klusiņām mīlu, es mīlu taisni par viņu savādākumu un nemīžanu par to.

šodien pusdienlaikā izskrēju parunāt ar to tetovētājzaķi, pie kuras gribēju pierakstīties, bet viņa bija tik pretim-nenākoša un vispār nogrieza kā ar nazi, ka tādus tetovējumus viņa netaisa vis. es speciāli viņu mājaslapā meklēju, kurš tur vispār rubī ģeometriju un tīras līnijas un vienīgā bija viņa. nēnu ok, bija vēl viens džeks, bet ar viņu man tinderī bija sērkociņš un es pie tāda neietu. viss jau labi, atdošu savu naudu kādam citam.

ziniet to klišeju par "dārgais, šovakar nē, man sāp galva"? katrreiz pie šitā ķiķinu, jo sekss ir vienīgais, kas man palīdz pret galvassāpēm. drusku palīdz arī ar alerģiju pret attiecībām'n'all things romantic, overall discomfort lives on though, netieku vaļā.

 
 
Garastāvoklis: ciešams
Mūzika: Suede
 
 
deestructa
06 Marts 2017 @ 19:58
hair of the dog for your hairy situation  
šodien pa nepiedodami ilgiem laikiem biju pie friziera. nevarēju izkasīties jau mēnešus divus, parasti pa lēto internetos noskōroju kādu vaučeri un katrreiz eju citā salōnā, jo visi vietējie vēl nav izstaigāti un commitment issues as per usual. kopš strādāju mazajā centrālajā birojā, dabonu klausīties birojcacu vīzdegunīgo huiņu par koledžas mācekļu salōnu taisni pāri ielai, jo tur jau neviena sevi cienoša fašonista neies, vai ne, līdz ar ko izgāšnedēļ iegāju pastīties, kas tas tāds ira. no priekšas izstījās pēc salōna kā salōna, bet tur pašā salōna dziļumā gāja vaļā grupas mēģis un man ar administrātōri bija quite literally jāsabļaujas, lai pierakstītos, kas mani persōnīgi ļoti uzjautrināja. šodien tātad aizgāju un apcirpos pa 7,50 [!!!] mārciņām lol. man iešķieba 2. kursa studentu saimōnu, tādu pavisam zaļu un drusku sanervozējušos, bet es esmu ļoti mierīgs un pacietīgs klients, līdz ar ko viss bija lieliski. man liekas, ka es vēl nekad neesmu bijusi frizēties pie vīrieškārtas friziera [tēvs un viens no ex-draudziņiem neskaitās]. vienas collas vietā gan nost dabūju savas divas [~5cm], bet tas bija pelnīti, jo biju nodzīvojusies līdz normālam hagridam, tā ka bija jau arī, ko nahrenizēt. un bija arī interesanti klausīties, kā pasniedzēja tam puikam visu ko skaidroja un rādīja viskādas tehnikas. un puiks tāds maigām ķepiņām un visu laiku priecājās, kāda man lieliska [!] matukrāsa un jautāja, kur es tādu dabūjuse, un man vienmēr kaunīgi še jānolaiž acis, jo mana matukrāsa principā ir mana pohuja rezultāts, jo es tur kādreiz kaut ko krāsoju un tad atkal ilgi nekrāsoju un tagad vienkārši pati savā vannasistabas "salōnā" laižu pāri visai tai miskatei, ko nu veikalā randomā paķeru, līdz ar ko komplimenti ļoti pārsteidz lol. atstāju puikam labu dzeramnaudu, jo tur jau parasti iet tikai pendžiņas u.c. nabadziņi, līdz ar ko viņš, dzīvu naudu ieraudzījis, gandrīz salecās, bet bija tiešām nopelnījis, nu. birojcacas varēs man rītdien iepūst hahā.

citās ziņās - man liekas, ka viens no iemesliem, porkē man nevar būt attiecības, ir tāds, ka šausmīgi riebjas runāt pa telefōnu. šodien nepacēlu jau vairākas reizes. uz īsziņām arī atbildu gariem zobiem un tikai tad, ja galīgi nav nekā cita, ko darīt. un tas nav nekas persōnisks, es vienkārši dzīvoju pati savā ritmā, pardon.
 
