deestructa
21 Jūlijs 2017 @ 11:50
sensory overload aka holiday  

vot tā, samirkšķini acis un atvaļinājums pazibējis kā padirstā jaunība. šis laikam bija mans intensīvākais trips latvijā, jo katru dienu paspēju saķert un sagrābt vēl vairāk nekā iepriekšējos gados kopā ņemtos. trekns paldies visiem mīļiem cibiņiem, kas man visu ko palīdzēja, izkārtoja un mani visādi izklaidēja - jū nō hū jū ār. klusas bučas arī baložu pilniem pagalmiem; piksīšiem, līdz kuriem vēl nekad nebija izdevies tik tuvu izlauzties, pat portō ne, bet latviešu jaunatne pati uz priekšu baigi nelauzās, pa ceļam pat vienam bērnam paspēju muti noslaucīt [trū storī]; un get your gun, kas uz skatuves ļoti bēdīgi un blondi, bet aiz skatuves ķiķinoši flirtīgi dāņu puikas.

visu hrōniku pierakstīšanai man nebūs spēka nekad un vispār drusku priecājos būt atpakaļ darbā, jo te, atšķirībā no atvaļinājuma, var atpūsties, bet reku pāris epizōdes:

1) kāpēc man besī lidot no šīs lauku lidostas? jo rajenērs, protams, jā, bet alsō no šejienes lido visi reģionālie latvieši, piemēram, tās 2 kūricas, kas man sēdēja blakus un skaļi [un latviski] sašuta par to, kā es tērēju savu naudu, jo neiedomājās, ka es, tāpat kā 95% pārējo nelaimīgo pasažieru, arī esmu latviete un saprotu visu, ko viņas par mani mēģina aizmuguriski dirst :)) alsō, uz geitu skrienot, satiku ex-draudziņa labu draugu, kurš man gribēja pastāstīt, ka viņa sieva līdz septembrim ir latvijā, tā ka viņš man varētu kaut kad piezvanīt vīnk vīnk, projektīli vemju;

2) radu sanākšana bija diezgan briesmīga, bet alsō aizkustinoša. to vienīgo zupu, ko es varēju ēst, viesmīle aiznesa atdzisušu, jo starp tostiem un jautājumu ložmetējiem nemaz nedabūju paēst. satiku visādus radus un viņu bērnus, ko nebiju redzējusi ļoti daudzus gadus. man, protams, visvairāk piepisās par a) neprecēšanos, b) bērnu netaisīšanu un 3) tetovējumiem, tur meklējot arī kaut kādu korelāciju. tie, kam nebija iekšā paprasīt sejā, bija jau prasījuši brālim, vai neesmu gadienā homō - tādas, vot, blaknes cienījamam vecumam hohohō[mō] :)) takta izjūta manā ģimenē joprojām popuļarnostju ņepoļzujetsa;

3) visbiežāk no visiem purniņiem dabūju redzēt vienu sanarkojušos prostitūtu, kas stāv uz šosejas salaspils virzienā. vienudien, no milzīga džipa izmesta, viņa atmuguriski pa zombijmodei staigāja pa autōstāvvietu, ceļgalos ieliekusies, un tad aizgāja pagulēt autobuspieturā. nākamajā dienā viņu joprojām nevāji smērēja, bet visa tāda darbam gatava tik un tā mēģināja ceļa malā nostāvēt, īkšķi izstiepusi. man bija jau paveicies aizmirst par šādiem cilvēkiem;

4) atpakaļlidojot nebija labāk - debilais rainis kavēja visu pagastu uz vienu geitu aizsūtot 2 varzas cilvēku, kas lido uz 2 dažādām vietām [tukšu geitu, starp citu, lidostā netrūka]. taluonu čekotājai kliboja manieres, jo, uzrādot biļeti, pretī dabūju sašutušu "skatieties, kur stāvat, gribat uz līdsu aizlidot, vai?", tāds sūds. mans lidojums kavēja minūtes 40, kas itkā nav nekas traks, bet neviens no raiņa par to pat neiepīkstējās, neatvainojās un vispār izlikās, ka nekas nav noticis. un 40 minūtes pret mūžību tiešām nav nekas, bet ir tomēr diezgan daudz minūšu, ja jūkejā ielido pirms vai pēc pusnakts, jo ietekmē sab.transporta noķeršanas iespējas bļeģ [man ļoti paveicās, jo džonatans bija sailgojies tiktāl, ka bija veselu gaisa gabalu atpēries mani sagaidīt]. bija arī izklaidējošais moments - viens potenciālais pasažieris bija tiktāl sadzēries un visus nobesījis, ka 2 minūtes pirms iekāpšanas, caurvējā šūpodamies, tika apsarga eskortēts nafig. karoč, ryanair - where peasants go to die;

5) pēc ilgu gadu panisku baiļu lēkmēm un paralīzes, esmu pēkšņi sākusi draudzēties ar visiem pasaules suņiem un viņi mani mīl pretī, nekad nebūtu ticējusi, ka tas kādudien notiks;

6) sajutos ļoti mīlēta un apčubināta, visos galamērķos. nepietiek ar nenormālo latvijas labumu pārēšanos, kaķutante ir pārņēmusi visu manu ģimenes sieviešu stafeti un mani baro jau otro dienu. vakardien ar keitu man pagatavoja salātus ar veģ. desiņām un attiecīgu burgeri, un šodienas meņū sola siera-pupiņu zupu, zomg, es vairs nevaru paiet.

 
 
Garastāvoklis: mieks nāk
Mūzika: darps
 
 
deestructa
17 Jūlijs 2017 @ 11:17
666  
tā, man šovakar vajadzēs iedzert. kas alsō ir pēdējā iespēja mani pirms prombraukšanas noķert. krampīšu banda jau pati par sevi, bet arī visi citi laipni lūgti ē droška vakarā, ļoti iespējams, ka čomskī zem galda [izdomāsim'n'apdeitosim].

upd. pēc ejam uz gauju.
 
 
Garastāvoklis: oi
Mūzika: bērnu multenes -_-
 
 
deestructa
07 Jūlijs 2017 @ 11:58
office got talent  

bakstos ekselī un pašai nemanot klusiņām dziedu queen 'another one bites the dust', kaķutante sāk dungāt līdzi, keita tirinās un plaukšķina. un tad kaķutante tāda:

- me and neō can totally do that - what do you call it? - alpaca?

