ir pagājuši 18 gadi, drīz jau 19 kopš mana mamma nomirusi un es joprojām katru dienu par viņu domāju. pēdējās dienas it īpaši. es nezinu kāpēc, bet manī ik pa brīdim pamostas tādas skumjas un ilgas pēc manas māmiņas, tas ir pizģets. es tomēr esmu 37 gadus vecs vīrietis un tik un tā manī ir šādas emocijas, un nevis tādas stoiskas skumjas, bet tieši pretēji, tādas skumjas, ko es izjutu kad biju bērns, tāda bezpalīdzība un ilgas, kad tu zini , ka mamma ir prom, bet būs atpakaļ, bet tev tik skumji, ka jāraud. es tā jutos kad biju pavisam mazs puika un gulēju rīgā slimnīcā un katru dienu mana māmiņa brauca pie manis un vakarā brauca prom un man bija šausmīgi vientuļi un skumji, lai gan es zināju, ka viņa rīt atkal būs klāt. un pēdējās kādas 3-4 dienas man ir tādas pašas sajūtas, es atveru ledusskapi, ieraugu gaļas gabaliņu kādu mana mamma mēdza pirkt un man vienk ir tāds - nu bāc, kad viņa būs atpakaļ un tad nāk tā aukstā, nepatīkamā apziņa, ka nekad, nemīžam es viņu vairs nesatikšu, es nezinu ko viņa domā par pasauli šodien, jo viņa dzīvoja pavisam citā pasaulē

Nu kādas jums ir tādas sakritības interesantas dzīvē notikušas? Ka nevar noticēt, ka tā var sagadīties

mazie saldumuņi sēž pie brokastu galda un dzied: zilonītis gaisā skrēja

klau, tie, kas zina mūziku, kas ir jauns un labs iekš emo-heavy-rock kategorijas ar drusku industrial/metal?
think "linkin park - SOAD - drusk limp bizkit - kkas no marylin manson, bet mēs viņu vairs nelietojam - (nin un agrīno einstuerzende neviens neaizstās) - greenday?" un pie muse apstājamies, jo es nupat pamēģināju muse un tas ir tikpat eugh kā bija tad, kad viņu pirmoreiz pamēģināju

vārdsakot, come on, nevar būt, ka viss no jaunā, kas kaut pietuvojas šim žanram, ir billie eilish un 21 pilots

sirsnībā, wannabe vecmāmiņa

Jums arī ir tā, ka jūs sākat savu dienu kā jau nu sākat, bet nu nevar īsti zināt kāds būs vaibs ko šodien darīt, kuram projektam vairāk pieķerties, uz ko fokusēties un tad jūs gaidat zīmi, kas saliks visu pa vietām. Vai nu jūs atcerēsieties par kādu domu, ko vajag paturpināt, vai arī radio būs raidījums par tēmu ar kuru arī jūs šobrīd strādājat un tad jūs zināt - lūk, tas ir mans šīs dienas uzdevums, ko vajag papildīt tālāk, es šodien strādāšu ar šito. Vai arī jums ir konkrēts sagatavots plāns, kuru pa punktiem pildat?

