deestructa
09 Novembris 2017 @ 14:54
my name is no  

atkal krīt kaut kāda huiņa uz galvas. mums tā jauniņā, kas aizvieto natāliju, tāda drusku jocīga pagadījusies, mūždien kaut kādas problēmas un ņuņņāšanas un vēl sazinkas, nebūs strādātājs, īsāk sakot. drusku arī melos sapinās - viendien sūta priešniecei īsziņu, ka nebūs darbā, baigā vemšana vilcienā sākusies un kas tur. uz ko rō zināja stāstīt, ka nekā tamlīdzīga, visu ceļu priecīgi ļerkstējusi pa telefōnu, viņš viņai sēdējis taisni aiz muguras. priekšniece pēc fakta viņai prasa, kas par lietu, tev pie mums nepatīk vai kas? uz ko zaķis saka, ka nēnē, viss esot prīmā. šeinijs tikmēr zina stāstīt, ka zaķis nagļakā darba laikā sēžot darba sludekļos, nu taj's brīvos brīžos, kad nebakstās telefōnā. nu, kaut kas tur nav, īsāk sakot. un tur tāds drusku profesionālais dominō efekts, ka no viņas drīzumā tiks vaļā, kas nozīmē, ka šeinijs droška pārņems viņas pienākumus, un priekšniece viņam esot prasījusi, ko lai liek viņa vietā. šeinijs man pēc tam tur murmina un stostās, ka nānanā, viņam pasprucis mans vārds, pavisam netīšām. nu ē, es jau vienreiz atteicu piedāvājumam uz konkrēto vakanci, bet tagadiņ sēžu domādama. neinteresē man tās finanses [kā joma], sitmannost, nava manī ambīciju būvēt karjēru šajā lauciņā, vienīgi, ka jaunajā krēslā vairāk maksātu, tas ir vienīgais bōnuss, lai arī pat tas mani baigi neiešūpo, badā nemirstu arī pie šitās siles; mani vairāk interesē, piemēram, stresa neesamība un neatkarīga strādāšana. šiten man neviens uz nagiem neskatās, visu pati zinu un pati daru. varētu vienīgi krāt kaut kādus ķeksīšus rezumejā, bet arī nahujam, ja neinteresē finanšlauciņš.

un romaņķikā līdzīgi - tas idiņš greiems piepišās un tagadiņās aicinās mani uz randiņu. kas pretīgi, tad fakts, ka es zinu, ka viņš tiekas ar kaut kādu tinderzaķi, neba nu kaut kas nopietns vai kā, bet nu, pirmkārt, viņš mani neinteresē nevienā acī, un, otrkārt, es neesmu nekāds plāns bē vai žē, un tam tinderzaķim arī tādam nevajadzētu būt [unless she's cool with it].

īsāksakot, esmu ļoti neieinteresēta visās dzīves jomās :)) izņemot kulināriju - aj jezuss, kādu zupu vakardien uzhujārīju <3

 
 
Garastāvoklis: piežirījies'n'relaksēts
Mūzika: Miike Snow - Animal <3
 
 
deestructa
07 Novembris 2017 @ 11:35
boys are nice and pretty, but are they functional?  

pizģec, kā 5dien uzballēju. krisa vecāki brauca ciemos rakstainām kamanām iepazīties ar rosa vecākiem. pasākumam par godu biju pieteikusies uz vienu mītapu, lai izvairītos no uzaicinājuma svinēt z-svētkus dienvidos ar krisa ģimeni. skaicka pēc darba 5dien nāku mājā, redzu krisa tēva autō noparkotu, klusiņām lādos un minūtes 15 vēlāk tieku laipni ielūgta uz siltiem, ģimeniskiem z-svētkiem, uz ko es pokerfeisēju un teicu paldies. bet tad 2 minūtes vēlāk arī krisa mamma mani aicināja uz ziemīšiem un, kamēr es tā izvairīgi tur kaut ko murmināju, ross paziņoja, ka viņa vecāki arī mani ekspektējot svētkos un, ka viņa mamma jau izdomājusi, ko es ēdīšot. viss pa diedziņu, karoč, aizgāja podā, bet neko, iztaisnoju muguriņu un gāju ballēties ar sci-fi nērdiem un geimeriem. biju piepisusies un pretīga, bet [vai līdz ar to] brīnišķīgi pavadīju laiku. atcerējos arī, porkē pārstāju uz mītapiem piestaigāt - ne visi cilvēki grib mierīgi socializēties, vienmēr ir lohi, kam tikai fiksāk ar kādu sakoļīties. markam patiku es, bet man patika viņa draudzene, tāda gōtiska zaļmate, kam ta' nepatiktu. jokojām par seksu trijatā, bet varbūt nejokojām un vienkārši runājām un smējāmies, es nesapratu. kamēr alise pirka dzērienus, marks man čukstēja muļķības un es pokerfeisējot vienkārši izslīdēju no kadra. tagad ar mani ļoti neveiksmīgi flirtē greiems - tāds geek gone rich, kurš nēsā ārkārtīgi dārgas un neglītas tom hardy drēbes, un grib man mācīt par to, kas ir un kas nav kristiešu roks [nu, jo es esmu meitene un es nevaru zināt]. patika arī, ka biju tik ļoti piedzērusies, ka tīri fiziski nespēju viņam iedot numuriņa, high fockin' five. pie tam, pirms es apsēdos pie viņu galdiņa, viņš bija visiem priecīgi stāstījis par saviem lieliskajiem tinderrandiņiem, bet manā klātbūtnē atteicās razkoļīties, kas tur un kā, un marks, protams, neļāva viņam par to aizmirst, hahā. pārvilkos ap trejiem no rīta un visu 6dienu dabūju vaidēt gultas režīmā. krisa vecāki man vēlāk pārmeta apzinātu izvairīšanos no viņus kompānijas, my commitment issues currently are on high alert.

aukstā laikā man ļoti patīk, ka mainās ēdienkarte - beidzot ir motivācija šmorēt un apetīte arī pilnīgi cita, zvērīga tāda. uzhujārīju kādu spaini pirmšķirīga burn-a-hole-in-yo-knickers karija, ar ko padalīties ar darba kaķutanti. karijā ieliku [apmēram] citrōnzāli, čili pārslas un ķiploku, un čili un ķiploku un čili [nē, es nejokoju, čili un ķiplokam ir nebeidzams spektrs agregātstāvokļu], paprikas pulveri, turmeriku, kuminu, šķaidītus tomātus, laima sulu, beibīkartupeļus un beibīburkānus, turku zirņus, spinātus, zaļos zirņus, brokoli, kokosriekstu pienu, un gan jau vēl kaut kas katlā iebira, ko neatceros piefiksējusi. rīsu vietā izvēlējos zaļās spinātnūdeles no orjentālā supermārketa.