- [visi korītī] lolololol did you mean a capella?


ah ha ha ha stayin' alive, stayin' alive )

 
 
Garastāvoklis: hihī hahā
Mūzika: visi ķiķē
 
 
deestructa
07 Jūlijs 2017 @ 10:20
lycra and elastane sitting in a tree, messing with yo buttcrack like omg  

riebjas šmotku industrija, jo nemāk ražot a) labas kvalitātes affordable apenes, par ko cibu jau esmu pieraudājusi iepriekš; un b) baltus tēkreklus sievietēm, jo visi fokin' caurspīdīgi, kas nozīmē, ka ne tikai jāvelk krūšturis [insert viens vidējais pirksts], bet krūšturim alsō jābūt pareizās krāsas [insert otrs vidējais pirksts]. puiku baltie tēkrekli ir no pilnīgi citas planētas, tiešām forši un necaurspīdīgi biezi, bet fasōns stipri pidžammīgs, ja nav zem s izmēra.

vaij, keitai paspruka labs kompelments šodien - gandrīz vai flirtīgi mirdzošām actiņām ēdot mellenes/ķiršus no mana trauciņa - kur es esmu lara croft un princess leia vienlaicīgi hahā. natālija mani ieraugot gan sāka jodelēt. which is why you have no friends, natalie.

nākamnedēļ rīgābraucu, no trashdienas līdz trashdienai. razkoļījaties, kur do' fruit salad, tb aizvediet pie rociņas un pastāstiet, kā jums iet :)

 
 
Garastāvoklis: zajebis
Mūzika: kolēģi iegājuši 5dienas zvaigznājā, do' bulkas un ņirdz
 
 
deestructa
06 Jūlijs 2017 @ 10:42
dry me a river  

šodien sapratu, ka nava pieklājīga veida, kā palūgt kolēģiem aizvērties. kaķutante ar keitu abas sadūra mani riebīgu skatienu duncīšiem, bet es tiešām nesaprotu, kā var visu fokin' laiku ļerkstēt [pilnībā nesaistīti ar darbu] un graujošos decibelos pie tam, jo, zin' kā, tie treji metri vienai līdz otrai kaut kā jāpārbļaun. fokin' tirgusplacis gatavais, ne birojs. var jau gadīties, ka tā ir mana persōnīgā problēma, jo man vispār besī dalīt birojtelpu ar citiem cilvēkiem, bet esmu bijusi arī tādās darbavietās, kur citu cilvēku klātbūtne netraucē nedz produktivitāti, nedz kopīgu uzdzīvi. un es skaicka biju pieklājīga, bet cilvēki aiz gara laika apvainojas pie tuvākās izdevības.

un tad atnāca tonijs, pateica kaut ko viegli dzēlīgā tonī vai kā, un kaķutante izšāvās no biroja lādēdamies un raudādama. un es viņai pakaļ, tāda galvu nodūrusi, jo man tik ļoti besī šitās emacanālās skaidrošanās, es vienkārši nemāku. nekad nezinu, ko teikt, jo negribu arī lieki validēt ņuņņātāju. tas, ka tevi šturmē ahūnās emōcijas, nenozīmē, ka tev taisnība. bez tam to viņu sarunu īsti nedzirdēju, līdz ar ko vispār nesaprotu, čo pa čom, un kaķutantei tikmēr as'ras birst kā pupas, un atskrēja arī galnā priekšniece un nogrieza kā ar nazi, ka tonijam šitas esot jāizbeidz, jo viņš pa šiem gadiem ir mācējis sadirsties ar visiem un saraudināt visus, kam acis pierē. izņemot mani, starp citu, jo kuru vispār piš tonija viedoklis? akaliņ tas moments, kad gribās kolēģes purināt aiz pleciem un bļaut "what's wrong with you, people?!", bet tā es nedrīkstu, jo tad droška arī recepcijas čiepiņa un sētnieks no ielas ar kaimiņu suni skries man te korītī raudāt.

 
 
Garastāvoklis: halp
Mūzika: tonijs veic sadraudzības kopsapulci, jezus atfpestī
 
 
deestructa
30 Jūnijs 2017 @ 09:36
internet is my favourite shop  

puikas tagadiņ var aizgriezties un meitenes, saskrienam, jo es rādīšu "kleitas" [lai arī ne viss ir kleita, kas skapī spīž]. tātad. sapirkos kaut kādas vasarīgas šmotkas, bet kamēr viņas atnāca, tamēr vasara, protams, izbeidzās štob žizņ maļinai ņepokazalasj. nēnu, okej, diršu, šodien varēju vilkt un uzvilku šitādu kleitu, jo casual friday un drīkst, ļoti laba un ērta, džemperīga pat, jūtos kā pidžammā atnākuse, which is nice. principā visas pēdējā laikā pirktās kleitas ir rōzā [jo rižam ērkulim piestāv un es tur neko nevaru padarīt], reku šī, piemēram, ir krietni rōzīgāka nekā bildē, bet ļoti jauka tik un tā. tad es vēl pasūtīju sev kaut ko drusku zolīdāku pēc skata, bet šitā, ar visu apakšsvārku, izrādījās ab-za-lū-ti caurspīdīga, par ko ļoti žēl, jo smuka jau vispār. par spīti iepriekšsacītajam pasūtināju arī šitādu kārtējo rōzā kleitu, bet ar šo viss ir skaidrs - apakšā vajaga lencīškreklu un legingšortus, kuri arī man ira: exhibit a, exhibit b. alsō, spītējot [un par godu] laikapstāklim, iegādājos arī lietusmēteli, tikai spītīgi krāsainu, savādāk šī vasara sāk izskatīties pēc visiem pārējiem "trōpiskās" karalistes gadalaikiem. tonijs šo mēteli mīl tik ļoti, ka šodien palūdza uzlaikot, kaķutante arī neliek miera, pīta komentārs, savukārt, bija, ka i don't know what that is, but i like it. un zin' kā var zināt, ka cilvēkam par daudz drēbju? [ja neskaita faktu, ka cilvēkam skapī ir 50 shades of rōzā kleitu kakts] tā, ka šmotkas skapī jau sāk atkārtoties. man ir vieni [vai khem divi] līdzīgi pāri konkrēta tipa šortu, bet reku vajadzēja arī šitos un no ragrets, ļoti labs, stingrs audums. un darbam nopirku šādu labu krekliņu, lai arī kaut kas stipri līdzīgs manā garderōbē jau ira vismaz vienā ekzemplārā, bet laba nekad nav par daudz, vai ne - vienkārši vajadzēja darbam kaut ko, kas labi izstās pie dienišķajām baltajām biksēm un zandalēm. alsō, darbam nopirku šitādu when-wednesday-addams-plays-tennis kleitu, ļoti ērta un smuka. dabūju arī flamingōčībiņas baseinam, jo nemāku flip-flopus. un patērēšanai aiz slēgtām duravām un zem deķa nopirku šitādu ēm es nezinu, ko ['bodijs' izklausās stulbi, bet gan jau, ka gaumes jautājums], ļoti ļoti smuks tho'.