Pilnmēness taču it kā beidzies? 👀

Nu tas ir tā, ka bieži tu dzirdi kādu frāzi un jūti, ka tas ir par tevi un tu nevari atrast iemeslus citus kā tikai to sajūtu un tas tā arī ir. Nu piemēram, lai arī cik pētījumus jūs neveiktu un lai arī cik cipargalvas nepieslēgtu savu nenoliedzami spējīgo smadzeni un lai cik stingru vidēji aritmētisko neizspiestu no jebkādas informācijas kopas, šīs zināšanas galu galā nav nekas vairāk kā aptuvena ceļa norāde individuālas pieredzes priekšā. Tas ir tikai vēja rādītājs emociju vētrā. Nē nu skaidrs, ka kaut kā jau mums tā jēga ir jāveido un viens veids kā to darīt ir tik pat labs kā jeburš cits, taču beigu beigās lēmums ir jāpieņem tev un tev ir jāsadzīvo ar sekām, nevis vidējam aritmētiskajam ceļa rādītājam. Un tas, ka līdz šim vienmēr kaut kas ir nostrādājis nenozīmē, ka nostrādās arī tad, ja mēģināšu es. Protams, mēs varam spēlēties ar statistiskām iespējamībām, bet ko tas mums dod? Ja es iebāzīšu pirkstu liesmā, sāpēs man un ir pilnīgi vienalga, ka līdz šim brīdim sāpējis ir arī miljardiem citu cilvju, kas spēj izjust sāpes. Kas vispār spēj izjust kaut ko. Nu vo, un ja tev šķiet ka tev ir pie dirsas divi mazi ritentiņi, tad tā tas arī ir, pat ja tu apsēdies uz zemes un nekur neripo

Vai Xiaomi smart band, ar kuru ielīsts ūdenī, paļaujoties, ka "ierīce ir ūdensizturīga", kaut kur Rīgā ir salabojams? Kur un par cik? Vai ir vērts, ja tam ir jau divi gadi?

Jums arī ir pie dirsas divi mazi ritentiņi?

svētcīgu 18.novembri

nedēļas hailaiti:

1diena bija dirsā, par spīti tam, ka no rīta paskrēju, ielīdu ezerā, grābu lapas. notika vairākkanālu dooms. ap 23iem neizturēju, iepisu upeņu balzamu, gāju pumpēt riepas un braucu iemēģināt jauno 4 miljonu celiņu. likās, ka ir 4 milj. vērts - tiešām labs;
2dien - vienkanāla dooms. naktī sāka snigt;
3dien - sniegs, slapjš sniegs, daudz slapja sniega. "Elpojot smaidus" leļļu teātrī. manliekas, ka nevajag diplomdarbu izrādēm pašiem rakstīt tekstu, pašiem režisēt un pašiem spēlēt. Pēc tam Čē un viss kārtībā;
4dien - izrādās Black Books ir 24 gadus vecs. pizģec;
5dien atkal sniegs. sasniedzām kākāefus;
6dien no rīta galvā skanēja The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. vakarā, Tartu muzeja ekspozīcijas "Who Claims the Night?" ietvaros bija instalācija, kurā aizpildot nelielu testu uzzināju, ka mana nocturnal persona ir secretly yearning un mana šī vakara dziesma ir... The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. tad es gāju uz jocīgu guļamistabu un dziedāju šo dziesmu karaokē. bet vispār bija tā, ka bij.vīrs veda mani uz Tartu skatīties Ikedu. un Ikeda bija ļoti kruti. tiešām, ļoti, ļoti kruti. vispār viss tas muzejs bija ļoti kruti. vēl 6dien bija sniegputenis;
7dien atkal pajāju ar savu zirdziņu un viņš atkal bija diezgan traks un gribēja auļot pa lucernas lauku. bet es priecājos, ka viņš ir priecīgs un enerģisks un kustās labi un itin nemaz nesūdzas par kāju. es vispār ļoti priecājos, ja neskaita to, ka ļoti nosalu. tad atbraucu mājās un gulēju ļoti, ļoti ilgu diendusu kopā ar kaķi.

svētā trīsvienība - depresija, alkoholisms, karpmana trīsstūris - mūžīgi mūžos āmen.

