01 Decembris 2020 @ 23:26
 
izpildīju nereālāko sudoku
Tags:
 
 
01 Decembris 2020 @ 21:18
Dublēts neplīst  
Mums šeit daudz kino spečuku.

Vai gadījumā ir kāda iespēja noskaidrot, kuras (ja vispār kādas) padomju laiku filmas (ideālā gadījumā -- bērnu filmas) ir tikušas savulaik dublētas latviski un kas noticis ar šīm dublāžām? Kā to varētu izdarīt?
 
 
01 Decembris 2020 @ 18:03
 
Nice

PS: Neprasiet kā es to zinu, bet Latvijā arī seksa pirtiņas notiek bez izmaiņām
 
 
01 Decembris 2020 @ 14:28
Bērza māzeri  
Kur meklēt/pie kā nopirkt bērza māzerus (izaugumus) kokapstrādei? Nevis nažfinieri, bet kādu koka gabalu. Paldies.
 
 
01 Decembris 2020 @ 14:24
 
sāku ķemmēt savu saulē izbalējuša kviešu lauka krāsas īmo čupčiku uz pretējo pusi, pēkšņi attapos ar princeses diānas frizūru
 
 
01 Decembris 2020 @ 13:49
"Līpķeris"?  
Sveicināti.

Varbūt ir kāds zinošāks, vai ar fiziskiem datu nesējiem pie rokas (jo gugle tādu vārdu nepazīst, visvisādi izlokot) - ko varētu nozīmēt vārdiņš līpķeris?

Konteksts ir "Meit, uzvelc balto puskreklu un sarkano līpķeri", un man jau liekas, ka tā ir lūpukrāsa. Vai kaut kādi cimdi. Bet liekas dīvainas prioritātes priekš senlatviešu stiliņa.

Paldies.


edit: jautājums, liekas, atrisināts. liels šautauts [info]ezss
 
 
01 Decembris 2020 @ 11:39
spilgtākām sajūtām  
Vai kāda var ieteikt labu stimulējošo lubrikantu, kas nebūtu izteikti sildošs, bet drīzāk gan atvēsinošs, gan sildošs reizē? (Gribu brīnumu! Durex Intense neieteikt!) SexyStyle veikali ir pa ceļam Rīgā...
 
 
01 Decembris 2020 @ 11:05
 

lūk, pēdējā ieraksta sakarā - dzeršanas tradīcijas džapos

no skolas laikiem ir dzirdēti šausmu stāsti par evenkiem un ko neko, ka no rīta jāmirī paģirās stāvus nost - trū vai netrū, vai tas nozīmē, ka džapos nav dzērāju? nu ka viņi neplosto nedēļu no vietas?


2009. gads pēc ekonomiskās lielķibeles bija lūzuma brīdis. Pirms 2009. gada bija diezgan normāli aiziet uz krogu ar kolēģiem pēc darba, vēlāk uz pēdējo vilcienu skriet četrrāpus, vilcienā apgulties sēdeklī, izģērbties līdz apakšbiksēm un nogulēt līdz galastacijai, kur pamodinās mašīnists... Vēlāk visiem nogulējušajiem tika organizēts autobuss uz kādu no tuvākajiem viduspunktiem, no kurienes tie varētu tikt mājās. Arī stacijās kāds gulošs cilvēks nebija nekas neparasts.
Bet tas viss beidzās ap 2009. gadu. Tā pēc-šova laikmeta eiforija tika rupji pārtaukta un atbildīga, aizņemta cilvēka tēls kļuva vērtīgāks par cilvēka tēlu, kurš cītīgi strādā dienā un žūpo vakaros.
Īsumā, ja jums kāds ir stāstījis, ka Japānā cilvēki vakaros dzer kā negudri, tad tā ir patiesība, bet tikai pirms 2009. gada.

Šeit man jāsaka, ka Latvijā dzīvojot mana izpratne par alkoholu un tā lietošanu neko dziļa nebija. Redzot cilvēkus apkārt nodzeramies, urlas ar aliņiem pie soliņiem parkos, tēva dzeršanu ģimenē, tas viss atstāja iespaidu, ka alkohols ir tāds kā grēka šķidrums, kurš labāk paliek nelietots. Japānā, kā jau dienvidu zemē, tā izpratne ir nedaudz savādāka. Cilvēki atklāti saka "čau, mani sauc Mari un man garšo akohols", alkoholismu bieži apraksta kā "alkohola mīlēšanu", bet alkoholisms kā tāds ir kas no morāli pagrimušo cilvēku vidus. Nav jau tā, ka dzērāji neeksistē. Ja pastaigā pa pilsētu, tad cilvēku ar nodzertām sejām ir samērā daudz. Starpība ir tāda, ka japāņu dzērāji pārsvarā ir funkcionāli, t.i. nenoguļ darbu, piedalās ģimenes dzīvē un āras pulciņos. Tiesa, uz mājām no darba tādi pārnāk ceļu mērīdami platumā, nevis garumā. Viens mans kolēģis, "alkohola mīlētājs", bieži darba laikā dzēra kolu no pudeles, ar aizdomīgu vīna smaku... Bet jāpiebilst, ka iedzert kādu šampanieti vai sakē glāzi, ja ir iemesls, darba laikā arī nebija nekas īpašs un to darīja visi, ieskaitot CEO. Bet arī tie paradumi, izskatās, ka pamazām izzuda, lai arī es nevaru to teikt par katru darbavietu.