vēl es palasījos par viskādiem šampūniem, jo kam mati ira rota, kam drīzāk problēma [man! man!]. rezultātā nolēmu pamēģināt visādus šampūnus, kas nava šampūni [tb nesatur ziepi]. šorīt izmēģināju macadamia's brīnumlīdzekli, kas šampūns un kondicionieris vienā. pēc konsistences jutās kā skūšanās putu un matubalzāma mīlasbērns un matos neputo, zato tiešām viņus tīra. pie kam no flakōna viņš nāk laukā kā tagliatelle makarōni, kas mani tik nebeidzami uzjautrināja, ka šorīt mazgāju matus 2reiz, lai arī droška reālas vajadzības nebija. vēl, courtesy of brittany, man ir šāda austrāļu ražojuma matu maska, brīnišķīga, ļubļu i celuju.

ūūn nopirku 2 grāmatas. the girl with seven names - autobiogrāfija, ko sarakstījusi čiepiņa, kurai izdevies aizmukt no ziemeļkorejas. un strange heart beating, kurā vienkārši ir fake latvians, līdz ar ko automātisks must-read [brittany, nepērc - izlasīšu un pie nākamās pļēgurošanas varēsi dabūt manu eksemplāru vīnk vīnk].

 
 
Garastāvoklis: haļavnās picas diena :))
Mūzika: kolēģi tarkš
 
 
deestructa
20 Jūnijs 2017 @ 12:24
midnight salad train [free band name for your '60s psychedelic rock band]  

manas laiskās dienas. vakardien ar puikām sēdējām ietinušies baltā mākulītī un klausījāmies sappy love songs, kriss viņu kāzās grib tādu, kur pie pirmās dejas visi raud. un pārāk daudz skaistu dziesmu ir tieši par pretējo - par šķiršanos. vai varbūt man vienkārši gaume tāda :)

džonatans piedzīvoja un veiksmīgi pārcieta savu pirmo grilpārteju mūsmājās. man liekas, ka augstākminētajam jaunajam cilvēkam ir maziņš krašiņš, bet nekas satraukuma vērts, protams, varu tikai priecāties, ka visi mani mājas runcīši labi satiek. ciešam no karstuma viļņa, līdz ar ko 6dienas vakarā izgājām pavazāties pa rajōnu - kamēr skeitoju, viņš fočēja saulrietu un tad sēdējām pie upes. un nosēdējām nesmejaties, bet stundas 5-6. attapos ap 1iem naktī, jo apkārt bija aizdomīgi kluss un sen nebija redzēts neviens cilvēks, bet mums kaut kā neaptrūkstas runājamā. mājupceļā redzējām smuku melnu mincīti, kas uz trotuāra ēda lielu šķēli picas. vakarnakt arī nevarējām aizmigt un, apakšveļā izmetušies, sēdējām pagalmā līdz 2iem naktī. viss ir tieši tik dīvaini.

alsō, kopš nepīpā, nezinu, kur bāzt savus brīvos [?!] līdzekļus. sīriaslī, trejas dienas līdz algai un es garlaikoti brauzēju kleitas.

 
 
Garastāvoklis: es taču teicu
Mūzika: The Smiths - This Charming Man
 
 
deestructa
15 Jūnijs 2017 @ 11:19
club the old boys club with a club  

vakardien pirmoreiz mūžā spēlēju kriketu. darba džeki rīkoja spēli ar grilpārteju un trūka viena purniņa, līdz ar ko tonijs pieteica mani, bet pasākuma rīkotājs teds, izrādās, neticēja, ka es ieradīšos, līdz ar ko man grilpārtejā nebija, ko ēst. nebiju arī pārāk sajūsmināta satikt visus tos džekus no vecā biroja. ievēroju, ka visvairāk man riebjas apskaušanās, jo es preferēju spiest roku [no pēc iespējas drošāka attāluma lol], bet visi tie odekolōnā mērcētie un pārsmaržojušies skaicka grib skauties un smacēt mani nost, nēnu, paldies. un vēl man nepatīk tā auklēšanās ar mani kā ar drusku lēnīgu bērnu, sak', reku paņem bumbiņu, gribi vieglāku bumbiņu varbūt? un met tagad bumbiņu, cik spēciņa. un es bļe metu un izbanoju galveno lohu un knocked the wicket off [kas ļoti labi - un tas ir viss, ko es zinu par kriketu]. man ir daudz vairāk spēka [vai enerģijas drīzāk] nekā tiem visiem veciem pirdukiem, līdz ar ko kādā momentā viņi nevarēja sadalīt, kurai komandai es piederu [so i got to "bat for both teams" quite literally, hāhā, all the dirty jokes]. katrā ziņā my shitty attitude ļoti palīdz komunicēt ar visādām tādām korporatīvajām haizivīm, sevišķi, kad nāk klāt kaut kādi nepazīstami fin. eksperti-šmeksperti, ar ko runāts tikai jēpastiski, bet viņi nāk klāt un izrunā manu vārdu pareizi [!], un tad pajautā, vai es esmu no jū es end ejas vai kanādas lol. pēc kriketa ar toniju vēl paspārdījām fudbōlbumbu, kur mums pamazām pievienojās vēl un vēl cilvēki, bārmeni ieskaitot, kurš burtiski ievaidējās, kā pie beigšanas, kad es uzsitu augsto [omg, a girl that can do things? preposterous bļe]. beigās teds, ar pāris pintēm ribās, pienāca pateikt, ka i'm slightly intimidated by you, y'know. ļoti labi [jo viņš ir seksists/rasists un viss pārējais] un ļoti smējos, jo laikam nav daudz darbakolēģu, kas zina, kāds es patiesībā saulstariņš, nava pelnījuš', nu.