 
Garastāvoklis: norm
Mūzika: neviens neliek mieru
 
 
deestructa
22 Februāris 2017 @ 10:20
boys be helpless  

man pie darba ir viens persōnīgais bomzis, es viņu saucu par fellow ginger, jo ruda bārda. viņš parasti guļ tur, kur es eju pīppauzēs. izgāšnedēļ viņu no turienes dzina ārā pseidōmenti, kaut kādi community support lohi, un es tur vienkārši pastāvēju blakus, jo londōnas mentiem patīk palaist rokas un es gribēju redzēt, vai mazmiestu likumsargiem labākas manieres. vakardien, uz biroju negribīgi velkoties, redzēju, ka manam guļošajam bomzim bija pārliekušies pāri kaut kādi skinhedi un tā kā bakstīja, lai ceļās vai ko, un es demonstratīvi nostājos pavisam blakus, aizpīpēju un jautājoši viņos lūkojos līdz viņi fiksiņām un klusiņām notinās. vēlā pēcpusdienā visi mani kolēģi pie loga pielipuši uzjautrinājās, jo mans bomzis bija pamodies un bija pasācis piepisties cilvēkiem uz ielas un visi uz viņu bļāva un sūtīja nahuj. kolēģi spekulēja, ka viņš drošvien gribot smēķi un es nokāpu raudzīties. viņam vienkārši vajadzēja naudu transportam uz hosteli/patversmi, jo viņš sen nebija bijis vannā, ko es viņam bez ilgām pļāpām nosponsorēju. katrreiz ar viņu runājot, mēs itkā runājam pirmo reizi un es ticu, ka viņš tiešām mani neatcerās, jo putni galvā pārāk skaļi. un kamēr liela daļa manu kolēģu ir pārliecināti, ka bomži ir vienkārši ļaunuma iemiesojums, man patīk redzēt visus tos cilvēkus, kas viņam garāmejot noliek blakus drusku ēdiena un augļus.

par maiku runājot, es viņam 7dien pasniedzu kafiju gultā un palūdzu pamest manas viesmīlīgās telpas. itkā visu izrunājām, mēģināju viņam paskaidrot, ka neredzu kopīgas nākotnes un visu tādu, bet viņš ir tik drausmīgi ietiepies, ka jelkāda sakarīga saruna ir praktiski neiespējama. nu tā, ka es pasaku "this is not gonna happen" un viņš pretī, ka "i strongly disagree". tagad mēs cīkstamies tādā vīzē, ka es vienkārši neceļu klausuli, jo no manas puses viss ir pateikts un viņš tikai turpina ģenerēt visādus ģeniālus plānus par to, kā viņš mani tūliņās sakoļīs, ffs. man liekas, viņš maldīgi iedomājas, ka i'm just playing hard to get, kas tikai pierāda, ka viņš mani neko daudz nepazīst. morāls sagurums un seksa žēl.

 
 
Garastāvoklis: saguris un ņēh
Mūzika: kolēģis dīdžejo adeli
 
 
deestructa
14 Februāris 2017 @ 15:32
a party to lose your dicknity at  

aj jezus, zaķīši, kāds mums bija kvīkends londōnās. principā visu džinu izdzērām jau 5dienas vakarā, tīri iesildoties pirms maskuballes [pierakstu sev, ka apelsīnu džins jātaisa vēl], un tad to pārējo, ko pa nakti ballītē nevarēja izdzert, man aizlēja aiz apkakles un zābakā, kas atspirdzinoši hahā. ballīte bija pirmšķirīga, pilnīgs bardaks. atceros kaut kādus foršus snipetus, kur mēs ar brittany pērām kaut kādu puiku un pašas baigi ņirdzām; atceros dancošanu ar kakjux'i, gulēšanu zārkā, naglas izvilkšanu no deguna vienai zaļbārdainai dāmai, kas uzstājās un lūdza manus pakalpojumus, un turpat arī mazas čiepiņas, nu ap 22, kas ne no šā ne no tā stādījās priekšā un tad sāka glāstīt man augšstilbu [nēnu, mājienu sapratu, paldies]; kaut kādas sarunas ar svešiem cilvēkiem un to skaisto franču dom meiteni sarkanmelnā lateksā un grebeni, kurai zem promilēm tomēr atļāvos aizrādīt, ka ļoti skaista, un viņas pokerfeiss atplauka žilbinošā smaidā; mākslīgās asinis un mākslīgo spermu uz manām drebēm un zābakiem; un foršo gōtu balerīnu, kas uzstāšanās laikā iespļāva man rokā rozi; daudz foršu tērpu un apakšveļas [un tās trūkuma] un priecīgas priecīgas nopērtas meitenes, kuras pēra tas pats hr manager, ar ko mēs ar brittany iepazināmies pirmajā maskuballē gadus nu jau 4 [?] apukaļ. uz rīta pusi pārklupām pār slieksni un ievēlāmies brittany mājā ar seju picā, jo starp vakariņām un normālo cilvēku brokastīm prasījās pēc vēl vienas ēdienreizes.

