deestructa
12 Jūlijs 2018 @ 09:34
1 ball, 20 million pints  

klusiņām, bet ļoti priecājos par vakardienas spēli. kolēģi [un visa valsts] cauru dienu aurēja, ka football's coming home, uz ko es ķecerīgi prasīju, diez kā tas ir horvātiski, khh, nevienam nelikās smieklīgi, protams. pēc tā pirmā gola, kad visi leca kājās un sadzērušies krita viens otram ap kaklu, man bija eye-roll un spēcīgas aizdomas, ka spēle beigsies ar pavisam savādāku rezultātu, jo horvāti izstījās dusmīgi nevis saplakuši. pēc pirmā puslaika aizgāju mājās, jo, lai arī pilsēta bija neparasti klusa un civilizēta, man tik un tā bija par skaļu. vēlāk apstījos rezultātu un aizsūtīju šeinijam īsziņu "stay humble england" :)

man ir arī merkantils, tātad attaisnojošs, iemesls, lai par anglijas zaudējumu drusku priecātos - darbā izveicām sweepstake'u, vilkām lozes uz dullo un priekšniekam bija trāpījusies anglija, hahā. spēles laikā viņš nokomentēja, ka horvātiem tur viens spēlētājs ar zirgasti, tātad haha they've got a girl on their team hahāā. drusku pacēlu uzaci pie komentāra un valdījos šņākt, ka nothing wrong with being a girl, especially when you're about to lose to them. šorīt tāda smaidīga ieeju viņu kabinetā un prasu, ko visi tādi klusiņi? kā galvassāpes? :))

pītu arī nosvinējām, paēdām thai food zaap'ā, kur dzēru garšīgāko pina colada, kāda jelkad skārusi manu seju. kad ķircinoties pītam vēlēju daudz laimes un stāstīju, ka mūsmiestā ir ļoti jauki pansionāti, tad dabūju insult-shaped komplimentu, ka izskatos pēc james bond villain, paldies :)

šorīt:

[pīts šķauda]

es: bless you

pīts: what did you just call me?

es: a bastard

pīts: :D i love you

es: ... :I

keita: it clearly isn't mutual, pete

abas: :))

 
 
Garastāvoklis: better than some
Mūzika: Siouxsie & the Banshees - Cities in Dust
 
 
deestructa
09 Jūlijs 2018 @ 15:47
the move groove  

pēc 6dienas fudbōlčempja spēles skaicka pilsētas centrā labāk nerādīties, bet nu sekas na ļico ir arī 1dienas rītā, jo viss smird un birojēkas ieejai novemtas trepes. mēs jau te ņirdzam, ka principā jau šķirba maza, vai anglija uzvar vai zaudē, jo svinēt [t.i. dzert, kauties, lauzt, vemt'n'repeat] jau vajag jebkurā gadienā un vienmēr. 3dien pītam dzimpene un mēs neviens negribam iet ballēties, jo taču būs pzģc - zolīdi paēst/padzert un nostīties spēli būs abzalūti neiespējami, jo jebkurā bāriņā var dabūt ar pinti pa pakausi [trū stōrī, vismaz būtu uz fudbōlčempja laiku uz plastmasenēm pārgājuši vai ko]. bet pīts ir jūtīga sniegpārsliņa un viņam paliek apaļi 50, līdz ar ko nesvinēt nava ļauts. jāsadzen naglas beisbōlnūjā un jāiepako līdzi ķivere rokassomiņā; pucēties droška nav vērts, ja vien nava kāda alus krāsas kleita kaut kur aizķērusies.

te kaut kad nesen ar puikām gājām skatīties māju, kā rezultātā puikām nopirkās māja. kaut kādā elles pakaļcaurumā, bet ļoti smuka māja trejiem stāviem. teorētiski, protams, priecājos, bet man jau laicīgi iestājusies [priekšlaicīgā] pārvākšanās depresija. labās ziņas gan tādas, ka pie tāda attāluma līdz darbam/civilizācijai beidzot varētu apsavesties ar ričuku. slikto ziņu vēl nava, jo vēl neesmu piesēdusi pie kalkulātōra izdomāt, vai man šitas viss ir izdevīgi. šobrīd vairāk spiežu uz finansiālo, ne emocionālo, komfortu. puikas jau jauki un mīļi - saka, ka manā istabā izveiks dajebko pēc manas gaumes un vajadzības, jo es esot ģimene, bet es skatos nākotnē un man visu gribās vienai pašai [pat bērnu, ja skatamies ļoti tālā nākotnē].

jau kuro nedēļu šausmīgs karstums, viss izdegušais brūnais ir labi aizmirsts zaļais. nekad nebūtu domājusi, ka jūkejā varētu trūkt lietus, bet nav lijis nu jau tiešām pāris nedēļas. paņēmu rītdienu brīvu - tīri, lai nebūtu jāmirkst sviedros cauru dienu biroja peklē. sēdēšu mājās pie atvērta ledusskapja.

un šovakar skvošs ar keitu. keita saka, ka nu jau es esot iebraukusi pasākumā un varot just sāncensību, kas ir muļķības. sāncensība man ir sveša, tas vienkārši ir entuziasms, 'cause i do this for fun. brīnišķīgs veids, kā tikt vaļā no liekās [un visas pārējās] enerģijas. pārsteidzošā kārtā man nākamajā dienā ir vēl vairāk spēciņa. izgāšreiz satiku ārkārtīgi sen neredzēto ex-instruktōri džoannu - bļāva pa lodziņu, ka man forši mati :)

 
 
Garastāvoklis: pms bļe
Mūzika: Human Switchboard - The Human Switchboard
 
 
deestructa
18 Jūnijs 2018 @ 11:17
tikai vienu, bet spainīti  
dzērienu, anyone? es 3dien kāpju raiņa sūdportālā un ceļoju apukaļ uz savu dimensiju.
 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: fangs'n'stuff
 
 
deestructa
12 Jūnijs 2018 @ 16:50
interdimensional space travel  

darbadiena pirms atvaļinājuma, kā parasti, ir 666 stundas gara kamēr sēdi ekseļos. pēc darbalaika, savukārt, ir tikai kādas 15 minūtes nomoda, kurās pacelt galvu no visa, kas vēl jāpaspēj, un fiksi ieraut gaisu plaušās [un izskriet uz trenažierzāli]. pms, protams, nepalīdz, bet nava laika raudāt. raudāšu lidmašīnā, ir man tāda tradīcija - fakts, ka jālido ar fokin' raini, jau vien ir lielu, skumju asaru vērts. otra tradīcija ir klausīties, ko blakussēdošas lauku tantes par mani domā, jo nedomā [period], ka es arī varētu būt fellow latviete.