šodien apvilkos savu visvecāko kleitu un kompelmenti birst no pārpilnības raga. kleitei gadi nu jau 9 vismaz, tb 9 gadi manā īpašumā, bet pirkta vienos āgenskalna humpīšos un tad ex-draudziņa ex-draudzenes pāršūta - no tās vasaras, kad vienītī stopēju uz berlīni. šīvasara arī sola dažu labu atmiņu :)

 
 
Garastāvoklis: brokastu mellenes
Mūzika: Sex Pistols - Anarchy In The UK [darba plejliste ghahahā]
 
 
deestructa
07 Jūnijs 2017 @ 12:08
practicing bitchcraft  

aizvakar pirmoreiz izmēģināju jōgas nodarbību manā getōzālē. ienesos pēdējā, tāda mēli pār plecu, un skatos, ka nodarbība tik pārbukota, ka visi bezmaz divos stāvos guļ. dabūju likties uz tepiķīša taisni blakus instruktōrei, tā ka pašā priekšā prožektōra gaismā, visiem par izsmieklu, vai ne. bōnuss vismaz tāds, ka izsvīsti uzreiz kādu spaini vairāk. bija diezgan briesmīgi, jo pirmā reize, bet nebija briesmīgi pavisam, jo ne reizi neapgāzos, šis tas izdevās pat diezgan precīzi un noturīgi [jo kačāšanās]. un krietnu strēķi labāk nekā kundalini jōga, kur diezgan spiež uz mantrām, čakru virināšanu un enerģijas sūtīšanu kosmosā. es akaliņ nirvānā esmu pieradusi iet zem svaru stieņa, prastu ļaužu esam, dodiet pasvīst vienkārši :) bet nu gotta catch 'em all, jāizmēģina visas nodarbības.

maiks uzaicināja feisbuķī draudzēties. tas ir pizģec. man vispār ļoti riebjas, kad cilvēki ekspluatē manas labās manieres. mārtins arī turpina rakstīt, lai arī pateicu, ka davaj, metam mieru, interese no manas puses čušš, uz ko viņš tā nekaunīgi, ka jājā, bet tas jau tikai no tavas puses, sūds tāds. nēnu, come at me, bro, harrass me, bloķēšanas funkcija jau taisni tādiem idiņiem par godu radīta.

nespēju saskatīt kauzāciju, bet nesen attapos, ka pilnīgi visiem maniem ex-draudziņiem ir bijis vismaz viens brālis un nevienas māsas. drusku jocīgi, lai arī drošvien neko nenozīmē [moš "jāpaprasa" dōkinsam, ko mani gēni mēģina man pateikt].

alsō, vēlēšanu sakarā kolēģi diršās par politiku, smird pēc brekša. šorīt pēc ilgas klausīšanās ļoti patika pītam aizbāzt muti. alsō 2, tonijs man uzdāvināja savu balsi.

 
 
Garastāvoklis: besī, ka kolēģi tarkš
Mūzika: Kasabian - Underdog
 
 
deestructa
05 Jūnijs 2017 @ 09:37
surreal estate agent  

pēc manas dzimšanas dienas birojā vēl ir aizkavējušies kolēģu pūstie balōni, kurus es gribēju visus saspridzināt, bet keita un kaķutante abas raustīgas un neļauj. tā tie balōni tur kaktā dzīvojas visai priekšniecībai par lielu sarūgtinājumu, bet kolēģi tikmēr ik palaikam pieceļas, ieiet balōnu uzglabājamajā kaktā un ar viņiem tur vienu piecminūti paspēlējas, izstās diezgan terapeitiski. nopirku darbam arī frisbiju, ko ar toniju šad tad uzspēlēt. viņš mani izgāšnedēļ iešmugulēja vienā no tām bagāto cilvēku trenažierzālēm, kur viņš šad tad rīko tenisa mačus un izkārtoja man haļavno baseinu, bōnusā dabūju arī vienu haļavno fitnesa nodarbību, jiptīgu tādu, instruktōre izskatījās pēc mazas mma faiteres, kam pat lāpstiņas nevar redzēt, jo visur vieni vienīgi muskuļi. trenažierzāle nav pareizais vārds, pardon, tas ir kaut kāds sporta komplekss ar pretenzijām uz kūrortu, kur katram idiņam ir persōnīgais treneris [un botokss] un nauda birst pa bikšu staru ārā. mana getōtrenažierzāle man pēkšņi kļuva vēl reizes 10 mīļāka. 4dien atkal cēlu tādus dzelžus, ka mana instruktōre lūdza tikai nenoģībt, jo viņa nemākot pirmo palīdzību. biju tikai es un vēl viena čiepiņa. 6dienas rītā vispār biju viena kā pirksts un instruktōre atzinās, ka laikam klapēs to bodīti ciet, jo neviens uz šo nodarbību nenākot, uz ko es visa tāda "but mememe?". vismaz iešūpoju kaut kādas šaubas viņā, jo viņa nezināja, ka es ārpus viņas nodarbībām nemaz nekačājos, līdz ar ko man viņas lēni novilktais "wooow" ļoti glaimoja, mans progress tomēr ir arī viņas "vaina". vispār arī sāku klusiņām sapņot [khm plānot īstenībā] par persōnīgo treneri, jo man nav, kur bāzt visu manu enerģiju, es pēdējā laikā varētu būt staigājoša dināmō mašīna un ražot elektrību.

kā jēpastus nelasošs cilvēks biju palaidusi garām apsveikumus no tēva, ko izlasīju ar nedēļas novēlošanos. pati viņu nemaz neapsveicu, jo man nav viņa telefōnnumura. roka neceļās risināt visas tās nezālēm aizaugušās attiecības. dažreiz atmiņas par cilvēkiem man patīk labāk nekā viņi paši un dažreiz es jūtos vainīga, ja kādam manis pietrūkst, bet man mana biezā āda neuzauga aiz labas dzīves. un, ja man jāizvēlas, tad skaicka labāk viņam missing daughter issues nekā man daddy issues hahā. bet es aizbraukšu ciemos vasarā un tad jau izsvērsim, cik mums pateicību un cik pārmetumu. vēl es gribētu, lai man nebūtu vienalga; es gribu būt labāka.