"rīts" ap pusdienlaiku bija drusku apokaliptisks, sniga sniegs, mēs tādas pavisam šķības un izspūrušas kluknējām brittany ķisenārijā un vaidējām līdz mums tika pasniegtas visnotaļ karaliskas brokastis, kas iedzina zemē jau tāpat gandrīz neesošo vēlmi kāpt ārā atpakaļ pasaulē. vēlā pēcpusdienā tomēr saņēmāmies mazai druskai mākslas, vjetnamiešu vakariņām un ķiķēšanai bridžbārā, kur jauniņā oficiante, jautāta, kādi viņiem baltvīni, atbild, ka sarkani [!] un balti :) un nākamā dienā brittany par godu izgājām ārkārtīgi zolīdā austriešu [!] restorānā, kur es tāda šļop šļop savos šitkikeros un mugursomu kamēr labi dresētais personāls piedāvā novilkt mēteli un pār plecu lej vīnu un tu, pezants, pa tam skaties uz visām gleznām u.c. dekōru un kontemplē, cik tieši kokaīna zaķis bez krūštura pie blakusgaldiņa ir iešņaucis. austriešu virtuve patīkami pārsteidza ar visām savām variācijām par kartupeļu tēmu, kā latviete biju ļoti impresēta :) lielisks piedzīvojums, es jums teikšu, un bučas cibas mincīšiem, šitā kopsapulce bija prīmā.

enīvej, man šovakar randiņš. valentīndienā bļe. negribās ticēt, ka nervozēju, bet iet gribās arvien mazāk un mazāk - laiks, apstājies, lūdzu.

 
 
Garastāvoklis: nu, atpišās, lūdzu
Mūzika: kolēģi visu laiku baksta un neliek miera
 
 
deestructa
09 Februāris 2017 @ 20:34
how to fuck up automagically  
karoč, šitā var gadīties tikai man. novilku tinderi, puikām fōnā priecīgi plaukšķinot un ķiķot, un sakoļīju, amongst other people, 2 puikas, abiem vārdā maiks, protams. un abi, protams, grib ar mani kniebties taisni 1dienas vakarā [jo pārējos šīs nedēļas vakarus es vārtīšos ķisenārijā ar cibas dāmām londōnās]. pirmais maiks ir jauks un cērtams, bet drusku padumjš - nesaprot sarežģītākus terminus pats savā mātes valodā, un saka, ka grib attiecības un ka ģimene - tas ir ļoti svarīgi. turu īkšķus, ka viņš man tā saka, jo mani nepazīst un droška domā, ka visas drostaliņas by default grib dzirdēt tieši šāda veida huiņu. otrs maiks bija ļoti straight forward, uzreiz iedeva numuriņu un adresi, jo let's have a coffee, kas tindervalodā, ja pareizi saprotu, nozīmē pa taisno kniebšanos. tas man jau liekas drusku normālāks varjants, jo puika krietnu strēķi interesantāks, mums pat varētu būt šis tas kopīgs. un raksta man visādus niekus latviski, kas klišejiski, bet domāts mīļi. bet vispār tikai tinderis vien zina, kāda es esmu cūka. un ka men are the new women. ļoti grūti noskōrot kniebienu, ja atsakos nolaist standartus un/vai melot, un es ļoti atsakos.

tas pirmais maiks jau bija gatavs mesties man "pagulēt blakus" [viņš ir piemīlīgi naivs. vai arī domā, ka tāda esmu es] kaut šovakar, kad uzzināja, ka nedēļas nogalē neesmu ciemā, bet es ar vienu roku krāsoju uzacis, ar otru hujārīju augšā vakariņas un kurinu mierapīpi, jo mani puikas mani šovakar izvada garajā vīkendā. which reminds me, ka jāiet vēl arī apčubināt mans pirmais eksperiments - apelsīnu džins, dārgās dāmas. alsō, uzlaikoju visas kleitas un sapratu, ka ņemšu līdzi tikai bikses. jo kādam te ir jānēsā bikses, mkēj.
 