iespējams, esmu pārkačājusi plecus, jo, reku, dabūju sūtīt atpakaļ vienīgo peldeskostīmu visos internetos, kas man neriebās [modē, izrādās, šobrīd ir puķes un cakiņas un rišiņas un volāniņi bļeģ peldkostīmiem]. pasūtīju 2 izmērus, likumsakarīgi, viens par lielu, otrs par mazu, abi dibengalā, un augšdaļa bija par mazu abos izmēros, wtf. freak of nature at your service.

puikas 5dien brauc skatīties māju, kas nozīmē, ka man drīzumā jāpieņem kaut kādi lēmumi. zinu, ko vēlas viņi, bet nezinu, ko gribu es :) tb to, ko vēlos es, es diemžēl nevaru atļauties.

un šeinijs, mīļumiņš, paņēmis brīvdienu, lai var man rītdien māt baltu nēzdodziņu atvadās.

 
 
Garastāvoklis: kāmīšritenis ar beigtu kāmīti
Mūzika: Angela Bofill - Holdin' Out For Love
 
 
deestructa
07 Jūnijs 2018 @ 12:31
girls with balls  

man ir neliels dienesta romāns arī ar keitu, pagaidām tīri sportisks. izgāšnedēļ pa kluso pēc darba aizgājām uz manu zāli uzhujārīt skvošu, kas bija brīnišķīgi - man tā bija pirmā reize, bet keita iemācīja visādus trikus un bija tiešām jautri, nekad nebiju redzējusi sevi šitik biešsarkanu, pēc tam sviedrus varēja no šmotkām burtiski izgriezt. pa kluso šitas bija jāizveic, jo kaķutante ir diezgan greizsirdīga psycho, arī gadījumos, kad cilvēki dara lietas, kas viņu nemaz neinteresē. viņa jau kādu laiku dīc, ka jāiet kluknēt pie alus kausa, bet es nekādi nevaru saņemties un šauju pretī atrunas, jo neinteresē - neko nevaru padarīt, bet sūcot pinti vienmēr domāju, cik šis ir zemē nomests laiks, ko būtu varējusi konvertēt produktīvā svīšanā. zinu, zinu, nepopulārs viedoklis. pieļauju, ka šī arī ir kaut kāda slikta galējība.

to, ka galējība, zinu aiz tam, ka pirmoreiz nopirku 4. [jūkejas] izmēra bikses, 2 gab., un vienas man spiež ciskas un dibuā kamēr viduklī ir pusotru izmēru par platu. man viss [šmotkas tb] izskatās aizvien nepareizāk, peldkostīms, piemēram, bija par mazu, toties jūtos arvien labāk :)

vispār arvien nopietnāk apsveru piedāvāt keitai kopdzīvi. izklausās romantiskāk nekā plānots. mēs jau te kaut kad koķetējām par šito, tip pa jokam, bet tēmu pacēla viņa. un es ļoti gribu dzīvot ar meiteni, pie tam ar keitu mums pārklājas visādas veselīgas intereses - mēs esam ļoti ļoti dažādi cilvēki, but we share the traits that really matter :) tagadiņ 2 nedēļas varu lēnām šo ideju gremot, jo neredzēsimies, jo ceļojam.

which reminds me, nākam3dien nosēžos rīgā, jo daži labi te precās un ballējās :)

 
 
Garastāvoklis: es nezinu
Mūzika: Visage - Fade to Grey <3
 
 
deestructa
04 Jūnijs 2018 @ 10:53
i'm changing my name from no to maybe  

sajūta, ka mūsdienās neticēt paranojai nu jau ir normāli, jo 1984 vienkārši ir klāt. pa lielām šaibām es neiebilstu pret personalizētajām reklāmām, jo labāk, lai man midžinās pa kaktiem kaut kādi sūdi, kas mani potenciāli varētu interesēt nekā tie neinteresējošie [visādi fidžetspineri un segveji, bļe], bet dažbrīd tomēr šķērmi sametās, jo man reklamē arī lietas, ko es nemaz neesmu pirkusi vai meklējusi internetos, bet tikai pieminējusi sarunās. skaicka var gadīties, ka man vienkārši reklamē arī draugiem patīkošos un interesējošos sūdus, bet tik un tā brīžiem creepy af. ļoti piedur arī fakts, ka man visu laiku jūtūbes un instagrammas savulaik reklamēja grūtniecības testus, jo ko t' vēl rūdītām vecmeitām vajaga, vai ne. hahā, tagadiņ es, savukārt, esmu jau tajā vecuma grupā, kur man piepišās ar auglības testiem, sak', mūs satrauc tie visi tavi negatīvie grūtniecības testi, jo mēs zinām, cik un kur tu viņus esi pirkusi un tu joprojām esi single & childfree, tsk-tsk. thanks, mom internet.

par to single gan varētu būt meli, ņerazbirajusj, bet man ir aizdomas, ka man tomēr ir attiecības, tiešām nezinu. fakts gan ir tāds, ka šeinijs mani piečakarēja. it might've been a trap all along, bet tas "aizbraukt ciemos pie māsas uz slimnīcu" izrādījās viltīgs plāns, lai mani iepazīstinātu ar savu māti. es ceru, ka viņa manā sejā nenolasīja visu to šoku un paniku, kas man zibenveidīgi izgāja cauri viņu ieraugot. bet varbūt tas arī ir vienīgais veids, kā mani piedabūt uz dajebko, jo es nekad tam nebūtu piekritusi, ja man tiktu dota izvēle. briesmīgākais ir tas, ka bija forši un es īstenībā labi pavadīju laiku. šeinija ģimene arī ir ļoti sapista, bet viņu gadījumā tas viņu saiknes ir padarījis tikai stiprākas. šeinija māte izskatījās ļoti priecīga mani satikt. kad stādījos priekšā un stiepu roku rokasspiedienam, viņa iesmējās un ievilka mani apskāvienā, kas arī visnotaļ ilustratīvi visai situācijai kopumā. ar māšuku pēc tam ilgi tarkšķējām, dalījāmies savās mīļākajās drag queens, runājām par mental health struggles, runājām laikam ļoti ilgi, miedzot acis saulē, un izrunājām veselu kaudzi līdz nosalām. izpļāpājās arī, ka esot jau mani redzējusi bildēs, ko šeinijs rādījis, un zina par mani to un šito. prātīga čiepiņa gan un saprot, ka jāiet terapijā. nēnu, man tagad droška arī noderētu :))