 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: The 1975 - The Sound
 
 
deestructa
26 Maijs 2017 @ 14:05
how to dirty thirty  

man bija ļoti forša dzimšanas diena. darbu kavēdama nolēmu, ka nokavēts ir jau tik un tā, tā ka var mierīgi iet beķerejā un pirkt visiem kūkas un brokastis, pofiks taču. kaķutante, kā jau galnais parādes diriģents, pa tam bija pielikusi visu nodaļu pie balōnpūšanas lol. visādu svētku svinēšanās vispār nemaz neorientējos, godīgi sakot, un visu laiku blandoties pa pasauli parasti pie svinēšanas un apdāvināšanās esmu vai nu ļoti mazā kompānijā vai arī pati ar sevi, līdz ar ko vakardiena jo sevišķi aizkustināja. sēžu iespiesta starp balōniem vēl šobaltdien, viss galds nobērts kaut kādu spīdīgu zvaigznīšu huiņu, zem galda ugunsdziru pilna tara, kartiņu-dāvanu lauks, končas, viss līdz acīm. izvedu darbakolēģus vakardien pusdienās, biju norezervējusi galdiņu puslīdz tradicionālā iestādē vecpilsētas klusumā taisni pretī pilij un robinhudam. laikapstākļi pavisam trōpiski sametušies, līdz ar ko tie pāris pusdiendzērieni tiešā saules svelmē nopļāva visus. mana mīļā keita bija man izcepusi ginesa alus-šokolādes kūku, kas bija viens resns un nekad iepriekš nemēģināts piedzīvojums, zelta rokas un medālis manai keitai. un tonijs arī atskrēja, par spīti brīvdienai, kas mīļi, un iečukstēja ausī "you can do fuck all today, it's your birthday" un priekšniecība taču jāklausa, vai ne. šodien mirstu. pa ceļam uz darbu vēmu apmēram 3-4 reizes un darbā ne mazāk, vecums nenāk viens - vecums nāk visiem vecajiem [alkō]grābekļiem un pedžairu rotājies.

vakarvakaru noslēdzu piknikā pie upes ar džonatanu, kur viņš man uzjauca džintōniku ar mellenēm [ātri mācās jaunais cilvēks] un mēs tur tā sēdējām vēl ilgi pēc saulrieta. kad sāku tirināties, viņš pārkāpa pāri ēdienam, lai tiktu man blakus, iecēla klēpī un ietina savā džemperī. ja diabētu nedabūšu no kūkām, tad no viņa jau nu čista <3

šis bija viens no labākajiem gadiem manā mūžā, starp citu. ļoti daudz visa kā skaista man nokritis no gaisa un es to tiešām novērtēju. pēc dažām stundām jau mētāšos akaliņ uz jahtas un tā līdz 1dienas vakaram. pusotru gadu apukaļ nekas par šādiem pavērsieniem scenārijā neliecināja. bučas arī cibai, paldies jums, mincīši.

 
 
Garastāvoklis: much love vienkārši
Mūzika: Ladytron - Seventeen [is thirty when they bury you?]
 
 
deestructa
23 Maijs 2017 @ 12:19
st. gravity and her disciples  

izdevās vislabākās longbōrd-sacensības ever, miniatūrs festiņš jau drīzāk, jo neviens tur nopietni neko nesacenšās, palaiž kāsīti uz riņķi un tad hujārī ķiķinādami, rociņās sadevušies [trū stōrī]. noķēru vislabāko adrenalīna apdolbījienu - izmēģināju to drusku sarežģītāko trasi, sasniedzu jaunu persōnīgo ātruma rekordu un nenomiru, au contraire, mon ami, nobraucu vienureiz un tad vajadzēja vēl kādas reizes četras, tīri lai pārliecinātos, ka es čist tur nevaru nosisties :)

dabūju arī izbaudīt, kā tas ir, kad bērns sit kanti. 21 gadu vecs bērns, bet tomēr, jezus atfpestī. un ļoti oriģināls pick-up line - vienkārši mani ieraugot, bļaut "ginger master race!!". alsō, apjautājās, vai man ir 20 gadiņi. es tik ilgi smējos, ka palaidu garām, ka bērns nejoko, bet piecas dienas pirms lielas resnas dzimšanas dienas bija patīkami redzēt, ka kādu mana seja vēl spēj apmuļķot. es nekad nemeloju par savu vecumu, jo man nav kauna, bet bērns turpināja nelikties mierā, uzbūvēja savu telti blakus manējai, sak', nāc pa nakti sildīties vīnk vīnk un, ja nav auksti, atnāc vienkārši parunāties, tāds sīkais nekauņa. no rīta atripināja man bundžiņu kafijas no savas telts uz manējo, jauks un smieklīgs tāds, vienīgi man jūtas stipri mātišķas šādos gadienos.

ar džonatanu viss iet kā smērēts. palūdza, lai skeitodama nenositos, uz ko atbildēju, ka mēģināšu izkārtot, bet pretī man vajadzēs masāžu [jo pārskeitojusies/pārkačājusies/pārstiepusies rampas stīva], līdz ar ko vakardien uzrīkoju mums pidžammrandiņu ar vakariņām un american gods un iekasēju masāžu. un tas viss joprojām brīvi un nepiespiesti un viņš mani nebesī ārā ar stulbiem jautājumiem, vispār nekāda spiediena no viņa puses, i think i'm in love.

 
 
Garastāvoklis: pavisam priecīks, štoļi? :)
Mūzika: Super Furry Animals - Juxtaposed With You <3
 
 
deestructa
19 Maijs 2017 @ 11:39
stuff, things and other shenanigans  

reku, 'nevienu neinteresē' sadaļā. es esmu no tām klusajām sportazāles žurkām, kas klusiņām ielavās, nolien stūrītī, izdara savas lietas un teciņus aizlavās mājās, ar sevišķu komunikabilitāti tiešām neizceļos un arī ar instruktōri praktiski nerunāju, tikai tik, cik pēc nodarbības 'paldies' un 'čau' izdvest un viss. bet viņa jau mani tagadiņ zina, jo nāku klausīgi un regulāri. man pašai dažreiz sanāk par sevi smiekli, jo spogulī pieķeru sevi ar to šausmīgi nopietno koncentrējušās sapiera grimasi - kā pirms atbildīgā vadiņa pārkniebšanas. bet vakardien bija tik tukšs kā privātā nodarbībā un man izdevās tik daudz visa kā, ka instruktōre man vienkārši pienāca un iedeva 2 [divus!] hāj fajvus. man tā ir persōnīgā uzvara, jo vispār viņa ir diezgan nikna melnā lēdija, kas uz mums visiem skatās kā uz slinkiem un nevarīgiem nīkuļiem un tiešām sirsnīgi dresē. man bija tāds "i'm just a skinny white gurrl, i'm not worthy", bet jēj, protams.