 
Garastāvoklis: steidzīgs
Mūzika: puikas neliek miera un ķiķē
 
 
deestructa
02 Februāris 2017 @ 11:27
sugar high  

es tikai gribēju izbazūnēt, ka 2.pasaules kara pētniekiem u.c. vēstures entuziastiem ar noslieci uz sci-fi varētu patikt the man in the high castle. iepriekšminētie kritēriji uz mani attiecas tikai daļēji, bet serjāli mīlu no visas sirds, tiešām lielisks. principā tā ir ļoti mīlīga "kā būtu, ja būtu" spekulācija par  scenāriju, kurā jūesendeja karā padirš un tiek sadalīta starp vāciju un japānu. šitai treknai spekulācijkūkai pa virsu biezā slānī ir sci-fi glazūra par propagandas filmu lentām un viskādiem spiegiem [neteikšu, kur viņi noslēpuši sci-fi], ļoti gaumīgu un ticamu [!] hitleru, lebensborn bērniem u.c. brīnumiem. nenormāli garšīgs un, protams, pilnīgs eye candy, jo viss tāds pirmšķirīgā noir estētikā, swooning as we speak.

no rītiem patīk tramvajā klausīties mūziku, lai nav jāklausās cilvēki, un šodien ļoti priecājos par šo dziesmu. pieļauju, ka drīzumā kaut kādās internetu dzīlēs būs atrodams ar mobīlō filmēts viģiks, kur neō tirinās un danco tramvajpieturā/čimbulī. pēdējā laikā sirgstu ar antidepresiju un nevaru beigt priecāties par savu below average dzīvi. alsō, nopirku birojam mazu diskōbumbu.

 
 
Garastāvoklis: otrā kafija
Mūzika: kūsājoša birojdzīve
 
 
deestructa
27 Janvāris 2017 @ 09:59
causal friday  

dārgā zemapziņa, ko tu pīpē? redzēju sapnī mad max'i ar hanibāla lektera masku un viņš brauca uz sava moča, viss tāds noputējis un smiltis birdinošs, pa mūsu drēgnajām ielām mani nogalināt, ļoti sirreāli. tā būtu bijusi brīnišķīga filma - mafija, slepkavība, apklusināmais liecinieks [c'est moi], psycho hitman, pakaļdzīšanās un viss tāds. biju ļoti vīlusies neuzzināt, kā tas beidzās, jo tas sūda modinātājs man visu ballīti izpurgāja. ļoti patika, ka es nolēmu bēgt no pilsētas un slēpties, līdz ar ko mugursomā iemetu 2 tēkreklus un 2 džemperus, 'cause what else could you possibly need. pēc tādiem sapņiem man ir labas dienas. alsō, diez pa cik holivudā tādus suņa murgus sit gaisā, jo es viņus varētu ražot aizvērtām acīm, quite literally.

kopš nedzeru, sanāk ļoti piedzerties, kad iedzeru :) vakardien bija birojčiepiņu kopsapulce, kas bija tikai vidēji besīgi. man liekas, ka viena no sievišķīgākajām īpašībām ir [tas manipulatīvais] toksiskums, kas dāsni mēslots kompleksiem vai ko, es pat nezinu. toties nebija jāmaksā par dzērieniem, kas jauki [haļavnās galvassāpes inklūded]. aizlaidos diezgan agri un ar katru soli tuvāk mājām jutos arvien labāk. izņemot momentu, kad apsēdos pie viena bomžupuikas uz ielas, jo viņš gribēja naudu. parunājāmies, es vienmēr jautāju "are you a user?" un viņi drošvien vienmēr melo, un principā tas neko nemaina. bet šitas bija pavisam jauniņš, 22 gadiņi, un man drusku gribējās raudāt, jo alcoholic parents, sabužināju un aizbēgu.

mana pēdējā laika uzkāriendziesma, reku. nevaru tikt vaļā.