 
 
Garastāvoklis: 1diena, bet nav tik traki
Mūzika: New Order - Age of Consent
 
 
deestructa
15 Maijs 2018 @ 15:31
'xcuse me, ma'am, you dropped your competence  

pēdējās divas jauniņās darbā bija viena par otru lielāks murgs, rītdien gaidam trash'o un turam īkšķus, kaut nu nebūtu svētā idiņu trīsvienība. pirmā bija botoksprincese, no kuras beigās knapi darba laptopu vispār izsitām - dabūjām sūtīt kurjeru pakaļ, jo jaunkundze nevarēja līdz birojam atvilkties. otra lika šitai nobālēt, tur bija tas kosmiskais nekompetences un iedomības savienojums, kur droška tikai eksorcisms būtu palīdzējis. tīri piemēram - vienreiz mēģināja no viena uzņēmuma konta pārsūtīt piķi, dažus žūkstošus, kuru tur nava, un tad dusmīgi zvanījās uz banku un dirsās, lai arī pati nerubī ielogoties kontā un apstīties, kas tur ir un kas tur nav. banka, protams, vainīga. tad vēl dažas nenomaksātas īres mūsu citiem birojiem un neizmaksātas algas frīlanseriem, par ko priekšniece atrāvās pāris nepatīkamus telefōnzvanus. cilvēkam cv rakstīts, ka 7 gadu pieredze konkrētajā jomā, saproties. alsō, zaķis visu mūžu dzīvojis jūkejā, bet nezina, kas ir beneficiary. to, starp citu, ir sarežģīti nezināt, ja ir pašam savs bankas konts [un vēl sarežģītāk, ja 7 gadus strādā ar naudu, ja viņas cv vispār var ticēt]. nākamais bija vēl labāks numurs. paceļ savu gaišo galvu un prasa priekšniecei, ko nozīmē bookkeeping, jo viņai te visu laiku darba piedāvājumus šajā jomā uz jēpastu sūtot, khm. tad vēl bija viena brīnišķīga epizōde, kur zaķis nemācēja atvērt mapi [folderi uz kompja, bļā, tas bija kaut neticams vienkārši]. nava tāda izmēra feispalma, lai visu to huiņu nosegtu, godavārds. atkratījāmies un viņa pārcēlās uz londōnu lol. rītdien redzēsim, kāda būs nākamā čiepiņa [es gribētu tādu, ar ko varētu arī draudzēties, piemēram, bet nebūsim nu naivi, eh].

tad vēl priekšniece lika izņemt dažas brīvdienas, kas man te iekrājušās putēja. pastījos un pa visu gadu esmu noslimojusi veselas 2 dienas - abas atceros, jo bija spektakulāras pedžairas. īsāksakot, rītdien pēc darba kravājos un bonvojāž uz dienvidiem līdz nākam1dienai, laiskoties uz krisa vecāku jahtas.

alsō, nesen attapos, ka nekad mūžā neesmu bijusi uz manikīru/pedikīru. ienāca prātā, ka varētu sev dzimpenē iedāvināt šādu piedzīvojumu, bet tad alsō attapos, ka nezinu, vai man kas tāds varētu patikt hahā.

 
 
Garastāvoklis: midweek blues
Mūzika: The Kills - Future Starts Slow
 
 
deestructa
03 Aprīlis 2018 @ 16:42
don't bite the jazz hand that feeds you  

sakarā ar ļoti jaukas iztīrīju-ledusskapi zupas pagatavošanu, nonācu pie sāpīgā slēdziena, ka maizes ta' nav, un uzcepu pati savējo. sameklēju vegānpicas mīklas recepti, pastījos un izmetu nahuj, un taisīju pēc čuja, līdz ar ko receptes nava un "picas" arī vairs ne, jo izdevās. virsū liku ķiplokos un čili piparos ceptus sīpolus, papriku un spinātus, ko apsedzu ar iespaidīgu kārtu siera. puikas ēda un murrāja. piefiksēju, ka lactose-free cilvēkiem izklausās krietni labāk nekā vegan, tb kamēr cilvēkiem nepasaka, ka ēdiens vegāns, tamēr stumj sejā un nesūdzās. kamēr bindžoju frindžu, šeinijs paēda, iebāza purniņu man azotē un izslēdzās.

tas laikam tā pavasarī-trakudarī pieklājas, ka no visādām pažobelēm izlien kaut kādi, pat ne bijušie, bet arī vienkārši kaut kādi garāmgājušie. ex-draudziņam tā gariem zobiem un negribīgi atbildēju ar kaut kādām pieklājības frāzēm, nezinu, ko viņš no šīs sarakstes bija gaidījis, bet ēterā beidzot klusums. atrakstīja arī maiks, ja par besīgiem garāmgājējiem. piedāvāja kaķi [wtflohsbļeģ]. tur bez pieklājības, bet ar nopūtu, atgādināju, ka viņš man ir parādā, uz ko jauneklis - hops! - un noziedēja, kā nekad nebijis, kas brīnišķīgi, pierakstāma metōde [kaut man vairāk cilvēku būtu parādā, tad es no viņiem varētu vairs nekad neko nedzirdēt hahā].

trenažierzālē viena rumāņu drostaliņa skaļi ņirdza, kad teicu, ka esmu no latvijas, tip "tā ir īsta valsts? hahahāHĀHĀ! nosauc kādu pilsētu lol", tā kā par kaut kādu nārniju/nambiju runājot. un ta' vilka ārā telepurķi un lika parādīt gūgelmapos, pzģc. un tad, totāli ignorējot jebaļķi acī, sūdzējās, ka stulbie cilvēki nezina, kur ir transilvānija. angļu čiepiņa, kas stāvēja blakus, skatījās uz mani jo līdzjūtīgi un kā atvainodamies.