un tad tāda trīcelīgi drebelīga pēc tam mājās vienkārši pierijos kā cūka. spinātu-rikotas tortelīnīšus un ceptas sviestapupiņas abus iemet sviestā uz pannas, pavisam drusku apcep, piegāž pestō un ķiplokpastu, drusku saulē kaltētos tomātus un pimento olīves [+ jūrassāli, melnos piparus, oreganō un baziliku]. kad tas viss smuki uzšķūrēts uz šķīvja, tad vēl sašķēļo blakiņām avokādō un tam visam pāri bagātīgi pārspiež laima sulu. pēc tam visu vakaru mētājas pidžammā un sten. [parmezāns droška nebūtu skādējis, bet man nav]

rītdien braucam uz longbōrd-sacensībām, kas besīgi, jo jākrāmē teltis un jāspēlē tetris ar krisa autiņu, bet alsō forši, jo roudtrips un telšu ballīte. un nākamā nedēļas nogalē akaliņ laivu brauciens ar krisa ģimeni. nezinu, pa kuru laiku, lai iet uz randiņiem, jo būtu forši arī kādreiz vienkārši nedarīt neko [but nothing's cancellable].

 
 
Garastāvoklis: viss patīk
Mūzika: The Cribs - Men's Needs :)))
 
 
deestructa
18 Maijs 2017 @ 10:18
a day in the life of a blasfemme  

pēdējās dienās esmu iestrēgusi birojā ar keitu un kaķutanti, un kaķutante visu laiku runā par diētām'n'shit. tad, kad es viņai palūdzu aizvērties [jo не люблю сидеть на диете, люблю валятса на диване], viņa man vienmēr aizrāda, ka man jau viegli runāt un viss tāds. bet šodien viņa tiešām beidzot aizvērās uz kādām minūtēm piecām. manai mātei vienkārši savulaik bija anoreksija, kas pats par sevi nav pasaules gals, bet mēs bijām viena izmēra, kad man bija gadiņi 12 un pēc tam es iegāju neglītā pīlēna fāzē - paliku tāda drusku ieapaļas formas un izmetos pumpās, kā jau tīneidžerībā pieklājas. mana māte man diemžēl par to nekad neļāva aizmirst, kas bēdīgi, un man piedevām bija arī sūdīgas draudzenes ap to laiku, kam arī nebija lielāka prieka par manu ķermenisko trūkumu bakstīšanu ar pirkstu. un pēc tā visa bija jāpaiet ļoti daudziem gadiem, lai es varētu sev godīgi teikt, ka mani tiešām nepiš, ko citi par manu rumpi domā un tiešām nesatraukties par katra sētnieka un viņa kaimiņsuņa skaistuma standartiem un estētiskajām preferencēm. kaķutantei ir apmēram gadi 50 un man gribējās viņu purināt aiz pleciem un šņākt sejā, kad tu beidzot sāksi sevi mīlēt, nu, cikos ffs, kad tev būs 95 bļe? manā pieredzē labākā diēta ir tikt vaļā no kompleksainām mātēm un draudzenēm, ēst garšīgi un veselīgi, drusku pavingrot un pastaipīties un dzīvot interesantu dzīvi, lai nav laika runāt par huiņu diētām, nekas cits nav matracis [nothing else matters]. kaķutante atzinās, ka viņai tīneidžerībā bijis draudziņš, kas viskādi ķērnājis un ciskas par resnām saucis, uz ko es viņai teicu, ka neba svars še ir problēma, bet sūdīga gaume štuceros, vot kur pēc korekcijām prasās. un tas nav stāsts tikai par mums, "nabaga meitenēm" - man liekas, ka visiem baigi derētu jau no bērna kājas iemācīties, ka jātur mugura taisna un sevi [izglītoti] jāmīl, savādāk kompleksainie lohi dzen kompleksos arī visus skaistos un veiksmīgos, verī meta.

labajās ziņās - vēl drusciņ un pīpēšana būs atmesta pavisam. alsō, vakardien sportazālē novēroju progresu un visādus mazus niekus, kur man izdodas lietas izdarīt drusku precīzāk, vairāk un taisnāku muguru, bezmaz sagribējās sevi apskaut :) šovakar gan svīdīšu tīras asaras, jo šodien man ir dzelžu diena un tur būs pizģec.

 
 
Garastāvoklis: priecīks
Mūzika: Estrons - Strobe Lights
 
 
deestructa
15 Maijs 2017 @ 09:29
let's meet up and ask a lot of questions  

šodien visnotaļ ķermojāģerna pedžaira, jo vakardien bija foršs randiņš, sēžu darbā un vaidu. izgājām uz dzērieniem un videōspēlēm, un beigās vēl arī scrabble uzspēlējām. puiks tikai meklēja vēl kādu bāriņu vai ko, kur mēs vēl varētu piesēst, bet man vairs nebija spēka, bez tam man liekas, ka 6 stundas ilgs randiņš ir jau diezgan impresīvas ilgtermiņa attiecības. bet mums tiešām visu laiku bija par ko tarkšēt un ķiķēt, un man vispār ļimst ceļi, cik viņam foršas manieres, tā angliskā pieklājība uz mani joprojām ļoti runā. patīk arī, cik viņš ir asprātīgs un viņam piemīt tā dīvainā vīrišķība, kuru es nespēju nodefinēt, bet tā uz mani ļoti strādā, nu tas omulīgā runčuka tips, ko gribas uzreiz iespiest azotē un sabužināt. viņam, savukārt, patīkot, kā es lamājos, uz ko es skaicka nevarēju palaist garām izdevību izgāzties kā vecai sētai un tāda "oh shit, i hadn't noticed, terribly sorry, shit, i just did it again". un tad mēs uz atvadām minūtes 40 bučojāmies drūzmīgākās ielas vidiņā un bijām visiem pa kājām. bija iespēja viņu pārnest mājās un visu tādu, bet es sapratu, ka paģirainā 1dienas rītā čist negribēšu atbildēt uz 150 sarežģītiem jautājumiem. alsō, man viņš patīk, tāpēc šoreiz moš jāpamēģina lietas darīt savādāk. piemēram, varētu civilizēti iznest jauno cilvēku vakariņās, vai ne.

kamēr randiņoju, tamēr redzēju, ka mārtins man atsūtījis vairākas ziņas, kuras man nav garīgā atvērt un izlasīt vēl šobaltdien. mārtin, tu negribi ar mani šodien dirsties, tici man, man ir pe-džai-ra.

alsō, vakardien [randiņa laikā] random lohs pie bāra letes:

- you playin' scrabble?