Tāpēc, atbildot uz jautājumu - jā, tā ir patiesība, ka nedēļu postotāji ir retums. Sociālais spiediens ir masīvs, tādi ir vai nu hikikomori, vai bezpajumtnieku kandidāti. Pārējie alkoholiķi ir funkcionāli, bet arī tie, kuriem ar alkoholu problēmu nav, alkoholu lieto samērā bieži, bet zinot mēru, t.i. ne tik daudz, lai varētu iereibt.
Dienvidu salās tā paraža ir spēcīgāka: tur vakara ēdienreize bez šōčū glāzes diez vai ir iedomājama, bet tur galīgi nodzertus cilvēkus es nemaz nebiju manījis.
 
 
01 Decembris 2020 @ 01:47
 
lasu brīnišķu young adult fiction un pēkšņi esmu ar visiem potrohiem ienests vaibā es gribu ar tevi skolā iet un vienā solā sēdēt un lai mūsu draudzību izskata pedagoģiskās padomes sēdē
auksti rekomendēju, čo
 
 
30 Novembris 2020 @ 23:19
novembris  
man jau kkad oktobra vidū sāka likties, ka varētu atkal pierakstīt mēnesi. nu tāpat, kā maijā un jūnijā. te nu būs. šoreiz tiešām katru vakaru pierakstīju par konkrēto dienu. iepriekšējās reizēs reizēm miljons gadus nebiju rakstījusi un tad mokoši ķeksēju no atmiņas laukā, kaut kādas drumstalas par vairākām dienām.
ja maiji un jūniji ir mani mīļākie, tad ar novembriem man parasti sarežģītas attiecības. man it kā neriebjas (atšķirībā no februāriem) un liekas pat estētiski - visa tā intensīvā miršana visapkārt, migliņas, pūstošas lapas, utt., bet ir grūti. trūkst gaismas, trūkst iedvesmas celties un dzīvot un praktiski katru gadu ciešu no miega traucējumiem. karoč, seasonal affective disorder. varbūt.


novembris )
 
 
01 Decembris 2020 @ 00:13
dāvana  
 
 
30 Novembris 2020 @ 23:20
Tests.  
Poll #21402 Tests.
Open to: All, results viewable to: All

Tests.

View Answers

Tests.
15 (100.0%)

 
 
30 Novembris 2020 @ 22:06
 
Tāds saulains burnouts, neko nevar izdarīt, bet neko arī pārāk degoši nevajag, nu, prozistus pievākt, bet viņi jau paši pievācas pēdējā laikā; pasniedzējus šķīdināt (es godīgi uzrakstīju "smīdināt", wtf); filmēšanas komandu biedēt, 2/3 totāli strādā arī burnoutā
 
 
30 Novembris 2020 @ 16:49
 
Pārnesu jaunu laptopu (tas nozīmē, ka bez papilddarbiem galus kopā nesavilkšu, OK, lai dzīvo multitāskings.)

Varbūt īstais brīdis atkorķēt kādu proseko, haha?
 
 
30 Novembris 2020 @ 16:10
 
nakts ir tumšākā tieši pirms rītausmas
 
 
30 Novembris 2020 @ 15:24
 
vienīgais veids, kā mūsu ģimene silda ekonomiku, ir take-away kafijas.
tad nu pirms kāda mēneša izlēmu sildīt arī zobārstniecību ar veco plombju nomaiņu un gudrības zobu raušanu (tas gan vēl priekšā). forši. mans zobārsts ir jauns un tāds stilīgs. es dažkārt aizdomājos, vai viņš ir nokniebies ar visām zobārstniecības māsiņām vai tikai ar dažām.
 
 
30 Novembris 2020 @ 15:12
 
programmā "kā ar panākumiem izlikties par pieaugušu sievieti"
man nu jau ir ne tikai savs grāmatvedis, savs frizieris, savs nagu meistars (pat ja on hold for the time being)
bet arī savs juvelieris, vot
 
 
30 Novembris 2020 @ 13:53
 
Atā, atā, mīļais, laptopiņ. Tu biji tik viegls, kompakts un ērts. Droši vien pārāk labs, lai es būtu tevi pelnījusi...
 
 
30 Novembris 2020 @ 12:05
 
vakar ballītes orgkomiteja ielika somā 4 sintētiskos dzērienus un devās mežā, lai pie nelielas pastaigas iedzertu Pie Riepas, vai kā tamlīdzīgi. kā rezultātā ballītes orgkomiteja, satraumēta ar to, cik mežā daudz cilvēku, apgāja 10 km apkārt kalnam un beigās sintētiskos dzērienus ieliku atpakaļ lecskapī, aukstākus nekā izņēmu. iet ir labi. iet ir ļ, ļ la. un kaut kur pa ceļam VZ stāstīja, kurā tur miestā šobrīd ir vissliktākie fashionable virus stats. un mēs abi zinājām, ka esam bijuši tajā miestā. un runājām par to, vai tas ir tas
VZ: nu kur tev kāja sāpēja, tur nekā nebija tajā miestā.
kaķ: nu tur bija tas pīļu dīķis.
VZ: ā jā. nē nu, es zinu, ka mēs runājam par vienu un to pašu miestu, bet man nav ne jausmas, vai tas ir tas miests.
(paskatījos šodien savu local historian postu sēriju - ir, jā)

atradu arī savu iešanas / vizināšanās parādu listi un domīgi domāju, ka kakbe atceros šos notikumus, varbūt jāmēģina pierakstīt tomēr. atradu, ka man pat ir šādi tādi drafts par Olomouc vispār. that could help.
Tags: , , ,
 
 
Garastāvoklis: atkal saulains?
Mūzika: Archive - Come to Me 3
 
 
30 Novembris 2020 @ 12:01
 
Pa visu dienu (kura jau oficiāli ir beigusies, khhh) neko neesmu izdarījusi, #lifegoals