 
 
Garastāvoklis: ļoti sāp galva, knapi turos
Mūzika: birojdzīve
 
 
deestructa
24 Janvāris 2017 @ 12:20
todo sobre nada  

man te nesen kā kolēģi neticēja, ka eju tetovēties un visu laiku pratināja, kurā vietā darba intervija, ja. nu, un vakardien pēc darba izgāju pasēdēt biblenē, jo tur ir kluss un grāmatas, un puikas visu bļe vakaru staigāja pakaļ un dīca, ar kuru no kolēģiem eju pa kluso uz randiņiem [i would never] un porkē tik nekaunīgi meloju tik labiem draugiem. gribēju atkauties ar argumentu, ka man viņu viedoklis ir pārāk pohuj, lai es viņiem melotu, bet izkalkulēju, ka droška apvainotos. tas ir pizģec kaut kāds, kad pat tie, kas mani daudz maz pazīst, nezina par mani gandrīz vispār neko un netic. meh.

manai mazai nodaļas šūniņai piekabināts jauniņais, viens puiks no vecā biroja, kura amats izmests misenē. mēs drusku draudzējāmies [cik nu es ar kolēģiem vispār] vecajā birojā, nu tur pusdienas pa ļoti retam un kaut kāda patarkšēšana pīpētavā. man tagad tonijs saka, vai es nevarot tam puikam iedot kaut ko padarīt un man ir tā, ka es nevaru. man itkā darba ir daudz, bet es nevienam neuzticos pietiekami, lai kaut ko izlaistu no saviem nadziņiem. es nesaprotu cilvēkus, kam ir asistenti/sekretāri, jo man tam vienkārši nav pacietības. piemēram, ja es lietu x varu izdarīt 30 minūtēs, es nezinu, cik stundas vēlāk būtu pieklājīgi to otru bakstīt, neizklausoties pēc stervōza vergtura. es gan domāju, ka viņš pats man šo problēmu drīz atrisinās, jo, visticamāk, tiks atlaists - viņš darbā ir tikai tad, kad "neslimo" vai nav paņēmis brīvdienas, līdz ar ko redzam viņu pārāk reti, lai šī būtu steidzami risināma problēma. [alsō, situācija: viņa draudzenei dzimšanas diena, viņš lūdz palīdzību dāvanas meklēšanā, es fiksiņām izpalīdzu, viņš sāk ar mani flirtēt. diezgan fuj, es jums teikšu. paspēju tikai pacelt uzaci un tonijs uzreiz tāds "dude, you can't speak to neō like that. you'll regret it, mate, trust me"]

agdies, nē, šodien birojā brexit sarunas, jo. halp.

 
 
Garastāvoklis: grūti
Mūzika: Garbage - Stupid Girl
 
 
deestructa
23 Janvāris 2017 @ 12:00
accounting is sexy  

pirmdienas rīts sākās ar pārsmiešanos. tonijs sastrīdējies ar sievu un izlikts uz dīvāna, aiz kam ķircinoties aizsūtījis viņai īsziņu a la "wanna get frisky tonight? doesn't have to be anything sexual" un netīšām aizsūtījis savam tēvam :)) tēvs atbildējis ar lakōnisku "no".

man akaliņ izgāšnedēļ birojā dīdžejojot gadījās sekojošs misēklis. kolēgām par prieku biju uzlikusi kaut kādu '90.gadu plejlisti un izgājusi pēc kafijas. ejot atpakaļ pa gaiteni dzirdu, ka skan nine inch nails "closer", kur piedziedājumā trents bļauj, ka "i wanna fuck you like an animal". izveicot trīs soļu ieskrējienu un gazelisku palēcienu drusku izgāzu kafiju, bet paspēju uzsist kompim pa muti [mute button] taisni pirms seksuālās frustrācijas himnas kulminācijas, nānanā.