- yes

- who's winning?

- i'm hoping i will

- ooh, you've got an accent! where are you from?

- latvia

- is everyone hot like you in latvia?

- [saskatos ar bārmeni, redzu viņā līdzjūtību, bet arī atvainošanos par neiejaukšanos, forši, paldies] yes, everyone's very sexy in latvia [norēķinos un bēgu]

 
 
Garastāvoklis: vaidu, bet smaidu
Mūzika: tonijs dīdžejo Tom Jones u.c. šlāgerus
 
 
deestructa
12 Maijs 2017 @ 11:04
"is this part of your kgb training?"  

aj, man te tā gadījās, ka pāris mēnešus apukaļ baigi sakritos svarā, nezinu porkē, un tad nolēmu, ka vajadzētu uzaudzēt vismaz mazu aizsargkārtiņu musīšu, lai caurvējā neizpūš pa durvjuapakšu. esmu sākusi piestaigāt uz visādām klasēm, nu visādām tur jōgstaipīšanām, aerōbiku [!] un kolektīvām svaru cilāšanām. vakardien izveicu tādu deadlift'u, ka vienīgais vīrieškārtas klašubiedrs nīls un instruktōre džoanna man beigās skrēja riksītī tos svarus nocelt no pleciem, tiešām vienubrīd likās, ka legingi tūliņās izirs pa vīlēm, aiz lepnuma tak jau. bet fakts tāds, ka man vēl ļoti tāls ceļš ejams. svars skaicka ir atgriezies, drusku savādākās vietās nekā parasti, bet tas viss arī ir ļoti interesanti, jo caur tādu svīšanu un lādēšanos arī var iemācīties sevi mīlēt. un ir ļoti grūti pārkāpt gadiem ilgi koptai pašdestrukcijai un mīlēt sevi savādāk [tb mēģināt erosu un tanatosu iebīdīt kaut kādā līdzsvarā]. pirmoreiz mani ieraudzījusi, instruktōre man teica kaut ko no sērijas, ka ko t' tu te dari, [žests] you look amazing already, uz ko es ļoti apstulbu un atbildēju, ka ē, paldies, bet es neko nevaru pacelt [jo tievs nebūt nenozīmē, ka uzreiz viss tāds žirgts un vesels]. man laikam arī drusku iedūra tas tip pašsaprotamais fakts, ka sievietes tātad iet uz zāli notievēt, kamēr vīrieši - uzkačāties, jo vispār jau nē. keita vienīgā mani saprot, jo arī saka, ka nekad mūžā nav bijusi šitik liela/smaga, bet nekad iepriekš arī nav tik labi jutusies. alsō, vēl man kačāšanās ļoti palīdz pret stresu [tb es kļūstu vēēēl mierīgāka].

kriss šorīt ienes man kafiju kamēr es ar vienu aci lasu ziņas un ar otru guļu. pēc minūtēm trejām atsper vaļā durvis vēlreiz un tāds "neō!! pasaki man, kā es izskatos!". cilvēkam šodien darba intervija, līdz ar ko viss tāds uzvalkā un kaklasaitē, es pilnīgi apņirdzos un teicu, ka ē reprezentabli, par ko viņš drusku apvainojās laikam, bet man tiešām nepatīk uzvalki un es viņu parasti redzu pidžammā. tik ilgi zirgojāmies, ka gandrīz nokavēju darbu. ļoti turam īkšķus. attapos, ka es labprātāk ietu uz darba interviju nekā uz randiņu, shit's fucked up, zinu, bet man te viens tāds briest un ir skaidrs, ka savu profesionālo plauktiņu ir vieglāk atrast nekā kautrīgi mīņāties un zīlēt, if my [your] kinda weird is your [my] kinda weird. akaliņ iešu tāda gariem zobiem.

 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: Peter Gabriel - Sledgehammer
 
 
deestructa
11 Maijs 2017 @ 12:00
non-contextual conversational snippets  

- .. i was gonna surprise punch you to test your reflexes for boxing, but then remembered i can't do that to a white girl in public, 'cause i'm, y'know, black

-.. she said this guy with a dog collar on came into her ward, a priest or something, and asked her if she was roman catholic, she's atheist obviously, and told him 'no', but he asked her if he could bless her anyway, and she told him she'd rather have a shot of vodka :D

mārtins man atrisināja visas [atšūšanas] problēmas. šorīt nosmējos, kāda man ziņa pienākusi - pasīva agresija un mājiens par to, kādas mēs visas stervas. diezgan tipisks nice guy izgājiens, par spīti paša izslavētajām labajām manierēm [vaj, kā tad tā] :)) līdz līmenim nenolaidos, atbildēju pavisam vienkārši - faktam, ka neesmu kāda sapņu čatbots, maz sakara ar manu dzimumu vai feminismu kopumā. un zin' par ko tas viss? par to, ka atļaujos divi dienas neatbildēt. piebilst man bija visa kā, bet tas tikai paildzinātu mūsu abu ciešanas. clearly dodged a bullet there.

 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: The Wombats - Let's Dance To Joy Division
 
 
deestructa
08 Maijs 2017 @ 11:35
i don't need you, you're not my phone charger  

vēl viena lieliska nedēļas nogale ar grilētiem burgeriem [negrilētiem] ciemiņiem un vazāšanos riņķī apkārt. staniels atveda savu čiepiņu atrādīt un es pie sevis klusiņām apkaklē nosmaidījos, kur tā jaunā paaudze [hohohō] mīlīga. vannāistabai garāmejot dzirdēju, ka staniels pat dušā viņai stāsta savus garos stāstus, kas man likās ļoti mīļi [mēs stanielu aicinām ciemos principā tikai tamdēļ, lai viņš mums kaut ko pastāsta]. čiepiņa arī prīmā, brauksim kopā dzīvot teltīs pie jūras. atbrauca arī vincents, kas parasti ir aizņemts ar saviem depresijas un neirōžu tarakāniem. un tad viņš tā kautrīgi nodurtu skatienu ienāca un klusiņām izgrūda "so.. do you maybe want a hug?" un izveica pussoli manā virzienā, man liekas, ka mēs tagad esam draugi :)

kautrīgi cilvēki man patīk, bet nevajadzīgi pašpārliecināti akaliņ uzjautrina krietni vairāk. vakardien ar puikām pirms roudtripa iegājām šo to nopirkt savām robotcigaretēm. aiz letes bija tāds bārdains kazanova, baigi tūliņās mani viss tāds šarmā un viņam skaicka izkrita mana prece no rokas, jo vipendrījās par daudz, un tad nosarka un aizvērās beidzot, es tikmēr novilku tādu garlaikotu "smooth", un draudziņi, gan manējie, gan viņējie, visi korītī ķiķiķi.