šovakar eju skatīties un klausīties big thief. šeinijs drusku bēdīgs, ka nepiedāvāju, bet man vienkārši nepatīk raudāt citu cilvēku klātbūtnē, un ir koncerti, kuros man tāda šmuce gadās, un to nevar vienmēr paredzēt :)

 
 
Garastāvoklis: stab 'em all
Mūzika: Broken Bells - The Ghost Inside
 
 
deestructa
23 Marts 2018 @ 11:35
upe, kurā otrreiz neiekāpsi  

man vakarnakt atrakstīja kāds, ko es kādreiz ļoti mīlēju. mēs izšķīrāmies kādus gadus 7 atpakaļ. viņš man toreiz nepakaunējās uzstādīt ultimāta, tip mēs tagadiņ vai nu precamies vai šķiramies un es toreiz mierīgi pacēlu cepuri. es toreiz tā arī viņam teicu, ka es neraudu, jo mana sirds nav lauzta. mana sirds salūza vienu citu reizi, lidostā, kad atvadījāmies, un es kaut kur dziļi dziļi dziļumā sajutu, ka tā būs pēdējā reize. un tajā vēl citā reizē, kad es viennakt pamodos un sajutu my love slipping away un to eksistenciālo tukšumu un vienumu tik dziļi, ka vēmu. bet tā šķiršanās tā arī palika neapraudāta. viņš ir strēķīti vecāks un straight edge, līdz ar ko to manis steidzināšanu es viņam jau sen esmu piedevusi, viss ir kārtībā. es vienkārši šito visu biju jau apglabājusi. viņš laikam grib satikties. kamēr es rēķinājos, ka es vairs nekad mūžā viņu neredzēšu un ar to biju samierinājusies. nedomāju, ka viņam ir daudz siltu vārdu, ko man teikt. un neizskatās, ka viņa manipulācijas būtu viņam palīdzējušas tikt tuvāk ģimenes izveidošanas mērķim, par ko viņu drusku žēl, bet alsō ne pārāk.

btw, viņš ir romā un, ieraudzījis mani bamblē, atrakstīja man instagrammās, fokin' socmēdiji, what have i ever done to you. alsō, kas par sūdu ar to kamenes app'u, kaķ mani 1reiz uzsvaipoja prāgā, kur es neesmu bijusi gandrīz dekādi, pie kam mans svaipošanas rādiuss ir 50 jūdzes.

 
 
Garastāvoklis: i don't exist anymore, luv
Mūzika: Big Black Delta - Huggin & Kissin
 
 
deestructa
21 Marts 2018 @ 15:13
wwjd?  

vispār zin', kas ir besīgi? ka nava īsti sakārtota likumdošana gadienos, kad vīriešiem piesien negribētus bērnus. lemme tell ya a story. vakardien tikos ar draudzenīti no otra biroja patarkšēt pie pintes, un viņas brālim vot šitā gadījās. kādu laiku bija iepinies afērā ar precētu zaķi, samīlējies un piedāvājis viņai attiecības, bet kundze atteikusies. viņš tad ņēmies sirdspuķīti aizmirst, nobloķējis soc.tīklos un viss tāds. paiet gads un kopīgi draudziņi viņam raportē, ka ēē jums, dārgie, vajaga parunāt. konkrētais jauneklis iziet uz kontaktu, viņi satiekās un kundze vieglu žestu - opiņā! - izņem no mašīnas bērnu sēdekli ar bēbīti iekšā, sak', znakomķes, reku tava meita, bērnam 4 mēneši. draudzenes brālis ir tiešām patīkams jaunais cilvēks, mīlestība no pirmā skata un grib to bērnu audzināt. izveikuši dns testu, tiešām nava vīrabērns, bet tur jau pēc sejas uzreiz varēja pateikt, tamdēļ arī konkrētā drostaliņa meklējusi kontakta, jo čota bērns pēc vīra vispār neizstās. draudzenes brālis tagad sapriecājies, idiņš, ka nu tikai būs ģimene, noīrējis māju, kur kundzi ar visiem bērniem [tur ir vēl divi no nelaimīgā vīra vai hujviņzin kā] izmitināt un metīsies dzīvot nost. nēnu, saules mūžu, vai ne, bet wtf. es persōnīgi, ja būtu vīrietis, būtu bēgusi neatskatoties, jo huļi man 18 gadi jādzīvo verdzībā tikai tamdēļ, ka sieviete konkrētajā gadījumā var izdarīt izvēli un vīrietis īsti ne, tb caur tiesu viņš ir piespiežams izdarīt viņai ērtāko izvēli, kas smird pēc finansiālas šantāžas. es arī nesaprotu tās sniegpārsliņas, kas sevi uzskata par tik speciālām, ka konkrētais krāpjošais partneris viņas nu gan nekrāps nekad, bet tas viss skaicka detaļas, nekāpšu augstajā zirgā, jo dzīvē visādi gadās, vienkārši šis nava pirmais tāds gadījums redzeslokā un tas ir bēdīgi. i mean stealthing ir noziegums, bet neviens nevar īsti novaktēt tās jaunkundzes, kam "aizmirstās" iedzert kontraceptīvās tabletes. 666 reizes pārkrustos pret debesīm, ka man neviens kaut ko šitādu nevar nodarīt, jo es, godavārds, mainītu vārdu un pasi un rasi un laistos nevienam nezināmā virzienā, 'cause i refuse to be tricked'n'manipulated.

labajās ziņās - to vienīgo pinti pērkot, man paprasīja dukamentus, gandrīz izbēru visas kartes pa leti aiz priecīga satraukuma :))

 
 
Garastāvoklis: kolēģi traucē dzīvot
Mūzika: hold music
 
 
deestructa
19 Marts 2018 @ 15:03
when i say 'in your dreams' it turns out i mean it  

izgāšnedēļ, sekojot šmaktualitātēm ziņās, ar kolēģiem diezgan daudz gūglējām par krievijas vēlēšanām, nekad nezaudējošo putinu un viņa draugiem un noindētajiem nedraugiem, un tad nākamā dienā par atōmbumbām un visu tādu. kaut kā laikam likumsakarīgi pēc tam keita un džō redzējuši mani savos sapņos, 'cause kgb. keita sapņojusi, ka mani par tādu sirsnīgu gūglēšanu atlaiduši no darba. džō sapnis arī bija brīnišķīgs. viņš attapies tuksnesī militārā operācijā. viņa loma bijusi visu šķaidīt savām dūrēm kā šķipelēm, which makes sense - viņš ir lielākais un stiprākais cilvēks, ko pazīstu. keita esot bijusi mizantrōpiska mediķe, kas atteikusies vispār runāt, tonijs tikmēr dīvains idiņš, kas dejo un tā rezultātā cilvēki vienkārši mirst pa perimetru. un kaķutante, hahahā, bija tas idiņš, kas atbildīgs par sprāgstvielām un tad uzlaidusi pati sevi gaisā jau misijas pašā sākumā, tas ir tik ļoti precīzi. un galnais misijas mērķis esot bijis atrast mani, kas ahūns snaiperis, lai novāktu sliktos. līdz manīm viņi tā arī nebija tikuši, bet džō cerot uz sapņa otro sēriju, jo piedzīvojumi bijuši aizraujoši.

puikas, starp citu, viegli salīmējušies šeinijā, kā jau tika ekspektēts, un kūst no viņa smiekliem. nēnu, mēs arī kūstam, bonding over our unwillingness to bond un viss tāds.

unrelated, bet esat kādureiz saskārušies vai paši bijuši ar ļoti bremzētu smadzeņprocesōru pēc, piemēram, traumatiskas pieredzes, nopietna zaudējuma u.tml.? man laikam ir ļoti veicies, jo neesmu šādu ķermeņreakciju piedzīvojusi, vai arī vienkārši neesmu līdz tādām sāpēm nodzīvojusi un viss vēl priekšā.