Bet labi, tur vispār laikam ir taisnība par to kreiso un labējo politiku un dažādo attieksmi pret formu un vēlmēm
Pa lielam, kreisie domā, ka, ja cilvēkam nebūtu politiķu, tad cilvēku kopienas pašorganizētos veidos, kas ir ļoti piemēroti ne vien izdzīvošanai, bet arī plaukšanai un labklājībai, un politika ir tikai rīks, kā to darīt organizēti un lielās masās
Kamēr labie pieņem, ka cilvēks ir tāds nezvērs, ka, atstāts savā vaļā, toč visiem rīkli pārgrauzīs, novedīs sevi kapā ar nekontrolētu sekošanu zemākajiem instinktiem "pisties un dolbīties" un nekad neko jēdzīgu neizdarīs
Skaidrs, ka nevienam no šiem galējiem variantiem nav taisnība, jo īpaši ne pie mūsdienu civilizācijas un pavisam jo īpaši ne tad, ja runa ir par 4 gadu griezumu
Toties lielisks iemesls visiem iesaistītajiem skatīties uz otru pusi kā cilvēkiem, kuriem toč kaut kas ar iekārēm nav kārtībā, ja jau "to vien grib kā atļauju darīt visu, ko grib" / "jeziņ, kas tev kaiš, kādas preteklības tu darītu, ja tas nebūtu aizliegts?"

/ Atvainojos par kkādu 1. kursa vielu morāles filozofijā or smth, tur noteikti ir gudrāki veidi, kā par to domāt
/ Nesaistītu iemeslu pēc diskusiju komentēt/moderēt nav laika, so fuckoff, šeit praktiski viss būs skrīnots

nedēļas hailaiti:
1d - gaismas instalācijas atklāšana. tā jau bija jauki, par spīti tam, ka biju drausmīgi nogurusi no space holdošanas Krišj. un tam, ka drausmīgi nosalu;
2d vakarā biju ļoti, ļoti priecīga;
3d vakarā vairs ne tik ļoti priecīga;
4d biju diezgan drūma. vakarā iebraucu pie mātes, bija visai ok. likās sabijusies. no manis. lai. atbraucu mājās un līdz 4iem naktī klausījos mūziku;
5d pagulējusi 3h, cēlos 7os un braucu jāt pa Niedrāja mežiem. Marta piegādāja savus zirgus. Valensis bija ļoti godīgs. netiku pie slimības lapas. bija mazliet saules. vakarā darbā bija filmu vakars, uz kuru bija nopirktas 4 biļetes. rādījām Astru. man nelikās labi uztaisīta filma;
6d galvenokārt nodarbojos ar mājsaimniecību un dārzkopību. tad izbesījos, samulsu, noskumu un sadusmojos. no pilnīga mājbūšanas stāvokļa Smilčā apmēram acumirklī teleportējos uz Tesas konci Mežaparkā. nenožēloju. pēc tam bija jāveic nogurdinošs manevrs ar automašīnām, kā rezultātā atkal uz brīdi nokļuvu pie mātes. viņa bija bijusi uz 6. jūdzes konci un drusku ierāvusi. bet man pēc Tesas džinkstēja ausis un es vienkārši nedzirdēju lielu daļu no tā, ko viņa teica. kamēr gaidīju, kad atbrauks K un varēsim braukt mājās, iegāju karstā dušā. vienā brīdī pamanīju, ka jau labu laiku stāvu turēdama kreiso roku apmēram uz sirds un ar labo roku tēmēju dušas klausuli uz to reģionu. interesanti. pēc tam cietu no kofeīna un thc klaša savā ķermenī.
7d atkal mazliet saules. aizbraucu uz stalli, apsegloju savu zirdziņu. gribēju mierīgi pasoļot pa pļavu, bet kungs iegrieza tārpejā uz lucernas lauku. nodomāju - nu labi, paskatīsimies, kas tur tagad ir. tur bija nokults un ar nezālēm aizaudzis lauks. tiklīdz iznācām no tārpejas un zirgs uzlika priekškājas uz lauka, tā katapultējās auļos. tas it kā nebija audzinoši un arī neietilpa pēctraumas rehaba plānos, bet es ļāvu. mūsu abu mentālajai veselībai vajadzēja. tas bija amazing. viņam arī nebija aizgājis ciet, viņš pilnībā bija ar mani. viņš zināja, ko mums abiem vajag. nenormāli skaista sajūta. mīlestības mākonis.