 
 
Garastāvoklis: saguris tāds
Mūzika: New Order - Regret
 
 
deestructa
30 Oktobris 2017 @ 09:23
yeah, but i actually saw them in norway, she said 50 times and impressed no one  

ir pienācis tas gada briesmīgais laiks, kad akaliņ jākrāsojas, jo seja salst, kas nozīmē, ka jāizbrīvē viss rīts, lai uzkrāsotu skropstas un uzacis [acu ēnas nelietoju, tas vispār būtu 3 cilvēku darbs, kur 2 mani turētu un viens krāsotu]. un pēc tam tā nepatīkamā sajūta, ka nekur nevar ar seju iebraukt, jo viss uzreiz smiņķa nošmulēts. pa pavasari/vasaru ļoti pierasts nekrāsoties, nežāvēt matus un vispār būt mazāk civilizētam zvēram, un tēlot cilvēku tagad sagādā tīri fiziskas ciešanas.

izgāju vakardien uz randevū ar sevi. veikalā tāds vecs panku onkulīts [ar tuneli ausī lol] man zibināja bezzobu smaidu, prasīja dukamentus un teica, ka foršs rižulis, ē paldies. aizgāju pastīties norvēģu metālu, bet my boner was killed tiklīdz uz skatuves ieraudzīju šo giču. man automātiski riebjas pilnīgi viss, kas spēlēts uz šādas gičas, tb nespēju uztvert nopietni. tas tā kā spilgti zaļš pianīns ar rōzā pumpiņām. un pati grupa arī bija lol, dancoju un smējos, jo otrā rinda un dziedātājs, kurš uz skatuves kāpa jau bez krekla [shirts and their confusing holes, i understand], leca uz margas un bļāva man sejā kamēr es slīku spaikotu džinsa vestu jūrā un aiz manis bija atvēries mošpita atvars, tāds emacanāls vakars. ar vienu sarkanmatainu dāmu izveicām teamwork - cīnoties ar mošpita vilni, pieturējām viena otru, prasījām "are you okay?" un smējāmies un dejojām. bija jautri un labi pavadīju laiku.

nopirku brīnišķīgu mēteli, pārāk skaistu un man nepiestāv, bet gan jau ievalkāsies. puikas pieprasīja modes skati un nopelnīju brīnišķīgu kompelmentu - you look like your husband is about to get shot in the head in the back of a very expensive car.

 
 
Garastāvoklis: the good kind of 1diena
Mūzika: Greta Van Fleet - Flower Power [led zeppelin dļa bednih]
 
 
deestructa
20 Oktobris 2017 @ 12:16
a sigh of joy  

hahā, šodien notika kaut kas smieklīgs un man likās, ka nekā smieklīgāka par vakardienu nevar būt. īsāksakot, man ir tāda mangō karte, kas vietējais ētalōna ekvivalents. es dažureiz, kad sliņķis vai kavējos, braucu uz darbu ar tramvaju, trīs nieka piečas. pēdējos mēnešus astoņus braucu principā pa zaķi, jo karte bija nokārusies un es par to biju apvainojusies, jo man uz kartes bija 30 mārciņas un slinkums iet to karti mainīt, jo attiecīgais birojs nekad nebija pa ceļam. vakardien mani beidzot pieķēra kontrōle, kas mani absolūti nesatrauca, jo es mierīgi nomētāju muļķi un nekāds sods man nepienācās - karte beigta, es neko nezinu, pati viņu neesmu lauzusi. bet vakardien mums bija darba pusdienas un pa ceļam apukaļ uz biroju es ieskrēju taj' sabtransa ūķī un tiku pie jauna "jētalōna", un manas 30 mārciņas viņiem tur migājās un kartiņtante man viņas pārskaitīja uz jauno karti, kas jauki un patīkami, jo tip free money, ņemot vērā, cik daudz es esmu nobraukusi par zaķi. huļigāns-veiksminieks, varētu teikt, but wait for it.

patinam tātad uz šorītu, kad sprintēju uz tūliņās atejošu čimbuli, nopīkstinu fiksi savu talōnu piečas aparātā un tas uzrāda visnotaļ astronōmisku summu, bet es ielecu čimbulī sevišķi neaizdomājoties, jo agrs rīts un domāju, ka pārskatījos. pie darba, lecot no tramvaja ārā, nopīkstināju karti akaliņ un man gandrīz izsprāga acis no pieres, mincīši - kartiņtante man vakardien uz mangō karti 30+ mārciņu vietā pārskaitījusi 3000 mārciņas [3150.00, ja vēlamies tā pavisam precīzi] lo-hohohō-l. ride free for life, i guess. normāls pižec, es jums teikšu, tante pati uzhakojusi sistēmu, jo vispār maksimums, ko uz mangō kartes var uzskaitīt ira 250 mārciņas. [tā kā gribēju nest tantei apukaļ, jo es nezinu, ko ar šito visu darīt - neviens normāls cilvēks tik daudz nevar nobraukt. vienīgais bōnuss, ka ir starppilsētu autobusi, kas arī šo karti ņem, kas nozīmētu neverending roadtrips. karma, ko tu dari? taisies mani notriekt ar tramvaju?]

 
 
Garastāvoklis: ?
Mūzika: Saint Motel - Move
 
 
deestructa
18 Oktobris 2017 @ 07:26
sometimes you gotta break a couple of legs to make a leg sandwich  
izgājšnedēļa vienkārši izkūpēja gaisā, izbira caur pirkstiem uz nebūšanu, joprojām elšu, kā esmu noskrējusies. kad krisa dzimpenes un dāvanu plānošana un menedžēšana beidzot bija izbeigusies, tad mēs tās pašas dzimpenes sakarā izbraucām uz peak district, kur rosa vecākiem maza kotedža mazā nekurienē, tāds ļoti sens, pārbūvēts šķūnīt's, un tur mēs pāris dienas kluknējām pie kamīna, stūmām sejā tortes un vietējās džūlijas taisītos sierus, gājām mežā, skrējām pa pļavām, tusnījām pa kalniem, kumarījām saulrietā, apčamdījām vietējo 3000-6000 tūkstošgadīgo hendžu un vispār brīnišķīgi uzdzīvojām. alsō, tā aizvēsturiskā hendža, atšķirībā no fancy-pants stounhendžas, ir visiem pieejama, tikai jāaiziet tur aiz viena šķūnīša, cauri garlaikoti gremojošu aitu aplokam, gar maziņu tūristinformācijas šiltīti un pa vārtiņiem iekšā, un - opā - pagānu dānsflōrs klāt! atpakaļejot nopirku no tiem pašiem fermeriem vistu olas, t.i. paņēmu olas no olu kastes un atstāju viņiem naudu, lauku self-checkout karoč, jo cilvēkus mēs tur nesatikām. citu dāvanu starpā, kriss no manis svētkos dabūja arī poda gaismu, 'cause lol.