 
 
Garastāvoklis: don't tell monday i'm here
Mūzika: Fuzz - What's In My Head?
 
 
deestructa
19 Marts 2018 @ 12:03
hybernation of my nation  

mums te atkal priecīgi ziemassvētki, pūš un putina un besī ārā, līdz ar ko 6dien uzbūvējām lupatu-spilvenu-štābiņu un ieslēdzāmies ar speisfadžu [fudge/edibles] un filmām, jo ko t' citu, pat uz veikalu neizgāju. annihilation [2018] bija zajebis, 2 brīnišķīgas un ātri paskrienošas stundas, kas nebūs nomestas zemē, pamēģiniet, tāds skaists un kvalitatīvs sci-fi, ar ko aizpildīt black mirror-shaped hole jūsu sirsniņās. the sinner arī nobindžoju, 8.sērijas "vieglas" [viegli traumatiskas] skatāmvielas, forši.

keita viendien man klusiņām iečukstēja, vai nevēlos pievienoties uz pusmaratōnu kādā jaukā 6dienas rītā. es vispār neesmu skrējējs, esmu mēģinājusi un man tiešām riebjas, bet piekritu, jo vienmēr dodu sev iespēju pārdomāt, ja nu netīšām iepatīkas. ar trenažierzāli, piemēram, izdevās. nevaru iedomāties pusmaratōna noskriešanu bez apbedīšanas finišā, bet es pamēģināšu.

izgāšnedēļ aizgāju uz vietējo miniķinīti nostīties journeyman [2017] ar paddy considine, kurš režisējis un tad gariem zobiem pats arī nofilmējies galvenajā lomā [man viņš ļoti patika iekš deadman's shoes [2004] un zombijfilmas the girl with all the gifts [2016]]. pēc filmas bija q&a ar pašu cien. mākslinieku. filma bija drusku par boksu, līdz ar ko diezgan vienkārša, tb tāds vienkāršs stāsts, bet man bija pms un es šausmīgi raudāju un nevarēju apstāties :D cerēju, ka neviens pa ķinīša tumsu neredzēs, bet šeinijs pēc tam aizdomu pilns man veikalā berza tušu no vaigiem. zināju jau, ka nevajadzēja ņemt līdzi, bet negribēju aizvainot neuzaicinot.

 
 
Garastāvoklis: masala tea all day long
Mūzika: Goat - It's Not Me <3
 
 
deestructa
14 Februāris 2018 @ 15:01
international cibiņ-summit  

nu jau esmu drusku attapusies no londōnas, bet no dzīves gan ne. piedzīvoju vienu no besīgākajiem tūbiņbraucieniem, un es esmu bijusi vienos no tiem ribas lauzošajiem tfl darbinieku streika braucieniem, kur tev seja svešā padusē, kamēr pats deviņos līkumos ar svešu portfeli dibuā. karoč, ar brittany braucām prom no kaķ pāri visām londōnām un iekāpa kaut kāds traks personāžs ar 4 bērniem, stipri uzvilcies, kaut ko tur vervelēja. viena no viņa meitām sāka raudāt un es tā kā gribēju ko bilst, bet viņš vienam arābiska paskata jauneklim teica, ka tūliņās nogriezīs viņam galvu, līdz ar ko motivācija turēt muti strauji skājroketēja, klusēju tāda mutautiņā, saprotu, ka cilvēkam kaut kas ļoti ar galvu nav kārtībā. bet tad iekāpa kaut kādi sadzērušies purni, īstern jūropīan bļe, un sāka palaist muti, bet viņam mute bija lielāka un žesti krietni agresīvāki, tā ka diezgan fiksi tie pļēguri aizvērās un viss vagons bija drusku ahujā. vilciens nekur vairs nekustēja un iejaucās tfl darbinieki, līdz ar ko personāžs ar visiem bērniem tika eskortēts prom. mēs uz pussekundi ieelpojām labu dzīvi līdz pie vemblija stadiōna vilcienā iespiedās piepisušies arsenāla fani ar visu londōnas policiju, uz perōna palika viņiem visiem nāvi sološie totnemas fani. skaicka tūbiņvilcienu gāza riņķī, pļēguri nevarēja izlemt, vai viņi tagadiņ sitīs logus, krēslus, viens otru vai vienkārši dziedās dziesmas, fōnā raudošie bērni un policijas eskortēta grūtniece izmisušu seju. tas viss bija sūds.

ballīte bija čota stipri white collar šogad, jo mūsu mīļo teātri jauc nost un šogad ballīte tika ierīkota century club, kas members-only. un tad tur visi tie vecie raspizģaji savām jaunajām botoksētajām sievām/mīļākajām pāršņaukušies maisās pa kājām, tērpu ziņā arī nebija baigi, kur aci piesiet, pārāk komerciāli un sterili, bet ar brittany noballējām līdz pēdējam tik un tā. pasēdējām arī pie dominatrix beatrixe un tā puika, kas tur katru gadu per. nepietiek ar to, ka viņi kā dominantie man liekas totāli submisīvi, man ir arī aizdomas, ka tas puiks nemaz nav heterō - mani šī doma ļoti uzjautrina, jo visām tām peramajām meitenēm viņš ļoti patīk :)

londōnas maratōns katrā ziņā bija īstens maratōns, tāds action packed un tad tas viss pēkšņi ir beidzies un es atkal esmu iemesta savā ikdienas kāmīšritenī. paldies mīļajām hostēm un fellow ciemiņiem :) man ar londōnu joprojām tādas sarežģītas attiecības, bet laiks tur vienmēr ir labi pavadīts, grozi, kā gribi. šeinijs mani 7dienas vakarā apčubināja un 1dienas rītā, kamēr šmorēja man brokastis, lika skatīties altered carbon. ideja laba, bet drusku sitas cauri lētuma piegarša un agdies, kā man jau zajebaļi tās holivudas staigājošās sešpakas, tas mani tik ļoti garlaiko.