* pēdējā laikā uz daudz ko atbilde ir 10 of swords;
* es viskko ļoti, ļoti nesaprotu.

izdzert trīs stipras kafijas īsā laika posmā, atbraukt no Tesas konča, uzkurīt Līgu gandžu, sajust kā šīs divas vielas manī triecas viena pret otru kā divi ātrvilcieni un pusčetros naktī monotoni un melanholiski lēkāt savā virtuvē šīs dziesmas pavadījumā - ček

būtu kinda tizli šo ierakstu sākt ar vārdiem "man ir problēma"
jo, nu, nav tā nekāda problēma
nez, apgrūtinājums? traucējums?
sīkumi

es noteikti nezinu, vai tas, ko es saskatu, ir patiess
bet mani patiešām ļoti traucē aktieru un performeru slikti taisītie sejas uzlabojumi
slikti, as in, nu redzams, ka alterēts
visi tie spici kaulainie deguni, un/vai pufīgie vaigu kauli
man tas tik ļoti giežās acīs, ka nespēju konkrēto filmu/seriālu vairs normāli skatīties

bet, var jau būt, ka tā persona piedzima ar tādu seju un es te vnk lieki izrunājos..

still

gribas klausīties visas dziesmas vienlaicīgi

tumsa, tumsa, tumsa, tālās gaismas, tālās gaismas, tumsa, tālās gaismas, tumsa, tumsa, tumsa, tālās gaismas, tālās gaismas, tālās gaismas. tuvo gaismu nav. tikai tumšpelēka dūmaka. pie kājas pieķēdēts heizeris - visu laiku velkas līdzi. dūmaka, tālo gaismu mākonis, tumsa. tuvo gaismu nav. tuvumā gaismas nav. zemu virs šosejas sagūlušās lietus tūces. izsmērē visas taisnās līnijas. kā reibumā. īsākais ceļš no punkta A uz punktu B joprojām ir taisna līnija, bet taisnās līnijas apdzīvo krokodili un pa kādai dzeloņcūkai. vai tad spāres nelaižas tam visam pāri? punkts B, punkts Z. tālāk nav kur. bet tuvāk nesanāk. zemu virs šosejas sagūlušās lietus tūces, bet augšā asas, drēgnas novembra nakts, zvaigznes un pilnmēness pārgaismoti - balti un izspūruši gubu mākoņi. tāla tā gaisma. visi brauc uz 80, man gribas braukt ātri. pārāk ātri. es steidzos mājās. tu baidies just, es baidos just, bet just ir taisnākā līnija, lai nokļūtu mājās. tumsa, tumsa, tālās gaismas. apsildāmie sēdekļi silda vairāk, nekā. nekā kas? nekānekānekā. nekā nav. es negribu nejust. tālās gaismas, vistālākās gaismas, mājas šķiet tik neaptverami tālu, bet spāres lidojuma līnijā tomēr tik ļoti tepat. tuvās gaismas, tuvuma gaisma. un siltums. mājas un drošības sajūta. Alūksnē snieg. heizera dūmu šķidrums, kas bezgalīgā straumē plūst no pirmatnējā bezdibeņa, no tumsas, no tumsas, no tumsas krokodila mutes, kurā neatstarojas gaisma. un apreibina. varbūt arī bezdibenis ir taisna līnija. elektrības vadi, līkumā pirms orku raktuvēm, tālajās gaismās izgaismojas kā zeltains ceļš. kaut kas daudz vilinošāks par dzeltenajiem ķieģeļiem. bet tālās gaismas vēsi un vienaldzīgi aiztrauc garām un nozūd tumsā un paliek tumsa un tumsa netop par gaismu. gaismas nav, ceļa nav. neviena nav mājās, nevienanavmājās, nevienanavnavnav. uz forda kapota blāvi mirdz leduspuķes. ir auksts. es gribu just.

Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.

Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.

Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.