 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: kolēģi dzied
 
 
deestructa
22 Janvāris 2017 @ 09:51
the odd one out that fits in  
vakardien visu dienu dročīju, kur man būs lielisks vakars vienītī, jo puikas brauca pie rosa vecākiem vakariņās, bet tad izrādījās, ka arī es esmu ielūgta un pēc ilgas spirināšanās no manas puses un neverending guilt trip'ošanas no puiku puses tomēr piekritu un aizbraucām. varbūt es netieku pāri tai kognitīvajai disonancei, ka tā nav mana ģimene, but it feels so right, nezinu. rosa vecāki ir teh bestest. vakardien cita starpā ieminējos, ka rosa brālim gregam foršs rokaspulkstenis un vai gadienā nav austrijas armijas, uz ko rosa tēvs leca kājās un izskrēja no istabas never to be seen again gluži nē, bet atnesa man no seifa tādu pašu, pavisam jaunu un svaigu, 1999.gada ražojuma. viņam seifā esot kādi desmit, katram gadījumam. es, protams, aiz sajūsmas elsu un nespēju noticēt, ka viņš man vienkārši to pulksteni atdod [situācija, saprotiet: meklē amazōnē kaut ko, ko nevari atļauties, paraudi un aizmirsti un tad tas nokrīt no gaisa]. vēlāk pieļāvu vēl vienu kļūdu un apjautājos, kur palikusi mazā aveņkūciņa zem teļļuka un viņš mums izstāstīja pilnīgi visu par savu nākamo kodēšanas projektu. rosa mamma savulaik mācījusi kodēšanu un tā iepazinusies ar rosa tēvu, vai nav mīļi? viņi sarunājas maz, bet īsos asprātīgos teikumos un šķelmīgi viens uz otru smaida, viņiem mājās viss ir nenormāli kārtīgs un efficient, viņi kopā iet uz sportazāli [esot izmēģinājuši arī pilates un rosa mamma - zumbu], garos pārgājienos un reizi nedēļā uz kīnō, un kopj savu mazo kotedžu kalnos iekš peak district - nekā idilliskāka manas acis nav skatījušas.

kas smieklīgi, man puikas nesen jautāja, vai man vispār mēdzot būt mēnešreizes, uz ko es drusku aizvainotā izbrīnā atbildēju, ka jā un regulāras. izrādās, puiku limitētā pieredze ar lorenu bijusi tāda, ka sievietes taj's sarkanos datumos metot lietas pa gaisu un daudz bļaujot. man moš kaut kas ar hormōniem nav vai kā, bet es vienmēr esmu vienlīdz nihilistiska mieramika. puikas uzdod daudz smieklīgu jautājumu, bet kriss joprojām man no rītiem pienes kafiju gultā, līdz ar ko grēks sūdzēties :)

alsō, novilku hidden figures un the girl with all the gifts, prognozēju, ka ieiešu nirvānā pēc abām <3
 
 
Garastāvoklis: priecīks
Mūzika: kriss tarkš
 
 
deestructa
10 Janvāris 2017 @ 19:19
<3 dum' & mad <3  
seksisms tip nevaid miris, bet visādas smieklīgas paralēles savelkās tik un tā un neko tu viņām nepadarīsi. piemēram, tetovēšanas ūķis, kurā šodien pabiju, ir akurāt tāda pati vistu kūts kā jebkura tāda price-range frizētava, tikai personāls ir lieli rough-looking onkuļi ar tetovējumiem, sarunas bļe tās pašas - kurš, kad un ar ko un ko par to saka viss mazais pagasts. kaut kur seansa viducī tikai aptvēru, ka mans tetovētājs deivids ļoti iespējams ir skinheds [līdz šim man likās, ka viņam varbūt vienkārši nepatīk mati un patīk dokmārteņi, taču tā bomberjaka utt. lika drusku aizdomāties]. bet tāds pieklājīgs jēriņš, tā ka spekulācija vien. man vispār grūti iet pie frizieriem [un tetovētājiem], jo man besī smōltōlks, līdz ar ko ļoti cerēju, ka būšu trāpījusi pie tāda paša grūta intraverta, ar ko varētu draudzīgi nesarunāties, bet huju skaicka. es jau ienācu tāda atieztiem zobiem un izlaistiem nagiem, jo atmiņā uzpeldēja traumatiskie seansi mazmiestā, un sāku pārlikt, vai nevajadzētu turpmāk tetovēties tikai pie dāmām, bet viņš izrādījās pavisam maigs susuriņš. pāris awkward sarunu mums bija, kuras es visas principā nomērdēju jau saknē:
- so what does this one mean?
- a lot of things.
- uhmm, you really want me to stay out of your business, huh.
- yeah, just do your job :P
- ;_;