vēlāk, ķerot un grābjot cibas, drusku sabēdājos par viskādiem ar seksuālu vardarbību saistītiem cepieniem. man laikam visvairāk sāp, ka dāmas māca viena otrai pareizi dzīvot. mana pieredze rāda, ka no seksuālas vardarbības visvieglāk izvairīties ir tad, ja potenciālais varmāka, kā lai to pasaka, neeksistē. jo realitātē predatōram ir vienalga, kas tev mugurā, kādas tev promiles, cik pulkstens, kāds apgaismojums un kādi laikapstākļi; predatōram ir vienalga [period]. korelācijas visvisādākās var izvilkt no jebkura dibuā, bet kauzāciju tur būs maz, ja vispār. es persōnīgi esmu visnotaļ draņķe-vazaņķe, dzeru un pīpēju, kur gribu, blandos riņķī, kad ienāk prātā un velkos mājup, kad sanāk, bet āgenskalnā, zem maniem logiem, vienurīt izvaroja 70+ gadīgu ōmīti. stipri šaubos, ka viņai būtu bijuši ļoti īsi svārki vai vaļīga morālā stāja, domājat, moš pati kārās kaklā? ar to es gribēju teikt, ka abuse doesn't make sense un ka izvarošanas notikšana vai nenotikšana ir atkarīga tikai no izvarotāja. var jau teikt, ka es dzīvoju vaļīgi un neesmu prātīga, bet es saku, ka es dzīvoju brīvi - tāpat kā pienāktos dzīvot visiem. un viss tas cepiens man atgādināja arī par terōraktiem londōnā, kur viens bariņš pēc terōrakta sāk dzīvot ļoti rātni un uz londōnām vairs nebrauc vispār nekad un citiem arī neiesaka, jo ja nu terōrakts, kamēr otrs, mazāk paranoiskais bariņš, mierīgi turpina ceļot un dzīvot, londōnās pat; momentā, kad detonē bumbu, nevienai no šīm attieksmēm nav nozīmes, tas joprojām var notikt jebkur un ar jebkuru. problēma nav attieksmē vai prevencijas metōdēs, problēma ir vardarbības nesējā/varmākā. nēnu, skaicka var jau nelāpīt iebrukušos griestus un vienkārši dzīvot ķiverē ['cause prevent], pie visa kā jau var pierast, bet vislabāk tomēr būtu ķerties vērsim pie ragiem un runāt un darīt. un runāt par lietu nevis mērīt vienai otras svārku garumu un svērt, cik daudz kādās kompānijās var dzert, un piepisties ar citiem līdzīgi zemas kvalitātes zelta padomiņiem. alsō, ļoti derētu nekautrēties - gan par to runāt, gan arī iet klāt un palīdzēt cilvēkiem, kas izskatās, ka nonākuši aizdomīgā/viņiem neērtā situācijā. ak jā, un #MeToo nu bet protams un lōģiski, 'cause that's the world we live in, pff, jūs vispār pazīstat kādu, kas nav cietis no seksuālas aizskaršanas/vardarbības? people are dirty dirty animals. [that awkward moment when your relative posts #metoo on facebook and you're thinking to yourself that she was raised by a predator and married one, but most probably doesn't have a clue, which is fine, gurrrl, 'cause i got them bastards on my side of the family, too, 'cause life is like a layered cake like that and you never know which layer's gonna be the shit cream]
 
 
Garastāvoklis: livin' like the man i am
Mūzika: Temples - Mesmerise <3
 
 
deestructa
09 Oktobris 2017 @ 09:09
the truth is in the dirt  

nezinu, moš biju par daudz uzpīpējusi. vakardien izvedu sevi uz randiņu pašai ar sevi. nebiju krāsojusies kādu pusgadu stabili [krāsoties man skaitās pūderkrēms + tuša], spoguļattēls ļoti pārsteidza. aizvedu sevi uz koncertu. pīpētavā man, protams, ieslēdzās mans freak magnet un man blakus piesēda drostaliņa zelta kurpēs. smōltōlks nav mana stiprā puse, tamdēļ visas manas atbildes bija īsas un noliedzošas, kas nebija speciāli, bet čiepiņa bija drusku dīvaina un mans pirmais instinkts bija pievilkt somu ar maku sev tuvāk, par ko jūtos vainīga. runājām par latviešu balerīnām, jo viņa savulaik braitōnā dejojusi, un par vēl visu ko:

- are you with somebody? are you waiting for your friends?

- no, i'm here by myself.

- aren't you scared sometimes?

- no.

- i bet you never have to pay for drinks. do guys buy you drinks a lot?

- no, i buy my own drinks and i'm not very approachable, which helps.

vēl viņa teica, ka jābūt drusku mazohistam, lai dejotu baletu - paskatījos uz viņas zilo aci un ieģipsēto roku un teicu, ka yeah, probably.

mūzika bija absolūti brīnišķīga. nēnu, es biju arī diezgan neslikti piepisusies, jo konkrētais veņū piedāvā man ļoti mīļu alu un labu sidru. bet brīžiem bija tik forši, ka varētu raudāt. iesildītāji bija sladkaja paročka the ghost wolves no teksasas, kur viens mazs jestrs zaķis bļauj mikrofōnā un zāģē giču ne pa jokam, un viņai piespēlē bundzinieks. spēlēja kaut ko nenosakāmu - sāka ar blūzroku un beidza ar panku, kaut kāds stounerroks karoč. vislabāk patika, kad zaķis nomainīja defoltgiču pret diezgan salauztu giču ar ārā birstošu elektrōniku un vienu stīgu, and she nailed it. all them witches [reku mana mīļākā viņu dziesma] no tenesijas bija diezgan ahūni, lai arī taluonu pērkot nebiju pārliecināta, ka spēs mani iekustināt, bet dzīvajā viņi ir krietni labāki/psihedēliskāki nekā ierakstos, ļoti patīkami jaunekļi.

vēl man pīpētavā piesēda mazs puisītis, tāds garmatains jēzus līdzinieks ar dzelžiem sejā, stāstīja, ka arī spēlējot grupā, bet es nepajautāju, kādā. tāpat kā augstākminētā čiepiņa, jautāja, vai esmu no jū es end ejas, kas nu jau kļuvis par totālu standartu, tā man jautā vienkārši vienmēr, labākajā gadījumā pieļaujot, ka esmu kanādiete, dažreiz zviedriete.

šodien drusku reibst, bet turos braši. mums te piešķirts jauniņais un parasti tonijs jauniņos uzkrauj man, jo esmu radījusi pacietīga cilvēka iespaidu. realitātē man, protams, riebjas noņemšanās ar jauniem darbiniekiem. nezinājām arī, ko gaidīt, bet šodien ieradās puiks vārdā džō - iespējams, garākais cilvēks, ko jelkad esmu redzējusi ar alsō vismilzīgāko rudo bārdu, kādu jelkad esmu redzējusi, tormunds viņam var pienest cigaretes. es, savukārt, tāds metr s kepočkoi un viņš man ir nosēdināts pretī, kas izskatās pēc ļoti nopietnas freaky rižiku sapulces. keita sēž viņam aiz muguras un tirina uzacis manā virzienā, ugghhh.