mārtins tikmēr bezmaz dzirdami hiperventilējas plānodams, kā nu es braukšu ciemos un mums būs randiņš. man pa tam jau tā čatbotēšana visu apetīti ir nositusi un vairs neinteresē, drusku atgrūž arī viņa nosliece to visu padarīt romantiskāku nekā nepieciešams. atrakstīja arī viena čiepiņa tinderī - tā, kas asprātīga māksliniece - vienkārši atvainojās, ka tik ilgi nav varējusi saņemties, jo kautrējās. centīšos neflirtēt, lai arī interesanta čiepiņa. vēl tur pa vidam kaut kur ir džonatans, kuru tā kā gribu iznest uz dzērienu, bet drusku bail, jo liekas tāds romantisks zvēriņš. nēnē, es neesmu sapinusies.


 
 
Garastāvoklis: imitēju strādāšanu [like fran]
Mūzika: The Strokes - Last Nite
 
 
deestructa
05 Maijs 2017 @ 14:36
if you can't dance in these pants they're no pants o' mine  

es gribēju padalīties, kur mums jauki gāja ar cibas čiepiņām, bet tad notika mana persōnīgā traģēdija - izrādās, ka es vairs nevaru dabūt savas mīļākās american apparel apenes. tas ir tiešām pizģec un es pat nezinu, ko un no kura gala lai sāk vainot, gan jau breksi un donaldu, bet, saproties, nolēmu, ka saulainā piektdienā varētu iepriecināt arī savu dibuā un sakoļīt puikubikses tepat ap stūri. izgāju tātad pusdienlaikā ap stūri, a tur american apparel bode bija aizslēgta un atslēga bij' nolauzta. nolēmu vis' tik viegli nepadoties un iegāju internetos, abet viņu jūkejas mājaslapa arī aizklapēta ar tekstu, ka paldies, paldies jums visiem, bet mēs jūkejās vairs biznesu nebīdam. [cenzēts]. zin' cik grūti dabūt normālas puikubikses meitenēm? h&m'ā jau pabiju un tas ir izsmiekls, ne apenes. tādas no puscaurspīdīga, šķīstoša auduma, kurš saraujas un izplešas pēc paša patikas un persōnīgas gribas, un ar vīli pakaļā bļe. ja mani interesētu neērta apakšveļa un svešķermeņi visnotaļ jūtīgos reģiōnos, hā un emm, es vienkārši pirktu stringenes, mkēj. vēl ir opcija pirkt visādus dārgus sūdus, kas būs apprintēti brendu logō un viskādiem uzjautrinošiem uzrakstiem/saukļiem, kas ir vienkārši pirmšķirīga bezgaumība un man ir absolūti nepieņemama pat taj's vietās, kur saule teōrētiski neiespīž. zato kaķutante iepriecināja ar lielisku padomu - vai nu lai pasūtot internetos no jū es end ejas, kas neērti un dārgi vai arī - nē, es nevaru - lai es palūdzot aleksai man atvest dažas šovasar, nu, kad viņa ar vīru un bērniem dosies uz disnejlendu, mhm, porkē nō, vai ne? varbūt jūs kāds arī dodaties ģimenes atvaļinājumā un vēlaties man atvest apenes? pa kluso sev pierakstīju, ka jāatved kaķutantei apenes no ārzemēm, visiem citiem končas, tabaku u.c. kontrabandu un kaķutantei - ģimenes paku ar granny pants.

nopietni bēdājos, īsāksakot. labi, ka tonijs dod čīzkeiku.

 
 
Garastāvoklis: raudu
Mūzika: The Coral - Dreaming Of You
 
 
deestructa
21 Aprīlis 2017 @ 11:50
everything they do [for you] is a trap [for you]  

nu jau kādu treknu mēnesi vai cik tur čatoju ar vienu jaunekli no londōnas. pie brittany ciemojoties, tindera algoritms drusku nojuka un sāka piepisties visādi londōnieši, bet nesūdzos, ļoti jauki čatojam - aicināja mani ciemos kamēr bijām pietauvojušies izgāšnedēļ, bet londōnas transports mums visus plānus izpurgāja, uz ko es atsmēju, ka ta' jau mums nav lemts, bet puiks neliekas mierā. un es jau pavisam atklāti pateicu, ka es neflirtēju, mincīt, un attiecības mani arī neinteresē, bet dažreiz man liekas, ka puikas mani vienkārši nedzird. gandrīz vai apvainojās par to 'mincīti' [nu labi, es teicu "don't break yer teeth, kitty"], jo pieaudzis vīrietis taču un viss tāds. ar tādu skārienjūtīgu egō man labāk nemaz netuvoties, bet mums visu laiku ir par ko patarkšēt un randiņa vietā viņš gribot ar mani visur kur braukt/ceļot. galnais viņu netīšām nenosaukt par seržu, khm, bet tā pa lielam es jau vienmēr piedzīvojumiem gatafs.

atgriežoties no rich people dimensijas mani darbā sagaidīja kas? jā, algas pielikums, pēc izmēra tāds, ka kaķis varētu vairāk pieraudāt, aiz kam aizdomājos par rezumejas apdeitu un moš paošņāšanos vietējā darbatirgū. nēnu, kaut kāds zen jau ir sasniegts, jo nauda man noteikti nav dzīvē svarīgākais un darbs kaulus nelauž vispār nemaz [bez tam man nav jārunā ar cilvēkiem, jo ekseļa lauks, viens vienīgs ekseļa lauks], bet gribās vairāk blandīties riņķī pa pasauli un audzēt uzkrājumus, līdz ar ko slinki pabrauzēšu sludekļus un likšos uz otras auss.

kakjux un roskild, ja jūs braucat ciemos nākamnedēļ, pie skaista laikapstākļa varu piedāvāt jūs izvest uz attenborough nature reserve uz pikniku, ja ir interese un attiecīgi apavi. dārza bārbekjū būtu pats par sevi, jūs tikai man pastāstiet, uz cik ilgu jūs pie manis pārvācaties pavisam :)

 
 
Garastāvoklis: :))
Mūzika: The View - Same Jeans [!!]