 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: The Horrors - Machine <3
 
 
deestructa
07 Februāris 2018 @ 16:38
grab'n'stab  

sēžu darbā un gūglēju jaunu dzīvi :) pēdējā laikā knosos, jo nomāc vien stipri mietpilsoniskas dabas problēmas un sāk palikt garlaicīgi - nu, taj's dārgajos brīžos, kad kāmīša ritenis ir uz milisekundi apstājies. zinu, zinu, ščas nakarkaju, bet esmu labiņi iekārtojusies, vienkārši gribās pakāpties drusku augstāk, lai arī ar pārlieku ambiciozitāti neslimoju. potenciālu jau vienmēr var paspēt padirst, reku, tālu nav jāmeklē, miesīgs tēvs, piemēram, tādam spilgtam piemēram pie tam. godavārds, nesaprotu, kā viņam ir izdevies neizdarīt dzīvē vispār pilnīgi neko, par to vien jau vimpelis un atzinības raksts. tādā ziņā varbūt kaut kādas ambīcijas man tomēr ir, mūžam būt self-sufficient un nekad nevienam uz kakla. ir reizes, kad krītu darba ekseļos un izmisumā, jo neesmu kodolfiziķe, kas nozīmē, ka manai eksistencei nav neviena attaisnojuma, bet tas parasti drūmās paģirās un ātri pāriet. bet šodien piesēdos un laikam kaut kas jāuzskicē, vienkārši gribu dzīvot savādāk. tagad jau arī ir labi un brīnišķīgi, bet entrōpijas zobs dara savu un negribu gaidīt, kad stagnācija piešķils manam dibuā uguni, jāsāk apčamdīt varjanti jau tagad.

ar toniju jau paspējām salabt, tb viņš bija nolēmis mani publiski dirsināt, porkē uzmetu viņu uz slīfordmodu konci, uz ko mana atbilde bija ļoti mierīga, bet ne pārāk viņam glaimojoša, khm, un tad visi klātesošie slēpa ķiķi krāgā un viņš pats arī laikam beidzot ieraudzīja, cik tas viss bija stulbi. un palūdza, lai tomēr paņemu viņu līdzi nākamreiz. nu vot, bet šodien taču viņam akaliņ vajadzēja sākt mani raustīt aiz astes - par tādu un šitādu lietu ēšanu/neēšanu, protams. bļā, kā man šī tēma jau ir noriebusies, un man tie ir tikai 2 ciešanu un cilvēku stulbuma pilni gadi, pat bail iedomāties, kā iet senākiem veģetāriešiem u.c. līdzīgi pārtiekošajiem. jo es katrreiz uzraujos - man vienmēr liekas, ka cilvēki moš uzdod jautājumus, jo viņus interesē atbildes, bet tās izrādās lamatas katru fokin' reizi, jo cilvēki vienkārši grib tupi padirsties, pie tam neprovocēti un par tēmu, kas viņus abzalūti nepiš/neskar. labākais, ka man tiešām pofigs, kas tiem citiem uz šķīvja, ka tikai no manis atpišās, lūdzulūdzu, is that too much to ask?

paņēmu 5dienu/1dienu brīvu, jo londōna :) un londōnai vispār "latekss" piestāv, 'cause waterproof, un cibiņballīte sohō, tikai pie kleitām vēl čimpiņ-rimpiņ' jānoskaita. keita arī paņēma 1dienu brīvu, saka, ka bez manis darbā nava izturami, haha, aww. un šeinijs arī to pašu 1dienu - lai es pēc londōnām varu pie viņa atpūsties, khh :)

 
 
Garastāvoklis: nē, viss labi :)
Mūzika: The View - Same Jeans
 
 
deestructa
29 Janvāris 2018 @ 13:36
jolly focka'  

man bija tik jauka 7diena. pa galvu pa kaklu metos pakaļ savām festivāla aprocēm, jo taluoni tā arī nepienāca, un tad ar šeiniju gājām sleaford mods lūkot, kas bija visnotaļ episki. dziedājām, dancojām un smējāmies par urlām. izgājām arī brīnišķīgās pusdienās mazā japāņu ēstuvē, kur cūkojāmies ar suši [joprojām nemāku pieklājīgi viņus ietūcīt mutē vienā piegājienā, oral impairment ftw]. nopirkām taluonus uz kīnō, bet pirms filmas vēl ieskrējām apčamdīt plates un grāmatas, kur netīšām pazaudējām kādu stundu laika. noskatījāmies 3 billboards outside ebbing, missouri, kas bija afigenna [frances mcdormand! sam rockwell! woody harrelson! un tas rižais narikpuisītis no tvinpīkām, what's not to like?], jo bēdīga un nenormāli smieklīga vienlaicīgi, iesaku jo silti. šeinijs arī priecīgi sit plaukstiņas, kur mēs labi pavadām laiku, un nes man brokastis :)

tonijs pa tam nagļakā man bija atrakstījis, sak', cikos ejam uz slīfordiem. tip cilvēks ar mani nedēļu vispār nerunā, pat nesveicina, cik es slikts cilvēks, vai ne, un tad - opacī - "cikos tiekamies?", itkā nekas nebūtu noticis. aizsūtīju viņam viģiku no konča, tā ka šodien viss labi - joprojām ar mani nerunā, toties sūta jēpastus ar kaudzēm sūdu, kas man jāizdara, jo menedžeris taču, pff. i'm rooting for your balls to finally drop, boy, jo pieauguši cilvēki problēmas šitā nerisina. kaķutante saka, ka tas esot bullijings, un brīnās, kā es to varu izturēt. es, savukārt, nejūtos sevišķi traucēta, jo mani šī situācija nekādi neapgrūtina. joprojām uzdodu profesionālas dabas jautājumus, kad ir vajadzība, un saņemu atbildes [jo viņam, nabagam, jau nav, kur likties, hahā] :)