 
 
Garastāvoklis: pedžairas bads
Mūzika: STRFKR - Girls Just Wanna Have Fun
 
 
deestructa
04 Oktobris 2017 @ 09:49
keep yo stress levels to yoself  

fak, izstās, ka tonijam drīz būs jauns amats ķešā, kas nozīmē, ka kaķutante kļūs man par drusku tā kā priekšnieci. no sākuma man bija pofig, bet šorīt ir tā, ka neesmu vēl piebeigusi savu pirmo kafiju, kā viņa jau ņuņņā pilnā balsī un skrien uz dāmistabu. jo tonijam tonis tāds un šitāds. bet problēma tāda, ka ir cilvēki, kam vajag tādu toniju dzīvē, lai tiktu validēts viņu konstantais besis, un, kad tonija nebūs, es laikam tikšu paaugstināta līdz šim zibens novedēja amatam. saprotiet, es te strebju kafiju un pagriežos cilvēku informēt, ka mani darbi apdarīti un varu pieslēgties viņas darbu čupiņai, a kaķutante sēž, tāda spilgti sarkana, un lej gaužas asaras, un tad izšaujas no telpas. nu bļā, ar emocionāliem cilvēkiem ir tik ļoti grūti, es šitā nevaru.

starp citu, ja neesat redzējuši the deuce, pastieties - ņujorkas taimskvēru savulaik sauca par the deuce, taj's skaistos laikos ['70ajos/'80ajos], kad tur bija vienas vienīgas prostitūtas un visādas dročītavas a la porna kīnōteātri, nu un šis kā reiz par tēmu. galvenajā lomā mana mīļā maggie gyllenhaal, un james franco spēlē dvīņus, man tur viss patīk, īsāksakot.

ā un ar džonatanu viss kruti. beidzot viens normāls cilvēks, kas rubī pareizi izšķirties, rispakt, thought they didn't make them like that anymore.

 
 
Garastāvoklis: i will survive
Mūzika: The Undertones - Teenage Kicks [brīnišķīgs īru panks!!]
 
 
deestructa
03 Oktobris 2017 @ 12:46
un-magnificent lives of adults  

kriss vakardien pa ceļam uz darbu iedzīvojās nelielā psihtraumā - dabūja uz šosejas stāties un glābt dzīvību, tikai nezinam, vai izglāba vai nē. jauns puiks uz moča ietriecās autōmašīnā, kura izgrieza uz šosejas bez skatīšanās [jauns skuķis ar māti], un viņš pilnā ātrumā iepiļīja tai sānā. džeks bija pilnā ekipējumā, bet nu, fizika ir nepielūdzama. kriss piestāja malā, paķēra aptieciņu un skrēja palīgā, jo, paldies juniversam, zina pirmo palīdzību. bija gana daudz palīdzētgribētāju, kas pirmo palīdzību nezināja, bet nāca briesmīgiem zelta padomiņiem [piemēram, noņemsim ķiveri, lai cilvēks var elpot equals lauzts kakls utt.]. cietušajam roka bija izgājusi no pleca eņģes un ļoti acīmredzami lauzta, kas nav briesmīgākais - briesmīgakais esot bijusi milzīga brūce kaklā, pie artērijas, kas nopludinājusi ceļu ar asinīm un kriss principā, ātro palīdzību gaidīdams, vienkārši mēģinājis apstādināt asiņošanu. pēc tam darbā, asiņainās rokas mazgājot, viņam skaicka beidzot pielavījies breikdauns un tika aizsūtīts mājās. bet ē jā, cilvēki, skatieties pa labi un pa kreisi, lūdzu. ja ne, tad vismaz mācīsimies visi pirmo palīdzību ['cause 7.30 in the morning is too early to die].

tādas tās 1dienas, līdz 1dienai gan viss gāja kā pa diedziņu - man bija mans persōnīgais kaķ [jz. kakjux], kas mētājas uz dīvāniņa un klausīgi ēd visu, ko pienes, un dzer visu, ko iegāž. ļoti balansēta vizīte - cik vārtījāmies, tik staigājām, paēsts arī tika labi un izstāde alsō prīmā. 4 dienas paskrēja nemanot un, atgriežoties pie ziņu lasīšanas, likās, ka visa apokalipse nogulēta vai kā, jo pidžammās viss bija labāk nekā pasaulē.

 
 
Garastāvoklis: ugh
Mūzika: saku pītam, ka viņš senils, bet viņš tik'n'tā dīdžejo sūdu:(
 
 
deestructa
27 Septembris 2017 @ 09:17
nāk rudens izšņaukt man degunu  

pēc vitbijas roudtripa puikas aizbrauca pretējā virzienā - uz dienvidiem - apciemot krisa ģimeni un krisa mini nokrita ceļmalā beikc ar nokautu dzinēju. mini serviss vēlāk, pēc diagnostikas, zināja teikt, ka jauns dzinējs izmaksās 7,5 taukšķus mārciņu, pie kā mēs visi vaidējām un ģībām, jo vispār jau autiņš pats tagadiņ maksā kādas 6. enīvej, mini beigās atklāja, ka dzinējā bijusi nepareizi ražota detaļa, kas visu salaidusi grīstē, līdz ar ko pieteicās visu salabot un apmaksāt paši [atkāpei - mierīgi var gadīties, ka detaļa ražota nepareiza masveidā un viņiem īstenībā jātaisa recall, kas izmaksātu mazu drusciņu vairāk nekā 7,5 tūkstoši mārciņu khehē, bet necelsim paniku, es tikai spekulēju]. īsāksakot, kriss daudz raudāja. kamēr biju izgājusi uz dzērienu ar darbakolēģi emmu, tamēr puikas man bija sagādājuši vakariņas, jo bija jāsvin. jutos ļoti aizkustināta, jo viņi zināja pasūtīt taisni to, ko es gribēju, bez prasīšanas [!!].

vēl tāds joks, ka man telefōnam vienmēr izslēgta skaņa, kas brīnišķīgi atvieglo dzīvi. vakardien tātad ar puikām velkam vakara mierapīpi, sitam kārtis un baudam dzīvi, un tad pēkšņi redzu, ka neatbildēts zvans no kā? mhm, no maika lol [viņš pat vairs nav glāzgovā, bet galīgos hajlandos]. ar puikām ļoti smējāmies, jo tip news of neō's singlehood have travelled very far. izliekos par beigtu, protams, jo viņam tāda arī esmu, bet maziņš rispakt viņam par iespējamu vārda turēšanu - domāju, ka viņš toreiz jokoja, kad teica, ka piezvanīšot man pēc pusgada pastīties, vai neesmu pārdomājusi par attiecību nepieciešamību manā dzīvē khh, bet varbūt tomēr nejokoja, we'll never know.