nepalīdzēja arī viņa balamutīgais darbakolēģis, kas visu laiku ņirdza un teica, ka "he's not doing it right, 'cause he wants you to stay longer". tā arī kaut kā sanāca, ka stundas vietā viņš mani tur glāstīja gandrīz divas. bet viss kārtībā, kaut kādu uzticību viņam tomēr izdevās iekarot.

pats labākais gan bija tas, ka biju paņēmusi pusi dienas no darba svabadas un biju saģērbusies pavisam stratēģiski - tā, lai nav pie svešiem ļaudīm jāizģērbjās, un lai gana korporatīvi un pofigs, ja noķēpā ar krāsām un asinīm. kolēģi bija korītī nobalsojuši, ka izskatās neierasti zolīdi [thanks for the complisult, guys] un ka es pēcpusdienā noteikti ejot uz darba interviju. par cik atteicos razkoļīties, kur es ārpus darbalaika bļe eju un ko daru, tad manam menedžerim tonijam sākusi ļoti trīcēt bikse. kaķutantei virtuvē pačukstēju, bet viņa man neticēja un dīca tālāk, lai tikai viņu še nepametot'n'shit. vēlāk atrakstīja, ka tonijs visu pēcpusdienu bijis ļoti depresīvs un sācis runāt muļķības, ka moš viņam arī jāejot prom. domāju, ka jāpaņem vēl pāris tādu brīvu pus-dienu un tad jāiet parunāt par algas pielikumu :))
 
 
Garastāvoklis: ok
Mūzika: puikas tarkš
 
 
deestructa
29 Decembris 2016 @ 19:11
yo mama so nice  
kamēr turīgajos rajōnos z-svētku vakarā pie durvīm zvanās korīši ar christmas carols repertuāru, tamēr mūsu getō rajōnā pie durvīm zvanās izbijis cietumnieks. biznesa plāns jauneklim bija ložunecaurlaidīgs - novaktē z-svētku vakaru un tad klaudzinies pie visām durvīm un sirdsapziņām, vienīgi nošāva greizi, to izveicot vienā no nabadzīgākajiem rajōniem. tas bija diezgan traumējoši, pārsvarā krisam, jo viņš bija pie durvīm, bez tam man ir aizdomas, ka es to džeku regulāri redzu no rītiem braucam ar ričuku mūsmājām garām, tā ka kaimiņš moš. kad kriss atteicās viņam ziedot naudu, izbijušais cietumnieks izklausījās diezgan neapmierināts un vairākas reizes pārprasīja, vai tiešām neko neko nedošot, tādā drusku aizkaitinātā tonī, man jau tajā momentā saspringa žoklis un lēnām liecos pēc telefōna, ja nu gadienā mūsu z-svētku rūķītis sāk grūstīties vai izvelk nazi. man praktiski nekad nav skaidras naudas, līdz ar ko šādā situācijā man, piemēram, nebūtu žēl cilvēkam piedāvāt piesēst uz vakariņām vai ko, bet kaut kāds pašsaglabāšanās instinkts man tomēr ir un diemžēl nespēju sveša cilvēka miermīlīgajiem nodomiem noticēt pat z-svētkos.