 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: The Horrors - Machine
 
 
deestructa
26 Janvāris 2018 @ 11:40
hit meh  

izgāšnedēļ boksa nodarbībā atgadījās kas neparasts. tur ir viens tāds tumšādains jauneklis, kas ne ar vienu nekad nerunā un trenējas lepnā vientulībā savā zāles kaktiņā. vēl tur ir tāds krīpī naidžels, kas mani besī ārā, jo uzkundzējies visiem vārgulīšiem-iesācējiem [meitenēm, khm khm]  par treneri un stāsta, kas jādara. un es vienkārši, neliegšos, aiz tīras spītības daru pa savam un arī cenšos trenēties atsevišķi, bet viņš man drusku vazājas pakaļ un runā boxing-unrelated huiņu, kas mani neinteresē. un izspēra arī šausmīgi jēlu joku manā virzienā - es nenovēršoties vienkārši turpināju runāt par sportu, jo nu bļe. īsāk sakot, negribēju trenēties ar naidželu, gribēju boksamaisu, kuru tur diemžēl nav baigi daudz, tamdēļ nācās tramdīt tumšādaino jaunekli - pieklājīgi apjautājos, vai netraucēšu, ja papizģīšos ar maisu viņa kaktā, uz ko viņš iedrošinoši pamāja. pēc brītiņa viņš pienāca un sazvērestīgi brīdinošā tonī teica "don't listen to anyone here, they don't actually give a shit about you, believe me". uz brītiņu uzkāros, bet tad teicu "ok, kūl" un turpināju trenēties. viņš šo joku atkārtoja vēlvienreiz un es akaliņ neko, jo neredzēju konteksta un negribējās arī baigi izvērst šo miglaino sarunu caur puķēm. pēc brītiņa pienāca naidžels, lai dotu zināt, ka šis boksamaiss nava manam svaram piemērots un kaut ko tur pavingrojām, un es krāmējos uz māju pusi. tajā momentā akaliņ piepeldēja augstākminētais jauneklis, lai tā kā atvainojoties man pateiktu, ka viņš vienkārši mani gribējis draudzīgi pabrīdināt. vispār nožēloju, ka neizvērsu to sarunu tomēr, jo tagad nevar saprast, ko viņš ar to visu bija domājis. drošības pēc turos no naidžela pa gabalu, jo ticu savam instinktam - vakardien treniņā akaliņ piepisās, gribēja, lai pastrādāju pie pad work, bet es vienkārši atteicu. ļoti gaidu, kad jaunajam trenerim būs nokārtota apdrošināšana un nāks beidzot strādāt, lai man vispār vairs nekad nebūtu ar kaut kādiem lohiem jārunā.

un tonijs, izrādās, ir ar mani sadirsies, nesveicina un nerunā kopš pirmdienas, kas pofig. neesmu pārliecināta, kuru kājiņu pieaugušam cilvēkam esmu nominusi šoreiz un, godīgi sakot, nepiš, gan jau kaut kāda sezonālā pārliekās emacanalitātes saasināšanās. bet biju mums abiem sagādājusi taluonus uz sleaford mods un skaicka es ar tādu rūgumpodu nekur neiešu. iešu ar šeiniju, ha :)

 
 
Garastāvoklis: pfff
Mūzika: Sneaker Pimps - 6 Underground
 
 
deestructa
18 Janvāris 2018 @ 14:42
what sows around, reaps around  

par līdzsvaru [manā] juniversā:

- šorīt šausminoši aizgulējos un darbā biju gandrīz pusstundu vēlāk, kas ir kas nebijis

- nava daudz gulēts, bet šodien tieši vissmagākā diena - pa taisno pēc darba bokss un svaru cilāšana

- pats briesmīgākais ir fakts, ka man kāds ir nopizģījis manu mīļo darba kafijaskrūzi, tas nu reiz ir sitiens zem jostasvietas

+ neesmu bijis atbildīgs pilsonis šonedēļ un neko īsti neesmu gatavojusi, bet šodien darbā man ir provajdētas veselas 2 pusdienas - vienas no kaķutantes [brīnišķīgs dārzeņu kārtojums baltvīna mērcē un sieru ar lociņiem un chorizo desiņām, omg] un vienas no šeinija [asa veģ. okras zupas, jēziņ], kas, tātad, būs vakariņas. un rītdien kaķutante pieteikusies man uz vēl vienu pusdienu gatavošanu, kas šausmīgi mīļi, it's raining food! es jau tā aizdomu pilna apjautājos "what are you guys feeding me up for? am i gonna end up being sold for parts on the black market?":)

+ ak jā, brokastis arī šorīt no šeinija atrāvos :)

+ nopirku [zil]zaļas kurpes :)

 
 
Garastāvoklis: saguris un līksms
Mūzika: New Order - Age of Consent
 
 
deestructa
13 Janvāris 2018 @ 13:25
nihilist in the streets, existentialist in the sheets  
hahā, uzklabināju šausmīgi garu ierakstu, bet laptops noģība un ierāva to visu aizmirstības melnajā caurumā. tad īsumā:
1) šonedēļ esmu kačājusies 5 dienas, kas jau daudz, bet kopumā tās ir bijušas 8 dažādas nodarbības [nu labi, 2 jōgas un 1 pilōga taj' skaitā, bet katra pie cita instruktōra, līdz ar ko ļoti atšķirīgas pieredzes katrā];
2) par uzcītību sportā ķermenis mani ir apbalvojis ar dibenu. vienā pusdienslaikā bija jāizskrien sapirkties jaunas apenes, jo vecajās nebija vairs, kur ieparkot jaunos būtija gabarītus. no 6.izmēra uz 10., dāmas, es nejokoju. tā uz aci neesmu baigi mainījusies [vismaz apģērbtā veidā ne] - ir parādījusies kaut kāda stāja, kaut kāda presīte un bicīši varbūt, muskuļainu gurnu bedrītes, neliels [muskuļ]svars, iespējams, bet man nav svaru, lai pārbaudītu. pat pie šādas nevajadzīgi uzpūstas slodzes nekas vairs īsti nesāp, vienīgi jānoskōro kaut kur roku apsēji boksam;
3) pamazām stumju sevi emocionālās higiēnas virzienā. izgāšgads man visā savā krāšņumā nodemonstrēja, cik tieši disfunkcionāla es esmu un vienmēr esmu bijusi, unbeknownst to myself. starp manu prātu un ķermeni ir diezgan ievērojams diskonekts, un diskonekts ir arī starp mani un citiem cilvēkiem. es gribu būt labāka. gribu biežāk piefiksēt, kā es jūtos un aktīvi ļaut sev tā justies. piemēram, vakardien bija saldsērīgi bēdīgi, bet nebija laika [aiziet pa]raudāt, tamdēļ atliku uz šodienu, bet šodien nevaru, jo nav bēdīgi - racionāla idiņa nedienas, ne. vēl vajag arī nemīzt aizrādīt un ierādīt savas robežas. tieši un kodolīgi verbalizēt, ko un kā es gribu vai man vajag. biežāk ļauties savam maigumam, trenēt savu emocionālo muskuli. vakardien tādā maiguma uzplūdā atnesu visam birojam savu aso ziemas zupu [mhm, neō's soup kitchen, kuda mir kaķitsa?]. visi svīda, raudāja un stenēja, bet noēda visu līdz pēdējam. be kind, but be assertive. be assertive, but be kind.