šodien darbā:

pīts tonijam: want a hot drink, shithead?

tonijs: yeah, sure, fannyface.

lejot kafijā kaut ko stipri līdzīgu viskijam, es abiem: that's offensive to fannies.

tonijs: omg, guys, did you just see her pouring whiskey in her coffee? :O

es: where do you think i get my sass from?

 
 
Garastāvoklis: slimiņš bezgala
Mūzika: kaut kādi '80. gadu superhiti, courtesy of fannyface
 
 
deestructa
21 Septembris 2017 @ 09:43
do you want what you want or what's best for you  

pēdējā laikā praktizēju rīta cēliena iesākšanu ar štengru raķešdegvielas stipruma kafiju un tvinpīkām ķisenārijā, kas principā automātiski garantē izdevušos dienu. vienīgā problēma tāda, ka man tagad viss liekas tāds tvinpīkains. visi tie dīvainie dialōgi man seko un es brīžiem jūtos kā aģents kūpers/dagijs, kas ir pats besīgākais tēls pasaulē, jo pārsvarā stulbs un nevarīgs, bet viņam visu laiku veicas. patīk šitās tvinpīkas - ļoti patika nine inch nails [patika arī, ka trents sievai iedod paturēt tamburīnu uz skatuves, tip, yeah, yeah, she's totally in the band], rebekai del riō [gandrīz nepazinu, jo mulholland drive bija ļoti sen, balsi gan] nonšalanti fōnā giču piespēlējošais moby, chrysta bell kā aģente [lol] un randomly no gaisa nokritusī monica bellucci, kam linčs po prikolu pat nav iedevis tēlu vai vārdu un viņa vienkārši spēlē pati sevi hahā, forši viņam joki vispār.

vēl es nesen ieņirdzu par kapitālismu, jo reku polaroid kamera, diezgan dārga, kā redzat, un made in uk, starp citu. gribēju dāvināt džonatanam dzimmenē, kad vēl nebijām šķīrušies, tamdēļ iegāju jebajā un nopirku par 44.00 mārciņām, tieši tādu pašu, identisku. 44.00 mārciņas [ar šippingu ieskaitītu, i'll have you know, bez šippinga vispār meta pakaļ]. no jū es end ejas, prikaļi. mēģinu izdomāt, vai ir [pieklājīgs] veids, kā to džonatanam uzdāvināt bez reālas satikšanās, jo paturēt sev neinteresē. mēs šobrīd mēģinam būt [vai tēlojam, ka esam] draugi un īsziņojam šad un tad, bet fiziska tikšanās, man liekas, nebūtu veselīga nevienam iesaistītajam.

vakardien virtuvē, tā pār plecu, apjautājos puikām, vai negrib kādu dzērienu vai ko, uz ko kriss iepauzēja un teica, ka esmu pret viņiem pārāk laba. man tas iesita kā ar elektrību un es vēros viņā neizpratnes pilna, jo vispār domāju, ka pārklausījos. vienkārši pirms tam jōgā, kamēr visi nodarbības beigās atslābināja ķermeņus pa vienam muskulim vien, es sev biju paspējusi ieskaidrot, ka esmu neciešami slikts cilvēks un neesmu pelnījusi tik labu dzīvi. tādas vienkārši intrusive domas, visticamāk, ka pms sakarā. bet krisa teiktais iesvēra kaut ko pretējā kausā un viss nostājās līdzsvarā [mani hormōni tb]. cenšos nebēdāties un saku sev, ka viss būs, i'll be fine, i'm always fine.

 
 
Garastāvoklis: dzeru kafiju kā dagijs
Mūzika: IT džeks šodien sēž te, ļerkst un besī
 
 
deestructa
23 Augusts 2017 @ 12:06
nothing loud allowed  
darba dāmistabā mums nav kabīnītes, bet tādas kā istabiņas drīzāk. es aiz sevis aizcirtu durvis ar tādu švunku, ka manējā pēkšņi iedegās spuldze, kas tur nekad nav strādājusi - vismaz visu šo gadu kopš esam konkrētajā birojā. pastāstīju pārējām biroja čiepiņām un dabūju priecīgus jēj un hāj fājv. lai top gaisma :)

jōgas nodarbības beigās mēs parasti apguļamies un atslābstam uz saviem tepiķīšiem. pēdējā nodarbībā, kamēr pasniedzēja deva klusas instrukcijas par visām vietām ķermenī, kas jāatslābina, kāds no manis pa labi aizmiga un sāka ļoti dzirdami krākt :)

naktī no 5dienas uz 6dienu divi cilvēki mani redzējuši savos sapņos. viens no viņiem gulēja man blakus, otrs - kalifornijā. abi izjutuši prieku un saviļņojumu mani satikt, kas neparasti.
 
 
Garastāvoklis: mana mīļā gulta <3
Mūzika: top of the lake creepy theme song
 
 
deestructa
21 Augusts 2017 @ 16:01
love each other undyingly  
vakardien pirmoreiz mūžā biju īstās indiešu kāzās, līdz ar ko šodien diemžēl nevarēju aiziet uz darbu. īsāk sakot, tāda glamūra vēl nekad nebiju redzējusi. darbakolēģis rō bija uzaicinājis visu nodaļu, piepisāmies vienkārši spektakulāri. laulību ceremōnija bija gara un nesaprotama. pie brokastīm ar šeiniju ķiķējām, ka nevar saprast, kura no klātesošajām dāmām ir līgava, jo praktiski visas izskatījās pēc diskōbumbām - visi tie krāšņie sari un to nenormāli skaistās nēsātājas. ceremōnijas sākumā tomēr noskaidrojās, kura ir līgava - viņa ienāca spilgti sarkanā un zeltainā sari, tikpat spilgtu lūpukrāsu un zeltainām rotām no deguna līdz ausij. rō mugurā bija kaut kas neticams un neaprakstāms un galvā sarkans turbāns, no kura priekšpusē karājās pērļu virtenes, kas slēpa viņa seju. pie jostas viņam bija zelta zobens zelta makstī. man priekšā sēdēja indiešu kundzīte oranžā sari, ap plecu apmetusi tumžili zeltainu villaini auseklīšu rakstā :) viss pēc jau ir diezgan miglā tīts, jo alkohōls bija neierobežotā daudzumā. atceros, ka pie bāra man iedeva trīs glāzes prosekō, kuras es 10 sekundes vēlāk uzgāzu sev virsū. kleitas krāsa bija tam ideāli piemērota un principā tas bija patīkami atvēsinoši. aizgāju atkal uz bāru un viņi piedāvāja pienest tās prosekō glāzes man pie galda, bet atnesa pilnas glāzes un vēl pilnu pudeli. viesu bija ap 400, pilnīgs bardaks, bet arī ļoti skaisti un interesanti. pēc pāris dančiem atklāju, ka uz spoguļ-dānsflōra brīnišķīgi redzamas gan manas, gan arī keitas apenes. visām pārējām dāmām bija vai nu garie sari vai garās vakarkleitas un tik apkaunojoši momenti līdz ar to izpalika, lai gan pēc pusspaiņa prosekō arī mani tas vairs pārāk nesatrauca.