piedzīvoju arī savus pirmos angļu tradicionālos z-svētkus. manā pieredzē vieni no ģimeniskākajiem ever, man pat viss sarkasms kabatās izkusa, drausmīgi. rosam mājāsbraucot aizrādīju, ka your family is so nice it's fucking disturbing, jo es neesmu redzējusi tādus svētkus, kur visi visu dienu ir priecīgi un nediršās. un vēl tā angliskā viesmīlība, kur viņa mamma man pirms pusdienām pienāca ar ēdienu sarakstu un atķeksēja visu, ko es gribu uz sava šķīvja, jo nervozēja par to, vai ēdienkarte man ir pieņemama. es, protams, biju tik izmisusi, ka man atslēdzās runājamais aparāts un pazuda angļu valoda, un rosa tēvs ar mani sāka runāt tā lēni un skaļi, ar rokām un pa burtiem, jo droška nevarēja saprast, vai es garā vāja vai vienkārši nerunāju angliski. situāciju gan izglāba vīns, jo pēc tam jau drusku pieslēdzos un patarkšēju. rosam ir arī brālis, kuru nekad nebiju satikusi. viņam ir pasmags aspergers, tā ka mēs uzreiz atradām kopīgu valodu. rosam ir autisms un man liekas, ka tas viņiem abiem no mammas. viņiem ir tik nenormāli forša un klusa ģimene. samainījāmies dāvanām - rosa mamma man uzadīja šalli [pati savām rociņām!] un iešķieba mums lielu grozu ar saldumiem un asajām mērcēm, es viņiem atvedu portu. pasēdējām pie pusdiengalda un pairgojāmies, jo katram bija galvā jāliek kāda stulba z-svētku cepure, kuru viņiem bija pilns miskastmaiss, jo gadiem kopta tradīcija, un man sametās gan skumji, gan priecīgi vienlaicīgi. sevišķi skumjipriecīgi bija prombraucot, kad rosa vecāki un brālis stāvēja uz lieveņa un māja mums atvadas. es pat nezinu, vai tās bija skumjas, es vispār nesaprotu wtf happened there, bet es ieraudzīju kaut kādu citu pasauli, kaut kādu paralēlo dimensiju, kurā es vispār nemaz neierakstos.
 
 
Garastāvoklis: es pat nezinu
Mūzika: puikas sauc
 
 
deestructa
22 Decembris 2016 @ 13:23
all this party fauna  

vakar bija ballīte un šodien ir grūti. bijām pie timija un luīzes. timijs ir vietējais longbōrdistu barvedis, uz ko man vienreiz uz 5 sekundēm bija krašs, bet tad es iepazinos ar viņa līgavu luīzi un tagad man ir krašs uz luīzi. viņi nākamjūnijā precās, kas būs pirmšķirīgs hipijfests [ar teltīm un visu tādu]. vakar bija ļoti jautri. izrādās, ka timijs arī taisa visādus flavoured dzērienus, piemēram, kazeņu brendiju [to mēs aiznesām mājās, jo timijs negribēja salauzt manu sirdi], plūmju džinu, skābābolu garšas šņabi [apple sours] un visu ko citu, ko saprotamu iemeslu dēļ šodien nespēju atminēties. timijs alsō pagatavoja mums čili un man veģetāru, kas man likās ļoti mīļi, jo es neatceros nevienam stāstījusi par savām preferencēm. bija smieklīgi, jo fōnā skanēja vecais prodigy un mēs visi vienojāmies, ka it's very difficult having dinner while trying to surpress the need to headbang :) aizlaidāmies, lai arī ļoti negribējās, bet staniels ir atgriezies no mančesteras, kas nozīmē, ka mums vairākas dienas būs blondi čirkaina dīvāndekorācija, un mēs viņu mīlam. tā jau ir kļuvusi par tradīciju, ka mums ir jazz-off, vakar bija ella fitzgerald un nina simone. un šorīt vannasistabā uz palodzes atradu viņa redžiju - izrādās, viņam arī ir rotaļlieta-termofōrs, ko iemet mikrōvilnenē un iespiež padusē, kad ķisenārijā. manējo sauc terenss - terry, the terrible t-rex, jo viņš ir dinozaurs. alsō, vakardien ballītē netīšām [zem promilēm] uzaicinājām visus uz jaungada svinībām mūsmājās, fml.

šodien ir drusku grūti un nožēloju pilnīgi visus savus grēkus. un pirmajā mēnešreižu dienā visām pasaules nelaimēm klāt nāk arī tik milzu nožēla par neveiksmi būt sievietei, ka dāmistabā gandrīz apraudājos - neba aiz kādām sakāpinātām jūtām, bet aiz plikām sāpēm, fak zis šit. bet rīt būs jauna skaista diena [algas diena]. puikas mani vakarā lutinās, so it's all good.

 
 
Garastāvoklis: jā-ugghhh-atpūšās
Mūzika: Ace of Base - All That She Wants [jā, pizģec, ne?]