kamenē [bambles app'ā] iepazinos ar keriju un man viņa patīk. panseksuāla, bet tas nav svarīgi. man laikam patīk tā vīnaglāzes balansēšana uz pieres starp draudzību un flirtu, where it can be a lot of things, but it doesn't have to be any of them. tas pats, kas ar šeiniju. mēs tagad diezgan regulāri ejam vakariņās vai guļam viņa gultā, kumarījam un skatamies labu huiņu. platōniski, bet arī ļoti intīmi savā ziņā. es viņu interesēju un biedēju vienlaicīgi, bet neesmu pārliecināta, porkē. varbūt tāpēc, ka viņš mani gana labi pazīst, lai saprastu, ka tas labi nebeigsies, bet arī nespēj likties mierā kamēr nav pašpersōniski apdedzinājies. nē, mēs nespēlējamies, mēs esam ļoti atklāti viens pret otru, daudz cieņas un maiguma before we bite down hard on each other. un šogad es sev atļauju izbaudīt visu attiecību visus spektrus. es savācos un iekārtojos sevī ērtāk.
 
 
Garastāvoklis: tvirts'n'žirgts
Mūzika: Broken Bells - The Ghost Inside
 
 
deestructa
02 Janvāris 2018 @ 14:12
shame less, so we can all be shameless  

seksisms tip nevaid miris, bet visādas smieklīgas paralēles savelkās tik un tā un neko tu viņām nepadarīsi. es tikai gribēju izbazūnēt, ka 2.pasaules kara pētniekiem u.c. vēstures entuziastiem ar noslieci uz sci-fi varētu patikt the man in the high castle. aj, maika sāga nevaid miruse. par cik dzīvoju getō rajōnā, tad ļauju getō rajōnam ienākt arī manā pavasara garderōbē, šoreiz trennušku veidolā [man tagad ir 2 pāri, prikaļi?]. es gribēju padalīties, kur mums jauki gāja ar cibas čiepiņām, bet tad notika mana persōnīgā traģēdija - izrādās, ka es vairs nevaru dabūt savas mīļākās american apparel apenes. pēc manas dzimšanas dienas birojā vēl ir aizkavējušies kolēģu pūstie balōni, kurus es gribēju visus saspridzināt, bet keita un kaķutante abas raustīgas un neļauj. šodien sapratu, ka nava pieklājīga veida, kā palūgt kolēģiem aizvērties. 5dienās mēs ākstamies vēl vairāk nekā parasti. vakarvakarā pastāstīju džonatanam, kā es [ne]jūtos t.i. šķīrāmies. kriss vakardien pa ceļam uz darbu iedzīvojās nelielā psihtraumā - dabūja uz šosejas stāties un glābt dzīvību, tikai nezinam, vai izglāba vai nē. pizģec, kā 5dien uzballēju. šodien vajag, lai kāds patur rociņu vai abas, quite literally, jo biju uz boksa nodarbību.

tāds drusku bipolārs un uz pārmaiņām vērsts gads. daudz kas kļuvis skaidrāks, bet kaut kādas līdz šim skaidras lietas pārvērtušās miglubildē un neko pēkšņi nesaprotu. vajag vēl drusku vairāk brīvības, miera un pohuja [un vairāk rakstīt] :)

 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: Tears For Fears - Head Over Heels [TSTP Remix]
 
 
deestructa
26 Decembris 2017 @ 13:47
the city of thousand sighs  
ļoti laba nedēļas nogale sanāca man ar kaķ. un labas filmas un ēst un dzert. kaķ, vienīgi, kad tu aizbrauci, es atradu vēl divas pudeles džina, kas nozīmē, ka man ir vismaz četras. nēnu, ross jau brīdināja, ka viņš visur redz džinu, bet es nesaprotu, no kurienes tās pudeles rodās. pilnīgi jāsāk [džina audzēšanas kaut kāds] bizness.

tad atbrauca puikas kaut kādā momentā, kriss stāstīja, ka viņa mātei ļoti patikuši manis pirktie vīni, kurus es 5dien pēc darba vienkārši ieskrēju markā'n'spenserī un pagrābu uz buj-duj, jo smukas pudeles un no vīna neko nesaprotu. vienu no tām krismāmiņa esot saudzējusi un pietaupījusi sev svētku vakariņām, jo viņas mīļākais. ļoti jauki, jo viņai nekad nekas nav pa prātam, tā ka šis principā kvalificējas z-svētku brīnuma titulam. bet neko nepaspēju sagrābt rosa vecākiem, lai arī tieši viņiem esmu gatava pusi karaļvalsts un visu savu kontu, kur viņi ir brīnišķīgi cilvēki.

un es atļāvos pidžāmēt un nostīties veselu kaudzi filmu. ghostbusters [2016] ar kaķ atkārtojām un tur viss joprojām labi un skaisti, jo sevišķi keita un melisa, bet tad vēl women who kill [2016], kas laba komēdija, bet alsō trilleris. tad m.f.a. [2017], kas very fucked up, vietām stipri pasmags gabals par seksuālu vardarbību, bet drusku arī revenge porn. tad una [2016], kas alsō very fucked up - par tīneidžerībā seksuāli izmantotu čiepiņu, kas kļūst apsēsta ar savu varmāku un neliek "nabagam" miera. tad vēl miss sloane [2016], kas ir saldais ēdiens house of cards cienītājiem, ļoti seksīga filma par politiku un korupciju iekš washington d.c., nomnomnom. kaut kā sanāca, ka visās galvenajās lomās sievietes, bet filmas vilktas uz dullo, tā nebija apzināta diskriminācija. nostījos arī lemon [2017], kas drusku sūds. man liekas, ka tie hipsteri ņujorkā visi štancē vienas un tās pašas komēdijas un algo vienu un to pašu michael cera. nēnu, smējos jau smējos, bet tā kaunīgi un garlaikoti.
 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: not now