pīpētavā man piepisās viens reti pretīgs tips of the classic type of douchebaggery that transcends all races - ar pārlieki atpogātu kreklu, zelta ķēdi un zelta riņķi ausī. no sākuma šeinijam stāstīja, ka "ājā, latvija, zinu tādu", jo viņš jau ar visām tur esot gulējis, protams. kad noķēra mani vienu pašu, tad darīja man zināmu, ka "i want to take you out some time". vairākas reizes viņam pieklājīgi atteicu, līdz ar ko viņš sajuta vajadzību man paskaidrot, ka ne jau uz randiņu, bet vienkārši nopisties, ja tas man būtu pieņemamāk. saņēmis kārtējo atteikumu, viņš, protams, pajautāja, vai gadienā neesmu lesbiete. jo tik skaista un single, tāds kā vīlies, ka pat viņa nauda mani neimpresē. 47 gadi, 2 dēli, kam 15 un 17 gadu, 2 gadus šķīries, intereses: narkōtikas [kokaīns! tikai pats vislabākais!] un ballītes [visu laiku! non-stop!]. iekšēji uz maiņām smējos un vēmu. don't hesitate, dude, kill yourself now.

kāzas bija birmingemā, motociklu muzejā. atpakaļceļā visi gulēja, izņemot taksistu un mani. kad izkāpām mūsu miestā, visi paklīda un es dabūju stiept toniju kalnā, jo viņš murmulēja kaut ko par braukšanu ar mašīnu, lai arī nevarēja pat paiet. tonijs piekrita braukt ar tramvaju tikai tad, ja mēs iesim sadevušies rokās, kas ir viens no viņa stulbajiem, bet nevainīgajiem jokiem, bet, hare rāma, paspēju izrauties no viņa ķetnas taisni momentā, kad uz mūsu pusi rāpoja sadzērusies priekšniece, kura pēc tam vēl minūtes 5 karājās tonijam kaklā. pieskrēja arī šeinijs, lai arī sen bija atvadījies un itkā aizgājis, bet beigās palīdzēja man ielādēt toniju tramvajā. un uz atvadām neveikli palūdza apskāvienu.

šodien bezkaunīgi aizrakstīju uz darbu, ka nebūšu, jo vienkārši nevaru, visi bija ļoti saprotoši. māja ir tukša un klusa, un man ir neierobežots daudzums serjālu. top of the lake ir depresīvi brīnišķīgs un skaists, kā jau jaunzēlande, ideāli piemērots paģirainai pirmdienai, kas alsō iekritusi par mēnešreižu pirmo dienu, kad segapakša ir viss, ko vēlamies. kad pārnāks kriss, es ieiešu dušā un iešu uz jōgu, lai varētu turpināt ne ar vienu nesarunāties.
 
 
Garastāvoklis: piepūšu sevi apukaļ
Mūzika: kuššš
 
 
deestructa
11 Augusts 2017 @ 12:00
you rip what you sew  

es te nesen stāstīju par vienu skuķēntiņu no darba, kas man noraudāja slapju plecu ar visu savu lielo hārtbreiku. nujā, apritēja nedēļas divas, izgājām uz dzērienu, skuķēntiņš viss tāds ķiķīgi priecīgs, sak', nokniebies ar darbakolēģi un visu sāpi kā ar roku noņēma, skatieties un mācieties, vai ne. konkrētā darbakolēģa zaķim droška būtu drusku savādāks viedoklis jautājumā, bet es jau neko.

vēl man darbā ir viens ķerts zaķis, kas manu dārgo kolēģi pōlu apsūdzējis sexual harrassment'ā, kas nav smieklīgi. konkrētajai drostaliņai tiešām skrūvītes ir mīnusā, viena no tām jaunkundzēm, kam selfijos ir vieni vienīgi pupi. keita man rādīja darba jēpastus [kuros piedevām iekopēti citi cilvēki lol!!], kur augstākminētā ar vienu no fin.ekspertiem apspriež savu pupāžu, kas varbūt nav vislietderīgāk notriektais biznesa darbalaiks, bet tad man arī šeinijs razkoļījās, ka reiz bija pieļāvis kļūdu un atstājis savu telepurķi uz galda nepieskatītu un vēlāk atklājis, ka jaunkundze viņam atstājusi stipri neķītras dāvanas fotōformātā. principā viņu pašu varētu paņemt aiz škvarņika par uzmākšanos, bet čiepiņām jau tas parasti nedraud. nu, un konkrētais pōls ir laimīgi precēts un ar sievu audzina četrus bērnus, nekad mūžā no viņa puses neesmu dzirdējusi nevienu netīru joķeli, vispār nekā pat uz to pusi, viņš ir ļoti liberāls, sievietes cienošs jaunais cilvēks. ir mani šad tad aiz labas sirds aizvizinājis mājās, un viss, par ko viņš jelkad vēlas runāt, ir sports, politika, vēsture u.c. normālas tēmas, ko par pārējo biroja bikšaino kontingentu nevarētu teikt. mums ir teōrija, ka viņš dabon norauties taisni aiz tam, ka ir vienīgais puiks birojā, kas nav ar viņu pat flirtējis. biroja menedžere to zaķi esot kārtīgi izpurinājusi un gaismā nākušās apsūdzības bijušas no sērijas "it makes me uncomfortable the way he watches me eat" un tādi visādi imagināri noziegumi. neko konkrētu teicis vai aizticis nava. un ar šitādu huiņu viņa gribēja viņam izpurgāt gan ģimenes, gan arī profesionālo dzīvi, nu bļeģ.

alsō, tas brīnišķīgais moments, kad pie džoannas pilatēs sāk skanēt stranger things saundtreks <3 oddly relaxing.. if you've never seen it O_O

 
 
Garastāvoklis: metāls šodien
Mūzika: Kvelertak - Mjød <3
 
 
deestructa
04 Augusts 2017 @ 12:15
daycare for the mentally challenged  

5dienās mēs ākstamies vēl vairāk nekā parasti:

- what do you call x on the y?

- z. have you forgotten?

- yeah, i only do this once a month and it's not like i give a shit anyway

- neōōō, i'm your jefe*, you can't tell me that, your attitude is atrocious :)

- for the money i get paid you only get my services, not my attitude :P

- that is a very valid point, i'm sorry

* [spāņu val.] priekšnieks


vēlāk, tonijs lūdz mūsu nedalītu uzmanību, uzvelk savu žirafes masku un saka:

- i'm sure you know the saying "you can give giraffe water, but you can't make it drink it" /uzgāž sev uz maskas pusglāzi ūdens, kas nobūkšķ uz grīdas

- dude wtf :D

- just making a point

- now that it's been scientifically proven to us we believe you, thanks

 
 
Garastāvoklis: :)
Mūzika: rhcp
 
 
deestructa
31 Jūlijs 2017 @ 14:52
dayum, gurrl, is yo name efficencéy?  

nesaprotu, kur palika šitā nedēļas nogale, jo manas cibas čiepiņas atbrauca un tad pēkšņi atkal bija prom, un es vispār nesapratu, pa kuru laiku mēs paballējāmies, es kaut ko palaidu garām? nēnu, bija gan vēli džinoti vakari/naktis un bija arī vietējais praids un vazāšanās riņķī apkārt, un mētāšanās pidžammās, kur brokastis pāraug pusdienās ar filmām fōnā, bet tāda stipra mazuma piegarša.

un šodien, bōnusā šaj' pēkšņajai pamestības sajūtai [dramatizēju, bet jā, kur jūs palikāt?], ļoti pietrūkst arī keitas, jo viņa ir vēl viens zibens novedējs birojā, kas man šādā pirmdienas dienā būtu ļoti noderējis - tagad man akaliņ tonijs un kaķutante vienai pašai uz maniem trausliem pleciem jāpārcieš. un viņi tikai runā un runā manā virzienā un uzdod 666 jautājumus, no kuriem neviens diemžēl neattiecas uz darbu [kamēr es mēģinu strādāt]. keita tikmēr pelž pāri windermere ezeram tos trakos 17 kilometrus, ko viņa pieveiks kādās 5-6 stundās. šodien un bez hidras, starp citu. man pilnīgi sirsniņa ietrīcējās, kad pienāca ziņa no viņas. mēs aizrakstījām uz to laivu, kas viņu pieskata, un viņa peldot esot ņirgusi un atbildējusi, ka get back to work un ka atrakstīšot, kad būšot tikusi līdz sauszemei. šausmīgi lepojos.

tad vēl tonijs man šodien pa jokam ņirdza, ka ēu, reku atradu tev darbu, jo viņiem te ir joks par to, ka es esmu assassin/double-agent/ninja. un tā viņi tur ņirdza, līdz es palūdzu tonijam atsūtīt man to sludekli, jo, ja nebūs galīgs sliņķis, var gadīties, ka piesakos arī. neteikšu, kas tas ir, jo tas nu būtu pārāk aizraujoši un vareni, lai vispār piepildītos enīvej, bet kaķutantei smaids izdega pavisam ātri un tonijs pamatīgi atrāvās par darba piespēlēšanu, sak', "are you fockin' out of your mind?! she's gonna leave me here all alone!". nagi tiešām niez.

 
 
Garastāvoklis: 1dienas parastais
Mūzika: kolēģi :(
 
 
deestructa
27 Jūlijs 2017 @ 11:26
resting poker face  

šodien ļoti krata pedžaira, rokās neko nevaru noturēt, varētu toties profesionāli uzhujārīt olu kulteni, ja būtu tāda vajadzība. vakarnakts plāns izgāzās, bija jāsatiek viena maza darbakolēģe uz vienu [1] dzērienu un fiksu pļāpu, lai varētu skriet tālāk uz panku konci mazā miskastē, bet darbakolēģe raudāja vairāku dzērienu garumā un nevarēju viņu tādu atstāt. bet situācija man bija smags pārbaudījums. cilvēks šķiras ar savu draudziņu un šausmīgi pārdzīvo, nēnu, been there done that, bet ko lai saka? nevar jau tā uzreiz priecīgi čivināt, cik lieliski un apsveicu, zajebis lēmums, tūliņās sāksies tava jaunā, skaistā dzīve, jo cilvēks raud un raud tik gauži, un es nemāku īsti mierināt. es esmu drusku savādāks cilvēks un tajā situācijā mani neinteresēja nedz atbalsts, nedz mierinājums, es vienkārši sakodu zobus un ļāvu tai vētrai pāriet man pāri, jo viss, ko tur var darīt, ir sēdēt un gaidīt, kad sadzīs. pasēdēju blakus un pabužināju, bet tā arī teicu, ka viegli nebūs vēl kādu brītiņu un tad tu to pārdzīvosi, tāpat kā es un visi citi cilvēki, welcome to adulthood [tagad domāju, vai nebija kaut kā skarbi un vai es neesmu beidzot iegājusi rūgtās vecenes zvaigznājā].

vēl man ir tāds labs draudziņš darbā šeinijs, ar kuru ejam veippauzēs un mums tur sen ir tāda ļoti mīlīga/čomiska draudzība. viņš sēž otrā birojā un mēs pa tumšām vārtrūmēm viens otram nododam viskādu informāciju, kura savādāk no viena biroja uz otru nenonāktu, tāds kluss un neatrunāts pakts, jo mums ir viskas kopīgs, pohuju uz darbu ieskaitot. nu, un viņš man arī šodien tā klusi zem deguna nokrekstēja, ka izšķīries ar draudzeni izgāšā nedēļas nogalē. par tādām lietām mēs parasti kaut kā nerunājam, tamdēļ gandrīz salēcos un manai pedžairai tas nekādā veidā nepalīdzēja. arī viņam man nebija, ko teikt, ar puikām tas liekas vēl sarežģītāk. [un viņam bija tik nenormāli skaista un ļoti gudra čiepiņa, es nespēju noticēt, ka kāds labprātīgi tādai dotu kurvīti, nopietni, vienkārši snogšibāķeļna drostaliņa [un gudra!!], grozi kā gribi, bet to visu es noriju]

 
 
Garastāvoklis: besī dzīvot [šodien]
Mūzika: kolēģu neverending tarkšatōns, omg
 
 
deestructa
21 Jūlijs 2017 @ 11:50
sensory overload aka holiday  

vot tā, samirkšķini acis un atvaļinājums pazibējis kā padirstā jaunība. šis laikam bija mans intensīvākais trips latvijā, jo katru dienu paspēju saķert un sagrābt vēl vairāk nekā iepriekšējos gados kopā ņemtos. trekns paldies visiem mīļiem cibiņiem, kas man visu ko palīdzēja, izkārtoja un mani visādi izklaidēja - jū nō hū jū ār. klusas bučas arī baložu pilniem pagalmiem; piksīšiem, līdz kuriem vēl nekad nebija izdevies tik tuvu izlauzties, pat portō ne, bet latviešu jaunatne pati uz priekšu baigi nelauzās, pa ceļam pat vienam bērnam paspēju muti noslaucīt [trū storī]; un get your gun, kas uz skatuves ļoti bēdīgi un blondi, bet aiz skatuves ķiķinoši flirtīgi dāņu puikas.

visu hrōniku pierakstīšanai man nebūs spēka nekad un vispār drusku priecājos būt atpakaļ darbā, jo te, atšķirībā no atvaļinājuma, var atpūsties, bet reku pāris epizōdes:

1) kāpēc man besī lidot no šīs lauku lidostas? jo rajenērs, protams, jā, bet alsō no šejienes lido visi reģionālie latvieši, piemēram, tās 2 kūricas, kas man sēdēja blakus un skaļi [un latviski] sašuta par to, kā es tērēju savu naudu, jo neiedomājās, ka es, tāpat kā 95% pārējo nelaimīgo pasažieru, arī esmu latviete un saprotu visu, ko viņas par mani mēģina aizmuguriski dirst :)) alsō, uz geitu skrienot, satiku ex-draudziņa labu draugu, kurš man gribēja pastāstīt, ka viņa sieva līdz septembrim ir latvijā, tā ka viņš man varētu kaut kad piezvanīt vīnk vīnk, projektīli vemju;

2) radu sanākšana bija diezgan briesmīga, bet alsō aizkustinoša. to vienīgo zupu, ko es varēju ēst, viesmīle aiznesa atdzisušu, jo starp tostiem un jautājumu ložmetējiem nemaz nedabūju paēst. satiku visādus radus un viņu bērnus, ko nebiju redzējusi ļoti daudzus gadus. man, protams, visvairāk piepisās par a) neprecēšanos, b) bērnu netaisīšanu un 3) tetovējumiem, tur meklējot arī kaut kādu korelāciju. tie, kam nebija iekšā paprasīt sejā, bija jau prasījuši brālim, vai neesmu gadienā homō - tādas, vot, blaknes cienījamam vecumam hohohō[mō] :)) takta izjūta manā ģimenē joprojām popuļarnostju ņepoļzujetsa;

3) visbiežāk no visiem purniņiem dabūju redzēt vienu sanarkojušos prostitūtu, kas stāv uz šosejas salaspils virzienā. vienudien, no milzīga džipa izmesta, viņa atmuguriski pa zombijmodei staigāja pa autōstāvvietu, ceļgalos ieliekusies, un tad aizgāja pagulēt autobuspieturā. nākamajā dienā viņu joprojām nevāji smērēja, bet visa tāda darbam gatava tik un tā mēģināja ceļa malā nostāvēt, īkšķi izstiepusi. man bija jau paveicies aizmirst par šādiem cilvēkiem;

4) atpakaļlidojot nebija labāk - debilais rainis kavēja visu pagastu uz vienu geitu aizsūtot 2 varzas cilvēku, kas lido uz 2 dažādām vietām [tukšu geitu, starp citu, lidostā netrūka]. taluonu čekotājai kliboja manieres, jo, uzrādot biļeti, pretī dabūju sašutušu "skatieties, kur stāvat, gribat uz līdsu aizlidot, vai?", tāds sūds. mans lidojums kavēja minūtes 40, kas itkā nav nekas traks, bet neviens no raiņa par to pat neiepīkstējās, neatvainojās un vispār izlikās, ka nekas nav noticis. un 40 minūtes pret mūžību tiešām nav nekas, bet ir tomēr diezgan daudz minūšu, ja jūkejā ielido pirms vai pēc pusnakts, jo ietekmē sab.transporta noķeršanas iespējas bļeģ [man ļoti paveicās, jo džonatans bija sailgojies tiktāl, ka bija veselu gaisa gabalu atpēries mani sagaidīt]. bija arī izklaidējošais moments - viens potenciālais pasažieris bija tiktāl sadzēries un visus nobesījis, ka 2 minūtes pirms iekāpšanas, caurvējā šūpodamies, tika apsarga eskortēts nafig. karoč, ryanair - where peasants go to die;

5) pēc ilgu gadu panisku baiļu lēkmēm un paralīzes, esmu pēkšņi sākusi draudzēties ar visiem pasaules suņiem un viņi mani mīl pretī, nekad nebūtu ticējusi, ka tas kādudien notiks;

6) sajutos ļoti mīlēta un apčubināta, visos galamērķos. nepietiek ar nenormālo latvijas labumu pārēšanos, kaķutante ir pārņēmusi visu manu ģimenes sieviešu stafeti un mani baro jau otro dienu. vakardien ar keitu man pagatavoja salātus ar veģ. desiņām un attiecīgu burgeri, un šodienas meņū sola siera-pupiņu zupu, zomg, es vairs nevaru paiet.

 
 
Garastāvoklis: mieks nāk
Mūzika: darps
 
 
deestructa
17 Jūlijs 2017 @ 11:17
666  
tā, man šovakar vajadzēs iedzert. kas alsō ir pēdējā iespēja mani pirms prombraukšanas noķert. krampīšu banda jau pati par sevi, bet arī visi citi laipni lūgti ē droška vakarā, ļoti iespējams, ka čomskī zem galda [izdomāsim'n'apdeitosim].

upd. pēc ejam uz gauju.
 
 
Garastāvoklis: oi
Mūzika: bērnu multenes -_-
 
 
deestructa
07 Jūlijs 2017 @ 11:58
office got talent  

bakstos ekselī un pašai nemanot klusiņām dziedu queen 'another one bites the dust', kaķutante sāk dungāt līdzi, keita tirinās un plaukšķina. un tad kaķutante tāda:

- me and neō can totally do that - what do you call it? - alpaca?

- [visi korītī] lolololol did you mean a capella?


ah ha ha ha stayin' alive, stayin' alive )

 
 
Garastāvoklis: hihī hahā
Mūzika: visi ķiķē
 
 
deestructa
07 Jūlijs 2017 @ 10:20
lycra and elastane sitting in a tree, messing with yo buttcrack like omg  

riebjas šmotku industrija, jo nemāk ražot a) labas kvalitātes affordable apenes, par ko cibu jau esmu pieraudājusi iepriekš; un b) baltus tēkreklus sievietēm, jo visi fokin' caurspīdīgi, kas nozīmē, ka ne tikai jāvelk krūšturis [insert viens vidējais pirksts], bet krūšturim alsō jābūt pareizās krāsas [insert otrs vidējais pirksts]. puiku baltie tēkrekli ir no pilnīgi citas planētas, tiešām forši un necaurspīdīgi biezi, bet fasōns stipri pidžammīgs, ja nav zem s izmēra.

vaij, keitai paspruka labs kompelments šodien - gandrīz vai flirtīgi mirdzošām actiņām ēdot mellenes/ķiršus no mana trauciņa - kur es esmu lara croft un princess leia vienlaicīgi hahā. natālija mani ieraugot gan sāka jodelēt. which is why you have no friends, natalie.

nākamnedēļ rīgābraucu, no trashdienas līdz trashdienai. razkoļījaties, kur do' fruit salad, tb aizvediet pie rociņas un pastāstiet, kā jums iet :)

 
 
Garastāvoklis: zajebis
Mūzika: kolēģi iegājuši 5dienas zvaigznājā, do' bulkas un ņirdz